Publikācijas  

.

 

Bildes turpina kustēties

.

.

Fermas kollijiem savs kino teātris.

..

Kad visas filmas trūkst

.

Ideja par to, kā pie siena šķūņa koka kastē suņi atrod vecus kinoaparātus - kinokameras, projektorus, montāžas ierīces un dažādas citas - radās jau pērn un bija iecerēta kā viena "Kolliju kino" studijas septiņu gadu jubilejas sērijām. Paspēju nofilmēt un samontēt gan tikai sēriju "Kas noticis ar Holivudu", bet "Kustīgo bilžu šķūnis" tā arī palika pagājšgad neuzfilmēts, jo visas domas un spēki tika mesti uz tolaik vissvarīgāko - Danas iegādi un atvešanu no Vācijas uz Variebu. Starp citu, tieši šodien, kad rakstu šīs rindas, Danai ir gada jubilja un pēc brīža mēs dosimies bildēties.

.

.

Dana savā pirmajā dzimšanas dienā saņem arī "Rančo kollija 2024" titulu.

.

Dažādu aparātu kino uzņemšanai un atskaņošanai man "kabinētā" bija sakrājies diezgan liels lērums un, gatavojoties sērijas "Kustīgo bilžu šķūnis" uzņemšanai, nācās pat izvēlēties, kurus no rekvizītiem izmantošu, kurus nē. Visus novietot uz soliņa pie šķūņa nevarēju.

Aparātu "atradēja" loma šoreiz krita Lociņam, viņš tos "atrada" vecā padomju laiku kastē, kurā vairākus gadu desmitus bija glabātas civilajai aizsardzībai paredzētās gāzmaskas. Keisijai, savukārt, tika operatora loma. Tieši viņa ar veco kinokameru "Ekran-4" fermā dažādās vietās centās iemūžināt tās iemītnieku ikdienu.

.

.

Keisija apgūst fermas kinooperatora arodu.

.

Sērijas scenārija pamatdoma bija vienkārša - fermas kolliji vecā kastē atrod pamestus kinoaparātus, uzfilmē kaut ko un tad pie siena šķūņa noskatās samontēto filmu. Skati ar Keisiju aiz kinokameras tapa ļoti viegli - viņa paklausīgi sēdēja un "caur kameras aci" skatījās uz mani, kas filmēja ar citu kameru. Kādu pusstundu pastaigājām pa teritoriju un vajadzīgais bija izdarīts.

Jau iepriekš apmēram biju atlasījis it kā Keisijas safilmētos skatus un kā viens no galvenajiem mināms pērn filmētais ar Hosento uz mopēda. Keisijas "uzņemtajā kinolentē" iekļuva arī aitas Izolde un Herta, ērzelis Eiss un āzis Olimps. Varēju iekļaut arī Hosento sēdēšanu ķerrās, kas ielikta viena otrā, un viņa dreifēšanu dīķī uz plosta kopā ar Danu. Speciāli šai sērijai nofilmēju tikai skatus ar āzi Olimpu, Hosento un Danu uz jaunā, tikko sarullētā un mājās atvestā siena ruļļa pie "Straumēnu" akmeņu krāvuma. Sevišķi labi izdevās skats, kurā Hosento no ruļļa patriec Olimpu. Tas nebija plānots un to viņš izdarīja pats.

.

.

Vecais kino projektors pēc 64 gadiem vēl strādā!

.

