Publikācijas  

.

 

.

Suņi no Variebas kļūst par skotu kolliju vēstnešiem pasaulē

.

.

Īsti skotu fermas kolliji ganībās (no kreisās): Keisija, Hosento un Lociņš.

..

Šķirnes noliedzēji un skotu kolliji

.

Esmu saskāries ar dažu personu neizpratni - "Kas tie par skotu kollijiem? Tādas šķirnes nemaz nav, ir garspalvainie kolliji!!" vai arī tāds viedoklis "Tā ir pavisam cita šķirne un tev tagad ir jāpārtaisa viss Kolliju portāls!"
Vienkāršiem vārdiem skaidrojot, - skotu kolliji ir garspalvaino kolliju sākotnējā versija, mūsu priekšteči - īsti fermas suņi ar lieliskām darba spējām, attīstītu ganīšanas instinktu, intelektu un teicamu veselību. Taču, sabiedrībai aizvien vairāk urbanizējoties un komercializējoties, skotu kolliju funkcijas no fermas suņa tika mainītas ģimenes un dīvānsuņa virzienā, vārdu "skotu", apzīmējot šķirni, vairs nelietoja, bet gan sadalīja garspalvainajos (kas nav precīzs tulkojums no angļu "rough collie") un gludpslavainajos kollijos. Es pat vēlētos precizēt - mūs vispareizāk būtu dēvēt par "skotu fermas kollijiem", bet var arī saīsināti vienkārši par "fermas kollijiem". Tāpat mēs esam "klasiskie kolliji" vai "klasiskie fermas kolliji".

Kad pirmo reizi izlasīju kādā Krievijas kolliju forumā, ka "klasiskā tipa kolliji" alias "vecie kolliji" jeb "vecā tipa kolliji" nemaz nav atbilduši šķirnes standartam, bet tie īstie ir tagad selekcionētie mazie "modernie", nospriedu, ka tas ir vienas personas viedoklis, taču ar laiku kļuva skaidri redzams, ka tagadējo kolliju komercaudzētāju vidū šāds viedoklis tiek speciāli kultivēts, pie tā piestrādā. Visabsurdākais, ko es šajā sakarā savā dzīvē esmu lasījis (citēju): "Lesija nemaz nebija īsts kollijs!" Te gan gribas pasmīnēt par to, ka vairāk kā pirms gadsimta (1910.) izstrādātais standarts tika radīts tāds, kas it kā neatbilda tā laika radītajai šķirnei, un vajadzēja gaidīt 100 gadus, kad eiropiešu
komercaudzētāji beidzot "spēs" radīt standartam atbilstošus īpatņus. Britu senči, laikam rakstot kolliju standartu, bija nosapņojuši un aprakstījuši "pareizos" suņus, kuri radīsies tikai 21. gadsimta pirmajā pusē.
Kinoloģiskā komercializācija Eiropā ir sasniegusi tik ļoti augstu līmeni, ka to šobrīd apspriež pat Amerikas suņu audzētāji, un šī tēma aptver daudzas suņu šķirnes, ne tikai kollijus.

.

Mēs tagad esam amerikāņi...

.

Protams, ka brīdī, kad 2021. gada vasarā saņēmu "Skotu kolliju saglabāšanas biedrības" (ASV) prezidentes Denīzes Maheres piedāvājumu iestāties viņas vadītajā organizācijā, biju pārsteigts. Mūs ir pamanījuši pat okeāna viņā pusē! Vēl jo vairāk - mūsu kollijiem tiek piedāvāts īpašs gods kļūt par šīs kustības vēstnešiem visā pasaulē. Amerikāņu skotu kolliju audzēšanas entuziastiem nebija pagājuši secen ne mūsu "Fermas kolliju piedzīvojumi ®", ne arī veiksmīgās bildes, ar kurām dalījāmies "FB". Ar savu dzīvesveidu un lauku aktivitātēm esam kļuvuši par piemēru pat daudziem amerikāņiem, viņi gribētu mums līdzināties!

Kad brīdi vēlāk tulkoju latviski Denīzes Maheres rakstu Kur palikuši mūsu vecvecāku kolliji?, sapratu, ka mēs domājam līdzīgi un vēlamies vienu un to pašu - atgūt normāla auguma klasiskus skotu kollijus, kuri agrāk ilgu laiku dzīvojuši un strādājuši fermās. "Skotu kolliju saglabāšanas biedrība" ir spējusi apvienot līdzīgi domājošos, tādēļ, ne mirkli nevilcinādamies, aizpildīju vajadzīgos datus par mūsu kollijiem, sagatavoju bildes un ciltsrakstu kopijas, un pēc aptuveni mēneša mēs tikām uzņemti biedrībā un tagad esam kļuvuši par "amerikāņiem".

.

.

Apsveicam, Hosento!

.

.

Apsveicam, Keisij!

.

.

Apsveicam, Lociņ!

.

Īsumā par organizāciju

.

"Skotu kolliju saglabāšanas biedrība" ir nekomerciāla organizācija, kas apvieno kolliju īpašniekus un audzētājus, kuri vēlas saglabāt skotu kollijus tādus, kā tas bija noteikts 1885.-1910. gadu izstrādātajos un papildinātajos šķirnes standartos. Tā laikmeta skotu kollijs bija tik skaists un noderīgs suns, ka kļuva par visatpazīstamāko starp visām tā laika suņu šķirnēm. Mūsu kopīgais gala mērķis ir atgriezt kollijiem vēsturisko temperamentu, darba spējas un pirmreizējo funkcionalitāti, klasisko skaistumu, izturību un lielisku veselību (samazinot vai izskaužot pavisam CEA un MDR1), kāda tā bija tiem suņiem, kas tika audzēti Skotijas augstkalnē senos laikos.

.

.

Ir izstrādāta audzēšanas programma, biedrība seko līdz biedru kolliju veselības pārbaudēm, ģenētiskajiem testiem, ciltsrakstiem, reģistrē kucēnu metienus un vērtē tos.

Interesanta un no komercaudzēšanas organizācijām atšķirīga ir arī kolliju vērtēšana. Eksterjera novērtējums izstādēs, protams, tiek ņemts vērā, taču biedrības suņi iegūst papildus reitinga punktus, ja tiek nodarbināti - ikdienā strādā fermā, ir apmācīti, brīvajā laikā nodarbojas ar kādu suņu sporta veidu, piedalās citādās aktivitātēs, kā mūsu gadījumā, piemēram, filmēšanās. Biedriem ir radusies interese izveidot pašiem savu sporta disciplīnu, kuru amerikāņi dēvē par "fermas adžiliti", t.i., šķēršļu joslas pārvarēšana, kura izveidota no dažādiem fermā esošiem sadzīves priekšmetiem. Kamēr viņi vēl tikai par šāda veida sacensībām domā, mēs "Laimīgo kolliju zemē ®" jau pirms vairākiem gadiem esam rīkojuši šādas sacensības un es tās nosaucu par "Neparasto krosu". Tā video ieraksti un bildes tika nosūtītas amerikāņiem un te jāpiebilst, ka pārsteidzām viņus atkal, jo kopā ar mūsu kollijiem sporto arī aitas un āži no superkomandas "MēBēSports ®".

Patlaban ir ļoti grūti atrast piemērotus skotu kollijus Skotijā, tādēļ biedrība meklē atbilstošus kollijus visā pasaulē. No Latvijas organizāciju pārstāv tikai mūsu kolliji.

 
  Izlasi arī
  .

»  Kur palikuši mūsu vecvecāku kolliji?

.

 

 


 
 
 
 

2000-2022 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0