Publikācijas  

» Kolliji » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas  » Mūsu kolliji

» Vecais Kollijs  » Ieva Līpīte

 


 

0

Suņu izstādes jau sen vairs nav šķirnes kvalitātes rādītājs

...

..
..
Ievads
..
Jau iepriekš tiku rakstījis, ka Anglijā kollijus galvenokārt sākuši vērtēt statiski (stāvot nekustīgi), nepiegriežot īpašu vērību suņu kustībām un lieki nedzenājot tos pa ringu, aizmirstot, ka kustības ir raksturīga šķirnes pazīme.
Krievijā no ekspertu puses sperts nākamais solis – ringā netiek vērtēts kollija augstums skaustā. Ja vien nav ļoti būtisku noviržu, vērtējuma kartītē šis parametrs tiek atzīmēts kā “augstums skaustā - normas robežās”. Dažiem centimetriem uz augšu (ļoti reti!) vai leju (ļoti bieži!) ārpus standartā noteiktā nekāda nozīme netiek piešķirta. Tā tiek kultivēti arvien augumā mazāki kolliji, no kuriem daži jau atgādina vienkārši pāraugušus šeltijus.
Kolliju “modernizācija” uzņem apgriezienus un kolliju tipos pat no ekspertu puses esmu dzirdējis jaunus terminus – “mini kollijs” (nē, nejauciet, ne šeltijs, bet gan maza auguma Eiropas “uztjūnētais” kollijs), bet termins “amerikāņu tipa kollijs” tagad pēkšņi tiek piedēvēts klasiskā kollija tipam. Laikam jau tādēļ, ka pēdējie ir lielāki augumā (lasi – normāli!) un nav “uzkasīti”. Interesanti būtu uzzināt, kā tagad tiek dēvētie īstie "amerikāņi"?
Rakstu par suņu izstādēm solīju uzrakstīt jau sen, bet šodien eļļu ugunī pielēja kāda Krievijā ļoti pazīstama kolliju audzētāja, kuru daudzi turienes kollisti uzskata par autoritāti. Viņa paziņoja, ka tagadējie augumā sīkie, “uzkasītie” par “modernajiem” dēvētie kolliji arī īsiem purniem esot tie īstie un pareizie – “klasiskie”. Savukārt, par “modernajiem” esot jāuzskata tieši 90-tajos gados esošie liela auguma kolliji (nekad netika pārkāpts britu standarts!) un, par laimi, tagad to pēcteči izzūdot.
Ja es nezinātu, kas to saka, domātu, ka šis cilvēks vienkārši ir vājprātīgs vai arī piedzēries un tad piesēdies pie datora...
Nolēmu visu atlikt un ķerties pie rakstīšanas. Mani “klasiskie” (pēc manas izpratnes) kolliji patlaban cenšas patstāvīgi noturēt aitu ganāmpulku lejas pļavā, jo rakstīšanas dēļ šodien nākas atlikt koka aploka labošanu.

Lielākoties vadīšos no savas paša pieredzes.
.
Jauns sporta veids – suņa eksponēšana
.
Agrāk ar saviem kollijiem esam piedalījušies 40 dažādās suņu izstādēs, un es to vienmēr esmu uztvēris kā kluba vaislas darba novērtēšanu un atskatu uz padarīto. Tā tas bijis vienmēr, taču laiki mainās un cilvēku vēlme pelnīt ar visu un visur ir nomainījusi zootehniku pret šovbiznesu.
Interesanti, ka arī suņu sporta veidu saraksts ir papildināts ar jaunu nosaukumu - “Suņu izstādes” (“Conformation show” vai “Breed show”). Suņu izstādītāji jeb hendleri tiek dēvēti par sportistiem, taču ap šo “jauno sporta veidu” ir sapulcējusies arī visa ražojošā un tirgojošā zooindustrija. Un, kā nu ne – šajā “sporta veidā” piedalās vislielākais dalībnieku skaits. Viņiem vajadzīga ne vien “augstākās klases” barība, bet arī kārumi, ekipējums un dārgi aksesuāri, kosmētika un grūminga piederumi utt., utjp. Tādēļ jau sen suņu izstādes vairs nevar uzskatīt par šķirnes kvalitātes rādītājiem, bet gan par lielāko zooindustrijas šovbiznesu. Jāatzīst, visai veiksmīga formula – izstāžu / šovu dalībnieku augstā godkāre par katru cenu būt labākajam / “krutākajam” (reizēm pat uz suņu dzīvību rēķina, - bet par to citreiz) uzpilda uzņēmīgāko un nekaunīgāko darboņu kabatas. Te valda lieliska saskaņa. 