Jau iepriekšējā dienā biju mācījies ielādēt filmu kinoprojektorā, kas izrādījās ļoti sarežģīti, un man nācās saukt talkā pat Ievu. Projektoru "16KPZL-3" no 1960. gada biju izvēlējies starp citiem aparātiem sava interesantā dizaina dēļ un "kabinetā" pārbaudītais projektors patiešām strādāja. Skats, kurā kinoprojektora spoles griežas pie šķūņa bija viens no vissvarīgākajiem, tādēļ par tā filmēšanu uztraucos sevišķi. Visvairāk par to, kā uzvedīsies mūsu kolliji aiz aparāta, kad tas skaļi tarkšķēs un lielās spoles griezīsies. Vai neizcelsies vispārējs haoss ar riešanu un nespēju nosēdēt mierā ne mirkli? Suņi mani nepievīla, taču līdz šī skata filmēšanai kādu stundu biju nomocījies un nosvīdis slapjš, uzņemot kimoprojektora darbību tuvplānā. Tehnika mani cenšas pievilt vienmēr! Ja iepriekšējā vakarā mājās aparāts darbojās nevainojami, tad ārā pie šķūņa kinolente plīsa ik pēc dažām sekundēm. Es ne tikai nevarēju uzņemt dažādu mehānismu un spoļu kustības tuvplānus, bija apdraudēts galvenais skats ar projektoru un suņiem, kuri sasēduši, lai kopīgi noskatītos Keisijas safilmēto! Filmēju un lādējos kādas reizes trīsdesmit! Izmantotā kinolente (kas uz tās bija - nav ne jausmas!) bija veca un trausla, turklāt, man šķiet, ka saules staru ietekmē tā plīsa vēl vairāk. Beidzot nez kādēļ man ienāca prātā lenti nelaist starp pēdējiem no daudzajiem vilcējrullīšiem, bet pa taisno uz spoli, un tas nostrādāja! Man nejauši bija izdevies atklāt lentes plēsēju!

.

.

Uz Keisijas filmas pirmizrādi bija sanākuši arī kaķi, no kuriem kopīgas nobildēšanās brīdī nekādi nebija iespējams tikt vaļā.

.

Uz šķūņa sienas neko neprojecēju, kaut gan pie tā sienas bija piestiprināts pavisam jauns (ar visām birkām!) balts palags no padomju laika. Saules gaismā rādītais arī nemaz nebūtu redzams. Nolēmu, ka rādāmo attēlošu melnbaltu, vēlreiz parādot secīgi visu to, ko "filmēja" Keisija, protams, izlaižot pašus uzņemšanas skatus ar kolliju. Iepriekš biju plānojis, ka kinolentē it kā esošajam materiālam montāžas programmā uzlikšu vecināšanas efektu - švīkas, pleķus, mirgošanu utt., taču beigās nolēmu to neizmantot. Tā bija vienkāršāk un turklāt tikko izgatavotai un pirmo reizi atskaņotai kinolentei taču nemaz nevar būt visādi skrāpējumi un citi defekti! Pašās beigās izmantoju arī kadrus, kurā aparātā esošā filma pārtrūkst. Jā, visas filmas reiz trūkst!

...

  Video
.  

111. sērija "Kustīgo bilžu šķūnis" (2024) "Barn of motion pictures"


112. sērija "Hosento zālespļāvējs" (2024) "Hosento's lawnmower"


.

Četrkameru pļāvējs

.

Ir četrtaktu dzinēji un ir četrkameru āži. Benzīna dzinēji mani neklausa nekad un, neskatoties uz visām manām pūlēm, pēc laika vairs nav iedarbināmi, bet ar āžiem, kuriem ir četrkameru kuņģi, viss ir sarunājams.

