Man līdz pat šim
nav skaidrs, kāpēc pasaulē, kurā cilvēks uzturas tik
īsu laiku, nevar vienkārši dzīvot un nodarboties ar
to, kas padodas un patīk, nevis plānot darbības, lai
varētu efektīvāk noslaktēt citus līdzīgos vai
atšķirīgos. Un pat, ja tā, - kādēļ agresīvi
noskaņotais cilvēks ir tiesīgs lemt ne tikai par
savu dzīvību, bet kā "līdzekļus" izmantot arī suņus,
zirgus
un citus dzīvniekus, izlemjot arī viņu likteni un
attaisnojot to ar savām interesēm.
Abos pagājušā
gadsimta nežēlīgajos Pasaules karos Sarkanās armijas
pusē cīnījās arī kolliji. Par dienesta suņiem un to
izmantošanu esmu nolēmis iztaujāt militāro jautājumu
ekspertu un bloga "Vara
bungas" veidotāju Mārtiņu Vērdiņu.
.
Kā tu vērtē
militāro suņu lomu kara un miera apstākļos?
Kara lietās viss ir
par un ap efektivitāti, un priekšrocību izmantošanu.
Līdz ar to, ja viena puse atrod pielietojumu
dienesta suņiem, bet otra nē, tad pirmā puse iegūst
priekšrocību. Kamēr suņu militārā izmantošana būs
efektīva un priekšrocības nesoša, tikmēr šie suņi
paliks dienestā.
Miera laikā dienesta
suņi dara to pašu, ko visi karavīri - gatavojas un
mācās, bet tie, kuriem paveicies, strādā.
.
.
Sanitārā dienesta
kollijs sniedz palīdzību itāļu karavīram.
.
Pirmajā un Otrajā
pasaules karā suņi tika izmantoti ļoti plaši. Vai
mūsdienās to loma militārajās operācijās nav
mazinājusies?
Ir mazinājusies. Lai
cik nepatīkami to būtu dzirdēt, Pirmajā un Otrajā
pasaules karā suņi tika izmantoti arī kā dzīvie
prettanku ieroči. Attīstoties tehnoloģijām,
attiecīgās sistēmas dara to pašu darbu efektīvāk,
līdz ar to šai funkcijai suņi vairs nav nepieciešami
un labi, ka tā.
Vai tev nešķiet
necilvēcīgi apmācīt suni, piesiet viņam granātu
saišķi un sūtīt drošā nāvē zem ienaidnieka tanka?
Tas nav necilvēcīgāk,
kā sūtīt kaujā dzīvus karavīrus vai lietot uzturā
dzīvnieku / putnu gaļu. Ne jau mēs esam "tādi" -
dzīve ir "tāda". Kas jādara, tas jādara un
vienīgais, par ko te ir vērts liet asaras, ir
hendlera sajūtas pēc tam, kad viņa māceklis ir
izpildījis uzdevumu. Bet no suņa skata punkta tā ir
dalība ierastā jautrā spēlē, no kuras viņš acumirklī
nonāk citos medību laukos. Kaut mēs tā varētu karā!
Abos pagājušā
gadsimta visnežēlīgākajos karos tika nobendēts ļoti
liels skaits suņu un
zirgu. Daži
vēsturnieki pauž domu, ka šo dzīvnieku izmantošanai
karā esot bijusi ļoti būtiska loma, ka bez tiem PSRS
nebūtu uzvarējusi. Pārdroši apgalvojumi vai
patiesība?
Atcerēsimies, kāds
tehnoloģiju attīstības līmenis bija pirms 100
gadiem! Kopumā ievērojami zemāks, nekā tagad, bet,
ja salīdzinām, piemēram, 1901. gadu ar 1801. gadu,
tad starpība tehnoloģijās nebūs tik liela. Attiecīgi
arī risinājumi, kas bija aktuāli un derīgi
gadsimtiem ilgi, 20. gadsimtā nebija aizstājami bez
pārejas perioda. Ne
zirgi, ne
rakstāmmašīnas.
