Šovs kā bezcerīgs šķirnes noriets

.

.

2017. gadā par labāko kolliju pasaulē tika atzīts Jazz Prestige Of Lowlands Green Valley no Francijas.

..

Ievads

.

Kad uzrakstīju lielrakstu Suņu izstādes jau sen vairs nav šķirnes kvalitātes rādītājs, biju pārliecināts, ka par šo tēmu esmu apkopojis un uzrakstījis visas savas pārdomas, taču notikumi pirms nepilnas nedēļas manu pārliecību mainīja.

.

Notikums

.

No 8. līdz 12. novembrim šķirnes suņu īpašnieku vidū valdīja pacilāta gaisotne, jo Leipcigā (Vācija) šajās dienās bija gaidāms galvenais Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas (FCI) notikums - Pasaules čempionāts, kura uzvarētāji varēs dižoties ar Pasaules uzvarētāja un labākā šķirnes pārstāvja titulu.

Informatīvie materiāli liecināja par pasākuma vērienu, tādēļ skaidrības labad dažus skaitļus minēšu arī šajā rakstā.

Šī bija līdz šim pasaulē vislielākā suņu izstāde. Tajā kopā piedalījās 31 115 suņu, kuri pārstāvēja 280 šķirnes un bija atvesti no 73 dažādām valstīm, tostarp 250 suņi Leipcigā ieradās no Latvijas.

Ringā attiecīgās klasēs devās arī 150 kolliji, kas šādam mērogam ir pamazs skaitlis.

.

.

Nekad neesmu ar pārāk lielu entuziasmu sekojis notikumiem šādās izstādēs, taču šokējošās ziņas par garspalvaino kolliju ringu ātri aplidoja pasauli un sasniedza arī mani. Daudzi no 150 eksponētajiem kollijiem nebija izstādes kondīcijā un kopumā skats uz kollijiem bija visai bēdīgs. Vairākiem no suņiem bija "govs stāja" un video varēja redzēt, ka ringā, skrienot pa apli, tie pārvietojās neveikli un ar grūtībām. To pašu darīja arī daži no kolliju īpašniekiem un šādi neveikli tandēmi bojāja visu priekšstatu par kollijiem. Lielākajai daļai nebija vērojama standartā noteiktā elegance.

Kas tiek teikts standartā par kollija kopskatu?

"Kollijs pievērš sev uzmanību kā sevišķi skaists suns, vērīgs un aktīvs, bez jebkādas neproporcionalitātes ķermeņa daļās. Kollijs izskatās mierīgs un pašcieņas pilns. Viņa kustībām jābūt graciozām un maigām. Bagātīgs apmatojums kopā ar pareizas formas galvu un maigu acu izteiksmi padara kolliju par patīkamu un elegantu suni, kurš ar savu ārējo izskatu izraisa patiesu apbrīnu."

Taču galvenā šokējošā ziņa bija par BOB ("Best Of Breed") jeb Labākā šķirnes pārstāvja titula piešķiršanu, kuru Vācijas eksperts Haralds Šteinmecs piešķīra sunim Jazz Prestige Of Lowlands Green Valley no Francijas.

2017. gada pasaules labākā kollija jeb Pasaules Uzvarētāja attēlu varat aplūkot raksta sākumā un nedaudz zemāk. Un tagad vēlreiz izlasiet citātu no standarta par kollija kopskatu! Man nav skaidrs, kā šis kollijs vispār ir ticis līdz Čempionu ringam.

.

Reakcija

.

Pasauli pāršalca tūlītēja kollistu reakcija - sašutums un neizpratne, jo, raugoties šādās bildēs, pārņem bezcerība. Tu skaties un saproti, ka mainīt vairs neko nevar, ka tas ir šķirnes noriets.

Par Francijas kollijiem jau biju minējis iepriekšējos rakstos, taču šāda eksemplāra izvēle ir nesaprotama.

.

.

Tas pats suns.

.

Apskatiet nākamo bildi! Kas tajā redzams? Kollijs? Ruds samojeds ar garu purnu? Pāraudzis špics ar pa pusei noļukušām ausīm? Kollija galvas, kas ir viena no šķirnes galvenajām vizītkartēm, te nav. Purns īss, galva neproporcionāla ķermeņa uzbūvei, krasi izteikta pāreja no pieres uz purnu, acis un ausis pārāk plati novietotas. Par apmatojumu nav vērts pat runāt.

