Publikācijas  

.

.

Rīgas kolliju sekcijai - 30

Katrai suņu šķirnei ir sava vēsture, bet tālu ne visas šķirnes var lepoties ar tik plašu vēsturi, kā skotu aitu suņi – kolliji, kuru popularitāte ir gan strauji cēlusies, gan krasi kritusies.

Kolliju dzimtene ir mežonīgie un aukstie Skotijas kalni. Sūrais klimats ir norūdījis šo šķirni, iemācījis pārciest aukstumu, sliktos laika apstākļus un ilgos kalnu pārgājienus.

Irwin z Nemojova (īp. Īrisa Stepe) – izcils kolliju sekcijas vaislas suns 90.- tajos gados. Staltie, elegantie skaistuļi kolliji tik ļoti atšķiras ar savu mierīgo dabu, ka gribas uz tiem attiecināt cilvēkiem piemērotu vārdu – intelektuāļi.

Daudzus gadus kollijs ir bijis ganu draugs un neaizvietojams palīgs. Vēlāk, pateicoties savam izcilajam skaistumam, šīs suns pārstāja sargāt ganāmpulkus, un kļuva par bagātu māju un pat karalienes Viktorijas galma rotājumu. Sākotnējā kolliju nokrāsa ir bijusi melna ar rudu, jau vēlāk radās citas variācijas – no ugunīgi rudas līdz marmora zilai un baltai.

Pēc Otrā pasaules kara kļuvusi ļoti populāra, vēlāk šķirne gandrīz izzūd. Bet tad amerikāņu dresētājs Ruds Vedervokss uz kino ekrāniem parāda skotu aitu suni vārdā Lesija. Suns iekaro daudzu ļaužu sirdis visā pasaulē ar savu izcilo prātu un brīnišķīgo izskatu. Ar šo brīdi sākas visas šķirnes pārsteidzoši strauja atdzimšana. Lesijas vārds kļūst par šķirnes nosaukuma sinonīmu.

Kolliji ir dienējuši arī armijā un policijā. Sunim vārdā Diks var pateikties par Pavlovskas pils izglābšanu Sanktpēterburgā. Suns šīs vēsturiskās celtnes pamatos atrada jaudīgu mīnu, kad līdz sprādzienam bija palicis mazāk par stundu. Otrā pasaules kara laikā šis suns atklāja tūkstošiem mīnu. Kara laikā kollijus izmantoja arī nastu nešanai.

Latvijas kollijiem ir sava vēsture. Pirmais šīs šķirnes suns tika atvests pie mums no Maskavas 1950. gadā. Laruss arī tiek uzskatīts par Rīgas kolliju ciltstēvu. Viņa „līgavu” vārdā Auri 1952. gadā atveda no Ļeņingradas, un pēc trīs gadiem pasaulē nāca pirmie pieci Rīgas kucēni. 1967. gadā Rīgā Republikas Dienesta suņu kluba paspārnē tiek izveidota kolliju sekcija. Visus šos gadus sekciju vada Irisa Janovna Stepe.

Sekcija ķērās pie vaislas suņu audzēšanas. Kucēnus ieveda ne tikai no PSRS pilsētām, bet arī no VDR un Čehoslovākijas. Šīs šķirnes suņi bija pastāvīgi dažādu izstāžu un paraugdemonstrējumu dalībnieki. Sekcijas pastāvēšanas laikā tajā ir piedzimuši 1932 kucēni.

Augstākais novērtējums – cilts klase „elite” – tika piešķirts 15 suņiem, bet cilts pirmā klase – 38 suņiem. Šo gadu laikā aptuveni 60 suņu īpašnieki ir nolikuši instruktora un kinologa eksāmenu. Sekcijā apmācību guvuši 34 tiesneši.

Dienesta suņu centra kolliju sekcija ir unikāla parādība. Jau trīsdesmit gadus tā pulcē ap sevi entuziastus, kuru uzticība un mīlestība pret šo šķirni ir palīdzējuši izaudzināt patiesi lieliskus suņus. Jubilejas datums liek atcerēties par tiem cilvēkiem, kuru vairs nav starp mums, bet kuri ir ierakstījuši savu lapaspusi Latvijas kolliju vēsturē. Tie ir tiesneši eksperti R. Gavrilova, P. Astahovs, I. Damberga, D. Molčanovs. Ar Skotijas skaistuļu audzēšanu jau daudzus gadus nodarbojas Z. Zvirgzdiņa, E. Bargers, T. Ritorova, E. Kušners, A. Bilkena, M. Membere, I. Analte, I. Zemitāne (Rogovska), I. Kivleniece, V. Jaunradziņa.

0

["SM Segodna", 1996. gada 1.-7. novembris, Larisa Blaževiča]

0

 


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0