.
.
Sanitārā dienesta
kollijs ar speciālu gāzmasku Pirmajā pasaules karā
(1914-1918).
.
Nacionālsociālisti
lika uzsvaru uz jaunākajām kara tehnoloģijām,
boļševiki nabadzības un zināšanu trūkuma dēļ daudzās
jomās kombinēja jauno ar veco. Hitlers nepaspēja ar
atombumbu, bet Sarkanās armijas lielgabalu vilcēji -
zirgi
- izrādījās izturīgāki par vācu kāpurķēdēm un ēda
visu, kas pagadās, nevis deficīto "soļarku"
(dīzeļdegvielu - aut.).
Kara iznākumu noteica
cita starpā tehnikas spēju pārvērtēšana no vācu
puses un krievu laime nelaimē - milzīgie attālumi,
neizbrienamie ceļi, bargas ziemas utt. Sarkanā
armija šādiem apstākļiem bija labāk pielāgota.
Pagāja vēl kāds laiks un nu jau mūsdienu "gadžetu
paaudzei" būtu grūtāk tikt galā ar
zirgu,
nekā apgūt nepazīstama mehānisma vadību. Līdz ar to
tehnoloģiskās pārejas periods ir noslēdzies -
dzīvniekus kā darba spēku veiksmīgi aizstāja
mašīnas, un tagad tie, kas izmantos dzīvniekus
ražošanai vai karam, būs zaudētāji. Protams, ir
idejas, kā atmest civilizāciju atpakaļ līdz 19.
gadsimta līmenim, bet tas ir pavisam cits stāsts.
Nesen internetā
redzēju bildi ar "jaunās paaudzes" militāro suni,
kurš no vienas vietas bija apkarināts ar tehnoloģiju
brīnumiem. Vai tu zini, kādas funkcijas šādiem
militārajiem suņiem jāveic mūsdienās? Uz ko tie ir
spējīgi? Man šķiet, ka viņu uzdevums nav pārvietot
sakaru kabeļus un granātu saišķus.
Parādi bildi! Bet
kopumā ar tehnoloģijas brīnumiem mūsdienās ir
apkrauts karavīrs, nevis suns. No tā ceļas ideja par
ekzoskeletiem, kuri jau tiek būvēti, problēmas
pagaidām tikai ar enerģijas avotiem. Kādam var
patikt ideja, ka suns varētu kalpot karavīram kā
līdzi patskrienoša mugursoma ar, piemēram, munīciju.
Tomēr arī šo nišu drīz aizpildīs mehānismi.
Apskatiet internetā "Boston Dynamics" ražojumus!
.
.
Kapteinis Alberts Bols
un kollijs Pirmā pasaules karā (1914-1918).
.
Vai tev šķiet, ka
mūsdienu dronu un "GoPro" karā militārajiem suņiem
vēl ir kāda nozīme?
Suņi pret dronu vai
robotu ar kameru zaudē jau tagad. Taču ilgtermiņā
zaudēs mākslīgajam intelektam arī kā smaku
analizatori un apsardzes sensori. Tomēr vidējā
termiņā - apsardzē, dažādu vielu meklēšanā, pēdu
dzīšanā suņi vēl ilgi būs neaizstājami. Taču arī tas
pāries un minētās nodarbes ar suni kļūst tikai un
vienīgi par cilvēku sportu vai izklaidi, kā tas
notika, piemēram, ar baložiem - pastniekiem vai
zirgiem
- transporta līdzekļiem.
Atgriezīsimies
pagājušajā gadsimtā. Nelielā video fragmentā varam
redzēt kolliju, kuram tiek uzvilkta gāzmaska. Arī
zirgiem
tika pagatavotas dažādu modeļu gāzmaskas. Šogad "Kollimpiādē
®
2017"
rīkojot "DOSAAF
K-11 pionieru maršu", šo tēmu pamatīgi
izpētīju. Kāpēc mūsdienās vairs netiek ražotas
gāzmaskas suņiem? Šādus piedāvājumus neatradu.
