Intervijas  

 .

 

.

Es varētu palaist Lesiju kosmosā

.

..

Mārtiņš ar Lanu Iecavā.

.

Jau vairākus gadus Mārtiņš Budreiko Kolliju portāla tehniskajās iecerēs ir tikpat nozīmīgs un neredzams kā radioviļņi. Tieši ar viņa konsultācijām un atbalstu mūsu "Laimīgo kolliju zemes ®" darbnīcā "FarmPunkz electric ®" top dažādas mašīnas "Kolliju kino ®" studijas filmēšanas vajadzībām. Viņš bieži krata pirkstu un piemin Oma likumu un "burvju dūmus", bez kuriem arī mūsu "sapņu fabrikā" reizēm neiztiekam. Šoreiz runāsim mazliet par radio, kino un kollijiem.

.

1979. gadā grupa "The Buggles" pirmatskaņoja savu populārāko dziesmu "Video nogalināja radio zvaigzni". Pareģojums nepiepildinājās – radio ir dzīvs vēl joprojām. Kādēļ tas, tavuprāt, ir izrādījies tik nozīmīgs un ilgdzīvojošs laikā?
Varbūt tādā formā, kā pirms simts gadiem, radio tiek lietots krietni mazāk. Tomēr mūsu ikdienā tas ir sastopams visur. Mūsdienās ļoti daudzām tehnoloģijām un ierīcēm pilnvērtīgas darbības pamatā ir radioviļņi. Manuprāt, radio ir nemirstīgs, lai arī ko "The Buggles" nebūtu pareģojuši. Kur tagad ir tā grupa un kas to atceras?
Pieminētā "The Buggles" dziesma tolaik simboliski iezīmēja jauno mūzikas video ēras sākumu un mūzikas kanāla "MTV" dzimšanu 1981. gadā. Šis klips tika parādīts kā pats pirmais. Video gan nenogalināja radio, bet mūzikas video diemžēl nogalināja pašu video milzi "MTV". Iet laiks, un modē arvien vairāk ir dažādi retro raidījumu televīzijas kanāli, piemēram, "TV Nostalgija" Vai tu mēdz skatīties filmas no savas bērnības?
Speciāli nemeklēju un neskatos, dažreiz tikai tā, garāmejot. Neesmu filmu un TV fans, kā arī neizjūtu nostalģiju pēc tā laika filmām.

.

.

Ja jūs domājat, ka tas ir Karlsons, tad kļūdāties! Tas ir Mārtiņš un viņa uzstādītās antenas.

.
Vai bērnībā tu skatījies seriālu par "Lesiju"?
Bērnībā skatījos ar interesi gan Lesiju, gan citus seriālus ar dzīvnieku piedalīšanos, taču īpaši nepārdzīvoju, ja kādu sēriju nācās izlaist. It sevišķi vasarās. Tagad vairs neskatos, tāpēc ar iespaidiem padalīties nevaru.
Tavā dzīvē ir bijuši vairāki kolliji. Kādēļ tev patīk tieši šie suņi?
Bērnībā un pusaudža gados mūsu ģimenē mājdzīvnieku nebija.

Pirmais kollijs Regija ienāca manā un sievas Ausmas dzīvē pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Pateicoties sievas iniciatīvai, jo man nebija ne mazākās sajēgas, ko nozīmē suns mājās. Regijai toreiz bija daži mēneši un es nevarēju beigt brīnīties, vai tiešām no tā mazā, strupdegunainā, pūkainā bumbuļa izaugs kollijs. Izauga gan, balti ruds, pūkains un vienmēr smaidīgs suns. Vēlāk Regu savā aizgādībā pakāpeniski pārņēma mamma, jo mums ar maziem bērniem un suni gāja diezgan pagrūti.

.

.

Ātrāks par radioviļņiem!

.

