Daudzus gadus kollijs ir bijis ganu draugs un
neaizvietojams palīgs. Vēlāk, pateicoties savam
izcilajam skaistumam, šīs suns pārstāja sargāt
ganāmpulkus, un kļuva par bagātu māju un pat
karalienes Viktorijas galma rotājumu. Sākotnējā
kolliju nokrāsa ir bijusi melna ar rudu, jau vēlāk
radās citas variācijas no ugunīgi rudas līdz
marmora zilai un baltai.
Pēc
Otrā pasaules kara kļuvusi ļoti populāra, vēlāk
šķirne gandrīz izzūd. Bet tad amerikāņu dresētājs
Ruds Vedervokss uz kino ekrāniem parāda skotu aitu
suni vārdā Lesija. Suns iekaro daudzu ļaužu sirdis
visā pasaulē ar savu izcilo prātu un brīnišķīgo
izskatu. Ar šo brīdi sākas visas šķirnes pārsteidzoši
strauja atdzimšana. Lesijas vārds kļūst par šķirnes
nosaukuma sinonīmu.
Kolliji
ir dienējuši arī armijā un policijā. Sunim vārdā Diks var
pateikties par Pavlovskas pils izglābšanu Sanktpēterburgā.
Suns šīs vēsturiskās celtnes pamatos atrada jaudīgu mīnu,
kad līdz sprādzienam bija palicis mazāk par stundu. Otrā
pasaules kara laikā šis suns atklāja tūkstošiem mīnu. Kara
laikā kollijus izmantoja arī nastu nešanai.
Latvijas
kollijiem ir sava vēsture. Pirmais šīs šķirnes suns tika
atvests pie mums no Maskavas 1950. gadā. Laruss arī tiek
uzskatīts par Rīgas kolliju ciltstēvu. Viņa līgavu vārdā
Auri 1952. gadā atveda no Ļeņingradas, un pēc trīs gadiem
pasaulē nāca pirmie pieci Rīgas kucēni. 1967. gadā Rīgā
Republikas Dienesta suņu kluba paspārnē tiek izveidota
kolliju sekcija. Visus šos gadus sekciju vada
Irisa Janovna
Stepe.
Sekcija
ķērās pie vaislas suņu audzēšanas. Kucēnus ieveda ne
tikai no PSRS pilsētām, bet arī no VDR un Čehoslovākijas.
Šīs šķirnes suņi bija pastāvīgi dažādu izstāžu un
paraugdemonstrējumu dalībnieki. Sekcijas pastāvēšanas laikā
tajā ir piedzimuši 1932 kucēni.
Augstākais
novērtējums cilts klase elite tika piešķirts
15 suņiem, bet cilts pirmā klase 38 suņiem. Šo gadu laikā
aptuveni 60 suņu īpašnieki ir nolikuši instruktora un
kinologa eksāmenu. Sekcijā apmācību guvuši 34 tiesneši.
Dienesta
suņu centra kolliju sekcija ir unikāla parādība. Jau trīsdesmit
gadus tā pulcē ap sevi entuziastus, kuru uzticība un mīlestība
pret šo šķirni ir palīdzējuši izaudzināt patiesi
lieliskus suņus. Jubilejas datums liek atcerēties par tiem
cilvēkiem, kuru vairs nav starp mums, bet kuri ir ierakstījuši
savu lapaspusi Latvijas kolliju vēsturē. Tie ir tiesneši
eksperti R. Gavrilova, P. Astahovs, I. Damberga, D. Molčanovs.
Ar Skotijas skaistuļu audzēšanu jau daudzus gadus nodarbojas
Z. Zvirgzdiņa, E. Bargers, T. Ritorova, E. Kušners, A. Bilkena,
M. Membere, I. Analte, I. Zemitāne (Rogovska), I. Kivleniece,
V. Jaunradziņa.
0
["SM
Segodna", 1996. gada 1.-7. novembris, Larisa Blaževiča]
|