.
Bildes turpina kustēties
.
.
Fermas kollijiem savs kino teātris.
..
Kad visas filmas trūkst
.
Ideja par to, kā pie siena šķūņa koka kastē
suņi atrod vecus kinoaparātus - kinokameras, projektorus, montāžas ierīces
un dažādas citas - radās jau pērn un bija iecerēta kā viena
"Kolliju kino" studijas
septiņu gadu jubilejas sērijām. Paspēju
nofilmēt un samontēt gan tikai sēriju "Kas
noticis ar Holivudu", bet "Kustīgo
bilžu šķūnis" tā arī palika pagājšgad neuzfilmēts, jo visas domas
un spēki tika mesti uz tolaik vissvarīgāko -
Danas iegādi un atvešanu no Vācijas uz
Variebu. Starp citu, tieši šodien, kad rakstu šīs rindas,
Danai ir gada
jubilja un pēc brīža mēs dosimies bildēties.
.
.
Dana savā pirmajā dzimšanas dienā saņem arī "Rančo
kollija 2024" titulu.
.
Dažādu aparātu kino uzņemšanai un atskaņošanai
man "kabinētā" bija sakrājies diezgan liels lērums un, gatavojoties sērijas
"Kustīgo bilžu
šķūnis" uzņemšanai, nācās pat izvēlēties, kurus no rekvizītiem
izmantošu, kurus nē. Visus novietot uz soliņa pie šķūņa nevarēju.
Aparātu "atradēja" loma šoreiz krita
Lociņam, viņš tos
"atrada" vecā padomju laiku kastē, kurā vairākus gadu desmitus bija glabātas
civilajai aizsardzībai paredzētās gāzmaskas.
Keisijai, savukārt, tika operatora loma.
Tieši viņa ar veco kinokameru "Ekran-4"
fermā dažādās vietās centās iemūžināt tās
iemītnieku ikdienu.
.
.
Keisija apgūst
fermas kinooperatora arodu.
.
Sērijas scenārija pamatdoma bija vienkārša -
fermas kolliji
vecā kastē atrod pamestus kinoaparātus,
uzfilmē kaut ko un tad pie siena šķūņa
noskatās samontēto filmu. Skati ar
Keisiju aiz kinokameras tapa ļoti viegli -
viņa paklausīgi sēdēja un "caur kameras aci" skatījās uz mani, kas
filmēja ar citu
kameru. Kādu pusstundu pastaigājām pa teritoriju un vajadzīgais bija
izdarīts.
Jau iepriekš apmēram biju atlasījis it kā
Keisijas
safilmētos skatus
un kā viens no galvenajiem mināms pērn
filmētais ar
Hosento uz mopēda.
Keisijas
"uzņemtajā kinolentē" iekļuva arī
aitas Izolde un
Herta,
ērzelis Eiss un āzis Olimps.
Varēju iekļaut arī Hosento
sēdēšanu ķerrās, kas ielikta viena otrā, un viņa dreifēšanu dīķī uz plosta
kopā ar Danu.
Speciāli šai sērijai nofilmēju
tikai skatus ar āzi Olimpu,
Hosento un
Danu uz jaunā, tikko
sarullētā un mājās atvestā siena ruļļa pie "Straumēnu"
akmeņu krāvuma. Sevišķi labi izdevās skats, kurā
Hosento no ruļļa patriec
Olimpu. Tas
nebija plānots un to viņš izdarīja pats.
.
.
Vecais kino projektors pēc 64 gadiem vēl
strādā!
.