Nākamie kolliji manā dzīvē ienāca paralēli – mammas un tēva mājās. Regija nodzīvoja 14 gadus. Nākamais, melnbaltais kollijs Lana nāca no patversmes. Informāciju atradu Kolliju portāla agrīnajā versijā. Parādīju mammai. Nolēmām aizbraukt uz patversmi ciemos. Suns bija diezgan slims, bet, pateicoties dakteriem un mammai, tika izglābts un adoptēts. Lanai tad jau bija seši gadi, vēl astoņus nodzīvoja pie mums un pa varavīksnes tiltu aizgāja 14 gadu vecumā, tāpat kā Regija. Pēc šķiršanās no Lanas nolēmām, ka vairs nekad suni neņemsim. Tomēr apmēram pēc gada, pateicoties manam brālim Gintam, mammas mājās ienāca Agate, pusgadu veca melnbaltā kollijmeitene no Lietuvas. Šobrīd Agatei ir jau pieci gadi un viņa priecē mūs visus.

Grūti pateikt, kāpēc man patīk tieši kolliji, bet laikam jau tāpēc, ka tie ir suņi, ar kuriem esmu bijis kopā salīdzinoši ilgu laiku.

.

.

Mārtiņš ar sievu Ausmu un Regiju.

.
Tu esi ļoti skeptiski nokaņots pret pseidozinātniskiem TV šoviem, piemēram, tev nepatīk "Mythbusters", un taviem ģimenes locekļiem ir ļoti grūti skatīties kopā ar tevi filmas, jo vienmēr pamani neatbilstības. Tevi tas tik ļoti traucē?
Skeptiski noskaņots pret šiem šovmeņiem esmu tāpēc, ka lielai sabiedrības daļai TV vai datora ekrāns ir logs uz pasauli un bezmaz vienīgais informācijas avots. Rezultātā visādas absurdas teorijas un pseidozinātniski eksperimenti iesēžas cilvēku galvās, kā vienīgie patiesie, un ir ļoti grūti "izsitami ārā". Neteikšu, ka būtu grūti ar mani skatīties filmas, jo es to daru salīdzinoši reti.

Jā, ir man tāds niķis - komentēt neatbilstības -, bet tie drīzāk ir izņēmuma gadījumi, kad, piemēram, filmā par Otro Pasaules karu parādās aparatūra no 20. gadsimta 50. vai 60. gadiem, vai arī tiek rādītas kādas tehniski neiespējamas lietas, piemēram, ar zibens spēriena palīdzību tiek iedarbināts auto.
Kā tu komentētu manas mīļās filmas "Atpakaļ nākotnē" un "Mīļā, es samazināju bērnus"?
Vienreiz var noskatīties, un pietiek. Katram ir sava gaume. Man nav mīļākās filmas. Gadiem ejot, intereses mainās un par sevi varu teikt, ka filmas, kas patika divdesmit trīsdesmit gadus atpakaļ, man šobrīd ir ļoti vienaldzīgas. Patreiz kino jomā ir tāds pārsātinājums visos žanros, ka tas vienkārši notrulina emocijas, un visu noskatīties fiziski nav iespējams.

.

.

Kopā ar Regiju pastaigā pie jūras.

.
Vai tu tici laika plūsmas kapacitatoram un elektromagnētiskajam priekšmetu samazinātājam?
Ja Tu man parādīsi to shēmas, tehniskos aprakstus un darbojošos prototipus, tad ticēšu. Patreiz tie sastopamie vienīgi kaut kur paralēlajās pasaulēs vai kino.
Bet tu taču konsultēji laika mašīnas, burbuļatora
® un limpjūtera ® izgatavošanu darbnīcā "FarmPunkz electric ®", kura vienmēr cenšas radīt kaut ko neparastu!
Tas ir pārspīlēts apgalvojums! Es konsultēju specefektu radīšanu filmēšanas vajadzībām. Atrodas jau arī tādi, kas tic, ka tās iekārtas reāli darbojas, un te mēs atgriežamies pie agrāk teiktā par izglītošanos no ekrānā redzētā.

.

.

Mārtiņš ar Lanu.