Viss ir loģiski un
izriet no reālistiskām ekspektācijām un aprēķina.
Ķīmisko masu iznīcināšanas līdzekļu (indīgās gāzes)
masveida pielietošanas varbūtība ir ļoti zema,
savukārt, pret bakterioloģiskajiem ieročiem gāzmaska
nelīdzēs. Kodolpiesārņojuma gadījumā nav vajadzīga
filtrējoša gāzmaska, bet respirators pret
radioaktīviem putekļiem un dūmiem. Tādi tiek ražoti
arī suņiem.
.
Video |
|
Sanitārā
dienesta kollijam tiek apvilkta gāzmaska (Pirmais
Pasaules karš, 1914-1918) |
|
.
Pirmajā un Otrajā
Pasaules karā Sarkanās armijas ierakumu pusē
karavīri izmantoja arī kollijus. Piemēram, kara
varonis Diks savas "militārās karjeras" laikā atrada
12 000 mīnu. Cik zinu, tas ir absolūts rekords, vai
ne?
Neesmu pētījis
vēsturi. Bet tā kā tolaik mīnu izmantošana "sita
augstu vilni", tad 12 000 nav nekāds milzīgs
skaitlis. Vienkāršākais mīnu lauks var saturēt no 10
līdz 100 mīnām. Tālāk būtu jāuzdod jautājums mīnu
skaitītājiem: vai Dika "kontā" ieskaitīja katru
savrup stāvošu "fugasu" vai pirmo atrasto mīnu no
mīnu lauka, vai mīnu lauku ar visu tā saturu?
.
.
Viena no pēdējām
DOSAAF pēctecēm
Līzīte sēž
leģendārajos sanitārā dienesta ratiņos.
.
Kolliju portāla
rīcībā ir unikāli sanitārā dienesta ratiņi, kurus
pagājušā gadsimta 60-tajos gados DOSAAF klubā vilka
Irisas
Stepes kolliji. Vai mūsdienās sanitārajā
dienestā tiek izmantoti suņi?
Par ratiņiem nav ne
redzēts, ne dzirdēts! (Tie demonstrēti vairākkārt,
arī "Kollimpiādē
®
2017",
kurā piedalījās Mārtiņš Vērdiņš ar
Tefiju
- aut.)
Šāds tehniskais
risinājums attaisnojams tikai sanitārā transporta
trūkuma dēļ pie masveida pieprasījuma līknes augšējā
punkta jeb "pīķa". Mūsdienu konfliktos valstis,
kuras spēj ražot suņu ratiņus ievainoto evakuācijai,
spēj arī nodrošināt sanitāro auto transportu un pat
aviāciju, kas nu jau ir norma. Ratiņi mūsdienās būtu
atkāpe no normas. Suņi joprojām ir neaizstājami
cilvēku meklēšanā zem lavīnām un sagruvušām ēkām,
robežsardzē, apsardzē un policijā, pretterorisma
pasākumos, bet šāds pielietojums nav gluži militārs.
Pēckara gados
DOSAAF kolliji tika klasificēti kā dienesta suņi. Kā
tev šķiet, kāpēc? Balstoties uz lieliskajiem
panākumiem reālā kara darbībā?
Domāju, ka kolliju
panākumi karā un vispār dienestā ne ar ko īpaši
neizceļas, salīdzinot ar citu šķirņu suņu
panākumiem. 20. gadsimta kollijs bija paliels
augumā, spēcīgs un attapīgs suns - tāds pats, kā
visi citi aitu suņi. Ja tagad mēs redzam 21.
gadsimta kollijus "samazinātā izpildījumā" ar
atšķirīgām eksterjera pazīmēm un ar atlasi vaislas
darbam nebūt ne pēc darba un prāta spējām, tad nav,
ko brīnīties, ka kolliji lēnām attālinās no dienesta
suņu standarta un drīz kļūs vienkārši par
mīluli-partneri, jo nav vairs
aitu, ko
ganīt,
ne ratu, ko vilkt, ne karu, kuros izcelties. Ožas
jomā pārāki būs medību suņi, košanas un plēšanas
disciplīnās - cīņu suņu šķirņu pārstāvji. Kolliju
darba niša aizveras un kolliji kļūst bezdarbnieki.
