..

Viņas iesaistīšana pēdējo divu gadu Kolliju portāla rīkotajos pasākumos ir bijis ļoti veiksmīgs solis mūsu aktivitāšu realizēšanā. Bez viņas atbalsta "Straumēnos" vairs nav iedomājama ne mūsu kopā sanākšana, ne sportošana. Ar Ingas Luntes līdzdalību tiek sagatavoti gan sacensību laukumi, gan kārtots siena šķūnis, viņas gatavotie ēdieni rotā mūsu galdu, viņa ir kļuvusi par zinošu suņu sporta tiesnesi. Tādēļ man ir sakrājušies daži jautājumi, kurus esmu nolēmis viņai uzdot.

.

Vai Tev agrāk ir bijusi saskarsme ar kollijiem? Kā Tu vērtē šos suņus?
Ir gan! Kad biju maza meitene, vietā, kur toreiz dzīvoju, kādai ģimenei piederēja ruds kolliju suņupuika vārdā Barters. Visi ciema bērni to mīlēja un, šķiet, arī otrādi. Viņš ļāvās mīlināties, rotaļājās ar mums un tikai vakaros 
devās mājup.
Ņemot vērā šī brīža saskarsmi ar kollijiem, arvien domās atgriežos pie Bartera. No skata mīlīgāku un jaukāku suņu nav. Tomēr kā mums cilvēkiem, tā arī suņiem ir savi raksturi, noskaņojumi, jaukie un ne tik jaukie brīži. 
Pēc izskata vienmēr graciozi, un nezinot nepateiksi, ka viņi ir lieliski darba darītāji.

Neatņemama un novērtējama sastāvdaļa ir kolliju garā vilna, no kuras iegūst dziju un darina dažādus izstrādājumus. Tie ir dārgi, pateicoties arī to dziedinošajām īpašībām.
Smejos par sevi, jo bērnībā, kad ieraudzīju kolliju, saucu to par Barteru, - tad domāju, ka tieši tā tiek dēvēta šī suņu šķirne.

Kuras krāsas kolliji tev vairāk patīk?
Varu teikt, ka mani favorīti bija rudās krāsas skaistuļi, bet, dzīvojoties pa "Straumēniem", ir iepatikušies arī tumšie. 
Vai iepriekš zināji kaut ko par suņu sportu?
Jā. Biju dzirdējusi, lasījusi, redzējusi TV, bet nekad un nekādā veidā nebiju saistīta ar to.
Kāda no "Straumēnos" redzētajām disciplīnām Tev šķiet visinteresantākā? Kāpēc?
Šī gada "Kollimpiādes" dragreiss bija ļoti interesants. Varēja redzēt, ka ikviens, kurš šajās sacensībās piedalījās vai vēroja tās no malas, ar lielu interesi juta līdzi visam sacensību laukumā notiekošajam. Bija jāpārvar neliels skaits šķēršļu maksimāli īsā laika posmā un diviem dalībniekiem vienlaicīgi. Tas uzdzen adrenalīna līmeni diezgan augstu un sacensības gars nerimst līdz 
pēdējam fināla skrējienam.

Man patīk arī pitch & go, bet ar trijstūra veida laukumu. Tiesnesim ir vieglāk pārskatīt, savukārt dalībniekiem vairāk jāseko līdzi, kur un kā mest, lai motivācijas priekšmets jeb aportiņš netiktu izmests no laukuma, jo laukuma smaile, kurā var iegūt vairāk punktu, ir krietni pašaura.

Mucas jeb barelreisings, savukārt, ir interesantas ar to, ka dalībniekam ir jāpiedomā, kura tad nu ir tā īstā mucas puse, pa kuru jāuzsāk cilpa.

Kas Tevi visvairāk ir pārsteidzis Kolliju portāla rīkotajos pasākumos?
Pārsteigums jau ir tas, ka šāda veida sacensības vispār tiek rīkotas! Katru reizi ir kas jauns un nebijis, vai uzlabots vecais, kas, savukārt, nepadara sacensības apnīkstošas.

Pārsteidz, kā viens cilvēks iegulda visu sevi, lai savas idejas realizētu dzīvē. Tas nebūt nenākas viegli, arī ne bez citu atbalsta, bet, manuprāt, ļoti veiksmīgi.

Kā Tu vērtē kolliju pasākumus "Straumēnos"? Laukos daudzi šādas lietas uzskata par māžošanos. Vai nešķita dīvaini, ka Variebā kas tāds notiek? 
Tā arī ir. Vēl šobrīd ir daļa šī pagasta ļaužu, kuri to uzskata par māžošanos, bet citi - par nenormālu naudas pelnīšanu.
Man personīgi nešķita dīvaini, vien interesanti. Ja ir tik apņēmīgi cilvēki, kuri to dabū gatavu, kāda starpība, kurā Latvijas pusē kas tāds notiek?! Domāju, ka par normāliem sākumā neuzskatīja ne šinšillu, ne strausu u.c. 
audzētājus mūsu zemē, bet atšķirība ir tā, ka viņiem tas bija un ir peļņas avots. Tātad - drusku traki esat! Bet trakiem taču pieder pasaule!
Šeit - lauku atmosfērā, meža ielokā, svaigā gaisā, putni, dzīvnieki... gada vissiltākajos mēnešos satiekas jauki, interesanti cilvēki un to mīluļi. Katru reizi atnākot, ir sajūta, ka esam kā viena liela ģimene. Smejos, jo suņu 
starpā radi arī bija sabraukuši!

Tavi dēli ir teikuši, ka kādreiz arī viņi gribētu tādus suņus kā kolliji. Vai apsver iespēju šādu suni iegādāties?
Nekad nesaki nekad! Bērniem tiešām kolliji ļoti patīk. Vecākais dēls pat nopietni apsvēra iespēju piedalīties šāda veida sacensībās. Dzīvosim, redzēsim! Kas zina...
Vai iepazīšanās ar "Latvijas Lesijām" ir mainījusi tavu priekšstatu par to, kādam ir jābūt sunim?
Ja par suņiem kopumā, tad, piemēram, haskijs nekad nebūs tāds kā taksis, un taksis nekad nebūs tāds kā kollijs. Katrai šķirnei tomēr ir savas rakstura u.c. iezīmes, kuras nebūs citai. Bet teikšu - nē. Priekšstats nav mainījies. Tomēr esmu guvusi lielisku pieredzi un uzzinājusi dažādus knifiņus, kurus noteikti likšu lietā nākamā ģimenes mīluļa audzināšanā un lutināšanā.

Paldies!
.