.
Tagad radio sakari ir ikdiena, taču kādēļ agrāk tos tik reti pielietoja sadzīvē, piemēram, laukos? Vienkāršākos raidītājus un radio uztvērējus taču varēja būvēt ļoti daudzi. Piemēram, nelielas raidstacijas lielās fermās. Kādēļ ganīšanas posteņi nebija aprīkoti ar radio sakariem?
Kolhozu laikos tā radio padarīšana bija diezgan sarežģīta un nebija tā, ka to neizmantoja. Būvēt aparātus varēja, ja bija resursi, bet ierindas pilsonim ar tiem bija ļoti švaki. Paprasi kādam tā laika zootehniķim vai agronomam, kāpēc nelietoja... Tagad jau arī fermās nav katram lopiņam pa GPS ierīcei.
Cik ļoti sen tu aizraujies ar radiotehniku? Kas tevi uz to pamudināja?
Ar radio lietām aizraujos apmēram no 1985. gada. Un ne tikai ar radio. Patīk arī cita tehnika - auto, moto utt. Uz to mani neviens nepamudināja, tā bija tikai paša interese - urķēties un kaut ko būvēt, salauzt, remontēt un pārbūvēt.

.

.

Tas nav "aifona" sencis! Mārtiņa izsaukuma signāls ir YL3FM.

.
Tu esi radioamatieris. Lūdzu, izskaidro, ko tas nozīmē! Diez vai "aifonu" glaudītāji par to ko zina...
Ir definīcija, ka: "Radioamatieri ir attiecīgi pilnvarotas personas, kuras bez materiālas ieinteresētības nodarbojas ar radiotehniku amatieru radiosakaru dienestā. Šis dienests ir brīvprātīgs un paredzēts pašizglītībai, savstarpējiem sakariem un tehniskiem pētījumiem".

Ar dažiem teikumiem to visu aprakstīt nevar. Ja kādam ir interese, tad drīzumā VAS "Elektroniskie sakari" mājaslapā www.vases.lv jāparādās apjomīgam materiālam latviešu valodā par šo tēmu. Tā būs apkopota atjaunota versija rakstu sērijai, kurus ar kolēģi Juriju YL2DX gadsimtu mijā publicējām žurnālā "Sakaru Pasaule".

Vai tevi var izsaukt?

Mans izsaukuma signāls ir YL3FM, bet ēterā patreiz esmu ļoti mazaktīvs, jo neatliek pietiekami daudz brīvā laika.
Tu bieži esi konsultējis Kolliju portālu ar radiotehniku saistītos jautājumos. Vai tu pats arī skaties "Kolliju kino
®" studijas īsfilmas? Vai kāda tev patika?
Filmiņas skatos, ir interesanti pavērot, kas no iecerētās idejas realizējies uz ekrāna. Favorītu nav, bet katra ir kādu "odziņu".

.

.

Radioaparātu kolekcijas vērtīgākais eksponāts ir radioaparātiņš "Юнга".

.
Es kolekcionēju veļasmašīnas "Rīga", bet tu vecos pārnēsājamos radio. Cik un kas ir tavā kolekcijā?
Tas viss ir relatīvs. Visvērtīgākais ir kabatas formāta radioaparātiņš "Юнга", kuru konstruktora veidā saņēmu dāvanā piecpadsmitajā dzimšanas dienā, samontēju un palaidu dziesmā. Prieks, ka tas saglabājies līdz šim laikam.