.

.
.
Izstāžu organizēšanas biznesa plāns jeb “lohotrons” suņu īpašniekiem
.
Lai atvieglotu uzņēmīgu ļautiņu – izstāžu rīkotāju kabatu uzpildīšanu, Krievijas internetā par mazām naudiņām var sameklēt jau konkrētus izstāžu organizēšanas biznesa plānus.

Ko tad interesantu atradu šajos ieteikumos?
Atcerieties, - ļoti svarīgi pasākuma norises vietā pēc iespējas vairāk izvietot zoopreču tirgotāju stendus. Ja tam neatliek pietiekami daudz vietas, izmetiet no dienas kārtības dažādus nevajadzīgus elementus, piemēram, suņu sporta sacensības, lai šo laukumu varētu aizpildīt ar „vislabāko barību” suņiem. Sportisti var mēroties spēkiem arī zaļā pļavā vai tuvējā mežiņā.
Gadījumā, ja potenciālo zoopreču tirgotāju ir saradies vairāk, nekā paredzēts, un lai visus izvietotu, nepietiek vietas, pat uz pusi samazinot ringu izmērus (suņiem nav pārāk daudz jākustas un tos var vērtēt statiski), pieprasiet no tirgotājiem paaugstinātu maksu par savas „točkas” izvietošanu, papildus labumus savai organizācijai / klubam, bet, ja alkatība atņēmusi pēdējās saprāta paliekas, varat pieprasīt kaut ko arī sev personīgi. Vai arī lieciet, lai „vislabākās barības” tirgotājs papildus sedz visas organizēšanas izmaksas, bet biļešu naudu paturiet sev.
Paceliet dalības maksu kaut par 10 procentiem un iestāstiet, ka viss kļuvis dārgs, un jūsu rīkotais pasākumus ir “prestižāks”, nekā visi iepriekšējie.
Saprotams, ka biļetes nevajag reģistrēt VID. Ja izdosies pieķert, piemērotā soda nauda par finanšu pārkāpumiem vienalga būs mazāka par pagrīdes peļņu. 
Nešķiedieties ar tituliem! Ja kādam izstādē tiks kāds CAC vai CACIB, ar to ir pilnīgi pietiekami. Citiem loterijā nepaveicās un viņi būs spiesti piedalīties jūsu nākamajā rīkotajā izstādē.

.


.
.
Mono, stereo vai kvadro?
.
Nē, šoreiz nerakstīšu par saviem iemīļotajiem lenšu magnetofoniem, bet par to, ka no zināmās aprindās lietotās terminoloģijas pazudis arī nosaukums “specializētās izstādes”, to vairs nelieto. Tagad vienas šķirnes suņu izstādes dēvē par “monoizstādēm” vai vienkārši “mono”.
Ja atgriežamies pie jau iztirzātā izstāžu organizēšanas biznesa plāna, arī tur tiek piekodināts neizmantot vienkāršus un ierastus nosaukumus. Nevienam vairs nebūs interesanta izstāde ar nosaukumu “Mēra kauss” vai “Nacionālā kolliju izstāde”. Tiek dots vērtīgs padoms izstādēm izdomāt eksotiskus un interesantus nosaukumus, piemēram, “Rudens sonāte 2016”, kas noteikti radīšot lielāku interesi starp potenciālajiem izstāžu dalībniekiem.
Jo lielāka un prestižāka (tā, protams, tiek pasniegts!) izstāde, jo augstāka dalības maksa. Par “stereo” un “kvadro” jāmaksā vairāk nekā par prastu “mono”, lai gan teorētiski lielu izstāžu izmaksām, sadalot “uz galviņām” vai astēm (kam, protams, ir), vajadzētu būt mazākām. Taču par prestižu jāmaksā!
.
Šovbizness nospiež ekspertus uz ceļiem
.
Kas gan te slikts? – iejautāsies kāds no lasītājiem. Biznesa plāns, jādomā, tikai un vienīgi veicina izstāžu organizēšanu un kinoloģijas attīstību.
Vairāk izstāžu nebūt neliecina par kinoloģijas attīstību, bet tieši otrādi – par tās degradāciju. Piemēram, Eiropas un Krievijas šovbiznesa ringos ir redzami ļoti daudzi kolliji, kuriem vispār tur nevajadzētu atrasties. Un te nu eksperti no biznesa izstāžu organizatoru puses tiek nostādīti ļoti neērtā situācijā – tik daudz suņu izbrāķēt šādos komercpasākumos nedrīkst, pretējā gadījumā šādi eksperti vairs netiks aicināti ringos, zaudēs savu kvalifikāciju, pseidoprestižu utt. Tādēļ ekspertiem visbiežāk nākas lavierēt starp to, ko viņi patiesībā redz ringos, un to, kas ierakstīts šķirnes standartos (protams, ja tos lasījuši). Līdz ar to rodas ievērojama masa ar augstu novērtējumu saņēmušiem kollijiem, kuriem ir pat nopietni eksterjera trūkumi.
Tā, piemēram, šodien viena starptautiski pazīstama kolliju audzētāja un eksperte kādā kolliju īpašniekiem paredzētā interneta vietnē uzrakstījusi skumju atziņu par nule kā Parīzē redzēto. Pēc viņas domām, lielākā daļa no šajā izstādē eksponētajiem kollijiem vispār neatbilst šķirnes standartam, turklāt tādi esot praktiski visi Francijas kolliji. Vēl sliktāk ir tas, ka Francijā ir ļoti daudz kolliju (šobrīd viena no 10 populārākajām šķirnēm) un viņu skaits sastāda apmēram ceturto daļu no visiem Eiropā esošajiem kollijiem. A kur visu šo milzīgo baru likt? Izbrāķēt? Labāk, lai piedalās izstādēs un atver savus makus! Bizness daudziem ir daudz svētāks par kaut kādu tur suņu, kaķu vai dārzeņu standartu.

