Publikācijas  

.

 

Kā mēs palaidām plostu

.

.

Vai varat uzminēt, ko Hosento ar Danu gatavojas darīt?

..

Hidrofobija

.

Man vienmēr ir bijis bail no ūdens. Ļoti. Krānu, protams, atgriezt nebaidos un, ja vajag, varu iekāpt pat vannā, taču peldēt neprotu un arī tas droši vien ir saistāms ar manu hidrofobiju. No necaurredzamiem ūdeņiem turos pa gabalu, it sevišķi tādiem, kuru dibens nav ciets un ir ar dūņām, kurās grimst kājas. Braucot pāri kādai lielai upe pa tiltu, vienmēr pārņem nepatīkama sajūta, šķiet, ka tilts pēkšņi var sabrukt un es noslīkšu. Mūsu "Straumēnu" lielezers gan man ir zināms, taču arī tā gultne katru gadu mainās - no vaļņa lietus laikā saskalojas smiltis, kādā citā vietā rodas dūņas no sapuvušajiem ūdensaugiem, arī ūdens līmenis katru gadu var būt cits. Līdz ar to vietās, kurās pērnvasar gāju pāri, tikai nedaudz uzrotot bikses pāri ceļiem, šogad ūdens sniedzas jau pāri viduklim.

Kad biju iecerējis uzņemt sēriju "Lielā veļas diena 16: Plosts", viss iesākās nelāgi. Bija paredzēts uzstādīt divus torņus dīķa visseklākajā vietā, taču pēc bagātīgajiem pavasara lietiem seklā vieta bija pāri manai jostasvietai. Talkā lūdzu Ievu ar Justīni. Vecos, jau daudzkārt filmēšanā izmantotos egļu kārtiņu torņus aiznesām līdz ūdenim, tālāk tos varēja peldināt līdz paredzētajai vietai. Mazākais no torņiem bija par vieglu un "cēlās augšā", tādēļ uz tā vidējās platformas bija jāuzkrauj kaut kas smags. Es pienesu līdz krastam akmeņus, bet Justīne tos pa ūdeni stiepa Ievai. Kad konstrukcija bija nostiprināta, atviegloti nopūtos. Nākamajā dienā jau biju saņēmies līdz torņiem brist pats, jo starp tiem vajadzēja novilkt auklu, iedzīt gultnē vēl vienu stabu ar noasinātu galu, izkarināt drēbes, bet uz mazā torņa nostiprināt nule kā sameklēto reto veļasmašīnu "Rīga-60" ar Rīgas panorāmas logotipu, bet zem tās sarkano glābšanas riņķi, kura uzrakstu "Kolliju portāls" ir nomainīts uz "Hosento", jo tieši viņam ir paredzēta plostošana pie veļasmašīnas un atpakaļ.

.

.

Hosento testa brauciens.

.

Plosts

.

Kad viss vajadzīgais skata filmēšanai bija sagatavots, atlika izgatavot plostu. Sākumā tam par pamatu domāju izmantot koka paliktni (padonu), taču tad sapratu, ka tas būs par mazu. Atradu lielisku risinājumu - vecās, nojauktās aitu mājas durvis! Gan laukums lielāks, un kas pa kolorītu priekšmetu! Un ar visu kliņķi! Suns peld pa dīķi uz vecām durvīm gluži kā galvenais varonis filmā "Titāniks"! Durvīm apakšā ar elektriskā gana stiepli piestiprināju 11 pieclitrīgas eļļas kanniņas un pēc elementāriem aprēķiniem ar šiem pontoniem pietiktu, lai durvis zem Hosento gandrīz 30 kg masas nenogrimtu zem ūdens.

Vislielākās bažas bija par Hosi. Ja viņš baidīsies kāpt uz plosta un nevarēs mierīgi uz tā nogulēt, visai sērijas iecerei jāpārvelk svītra. Hosento, pieradis uz visa rāpties, kāpelēt un ļaut sevi vizināt ragavās un visādos braucamajos, kuriem apakšā riteņi, man par milzīgu atvieglojumu, uz plosta uzkāpa pats, tiklīdz to pamanīja dīķa krastā. Apguldīju suni un lēnām sāku vizināt ar plostu. Hosento sejā nemanīju ne mazākās uztraukuma pazīmes. Varbūt mazliet pabrīnījās, ka jābrauc pa ūdeni, taču gulēja mierīgi un gaidīja kārumus. Nevarēju vien nopriecāties - sērija izdosies iespaidīga!

