Par to, kad, kā un kāpēc man un maniem kollijiem viss sākās ar veļasmašīnām "Rīga", jau droši vien lasījāt mūsu sadaļā Veļasmašīnu "Rīga" vēsture, tādēļ lieki būtu šajā lapā atkal par to stāstīt atkārtoti.

Kad 2017. gada tradicionālajā Līgo dienas fotosesijā bildēju savus kollijus pie speciāli izveidotās svētku kompozīcijas, kurā centrālo vietu ieņēma balta veļasmašīna "Rīga" ar tajā saspraustiem ozola zariem, man nez kāpēc radās ideja, ka varētu izveidot unikālu un nekur pasaulē vēl nebijušu veco veļasmašīnu kalendāru un katra mēneša ilustrējošajam foto izmantot citas krāsas veļasmašīnu "Rīga", kura ievietota kalendāra mēnešiem atbilstošās situācijās un laikā. Pēc tam vēl mazliet padomāju un nolēmu, ka vajag to visu papildināt arī ar kollijiem. Pirmā bilde bija tapusi, bet tagad visu pēc kārtas.

.

Jūnijs

.

.

Tieši ar šo bildi sākās kopīgais veļasmašīnu "Rīga" un kolliju kalendārs. Kā jau katru gadu tas tradicionāli noticis, arī 2017. gada 23. jūnijā "Straumēnos' notika mūsu kolliju Līgo fotosesija, kurai izvēlējos baltu veļasmašīnu "Rīga" - pašu pirmo savu veļasmašīnu kolekcijā. Veļasmašīnas "Rīga" kādreiz tika ražotas vairākās krāsās. Protams, ne tik spilgtās un daudzveidīgās, kā tas ir pie mums, bet baltā bija visizplatītākā mašīnas krāsa. Veļasmašīnā tika sasprausti ozola zari un kā papildus rekvizīti tika izvēlēti divi seni kartona koferi un velosipēda ritenis. Modeles lomā šoreiz iejutusies Keisija.

.

Jūlijs

.

.

Priekš jūlija kalendāra bildes Lociņam speciāli tika uzcelta neliela siena kaudzīte, lai ielien kadrā, turklāt pļavā, kurā mēs nemaz sienu nevācam. Patiesībā mūsu jūlijā un augustā veidotās siena kaudzes ir daudz lielākas un uz siena pļavām sanāktu rekvizītus vest patālu. Darījām otrādi - sienu no pļavas atvedām mājās un salikām uz neliela statiņa. Pie siena kaudzes piesliets zils grābeklis, bet dakša šajā bildē neiederējās. Šoreiz Lociņam blakus sarkanā veļasmašīna.

.

Augusts

.

.

Uz augusta mēneša bildes taisīšanu pie dzeltenās veļasmašīnas ieradās Keisija, Līzīte un Lociņš. Dzeltenā ir ļoti patīkama un rudenīgi silta krāsa, kurai ļoti piestāv pīlādžu zari un groziņš ar gaišiem āboliem. Kad kalendāra bildes bija uzņemtas, pie šīs pašas kompozīcijas tika fotografēta un filmēta Līzīte un kaza Ieva, kura šķina iekšā attēlā redzamos pīlādžus.

.

Septembris

.

.

"Rančo kollijam" Romītim vienmēr mūsu fermā ir ticis ļoti saimnieciska lauku suņa tēls. Pie krēmkrāsas veļasmašīnas "Rīga" Romītis šoreiz sanesis gan kartupeļu maisus, gan sēnes. Septembra mēneša kompozīcijā izmantots skalu kurvītis, no stieplēm pīts kartupeļu grozs un džutas maiss, kurā kartupeļu vietā sabāzti salmi. Skalu kurvīti iesprausts kabatas nazītis no padomju laikiem.

.

Oktobris

.

.

Atceros, ka ļoti grūti bija sameklēt vietu, kurā bagātīgi sabirušas sarkandzeltenas lapas - vai nu to bija pārāk maz vai arī tās bija slapjas un dubļainas, jo 2017. gada rudenī lija pamatīgi. Šī izvēlētā vieta šķūņa pļavā aiz akmeņiem bija ideāla. Uz turieni tika aizvesta tumši zilā veļasmašīna "Rīga" un oranža centrifūga "Centa", kurā es sabēru lapas. Rudenīgajā noskaņā centās iejusties Keisija un Lociņš.

.

Novembris

.

.

Kaut gan citi parasti malku ziemai gādā jau pavasarī, mēs to "Straumēnos"" darām jebkurā brīdī, kad tas ir iespējams. Izņēmums nebija arī 2017. gada novembris. Šajā vietā drīzumā atradīsies stiepļu žogs, kas atdalīs mūsu fermu no kaimiņu teritorijas, tādēļ tiek gatavoti gan žoga stabi, gan tīrīta vieta žoga uzstādīšanai. Un pie viena arī malka. Malkas riņķiem paredzētās pagalītes gan tika zāģētas speciāli un nomērītas 40 cm garumā. Bluķītī iecirsts vismaz 50 gadus vecs cirvis, bet gaiši zilajai veļasmašīnai blakus sēž Keisija.

.

Decembris

.

.

Parasti topošā kalendāra mēnešu fotosesijām centos izvēlēties veļasmašīnas tādā krāsā, lai tās kontrastētu ar kollija kažoka krāsu, turklāt veļasmašīnu krāsa bildē vienā kalendārā nedrīkst atkārtoties. Šoreiz speciāli izdarīju izņēmumu - melna veļasmašīna "Rīga" un melns Romītis. Veļasmašīnā ievietota eglīte, kuru ļoti ilgi nevarēju izvēlēties. "Straumēnos" aug ļoti daudz eglīšu, taču, kad pienāk brīdis izvēlēties, to izdarīt vienmēr ir grūti - te par mazu, te par lielu, te pārāk nesimetriska utt. Šo eglīti atradu tikai otrajā dienā.