.

.
.
Atkāpe jeb jautājums par ilustrējošām bildēm
.
Cilvēki, kas zina, par ko es “cepos”, man ir jautājuši, kādēļ es nekad neievietoju pie saviem rakstiem tajos aprakstīto, standartam neatbilstošo, “briesmīgo” kolliju bildes. Vai jūs gribētu, lai es publicētu jūsu suņa bildi un apakšā parakstītu “tādam nav jāizskatās kollijam!”? Nē! Tādēļ es cenšos būt korekts un nevienu personīgi neaizskart. Jāsaka, ka arī pats šīs redzētās bildes nesaglabāju un nekolekcionēju. Es zinu, kādam ir jāizskatās kollijam, kas atbilst standartam, tādēļ man šādi ilustratīvi materiāli nav nepieciešami.
.
Nevar būt, ka cits suns ir labāks par manējo!
.
Agrāk bija mazāk izstāžu un vairāk dalībnieku tajās. Atceros DOSAAF izstādi Mežaparkā pagājušā gadsimta 70-tajos gados – ringā 120 kolliju! Tagad ir tieši pretēji – izstāžu daudz, dalībnieku mazāk. Krievijas Nacionālā kolliju kluba interneta vietnē 2016. gadā saskaitīju apmēram 50 kolliju "monoizstādes" (agrāk dēvētas par "specenēm"), bet tās, kuras kopā ar šeltijiem vai citiem suņveidīgajiem, pat neskaitīju. Krievija ir liela valsts, bet...

Un atkal kāds iesauksies “Nu, kas gan te slikts?” Uzspļaušana vaislas darbam turpinās. Nereti mazpilsētu izstādēs ringā kollijs sacenšas pats ar sevi, jo vienkārši citu dalībnieku šajā klasē vai pat šķirnē nav. “Prestižā” CACka ir rokā un šādu kolekciju var izveidot ātri. Protams, ka arī mēs ar saviem kollijiem esam dažās šādās izstādēs piedalījušies. Taču ne jau mēs vēlējāmies būt vienīgie...

Tas man atgādina kādas boksa sacensības Rīgā. Sportists Bumbieris tika atzīts par Latvijas čempionu smagajā svarā, jo viņa pretinieks... neieradās, bet šajā klasē tika pieteikti tikai divi sportisti. Uzvar tas, kurš ierodas!
.
Šķirnes mazzinātāji