Jau iepriekšējā dienā biju mācījies ielādēt
filmu kinoprojektorā, kas izrādījās ļoti sarežģīti, un man nācās saukt talkā
pat Ievu. Projektoru
"16KPZL-3" no 1960. gada biju izvēlējies starp citiem aparātiem sava
interesantā dizaina dēļ un "kabinetā" pārbaudītais projektors patiešām
strādāja. Skats, kurā kinoprojektora spoles griežas pie šķūņa bija viens no
vissvarīgākajiem, tādēļ par tā
filmēšanu uztraucos sevišķi. Visvairāk par
to, kā uzvedīsies mūsu
kolliji aiz aparāta, kad tas skaļi tarkšķēs un lielās spoles
griezīsies. Vai neizcelsies vispārējs haoss ar riešanu un nespēju nosēdēt
mierā ne mirkli? Suņi mani nepievīla, taču līdz šī skata
filmēšanai kādu
stundu biju nomocījies un nosvīdis slapjš, uzņemot kimoprojektora darbību
tuvplānā. Tehnika mani cenšas pievilt vienmēr! Ja iepriekšējā vakarā mājās
aparāts darbojās nevainojami, tad ārā pie šķūņa kinolente plīsa ik pēc dažām
sekundēm. Es ne tikai nevarēju uzņemt dažādu mehānismu un spoļu kustības
tuvplānus, bija apdraudēts galvenais skats ar projektoru un suņiem, kuri
sasēduši, lai kopīgi noskatītos
Keisijas
safilmēto!
Filmēju un lādējos kādas reizes trīsdesmit!
Izmantotā kinolente (kas uz tās bija - nav ne jausmas!) bija veca un
trausla, turklāt, man šķiet, ka saules staru ietekmē tā plīsa vēl vairāk.
Beidzot nez kādēļ man ienāca prātā lenti nelaist starp pēdējiem no
daudzajiem vilcējrullīšiem, bet pa taisno uz spoli, un tas nostrādāja! Man
nejauši bija izdevies atklāt lentes plēsēju!
.
.
Uz
Keisijas filmas pirmizrādi bija sanākuši
arī kaķi, no kuriem kopīgas nobildēšanās brīdī nekādi nebija iespējams tikt
vaļā.
.
Uz šķūņa sienas neko neprojecēju, kaut gan pie
tā sienas bija piestiprināts pavisam jauns (ar visām birkām!) balts palags
no padomju laika. Saules gaismā rādītais arī nemaz nebūtu redzams. Nolēmu,
ka rādāmo attēlošu melnbaltu, vēlreiz parādot secīgi visu to, ko "filmēja"
Keisija, protams,
izlaižot pašus uzņemšanas skatus ar kolliju. Iepriekš biju plānojis, ka
kinolentē it kā esošajam materiālam montāžas programmā uzlikšu vecināšanas
efektu - švīkas, pleķus, mirgošanu utt., taču beigās nolēmu to neizmantot.
Tā bija vienkāršāk un turklāt tikko izgatavotai un pirmo reizi atskaņotai
kinolentei taču nemaz nevar būt visādi skrāpējumi un citi defekti! Pašās
beigās izmantoju arī kadrus, kurā aparātā esošā filma pārtrūkst. Jā, visas
filmas reiz trūkst!
...
Video |
. |
|
|
111. sērija
"Kustīgo bilžu šķūnis"
(2024) "Barn of motion pictures"
|
|
|
112. sērija
"Hosento zālespļāvējs"
(2024) "Hosento's lawnmower"
|
|
.
Četrkameru pļāvējs
.
Ir
četrtaktu dzinēji un ir četrkameru
āži. Benzīna dzinēji mani neklausa nekad
un, neskatoties uz visām manām pūlēm, pēc laika vairs nav iedarbināmi, bet
ar āžiem, kuriem ir
četrkameru kuņģi, viss ir sarunājams.