.

.

Nofilmēt neko nepaguvām, viss tika nopostīts.

.

Stihiskas ķibeles

.

Nākamajā dienā bija negaiss, vētra un tāds "supergāziens", kādu nekad vēl nebijām pieredzējuši šeit. Lietus (ar krusu) nolija tik daudz, ka pludoja viss, un jauni minidīķi bija izveidojušies vairākās vietās, pat tādās, kur nekad spēcīga lietus laikā ūdens nebija krājies. Turklāt "Straumēnu" lielezerā šņākdams tecēja iekšā vesels strauts, sakrādams ūdeni no blakus esošajām zirgu ganībām. Ūdens līmenis jau tā pilnajā dīķī bija cēlies ievērojami un viss filmēšanai sagatavotais dīķa vidū bija nopostīts - torņi ar visām drēbēm peldēja ūdenī, bet veļasmašīna bija noslīkusi... Biju pagalam satriekts.

.

.

Minidīķis izveidojās arī pie akmeņiem.

.

Nākamajā dienā vajadzēja izdomāt, kā visu dabūt ārā no ūdens. Nolēmu uz ātru roku izgatavot improvizētu plostu sev, dēļu rāmim piestiprinot 6 divdesmitlitrīgas ūdens kannas, taču, kad to ielaidu ūdenī un nolēmu uz tā apsēsties, bija skaidrs, ka ar to nenopeldēšu pat dažus metrus, jo nenoturēšu līdzsvaru un iegāzīšos ūdenī. Biju gandrīz izmisumā! Mantas ārā no ūdens vajadzēja dabūt, bet man bija bail brist tik dziļi... Tad talkā nāca Ieva un drīz vien viss ūdenī esošais atkal atradās sausumā. Veļasmašīnai tornis nebija uzkritis virsū, tā bija vesela - pat vāks nebija nokritis un pazudis! Slapjās drēbes šoreiz nācās žāvēt pa īstam.

.

.

"Rīga-60" dodas "plostot".

.

Vēl dienu vēlāk sameklēju dīķa otrā galā seklāko vietu (līdz viduklim) un uzstādīju visu inventāru no jauna. Šoreiz iztiku bez palīgiem un ar ūdeni biju jau apradis. Jaunā izvēlētā vieta man pat patika labāk.

Postījumi arī sērijas "Lielā veļas diena 16: Plosts" scenāriju padarīja interesantāku, proti, veļas mazgāšanai sākotnēji paredzētā vieta pēc lietus un plūdiem ir ūdenī un pie torņiem mazgāt veļu vispirms uz plosta dodas pati veļasmašīna, nevis tur atrodas jau sākotnēji.

Kad veļasmašīna ērti iekārtojusies, izmazgājusi drēbes un pati (!) tās arī izkarinājusi žāvēšanai, ar plostu pie tās dodas Hosento (interesanti, kā plosts nokļuva krastā? To aizpūta vējš?), lai nogādātu krastā izžuvušo (veļasmašīna pati ar izžāvēto vairs negribēja krāmēties).

.

.

Zāra šoreiz ļoti pati vēlējās piedalīties filmēšanā.

.

Biju paredzējis,ka dīķī starpkadriem filmēšu arī vardes, pīles un gulbi. Pīles filmēšanai paredzētajās dienās diemžēl neatrada laika, lai ierastos dīķī, vardes iznāca iemūžināt nejauši, bet gulbiene Zāra mani patiesi iepriecināja. Izdevās nofilmēt gan viņas lidojumu pie manis un nosēšanos ūdenī, gan dažādus krāšņus skatus pie inventāra. To visu Zāra darīja pati, nekas netika inscenēts, man atlika vienīgi turēt rokās jauno "Panasonic" kameru.

.

.

Hosento pirmais brauciens pie atjaunotajām dekorācijām dīķa otrā galā.

.

Hosento braucieni ar plostu un briesmas

.