.
Eksperti mēdz būt dažādi – objektīvi, konservatīvi, zinoši un “kažokzvēri” - mazzinātāji, kas pārzina jebkuru šķirni, kuru vien izstāžu organizētāji pieaicinājuši novērtēt, un kas var novērtēt jebkuru suni, atkarībā no prasītās situācijas.
Šeit gribu likt mierā tos ekspertus, kas specializējušies kādas konkrētas šķirnes vērtēšanā visa sava mūža garumā. Šo cilvēku kompetences līmeni būtu grūti apšaubīt. Taču tādu ir maz. Pārsvarā milzīgāko skaitu no ekspertu sastāva sastāda tā dēvētie “olraunderi” jeb latviski – visu šķirņu suņu “speciālisti”. Ir tādi, kas darbojas vienas grupas ietvaros, piemēram, pirmajā – aitu un ganu suņu grupā (pēc FCI klasifikācijas), un tam ir mazliet lielāks ticamības efekts. Protams, vispārējas lietas par suņiem jāzina katram ekspertam, bet nespēju iedomāties eksperta objektivitāti, ja kollijus, piemēram, vērtē vācu aitu suņu pārzinātājs. Paši esam piedalījušies ar Abiju šādā izstādē un es skaidri redzēju, ka mūsu ringa eksperts kollijos saskata “vāciešus” – viņš kollijus kā tādus pat neredz!
Ir sastapti “olraunderi”, kas ir "speciālisti" par visiem suņiem, sākot no toiterjera un beidzot ar sanbernāru. Tieši šādi pensionēti ceļotāji bieži vien nedēļas nogalēs siro apkārt ekskursijās un apvienošanas kārtībā piekrīt arī pastrādāt dažu komercizstāžu ringu izvērtēšanā. Kaut kā taču jāatpelna ekskursijas ceļa nauda! Un Vecrīgā alus arī dārgs!
Šie pēdējie parasti ir vislojālākie un strādā, kā vajag. Viņi arī nestrīdas pretī, ja tiem tiek norādīts uz ekspertīzes kļūdām, citi cenšas notēlot sašutumu, bet pēc tam to noskalot palīdz alkoholiskie dzērieni pie pusdienu galda, kurus ekspertiem sarūpējuši izstādes organizatori. Protams, arī aploksnīte ar honorāru!
Kā jau esmu agrāk minējis savos rakstos, daži “speciālisti” nekautrējas ringā uzprasīt padomu eksponēto kolliju īpašniekiem (“Kā tad tur īsti jābūt?”), citi dodas pie galda un uzsāk suņu bilžu enciklopēdijas studēšanu. Tā teikt – mācīties nekad nav par vēlu!
Kādēļ jūs iedomājaties, ka ringa eksperts būs sajūsmā tieši par jūsu kolliju un atbilstoši augstu to novērtēs? Varbūt tieši otrādi, jūsu suns nesaņems neko. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka šim ekspertam ir izteiktas antipātijas konkrēti pret kollijiem kā šķirni! Starp citu, esmu to redzējis, kad dekoratīvo padusē nēsājamo suņu audzēšanas vecmeistars ir pieaicināts novērtēt “lielos un spalvainos”. Līdz ar to droši varat izdarīt secinājumu, ka to “visu šķirņu suņu” ekspertu vērtējums, kuri paši nav saistīti ar kollijiem, var nebūt objektīvs. Precīzāk, diezgan maza iespējamība, ka vērtējums būs objektīvs. Tiesnesim pašam pārmest neko nevar – viņš savu naudiņu saņem par novērtēto suņu skaitu, nevis vērtējumu. Ticiet man, viņam uz kolliju standartu ir uzšķaudīt!
Arī “feiskontrole” izstādē iespējama, piemēram, koķeta kollija saimniece (štrunts par izstāžu ētiku!) var gūt labāku novērtējumu pie onkuļa “olraundera” gados. Viņš novērtēs saimnieci, bet aprakstā ierakstīs vērtējumu sunim. Tur var būt gan “teicami” un vieninieks, gan CAC, gan CQ, gan pat BOB vai BOO. Pēc eksterjera labāku kolliju, kuru ringā eksponē ūsains vīrietis, galantais eksperts nemaz nepamana. Bet vai tad džentlmenis nevar sagādāt dāmai patīkamu pārsteigumu? Arī šo, protams, esmu redzējis.

.

.
.
Kur tas viss novedīs un kurš pie tā vainīgs?
.
Protams, ka pie šķirnes iznīcināšanas. Kamēr vieni piepildīs savas kabatas, dažādas suņu šķirnes tiks izmainītas līdz nepazīšanai. Internetā var sameklēt kaudzēm bilžu un rakstu par šo tēmu un salīdzināt, kā pēdējos 100 gados “šova klases suņu audzētāji” ir sabendējuši dažādus suņus, tostarp, vācu aitu suņus, angļu buldogus, takšus utt. Varat, protams, noskatīties arī šokējošo BBC uzņemto filmu “Šķirnes suņi atmaskoti”. Tēma “suņu audzētāji – izstādes - sačakarētie suņi” apskatīta visai plaši. Filma ir diezgan tendencioza, bet fakti tajā ir reāli. To varat noskatīties zemāk.

.
  Video
.