Īsā laikā lielākajā kolliju forumā tika sarakstītas 30 lappuses komentāru, Krievijas un Skandināvijas kollisti ir neizpratnē par notikušo. Piemēram, vispasaules kolliju autoritāte Šarlote Hojere no Dānijas par klātienē redzēto pauž viedokli, ka kolliju šķirne ir ļoti nopietni apdraudēta un mēs tuvojamies brīdim, kad esošos garspalvainos kollijus vajadzēs sadalīt divās atsevišķās šķirnēs ar atšķirīgu standartu - "modernajos" un "klasiskajos".

"Mēs cīnīsimies, lai saglabātu korektus, veselīgus un tipiskus kollijus," savā paziņojumā sociālajos tīklos pauda Hojere.

Viņas apņemšanās, protams, ir laba lieta, taču es domāju, ka "klasisko" kolliju dienas ir skaitītas. Bizness ņems virsroku. Vienīgais, ko vēl var izdarīt - censties saglabāt un paturēt "tīru" kādu no vēl "nesamaitātām" kolliju līnijām. Taču tas jau būs tikai izņēmums starp "modernajiem".

.

Komentāri

.

Bet te daži citu kollistu komentāri no interneta vietnēm:

"Līdz asarām aizvainojoši, ka šādus suņus izvēlas par labākajiem!"

"Tā ir korupcija vai standarta interpretācija pēc nekompetenta eksperta ieskatiem?"

"Tas ir šķirnes noriets!"

"Atliek vienīgi apķerties ap kaklu šim sunim un raudāt."

"Eksperts ir kaitnieks!"

"Salīdzināt standartam atbilstošu kolliju un šo ir tas pats, kas salīdzināt dronu ar Karlsonu."

"Uzvarētājs šķirnes standartam nav pat tuvumā bijis!"

.

Analīze

.

Pirmais, ko darīju es, -  meklēju informāciju par ekspertu Haraldu Šteinmecu. Vajadzēja noskaidrot, kāda ir šī cilvēka līdzšinējā pieredze. Varbūt viņš nekad nav redzējis kollijus?

.

.

Haralds Šteinmecs.

.

Sekoja šokējošs atklājums - viņš pats ir izbijis kollists, kurš pagājušajā gadsimta 80-tajos gados Vācijā bija izveidojis savu audzētavu "Golden Game" un lielās, ka izaudzējis vairākus vietējos un starptautisko izstāžu čempionus, bet kopš 1993. gada kļuvis par aitu un ganu suņu grupas tiesnesi. Kāpēc viņa audzētava vēlāk izputējusi, ziņas neatradu, un tas man arī šodien nešķiet būtiski. Daudz būtiskāka ir ziņa, ka šim vīram ļoti simpatizē "modernie" kolliji.

Tālāk interneta datubāzēs sameklēju "šī gada pasaules labākā kollija" ciltsrakstus, lai iepazītos ar viņa izcelsmi. Jau apskatot viņa vecāku bildes, skaidri redzams, ka tie abi ir tādi paši, kā pēcnācējs. Šādi suņi piedalās it kā prestižās izstādēs, saņem augstākos titulus un diemžēl tiek pāroti tālāk. Pēc tam kucēni tiek pārdoti kā īpaši augstvērtīgi, jo senči taču ir tajā un tajā gadā atzīti par labākajiem pasaulē!

Interesanti izlasīt, ko eksperts ierakstīja BOB titula izcīnījušā (piešķirtā?) kollija aprakstā jeb novērtējumā? Nolēmu to sameklēt, lai vai cik grūti to nāktos paveikt.

Uzdevums tomēr nebija grūts, jo, izrādās... šāda līmeņa izstādēs apraksti vairs netiekot rakstīti! Pēc šīs šokējošās ziņas rodas divi jautājumi: 1) kā un pēc kādiem kritērijiem eksperts vērtē suņus? Patīk un nepatīk līmenī? 2) Kāda jēga eksponēt suņus šādās izstādēs? Piedalīties loterijā par pasaules uzvarētāja nosaukumu?

Apraksta neveikšana ir klaja necieņa pret izstādes dalībniekiem! Uzvarētājs saņem savu titulu, taču kas tiek pārējiem dalībniekiem? Nekas! Viņi par savu samaksāto dalības maksu pat nesaņem eksperta novērtējumu.

