|
Šķirnes noliedzēji
un skotu kolliji
.
Esmu saskāries ar dažu
personu neizpratni - "Kas tie par skotu kollijiem?
Tādas šķirnes nemaz nav, ir garspalvainie kolliji!!"
vai arī tāds viedoklis "Tā ir pavisam cita šķirne un
tev tagad ir jāpārtaisa viss
Kolliju portāls!"
Vienkāršiem vārdiem skaidrojot, - skotu kolliji ir
garspalvaino kolliju sākotnējā versija, mūsu
priekšteči - īsti
fermas suņi ar lieliskām darba
spējām, attīstītu
ganīšanas instinktu,
intelektu
un teicamu veselību. Taču, sabiedrībai aizvien
vairāk urbanizējoties un komercializējoties, skotu
kolliju funkcijas no
fermas suņa tika mainītas
ģimenes un dīvānsuņa virzienā, vārdu "skotu",
apzīmējot šķirni, vairs nelietoja, bet gan sadalīja
garspalvainajos (kas nav precīzs tulkojums no angļu
"rough collie") un gludpslavainajos kollijos. Es pat
vēlētos precizēt - mūs vispareizāk būtu dēvēt par
"skotu fermas kollijiem", bet var arī saīsināti
vienkārši par "fermas kollijiem". Tāpat mēs esam
"klasiskie kolliji"
vai "klasiskie
fermas kolliji".
Kad pirmo reizi
izlasīju kādā Krievijas kolliju forumā, ka "klasiskā
tipa kolliji" alias "vecie kolliji" jeb "vecā tipa
kolliji" nemaz nav atbilduši
šķirnes standartam, bet tie īstie ir
tagad selekcionētie mazie "modernie", nospriedu, ka
tas ir vienas personas viedoklis, taču ar laiku
kļuva skaidri redzams, ka tagadējo kolliju
komercaudzētāju vidū šāds viedoklis tiek speciāli
kultivēts, pie tā piestrādā. Visabsurdākais, ko es
šajā sakarā savā dzīvē esmu lasījis (citēju): "Lesija
nemaz nebija īsts kollijs!" Te gan gribas pasmīnēt
par to, ka vairāk kā pirms gadsimta (1910.)
izstrādātais
standarts tika
radīts tāds, kas it kā neatbilda tā laika radītajai
šķirnei, un vajadzēja gaidīt 100 gadus, kad
eiropiešu
komercaudzētāji beidzot "spēs" radīt
standartam atbilstošus īpatņus. Britu
senči, laikam rakstot
kolliju standartu,
bija nosapņojuši un aprakstījuši "pareizos" suņus,
kuri radīsies tikai 21. gadsimta pirmajā pusē.
Kinoloģiskā komercializācija Eiropā ir sasniegusi
tik ļoti augstu līmeni, ka to šobrīd apspriež pat
Amerikas suņu audzētāji, un šī tēma aptver daudzas
suņu šķirnes, ne tikai kollijus.
.
Mēs tagad esam
amerikāņi...
.
Protams, ka brīdī, kad
2021. gada vasarā saņēmu "Skotu kolliju saglabāšanas
biedrības" (ASV) prezidentes Denīzes Maheres
piedāvājumu iestāties viņas vadītajā
organizācijā,
biju pārsteigts. Mūs ir pamanījuši pat okeāna viņā
pusē! Vēl jo vairāk -
mūsu kollijiem tiek piedāvāts
īpašs gods kļūt par šīs kustības vēstnešiem visā
pasaulē. Amerikāņu skotu kolliju audzēšanas
entuziastiem nebija pagājuši secen ne mūsu "Fermas
kolliju piedzīvojumi
®", ne arī veiksmīgās bildes, ar
kurām dalījāmies "FB". Ar savu dzīvesveidu un
lauku aktivitātēm esam kļuvuši par piemēru pat
daudziem amerikāņiem, viņi gribētu mums līdzināties!
Kad brīdi vēlāk
tulkoju latviski Denīzes Maheres rakstu
Kur palikuši mūsu vecvecāku kolliji?,
sapratu, ka mēs domājam līdzīgi un vēlamies vienu un
to pašu - atgūt normāla auguma klasiskus skotu
kollijus, kuri agrāk ilgu laiku dzīvojuši un
strādājuši
fermās. "Skotu kolliju saglabāšanas
biedrība" ir spējusi apvienot līdzīgi domājošos,
tādēļ, ne mirkli nevilcinādamies, aizpildīju
vajadzīgos datus par
mūsu kollijiem, sagatavoju
bildes un ciltsrakstu kopijas, un pēc aptuveni
mēneša mēs tikām uzņemti
biedrībā un tagad esam
kļuvuši par "amerikāņiem".
.
.
Apsveicam,
Hosento!
.
.
Apsveicam,
Keisij!
.
.
Apsveicam,
Lociņ!
.
Īsumā par
organizāciju
.
"Skotu
kolliju saglabāšanas biedrība" ir
nekomerciāla
organizācija, kas
apvieno kolliju īpašniekus un audzētājus, kuri vēlas
saglabāt skotu kollijus tādus, kā tas bija noteikts
1885.-1910. gadu izstrādātajos un papildinātajos
šķirnes
standartos. Tā
laikmeta skotu kollijs bija tik skaists un noderīgs
suns, ka kļuva par visatpazīstamāko starp visām tā
laika suņu šķirnēm. Mūsu kopīgais gala mērķis ir
atgriezt kollijiem vēsturisko temperamentu, darba
spējas un pirmreizējo funkcionalitāti, klasisko
skaistumu, izturību un lielisku veselību (samazinot
vai izskaužot pavisam CEA un MDR1), kāda tā bija
tiem suņiem,
kas tika audzēti Skotijas augstkalnē senos laikos.
.
.
Ir izstrādāta
audzēšanas programma, biedrība seko līdz biedru
kolliju veselības pārbaudēm, ģenētiskajiem testiem,
ciltsrakstiem, reģistrē kucēnu metienus un vērtē
tos.
Interesanta un no
komercaudzēšanas organizācijām atšķirīga ir arī
kolliju vērtēšana. Eksterjera novērtējums
izstādēs, protams, tiek ņemts vērā, taču
biedrības suņi iegūst papildus reitinga punktus, ja
tiek nodarbināti - ikdienā strādā
fermā,
ir apmācīti, brīvajā laikā nodarbojas ar kādu
suņu
sporta veidu, piedalās citādās
aktivitātēs, kā mūsu gadījumā, piemēram,
filmēšanās. Biedriem ir radusies interese
izveidot pašiem
savu sporta disciplīnu,
kuru amerikāņi dēvē par "fermas
adžiliti", t.i., šķēršļu joslas pārvarēšana, kura
izveidota no dažādiem
fermā esošiem
sadzīves priekšmetiem. Kamēr viņi vēl tikai par šāda
veida
sacensībām domā,
mēs "Laimīgo
kolliju zemē
®"
jau pirms vairākiem gadiem esam rīkojuši šādas
sacensības un es tās nosaucu par
"Neparasto krosu". Tā video ieraksti un bildes tika
nosūtītas amerikāņiem un te jāpiebilst, ka
pārsteidzām viņus atkal, jo kopā ar
mūsu kollijiem sporto arī
aitas un āži no superkomandas "MēBēSports
®".
Patlaban ir ļoti grūti
atrast piemērotus skotu kollijus Skotijā, tādēļ
biedrība meklē atbilstošus kollijus visā pasaulē. No
Latvijas
organizāciju
pārstāv tikai
mūsu kolliji.
.
 |