Dokumentālā filma "Šķirnes suņi atmaskoti"

» Noskatīties


.
Ne jau peļņu tīkojošie izstāžu organizatori vien ir pie vainas, mainījusies ir arī suņu audzētāju mērķi un prioritātes. Ja kādreiz virsmērķis bija saglabāt “tīru” šķirni un pārējais bija sekundārs, tad mūsdienās situācija ir mainījusies. Apskatot dažu Krievijas audzētavu kolliju bildes, var skaidri redzēt, ka galvenais mērķis ir kā un kam dārgāk “uzsist” savus kucēnus. Lai veiksmīgi varētu tirgoties, vajadzīgi sertifikāti. Nē, ne jau tirdzniecības atļaujas, bet suņu izstādēs saņemtie sertifikāti, kas apliecina, ka audzētavu pārstāvošais suns / kuce – kucēnu metiena autori, ir paši labākie un “krutākie” (“Sertifikātus un rozetes nav kur likt!”). Tas nekas, ka saņemtie tituli nemaz neliecina, ka saņēmēji vispār atbilst šķirnes standartam, galvenais, ka ir šo apliecinoši dokumenti!
Arī visa “audzētavu” lieta ir visai miglaina un daudziem nez kāpēc šķiet, ka kolliju audzētava noteikti ir kāds skaisti iekopts rančo kā amerikāņu filmās nereti rāda. Visbiežāk visa “audzēšana” notiek būros jeb krātiņos, bet pastaigas un fiziskās aktivitātes – nelielos voljēros. Un biznesa ideja paredz “vairāk ražotāju pēc iespējas mazākā laukumā”. Taču par to, ar ko atšķiras kolliji, kas nāk no audzētavām, no tiem, kas auguši ģimenē, pastāstīšu citreiz.
Vai piedalīties ar savu kolliju izstādēs, izlemiet paši. Pieredzējuša un zinoša eksperta novērtējums ir svarīgs, sevišķi, ja plānojat piedalīties vaislas darbā. Pārējais ir šovbizness, kas man atgādina vāju īdēšanu fonogrammas pavadījumā - vieni priecājas, bet kāds aizkulisēs skaita naudu. Arī tavējo.
Nobeiguma vietā šoreiz iesaku vēlreiz (vai no jauna) izlasīt manis zemāk sarakstītos rakstus.

.

Secinājumi

.

Ekspertu neobjektīvie un pat aplamie vērtējumi, izpatīkot komercpasākumu rīkotājiem un to sponsoriem, audzētavu īpašnieku vēlme pielāgoties tirgus prasībām un konkurēt ar citiem līdzīgajiem, lai gūtu pēc iespējas lielāku peļņu, ir tieši tie faktori, kas noveduši pie kolliju šķirnes degradācijas. Ja eksperti, objektīvi vērtējot kollijus pēc standartā norādītā, izstādēs pazeminātu daudzu kolliju vērtējumu un dažus vispār izbrāķētu, situācija būtu pavisam cita. Taču tad nebūtu tik daudz izstāžu dalībnieku, rīkotāji, sponsori un arī audzētavu īpašnieki negūtu tīkoto peļņu. Eksperti nevar "kost rokās" saimniekiem. Arī kājās nē.

Starp citu, kādā Rīgas izstādē bija gadījums, kad iereibis suņa īpašnieks, neapmierināts ar sava mīluļa novērtējumu, ņēma un iekoda ārzemju ekspertam kājā. Tika izsaukta policija un sastādīts atbilstošs dokuments.

Manas pārdomas par šo tēmu lasiet turpinājumā - Šovs kā bezcerīgs šķirnes noriets.
.
  Ieteicamā lasāmviela
.
 » Šovs kā bezcerīgs šķirnes noriets

» Zooindustrijai perpendikulārs

» Darba klase bez darbiniekiem

» Vai kolliju standarts zaudēs jēgu?

» Vai kolliju audzētāji iznīcinās šķirni?

» Kolliju šķirnes degradēšana

.
Pēcvārds. Varbūt kāds vēlēsies mani apsūdzēt par apmelošanu, tādēļ piebildīšu, ka šis raksts ir tikai mana fantāzija. Visi notikumi un fakti ir izdomāti. Ja kāds no izstāžu organizatoriem rakstā saskatījis līdzību ar sevi, tā jāuzskata vienkārši par muļķīgu sakritību. Jūs visi esat "balti un pūkaini"!

.


  

» Kolliji » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas  » Mūsu kolliji

» Vecais Kollijs  » Ieva Līpīte


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0