Pirmais Hosento brauciens ar plostu no krasta līdz veļasmašīnai bija samērā viegls. Tas tika filmēts bez asistentiem un pa nelielam gabaliņam. Man bija jāpacienā suns par paklausīgu gulēšanu uz vecajām durvīm, jāiestumj vai jāievelk plosts, jāpaspēj atkāpties un nofilmēt tā līgano slīdēšanu pa ūdens virsmu (interesanti, kas darbina plostu? Vēja nav un motoru arī neredz.). Plostu taisni iekustināt ar vienu roku (otrajā bija videokamera) bija pagrūti, reizēm tas neizdevās.

.

.

Hosento jūtas visai omulīgi, viņš ir visīstākais "Fermas braucējs"!

.

Kad brauciens bija nofilmēts, vajadzēja pieskrūvēt plostam divus jau iepriekš ar leņķīšiem aprīkotus stabiņus, starp kuriem novilkta aukla un izkārtas tās drēbes, kuras Hosento nogādās malā. Pēc nelielas pauzes devāmies "plostot" atkal. Hosento brauciens uz krastu tika filmēts pat divos piegājienos. Nekādi nevarēju novadīt plostu taisni, to tagad apgrūtināja izkārto drēbju "bura". Taisījām pauzi, jo manīju, ka Hosim šī braukāšana sāk apnikt, turklāt cepināja karsta saule.

Otrajā mēģinājumā Hosento atpakaļbraucienu izdevās uzfilmēt labāk, taču gandrīz notika arī ķibele, kuru pārdzīvoju vēl otrā dienā. Mēģinot uzņemt skatus ar plostu citā ainavā, paslidināju to ar visu Hosi uz pretējo - vaļņa pusi. Tad gribēju aizsniegt plostu un bridu pie tā, bet - ak, vai! - jau dažus soļus no torņa, vietā, kur kādreiz bija sekls, iegāzos ūdenī līdz krūtīm. Tur bija dziļš un jutu, kā manas kājas pa nepatīkamo, mālaino gultni slīd vēl dziļāk. Strauji lēcu atpakaļ, bet Hosento plosts virzījās arvien dziļāk.

.

.

Pēc atpūtas brīža un nelielas plosta pārbūves notika Hosento otrais brauciens.

.

Turklāt viņam bija apnicis gulēt un viņš apsēdās, sasverot plostu uz priekšu. Baidījos, ka viņš nenoturēs līdzsvaru un iegāzīsies ūdenī. Un kaut gan suņi prot peldēt, ir dzirdēts par gadījumiem, kad tie slīkst - aizrijas ar ūdeni, kājas sarauj krampī utt. Ja tā manas vieglprātības dēļ (sagribējās nofilmēt suni uz plosta!) atgadītos, es nespētu viņu izglābt, jo pats peldēt neprotu. Šī atziņa mani biedēja un nomāca vēl ilgi. Daudz netrūka, ka es pats būtu noslīcis vai noslīcinājis jauno videokameru, ar kuru filmēju tikai pirmo dienu.

.

.

Hosento plosts nokļuvis dziļumā un sasvēries uz priekšu.

.

Nelaime ar peldētnepratēju var notikt arī seklā piemājas dīķī un es nedrīkstu riskēt ar citu dzīvībām! Skrēju uz vaļņa pusi un bridu ūdenī vietā, uz kuru virzījās Hosento plosts. Arī tur bija dziļš, taču pēc brīža varēju jau plostu aizsniegt, satvert un izvilkt krastā. Viss bija beidzies labi, bet, atceroties aprakstīto situāciju, man vēl tagad uzmetas zosāda.

Ņemoties pa dīķi, guvu arī traumu - pārgriezu labās kājas pēdu uz asa zemūdens akmens.

.

Āzis uz plosta

.

Filmu pabeigt biju iecerējis ar skatu, kurā āzis Azimuts brauc ar plostu, taču pēc pārdzīvojumiem ar Hosento vizināšanu domāju no tā atteikties. Naktī gan pamodos un atkal pārdomāju visu. Nolēmu, ka Azimutu tomēr filmēšu, taču uzsēdināšu plostu uz pavisam nelielas saliņas un lūgšu Ievu mums asistēt. Tagad pēc scenārija sanāca, ka Azimuts uzkāpis uz krastā esošā plosta, bet tas bijis slikti piesiets. Vējš ienesis āzi ar visu plostu dīķī...