Visi tie aparāti prasa diezgan lielu platību siltās, sausās telpās, kuras man pagaidām nav. Tāpēc daudzi eksemplāri gaida labākus laikus, sapakoti maisos, pagultēs, pagaldēs un skapjos.
Kā tu vērtē suņu sakaru dienestu Otrā Pasaules kara laikā? Cik nozīmīgs tas, tavuprāt, bija? Cik lielu lomu karā vispār spēlēja radio?
Par suņu sakaru dienestu neesmu interesējies, tāpēc grūti komentēt, cik tas bija nozīmīgs, bet šaubos, ka tikpat, cik aviācija vai tanku formācijas. Drīzāk pēc principa, ka karā visi līdzekļi labi, kas palīdz. Tāpat arī radio. Ātra komunikācija karadarbībā ir ļoti svarīga. Vari pats pafantazēt, kā risinātos notikumi, ja nebūtu sakaru. Man bail pat iedomāties!
Kā tev šķiet, kāpēc kolliji šobrīd ir "palikuši bez darba"? Padomju laikā savu izcilo darbspēju un prāta dēļ kolliji bija augstu novērtēti kā universāli dienesta suņi.
Viss mainās. Arī zirgi ir palikuši bez darba. Pārsvarā jau tāpēc, ka mūsu dzīvē ienākušas un turpina ienākt dažādas tehnoloģijas.

.

.

Radioamatieru klubā.

.
"Straumēnos" nākotnē iecerēts vērienīgs projekts – "DOSAAF kolliju sanitārā un sakaru dienesta" rekonstrukcija, izveidojot veselu nometni filmēšanas vajadzībām. Kā tev šķiet – vai cilvēkiem būtu jāzina šāda vēsture? Vēstures grāmatās padomju laiks tagad tiek svītrots, tikai mazliet pieminēts.
Nezinu. Kam ir interese, tie interesējas un atrod materiālus. DOSAAF kolliju sanitārā dienesta filma varētu interesēt ļoti šauru personu loku. Vēsture, protams, ir jāzina, bet ir ļoti labi, ka padomju laiks vēstures grāmatās vairs netiek iekļauts tik detalizēts un ideoloģiski pareizs, kā kādreiz. Daudzus toreiz uzņemtā informācija vēl tagad nelaiž vaļā...
2020. gada februārī uz ekrāniem nonāks vācu versija filmai "Lesija atgriežas mājās". Galveno lomu tajā spēlē kollijs vārdā Bandīts. Ja tu būtu režisors, kādu filmu par Lesiju tu veidotu mūsdienās? Vai mūsdienu patērētāju sabiedrībā nesavtīgajai  Lesijai vairs vispār ir vieta?
Kā jau minēju, viss mainās, un katram laikam savas ikonas. Man ne visai patīk, ka filmām taisa tā saucamos "rīmeikus". Reti kad tie sanāk tikpat labi, kā oriģināli. Un, jo augstāks "rīmeika" kārtas numurs, jo pliekanāk. Par laimi, neesmu režisors un kino taisīšana nekad mani nav aizrāvusi, bet es varētu palaist Lesiju kosmosā. Sen tur neviens suns nav viesojies. Vai arī lai piedalās ekspedīcijā uz Marsu.

.

.

Apciemojot Irbenes radiolokatoru.

.
Lesija ir cēla, skaista un izpalīdzīga. Šis Ērika Naita radītais tēls ir nodēvēts par vienu no ASV 20. gadsimta ikonām. Kādēļ kolliju popularitāte mazinās? Vai mūsdienās vairs nav modē ne cēlums, ne palīdzība tiem, kam tā nepieciešama?
Ir modē, un pietiekami daudz to var sastapt arī dzīvē, tikai ikonas pa laikam mainās.
Kolliju portāls nākotnē iecerējis izveidot fotogaleriju "Kolliji 1980. Uz priekšu pagātnē", kurā mūsdienu kolliji tiks parādīti pagājušā gadsimta 80-to gadu vidē. Kā tev šķiet, kurš no tā laika radioaparātiem visvairāk iederētos šādā bildē?
Man ne visai tīk frāze "Uz priekšu pagātnē", jo tā man asociējas ar pakaļas pagriešanu nākotnei, bet no aparātiem var paņemt VEF-260 "Sigma". Sastopami pat eksemplāri ar olimpisko zīmi.
Un kura, tavuprāt, ir visvērtīgākā radiodetaļa, bez kuras nu nekādi?
Burvju dūmi! Kad tie izkūp gaisā, jebkura tehnika pārtrauc strādāt.

Paldies!
 

.

.

.

[Kolliju portāls, 2020. gada februāris]

 

 


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0