.
.
Kadets Olivers Fisters
1943. gadā Teksasā pirms izlidojuma atvadās no
kollija.
.
Esmu dzirdējis
viedokli, ka kollijs nekāds DOSAAF dienesta suns
nekad neesot bijis, ka tas ir izdomāts un "aiz
matiem pieviklts". Vai tu pats saskati draudzīgajā
un aktīvajā kollijā dienesta suni?
Būt bija, bet reizē ar
citiem "dienestniekiem". Tev ir pieejams
Irisas
Stepes arhīvs, domāju, ka tur pierādījumu
netrūkst. Tomēr dienestā kollijiem nākotnes nav, jo
nav cilvēku, kas
gana aitas, bet
citās dienestu disciplīnās ir šķirnes, kas īpaši
selekcionētas un piemērotas konkrētam darbam. Tomēr
kolliji ir ļoti piemēroti dažādām cilvēku terapijām
un cilvēku priekam, kas nebūt nav maz vai
mazsvarīgi.
Vai tagad pasaulē
starp militārajiem suņiem ir sastopami kolliji? Kādu
suņu šķirņu pārstāvji mūsdienās "iet dienēt"?
Nevaru izslēgt, ka
atsevišķi kolliju indivīdi militārajā dienestā šur
tur ir sastopami, bet personīgi neesmu redzējis. No
visām suņu šķirnēm militārajā dienestā (parasti tā
ir militārā policija) man patīk beļģu malinua.
Kā tu vari komentēt
nesen
atslepenoto zinātnisko projektu "Kollijs", par kuru
jau esam rakstījuši iepriekš? Daži
apgalvo, ka tā esot vai nu cilvēku muļķošana
mūsdienās vai arī melīga propaganda toreiz. Vai šādi
"kollijroboti"
būtu kaujas spējīgi?
Tipisks hibrīdkara,
dezinformācijas un viltus ziņu piemērs. Kārtējā
vēstures falsifikācija nolūkā glorificēt PSRS un tās
neesošus sasniegumus.
.
.
Britu sanitārā
dienesta kollijs Brūss 1914. gadā. Viņš izglābs
dzīvību vairākiem karavīriem.
.
Vai loģiskāk nebūtu
bijis šādam projektam
aitu gana vietā
izvēlēties kādu "speciālo" šķirni, piemēram,
Staļinam par prieku radīto krievu melno terjeru? Bez
tam patriotisma vārdā droši vien būtu bijis pareizāk
neizvēlēties citas izcelsmes valsts suņus, kā,
piemēram, to darīja vācieši, priekšroku dodot saviem
vācu aitu suņiem.
Vislabāk PSRS
projektiem piestāv "dvorterjeri" (bezšķirnes suņi -
aut.), sākot ar biedru Šarikovu (tēls M. Bulgakova
romānā "Suņa sirds" - aut.) un beidzot ar Belku un
Strelku (kosmosa suņi, kuri pirmie atpakaļ uz zemes
atgriezās dzīvi - aut.). Nekāda nacionālisma un
lokālpatriotisma! Internacionāls visā godībā!
Bet varbūt kollijs
tika izvēlēts šādam mērķim kā visgudrākais no visiem
suņiem?
Kā man viena kuce
teica: "Kollija tēlu šai provokācijai izvēlējās
rotveileru mafija." Tu zini,
kura šķirne objektīvi ir
visgudrākā. Kolliji nav nedz visgudrākie,
nedz visskaistākie, viņi vienkārši ir gudri un
skaisti.