Uzzināju, ka esot arī tādas izstādes, kurās apraksti tiekot veikti, bet dalībniekiem doti netiekot.

Daudz kas ir mainījies pēdējos gados. Piemēram, 2006. gadā, kad analogā Pasaules čempionātā Polijā par Pasaules čempionu jeb labāko šķirnes pārstāvi pasaulē tika atzīts Keisijas jeb Kassandra Prokseny vectētiņš Rešs jeb Misty Dawn’s Ragged Tiger no Baltkrievijas, apraksti tika veikti un dalībniekiem izsniegti.

.

Pārbaudīta kvalitāte

.

Vispārīgi dalībnieku secinājumi par izstādi / šovu / zoopasākumu esot labi, no visām bēdīgi esot izskatījušās tikai divas šķirnes - garspalvainie kolliji un pekinieši.

Pēc Leipcigas ringos redzētā atkal ir saasinājusies konfrontācija starp "klasisko" un "moderno" kolliju audzētājiem, īpašniekiem un piekritējiem.

Taču atcerieties - "klasika" ir laika pārbaudīta, augsta, šķirnes standartam atbilstoša kvalitāte, mūsu gadījumā "klasika" ir sinonīms vārdam "pareizs". Bet "modernie" kolliji ir būtiskas atkāpes un pat nopietni trūkumi no standartā noteiktā. "Klasiskie" kolliji - zināmu, standartā noteiktu vērtību kopums, kas nosaka suņa ārējo izskatu (eksterjeru), kas, savukārt, cieši saistīts ar šķirnes pielietojumu, darba spējām.

Pasaules čempionāts nav vienkārši parasta izstāde, tās ringos redzētais ir katras suņu šķirnes vizītkarte. Pēc ringā eksponējamajiem labākajiem šķirnes pārstāvjiem gan pasākuma apmeklētāji, gan vairāki miljoni video translāciju skatītāji un sociālo tīklu sekotāji izdara secinājumus par redzēto.

Diemžēl turpinās zooindustrijas uzvaras gājiens pār saprātu. Bēdīgi, bet šādu un līdzīgu iemeslu, kā arī, nenoliedzami, komerciālu apsvērumu dēļ vairāki bijušie kolliju audzētāji ir pievērsušies citām šķirnēm, kuras nav tik dažādu tipu sabojātas, "saskaldītas", tādēļ arī mazpopulāras un neperspektīvas.

Daži izbijušie kolliju audzētāji neslēpj, ka vienkārši vairs nevēlas audzēt "jaunmodīgus" kollijus, kuri viņuprāt vairs nelīdzinās viņu priekšstatiem par to, kādiem jābūt kollijiem. Citi, piedaloties līdzīgās izstādēs, kuras vērtē šādi eksperti, kas simpatizē "modernistiem", ar saviem "klasiskajiem" kollijiem saņem zemākus novērtējumus, nekā "modernie" un aiziet aizvainoti. Ir ļoti dīvaini un aizvainojoši, ja teicamu "klasisko" kolliju novērtē zemāk par viduvēju "moderno" nevis, vadoties pēc standarta, bet tikai tāpēc, ka ekspertam tā patīk. Tālāk audzētavās tiek vairoti tie, kuri "uzvar", jo pārdot "uzvarētājus" ir daudz vieglāk un izdevīgāk.

Kolliju fanātiķu rindas kļūst arvien retākas un vairāku agrāk populāru kolliju audzētavu piedāvājumos šobrīd var saņemt tikai špicu, šeltiju, papilonu u.c. "ejošu" kucēnu piedāvājumu. Tos ir vieglāk gan izaudzēt, gan pārdot, lai varētu vairot to cilvēku rindas, kas nākamajos gados piedalīsies vispasaules loterijā par labākā šķirnes pārstāvja un citiem tituliem. Bet zooindustrija skaitīs naudu...

Man no šī pasākuma vislabāk patika Annas Krīgeres nu jau visos lielajos suņu un zirgu pasākumos demonstrētais melnbalto āžu, zirgu un borderkolliju šovs.

Bet, ja vēlaties uzzināt manu viedokli par mūsdienu suņu izstādēm, lūdzu, izlasiet rakstu Suņu izstādes jau sen vairs nav šķirnes kvalitātes rādītājs.

.