.

Janvāris

.

.

Skatoties šajā bildē, nav īsti skaidrs, kas kāps uz slēpēm - Keisija vai lillā veļasmašīna? Slēpju pāri gan ir divi... Varbūt abas? Abi slēpju pāri ir ražoti padomju Latvijā ar "Dinamo" firmas zīmi. Lielākās slēpes reiz piederēja Irisai Stepei un viņa kopā ar savu kolliju Ortanu piedalījās tādā DOSAAF laika disciplīnā kā slēpotāja vilkšana. Bet mazākās slēpes nāk no Ievas bērnības, kuru viņa pavadīja Slokā.

.

Februāris

.

.

Februārī Lociņš bija nolēmis izvizināt ar ragaviņām oranžo veļasmašīnu "Rīga". Ragaviņas saglabājušās no Ievas bērnības. Šajā ziemā fotografējām un filmējām ļoti daudz, tādēļ tapa ne vien bildes veļasmašīnu un kolliju kalendāram, bet arī Kolliju portāla ziemas reklāma 2018 un jautrā īsfilma "Ko kolliji dara ziemā?", kurā mūsu kolliju komanda sacentās pret āžiem Olimpu un Žigulīti.

.

Marts

.

.

Marta dzeltenā veļasmašīna (pārkāpjot uzstādījumu, ka krāsas nedrīkst atkārtoties) tika visapkārt aplikta ar krāsainām benzīna kannām un konservbundžām, pie kurām fotografējās Lociņš un Līzīte. Man pašam vēl līdz šim pašam brīdim nav skaidrs, kāds šai bildē redzamajai kompozīcijai sakars ar marta mēnesi. Pavasaris bija ilgs un pelēks, vienkārši sagribējās kaut ko krāsainu. Tas viss atgādina kaut kādu kosmisku aparātu, kas nokritis "Straumēnu" pļavā.

.

Aprīlis

.

.

Aprīļa mēnesī gaiši zaļā veļasmašīna "Rīga" kalpoja par statīvu burkai, kurā tika tecinātas bērzu sulas, bet Līzīte uz speciāli viņai izgatavota podesta uzmanīja procesu un sargāja to no ziņkārīgajiem un sulas kārajiem āžiem. Nepārprotiet - nē, mēs nemazgājām veļu bērzu sulā! "Lielā veļas diena" vēl tikai priekšā!

.

Maijs

.

.

Dzeltenā veļasmašīna šajā kalendārā parādās jau trešo reizi. Šoreiz vēlējos panākt kontrastu starp veļasmašīnu, Lociņu un baltajiem ievziediem. Fotografēšanās simboliski notika uz Ceļa ("Ceļš uz Laimīgo kolliju zemi") un šī bija vissmagākā fotosesija manā dzīvē, jo mūsu Romītim dzīvot bija atlikušas pēdējās divas dienas. Viņš gulēja pagalmā uz sedziņas un vairs nestaigāja. Ļoti saņēmos, lai šīs pēdējās kalendāram vajadzīgās bildes ar Lociņu uztaisītu, jo pretējā gadījumā kalendārs būtu jāatliek uz veselu gadu.

.

Kāpēc kalendāru nevarēs likt pie sienas?

.

Reizēm, laikam ejot, saproti, ka sākotnējo ieceri nav iespējams realizēt tā, kā bija ieplānots. Kas tad galu galā pirks veco veļasmašīnu "Rīga" un kolliju kalendāru? Ar to dažu potenciālo pircēju pienesumu kasē nepietiks, lai varētu segt kalendāra drukāšanas izdevumus. Es būtu ar mieru pats segt visus tēriņus, taču neesmu spējīgs to. Tādēļ nolēmu, ka kalendāru veidošu elektronisku un lejupielādējamu.

.

.

Sameklēju pat dažas speciālas datorprogrammas kalendāru izveidei, taču tad arī šai iecerei tika likts punkts. Kurš gan katru reizi vērs vaļā savā datorā kalendāru? Bet varbūt to varētu veidot kā ekrāntapeti, lai ar to rotātu datora "desktopu" jeb darbvirsmu? Taču te atklājās vēl vairāk neērtību, proti, 1) viena ekrāntapete ir domāta tikai vienam mēnesim un vajadzēs atcerēties un to laicīgi nomainīt; 2) lietotāju dažādo monitoru izmēri un izšķirtspēja; 3) uz darbvirsmas izvietotās saīsnes un citas lietotnes, kā arī dažādi dokumenti nosegs kalendāra bildi.

Par mobilajām viedierīcēm nemaz nerunāsim, jo Kolliju portāls tiek tām atzīts kā „nedraudzīgs” – lapa nepielāgojas un nesaraujas šaura, pārāk mazs teksta izmērs, pārāk tuvu izvietoti linki (saites) / pogas, lai ar resnajiem pirkstiem bakstot pa telefonu ekrānu, ērti varētu šādu lapu lietot.

Tādēļ pieņēmu lēmumu, ka kalendārs būs tikai šī publikācija ar dažādo fotosesiju bildēm. To autori esam mēs abi ar Justīni. Man bija interesanti strādāt un tādēļ patlaban jau top bildes Veļasmašīnu "Rīga" un kolliju kalendāram 2020.

.