Arī ar pļaušanu mūsmājās viss ir kārtībā - lopiņi gandrīz visu "notrimmē" līdz zemei un tāda pilsētnieciska mauriņa kopšana mums nav nepieciešama. Cits jautājums - ja pļaušanu vajag parādīt uz ekrāna. Atzīšos, šī ideja nav jauna - karikatūru, kurā kaza tiek izmantota zālespļāvēja vietā, internetā esmu redzējis jau sen. Cita lieta - gribējās to izpildīt realitātē. Sākumā savā iztēlē redzēju šo skatu vien kā bildi jeb fotosesiju, taču, kad pa galvu jau jaucās scenārijs topošajai sērijai "Kombains", nolēmu skatu ar kazu Doro uz veca zālespļāvēja pamatnes izmantot filmēšanā - Hosento nav apmierināts ar savu mazo izgudrojumu, jo Doro netiek galā ar "lielām platībām", tādēļ attapīgais fermas kollijs ķeras pie jauna traktora konstruēšanas. Tam zāle gan jānopļauj un jāsavāc, gan jāsarullē mazos siena rullīšos. Taču, kad sāku šķūnī atlasīt vajadzīgās detaļas, tapa skaidrs, ka no šīs idejas var sanākt neliels stāstiņš veselai "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijai "Hosento zālespļāvējs". Parādīšu izaugušu zāli (to filmēju tālajās zirgu ganībās), tad veco piekabi ar tajā samestiem metāllūžņiem, no kuriem darbīgais un saimnieciskais Hosento izlasīs visu nepieciešamo savas ieceres realizēšanai. Hoša darbošanos piekabē un pļāvēja skrūvēšanu abi uzfilmējām vienā pēcpusdienā, bet pats pļāvējs tika samontēts no "salasītām" detaļām - vairākām iepriekš izjauktām pļaujmašīnām - riteņi no divām, pamatne no trešās, rokturis stumšanai no kāda cita agregāta, bet vajadzīgās skrūves sameklēju pa dažādām bundžām.

.

.

Hosento ar savu zālespļāvēju.

.

Hosento it kā montēja, aizkadrā, kā jau ierasts, skrūvēju es, taču no kopīgas darbošanās man vislabāk patika nelielais skats, kurā Hosento guļ blakus pļāvējam un domā, ko darīt tālāk, bet viņam it kā ķepā uzgriežņu atslēga. Patiesībā atslēga ar galu tika iedurta zemē blakus ķepai.

Kad braucamais bija saskrūvēts, atlika viens cerēt, ka izdosies pats galvenais skats, bez kura visam iepriekš uzfilmētajam nebūtu jēgas. Redzot pļāvēja pamatni uz riteņiem, bija skaidrs, ka Doro ir augumā pārāk liela izaugusi un viņai būs grūti nostāvēt uz dzelžiem. Vislabāk šai lomai derēs āzītis Azimuts! Mums vajadzēja uzfilmēt ainu, kurā Azimuts stāv uz zālespļāvēja platformas un ēd, bet aiz pļāvēja vai blakus tam guļ izgudrotājs Hosento. Ar viņu nebūs problēmu, bet kā uzvedīsies uzdevumam neapmācītais un ļoti spītīgais kazlēns Azimuts, nebija zināms. Nolēmu nākamajā rītā ķerties pie ainas inscenēšanas un neizdošanās gadījumā to vienkārši uzskatīt par āža treniņu - darīsim to tik daudz reižu, līdz Azimuts mierīgi varēs nostāvēt, lai to nofilmētu. Sākumā āzim nepatika stāvēt uz neērtās un neierastās platformas, taču viņš ātri aptvēra, ka nobērto granulu apēšanai tas netraucēs, un nostāvēja labi. Granulas tika bērtas pļāvēja korpusa renē mazās porcijās, lai nebūtu redzamas kadrā, un, kamēr Azimuts tās ēda, viņš uz platformas pat neizkustējās. Man bija grūti vienlaicīgi bērt kārumus, celt āzi uz pļāvēja, cienāt Hosi, atrasties pie videokameras un vēl paspēt kaut ko nofotografēt, tādēļ, kā jau parasti šādos gadījumos, saucu palīgā Ievu. Viņa darbojās ar āzi, es ar Hosento un aparātiem.

.

.

Āzītim Azimutam šāda pļaušana ir tīri pa prātam. It sevišķi, ja nav jāēd zāle!

.

P.S. Jā, starp citu, atgremotāju četrkameru kuņģa daļu nosaukumi arī ir visai "literāri" - spureklis, aceknis, grāmatnieks un glumenieks.

.

.

.

0

 


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0