.

.

Azimuts uz plosta.

.

Šī skata filmēšana nebija ilga un norisinājās bez starpgadījumiem. Azimuts uz plosta uzvedās pavisam mierīgi un lēkt dīķī negrasījās.

 

Hosento balansē ķerrā uz plosta

.

Kad Hosento otrais brauciens bija galā un es gribēju vilkt plostu krastā, lai to piesietu, Dana iebrida ūdenī un uzrāpās uz durvīm. Biju ļoti pārsteigts, jo, lai gan Dana it visā kopē Hosento un arī ūdenī iebrien tikai pastāvēt līdz vidum, tāpat kā Hosis, kurš nekad nav peldējis pa īstam, nebiju iedomājies, ka viņa varētu saņemties uz ko tādu. Sērijai viss paredzētais jau bija nofilmēts un Hosento, greizsirdības vadīts un redzot, ka mazliet stumju Danu ar plostu, bija klāt un arī uzrāpās uz durvīm. Nu tur bija abi suņi, taču plosts abus īsti vairs sausumā noturēt nespēja, bet ar vienu galu sāka grimt.

.

.

Danai joprojām ir grūti atrasties uz vietas un nekustēties kaut pusminūti.

.

Nolēmu nākamajā dienā, kad filmēšu āzīti Azimutu, arī Danu un Hosento nofilmēt un nobildēt uz plosta, kas atrodas uz sēkļa. Nācās uz glābšanas riņķa izvietot arī Danas vārdu, riņķi biju iecerējis novietot plosta vidū vertikāli. Kad vajadzīgais brīdis pienāca, Danu noturēt uz plosta bija ļoti grūti, tagad viņai vairs nevajadzēja! Tomēr man izdevās iegūt vajadzīgos kadrus.

.

.

Hosento bilde, kas izbrīnīja daudzus.

.

.

Šādi balansējošais Hosis nostāvēja nekustīgi apmēram divas minūtes, kamēr es filmēju un fotografēju.

.

Pēc tam nolēmu uztaisīt vēl "jocīgāku" skatu - uz plosta it kā dīķa vidū (uz sēkļa) novietoju dārza ķerru. Liku tajā ielēkt Hosim un sēdēt. Arī tā viņam nebija problēma, bet pārsteidzošākie kadri tika iegūti pēc tam, kad, manuprāt, jau viss plānotais bija iemūžināts. Piegāju pie Hosento un teicu, lai viņš lec ārā no ķerras. Viņš, paklausīgs būdams, to arī darīja, bet redzēja sev priekšā ūdeni un tajā lēkt viņš nebija gatavs. Viņš palika stāvot, atbalstoties ar priekškājām pret durvīm, bet suņa dibens palika pa pusei apgāztā ķerrā. Aizskrēju krastā pēc fotoaparāta un nobildēju - Hosento palika stāvot. Tad paņēmu videokameru un arī nofilmēju! Vēlāk šie kadri tiks izmantoti mūsu versijā par Gobziņa "Trako purva āzi".

.

.

Glābšanas riņķis atkal mainījis savu izskatu.

.

Secinājumi

.

Nolēmu turpmāk vairs nekad nepieļaut riskantas situācijas, apdraudot savus mīļos dzīvniekus. Šoreiz man tas iznāca negribot. Un kaut gan no ūdens man arvien ir bail, augustā plānoju dīķa seklajā daļā uzņemt arī "Mazo veļas dienu 3", kurā mazās veļasmašīnas "Maļutka" sacentīsies peldēšanā.

..

  Video
.  

110. sērija "Lielā veļas diena 16: Plosts" (2024) "Great laundry day 16: The Raft"


.

Vai purva āzis ir traks?

.