Arī
ar pļaušanu mūsmājās viss ir kārtībā - lopiņi gandrīz visu "notrimmē" līdz
zemei un tāda pilsētnieciska mauriņa kopšana mums nav nepieciešama. Cits
jautājums - ja pļaušanu vajag parādīt uz ekrāna. Atzīšos, šī ideja nav jauna
- karikatūru, kurā kaza
tiek izmantota zālespļāvēja vietā, internetā esmu redzējis jau sen. Cita
lieta - gribējās to izpildīt realitātē. Sākumā savā iztēlē redzēju šo skatu
vien kā bildi jeb fotosesiju, taču, kad pa galvu jau jaucās scenārijs
topošajai sērijai "Kombains",
nolēmu skatu ar kazu
Doro uz veca zālespļāvēja pamatnes izmantot
filmēšanā -
Hosento nav
apmierināts ar savu mazo izgudrojumu, jo
Doro netiek galā ar "lielām platībām",
tādēļ attapīgais fermas
kollijs ķeras pie jauna traktora konstruēšanas. Tam zāle gan
jānopļauj un jāsavāc, gan jāsarullē mazos siena rullīšos. Taču, kad sāku
šķūnī atlasīt vajadzīgās detaļas, tapa skaidrs, ka no šīs idejas var sanākt
neliels stāstiņš veselai
"Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijai "Hosento
zālespļāvējs". Parādīšu izaugušu zāli (to
filmēju tālajās
zirgu ganībās), tad veco piekabi ar tajā
samestiem metāllūžņiem, no kuriem darbīgais un saimnieciskais
Hosento izlasīs
visu nepieciešamo savas ieceres realizēšanai.
Hoša darbošanos piekabē un pļāvēja
skrūvēšanu abi uzfilmējām
vienā pēcpusdienā, bet pats pļāvējs tika samontēts no "salasītām" detaļām -
vairākām iepriekš izjauktām pļaujmašīnām - riteņi no divām, pamatne no
trešās, rokturis stumšanai no kāda cita agregāta, bet vajadzīgās skrūves
sameklēju pa dažādām bundžām.
.
.
Hosento ar savu zālespļāvēju.
.
Hosento it kā
montēja, aizkadrā, kā jau ierasts, skrūvēju es, taču no kopīgas darbošanās
man vislabāk patika nelielais skats, kurā
Hosento guļ blakus pļāvējam un domā, ko
darīt tālāk, bet viņam it kā ķepā uzgriežņu atslēga. Patiesībā atslēga ar
galu tika iedurta zemē blakus ķepai.
Kad
braucamais bija saskrūvēts, atlika viens cerēt, ka izdosies pats galvenais
skats, bez kura visam iepriekš
uzfilmētajam nebūtu jēgas. Redzot pļāvēja
pamatni uz riteņiem, bija skaidrs, ka
Doro ir augumā pārāk liela izaugusi un
viņai būs grūti nostāvēt uz dzelžiem. Vislabāk šai lomai derēs āzītis
Azimuts! Mums
vajadzēja uzfilmēt
ainu, kurā Azimuts
stāv uz zālespļāvēja platformas un ēd, bet aiz pļāvēja vai blakus tam guļ
izgudrotājs Hosento.
Ar viņu nebūs problēmu, bet kā uzvedīsies uzdevumam neapmācītais un ļoti
spītīgais kazlēns Azimuts,
nebija zināms. Nolēmu nākamajā rītā ķerties pie ainas inscenēšanas un
neizdošanās gadījumā to vienkārši uzskatīt par āža treniņu - darīsim to tik
daudz reižu, līdz Azimuts
mierīgi varēs nostāvēt, lai to
nofilmētu. Sākumā āzim nepatika stāvēt uz
neērtās un neierastās platformas, taču viņš ātri aptvēra, ka nobērto granulu
apēšanai tas netraucēs, un nostāvēja labi. Granulas tika bērtas pļāvēja
korpusa renē mazās porcijās, lai nebūtu redzamas kadrā, un, kamēr
Azimuts tās ēda,
viņš uz platformas pat neizkustējās. Man bija grūti vienlaicīgi bērt
kārumus, celt āzi uz pļāvēja, cienāt
Hosi, atrasties pie videokameras un vēl
paspēt kaut ko nofotografēt, tādēļ, kā jau parasti šādos gadījumos, saucu
palīgā Ievu. Viņa
darbojās ar āzi, es ar
Hosento un aparātiem.
.
.
Āzītim
Azimutam šāda pļaušana ir tīri pa prātam.
It sevišķi, ja nav jāēd zāle!
.
P.S. Jā, starp citu, atgremotāju četrkameru kuņģa daļu nosaukumi arī ir
visai "literāri" - spureklis, aceknis, grāmatnieks un glumenieks.
.
.
.
0
|