Vai Latvijas armijā
pašlaik tiek izmantoti militārie suņi? Kādos
dienestos un kādu funkciju veikšanai?
Nevar stāstīt visus
kara noslēpumus, bet kopumā šajā jomā Latvija seko
attīstīto valstu "trendam", t.i., militārie suņi ir
militārajai policijai, robežsardzei un pretterorisma
vienībām.
.
.
Kara varonis Diks bija
kollijs no Ļeņingradas.
.
Laikam ejot,
daudzas suņu šķirnes daļēji vai pilnīgi ir
zaudējušas savas darba spējas, arī kolliji tiek
pārvērsti "dīvāna suņos" un izstāžu eksponātos. Ar
skumjām jānoskatās, ka notiek neatgriezeniskas
izmaiņas kolliju
šķirnes standartā
un viņi vairs nespēj pietiekami aktīvi un intensīvi
kustēties pat izstāžu ringā. Vai mūsdienu, par
"modernajiem" dēvētie vispār būtu derīgi kādam nebūt
dienestam?
Arī dinozauri ir
izmiruši, bet
zirgus tur
skaistumam un sportam, bet lauku darbos viņi vairs
nepiedalās. Tas ir normāls process un nostaļģijai te
nav vietas. Evolūciju nevar aizkavēt, tai ir
jāpielāgojas. Domāju, ka "dīvāns" un sports ir īstās
kolliju talantu pielietošanas jomas. Manuprāt, ja
suns nav aptaukojies un citādi ir vesels, tad viņš
ir derīgs
sportam. Kādam un
cik intensīvam, tas atkarīgs no saimnieka un
konkrētā suņa rakstura. Kā jau minēju - atrodi
"cilvēkus-kuri-paši-gana-aitas"
(vai vispār jebko
gana) un būs tev
kolliju pielietošanas joma. Citiem darbiem ir
selekcionētas citas šķirnes un kollijiem tur nav, ko
darīt - ne noziedzniekus turēt, ne pīles celt.
Ar
maniem kollijiem viss ir kārtībā - gan
aitas
un kazas gana, gan sporto un
filmējas.
Varbūt tomēr labāk
ganīt
aitas? Arī
aitas, starp citu,
var iesaistīt kādā dienestā, piemēram, panikas
radīšanā ienaidnieka pusē.
Aitas? Kurš
mūsdienās pats personīgi
gana aitas? Nav
ganu, nav palīgu!
Aitas var radīt
paniku, ja tās ir izlauzušās ārā no aploka un
iebrukušas dārza dobēs. Turklāt paniku veicina
apstāklis, ka
aitas nav svešas
(ienaidnieka), bet savas. Tur, pie pretinieka
aitu
aplokiem būs darbs mūsu diversantiem.
Vai esi noskatījies
1945. gadā uzņemto filmu
"Son Of Lassie" ("Lesijas dēls"), kurā
galveno lomu atveidoja Pals (šajā filmā tēlojot savu
dēlu!)? Filma ir veltīta Otrā Pasaules kara
tematikai un pat
Lesijas dēls tika
ierauts karā.
Diemžēl nē, par to
neko pateikt nevaru.
.
.
Vācu karavīri 1914.
gadā kopā ar kolliju saka mums "Uz redzēšanos!"
(uzraksts blakus kollijam). Spriežot pēc karavīru
formām, šī trijotne dodas uz Dienvidāfriku, no
kurienes vairs neatgriezīsies...
.
Tava kollija
sportiskajiem panākumiem un izaugsmei esmu sekojis
līdzi visus šos gadus. Tagadējais "Superkollijs
2015"
Tefija pie mums
ieradās kucēna vecumā, kad pirmo reizi piedalījās
pirmajā "Kollimpiādē
®
2009".
Viņa četras reizes ir pabijusi uz "Kollimpiādes
®"
goda pjedestāla un kļuvusi par pirmo "Rančo
kollija
®
2011"
titula īpašnieci. Vai
Tefija kā kollijs
ir piepildījusi un attaisnojusi tavas cerības?