Dzejas cienītājs es nekad neesmu bijis un mani nemaz neaizkustina ne Raiņa, ne Ziedoņa rindas, arī pats dzejoļus neesmu rakstījis, izņemot reiz garo poēmu par ezi un šokolādes torti. Taču ir viens cilvēks, par kura sacerējumiem priecājos, un tas ir kādreizējais jokdaris Roberts Gobziņš - izcils parodiju un smalka, intelektuāla humora autors. Reiz komunistiem bija tāds teiciens "Sakām Ļeņins, domājam - partija. Sakām partija, domājam - Ļeņins". Es varētu pārfrāzēt šo uz "Sakām Gobziņš, domājam - trakais purva āzis" (un otrādi, protams).

Reiz Robertam jautāju, vai viņam nebūs iebildumu, ja es "Trakajam purva āzim" jeb dziesmai ar īsto nosaukumu "Aka aka" nofilmēšu jaunu videoklipu. Viņš neiebilda. Vēlāk gan es pārdomāju un, kad biju safilmējis āzi Žigulīti, brienam pa vecā dīķa purvaino krastu un ēdam vilkuvāles, samontēju "Fermas kolliju piedzīvojumu" 37. sēriju ar nosaukumu "Purva āzis" (par tās tapšanu varat izlasīt rakstā Sist bumbieri var arī miglā).

.

.

"Purva āzis" Žigulītis.

.

Gāja laiks un manā rīcībā nonāca īsts ūdenslīdēja tērps. Varbūt iejusties "vodolaza" (ar mazu, mazu nazi) lomā un samontēt "Fermas kolliju piedzīvojumu" versiju / parodiju par šo leģendāro dziesmu? Pēc vairākkārtējas svārstīšanās nolēmu, ka to izdarīšu gan un tā tapa "Trakais purva āzis 2024".

Skaidrs, ka visam pamatā būs skati ar Žigulīti, sūkni un uzrakstu "Pumpē sausu". Balto, trako kazu spēlēs Ieva, ēdot mušmires un badot spoguli. To visu jau viņa darīja viņai veltītajā sērijā "Kaza". Tādējādi tā bija arī iespēja vēlreiz iemūžināt mūsu aizsaulē esošos aktierus.

Sapuvušo bozi, kas smird, un kaku, kas peld pa upi, nolēmu nefilmēt ētisku apsvērumu dēļ, lai gan sākumā tāda doma pavīdēja.

.

.

Vecais Kollijs "vodolaza" lomā gaida, kad varēs atbrīvoties no šīs "mizas".

.

Atlika uzvilkt hidrotērpu un kāpt dīķī. Kad "vodolaza" skats bija uzņemts un melnais ūdenslīdēja tērps ar lielā grūtībām nostīvēts nost, iedomājos, ka otrreiz gan neko tādu vairs nedarītu. Šādu tērpu uzvilkt un novilkt var tikai ar asistenta palīdzību un arī tad pamatīgi jānomokās. Man palīdzēja Ieva. Viņa arī stāvēja krastā pie videokameras un uzraudzīja, lai es trāpītu kadrā. Tērpā atrasties ūdenī man bija nepatīkami, un ir labi, ka nolēmu pretēji sākotnējai idejai, nevis iznirt no ūdens un nākt uz krastu, bet gan ielīst ūdenī līdz pusei. Ūdens ar spiedienu "līmēja" tērpu man klāt, bet tajā esošais gaiss cēla manas kājas augšā. Sevišķi grūti bija trāpīt kadrā manas rokas tuvplānu, kad vicināju nazi.

Kad montēju klipu, nolēmu iekļaut tajā arī Hosento un Danu, jo tā taču ir fermas kolliju versija! Nu varēju dziesmas beigās izmantot jau augstāk aprakstītos kadrus ar balansējošo Hosento uz plosta, kad viņš atbalstījies ar priekškājām pret vecajām durvīm.

Paša Gobziņa domas par padarīto uzzināt man neizdevās. Es neuzbāzos un neizprašņāju, bet viņš, iespējams, pieklājīgs cilvēks būdams un nevēlēdamies mani sarūgtināt, neko arī nesacīja. No viņa paša nav saņemta arī atzīme "patīk" zem video. To nav daudz un nekādu ažiotāžu mana versija "Trakajam purva āzim" izraisījusi nav.

.

  Video
 
 
"Trakais purva āzis 2024" - "Fermas kolliju piedzīvojumu" versija Roberta Gobziņa dziesmai "Aka Aka (2024)
 

 

.

.

0

 


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0