Labs jautājums! Sāku
domāt, kādas bija manas cerības un plāni? Nebija
nekādu, vienkārši man patīk kolliji. Vienīgā cerība
bija un ir, lai suns ir vesels un laimīgs. Tad arī
mēs tādi būsim.
Nevar noliegt, ka
Tefija
ir ļoti centīga un azartiska. Viņai ir viss, kas
vajadzīgs
sportam, bet tā kā
es neesmu ne azartisks, ne centīgs, tad domājams, ka
es neesmu attaisnojis
Tefijas cerības, jo
mēs tomēr esam viena komanda. Ja
Tefijai būtu cits saimnieks, iespējams,
viņai būtu vēl labāki panākumi
Kolliju portāla pasākumos. Žēl, ka nebija
iespējas attīstīt
ganīšanas instinktu,
kas
Tefijai ir ļoti izteikts.
Kādēļ tu kā
rezerves Latvijas armijas virsnieks sev izvēlējies
kolliju, nevis kādu no armijai piemērotākām šķirnēm?
Kollijs kā balanss vai pretstats militārajam?
Militārisms nav
pretstats intelektam. Kollijs ir inteliģents suns,
bet man patīk viss militārais, tad nu mēs abi kopā
veidojam "military intelligence".
Paldies!
.
Kolliju portāla
pēcvārds (kuru var arī nelasīt)
.
Kādreiz mani ļoti
interesēja kara suņu tēma, esmu ilgi vācis dažādus
materiālus par šo visu un apmēram desmit gadus
atpakaļ pat uzsāku veidot speciālu mājaslapu, kuru
biju nolēmis veltīt visiem karā bojā gājušajiem
suņiem. Laika trūkuma dēļ šī iecere tika pārtraukta,
un jāatzīstas, ka šī tēma ir ļoti neviennozīmīga un
smaga. Bija skaidrs arī tas, ka tēma ir tik plaša,
ka viens šādu ieceri realizēt nespēšu ļoti daudz
materiālu jātulko no angļu un krievu valodas.
Iesāku darīt to tādēļ,
jo man likās netaisnīgi, ka kara suņi ir nepelnīti
aizmirsti un par viņiem ir ļoti maz informācijas.
Nobendējām vairākos karos suņus un aizmirsām! Tolaik
vēl nebija ne atbilstošu filmu, ne arī specializēto
mājaslapu. Tikai pēdējos gados situācija ir krasi
mainījusies un tagad internetā iespējams sameklēt
kara suņiem veltītus resursus, ir izveidoti pat
vairāki memoriāli un muzeji, kā arī safilmētas
dokumentālās filmas, TV raidījumi, filmas un pat
seriāls. Visi šie video ir arī manā suņu filmu
kolekcijā, kuru drīz papildināšu ar krievu mākslas
filmu Rudais suns (uz ekrāniem iznāks 2017. gada
decembrī), taču jau tagad mani pārņem aizdomas, ka
to noskatīties nespēšu...
Gatavojot šo
interviju ar Mārtiņu Vērdiņu, tikko
noskatījos arī jauno, 2017. gadā uzņemto dokumentālo
stāstu Kara suns: kareivja labākais draugs. Tajā
patiesi, aizkustinoši un ļoti nomācoši tiek parādīti
sabeigti cilvēku un suņu likteņi. Pēc šo filmu
noskatīšanās vienmēr gribas uzdot jautājumu, vai
šādu suņu izmantošana kara dienestos vispār ir
attaisnojama, un, ja jā, tad ar ko? Un vai jūs
ziedotu savu kolliju uzvaras vārdā, lai to
apkarinātu ar granātām un palaistu zem ienaidnieka
tanka?
Pavisam drīz jums
piedāvāšu lasīšanai savu jaunāko rakstu par
Ļeņingradas kolliju - kara varoni Diku.
.
|