.

.

Hosento savā mehāniskajā darbnīcā.

..

Kombainierus ar ūsām Variebā nomainījis kombainieris ar asti!

.

Nez kāpēc no padomju laika bērnības šovasar atcerējos televīzijas raidījumu "Druvā minūte dārga". Tajā tika stāstīts par "druvu kuģu" vadītājiem jeb kombainieriem - triecienniekiem no visas Latvijas, un labākie rajonu kombainieri tika apbalvoti ar vimpeļiem. Pūtēji spēlēja tušu un visi smaidīja savās kuplajās "kombainieru" ūsās. Kombainierus ar ūsām Variebā nomainījis kombainieris ar asti!

Traktoru būvēšana "Laimīgi kolliju zemē" jau kļuvusi par pasenu tradīciju, bet "Hosento - braucējs" par mūsu fermas firmas zīmi, tādēļ nolēmu pievērsties kombaina būvei. Bija vajadzīgs braucamais, kas spēj veikt arī kaut kādas funkcijas, ne tikai ripot uz priekšu un pārvadāt piena kannas vai kazu Doro. Vajadzēja uzbūvēt universālu mašīnu, kas spēs darīta vairākus darbus.

.

Siena konservu krājums ziemai

.

Kombaina funkcijas radās, auga un mainījās manā prātā pakāpeniski. Sākotnēji tika ieplānota mašīna, kas pļaus zāli, uzgrābs to ar grābekļiem, savāks un satīs nelielos ruļļos. Tad nāca ideja, ka pēc siena sagatavošanas Hosento ar savu kombainu dosies dārzā novākt gurķus un zemenes, bet vēl vēlāk atcerējos savu seno ideju par ananāsu audzēšanu un novākšanu. Jaunajam kombainam vajadzētu spēt arī to!

Ik pa laikam idejas papildinājās ar dažādiem sīkumiem, līdz beidzot sapratu, ka viss tas vienā "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijā būs par daudz - stāsti jasadala un jāuzņem vesela triloģija, sienam, gurķiem un ananāsiem veltot pa atsevišķai sērijai.

.

.

Arī Dana palīdz Hosim skrūvēt kombainu un nemaz nenosmērējas melna.

.

Prātā jau neskaitāmas reizes biju pārlicis kombaina konstrukciju, modies pat naktīs un bezmiega nomocīts, domājis, kā izgatavot tādus un šādus mehānismus. Nolēmu, ka visiem kombainiem jāizmanto viena šasija, lai tos katram nākamajam darbam varētu viegli pārbūvēt un tas prasītu vismazāk laika.

Vecām skapja durvīm piestiprināju riteņus, taču konstrukcija izrādījās ne tik stabila, kā vajadzēja, tādēļ papildināju šasiju arī ar balstriteņiem, kurus noņēmu ķerrām, kad bija pabeigtas sērijas "Ķerras 2: Jaunais transports" un "Ķerras 3: Lielais fermas brauciens". Par kombaina pļaušanas mehānismu sen jau bija skaidrs - braucamā priekšā tiks piestiprināts sen pirkts un gandrīz nelietots sarkanais stumjamais mehāniskais zāles pļāvējs, kuru bijām nez kāpēc iegādājušies, kad vēl nedzīvojām laukos. Atlika tikai noņemt rokturi un tas lieliski derēja pēc saviem izmēriem, lai to pavisam vienkārši varētu piemontēt šasijai ar pāris skrūvēm. Arī motora un aparātu bloks siena rullēšanai tapa no vecām mēbeļu daļām, taču vislielākā problēma izrādījās paši siena ruļļi. Ar rokām satīt sienu rullīšos un apsiet ar auklu nebija iespējams, tādēļ iztēlē nolēmu tos samazināt līdz minimālam izmēram - ņēmu apmēram 10 cm resnu kartona caurules gabalu, noklāju to ar līmi un centos aplīmēt ar sasmalcinātu sienu, taču izgatavotie priekšmeti siena ruļļus atgādināt nespēja. Risinājums nāca negaidīti un ļoti oriģināls - kādēļ gan mūsu Hosento nevarētu būt izgudrojis kombainu, kas sienu nevis satin ruļļos, bet gan ievieto tukšās suņu konservu kārbās? Konservbundžas pēc inerces tiek krātas vēl aizvien, tā ir sena mūsu fermas tēma. Par cik sākumā bija doma tīt siena rullīšus un apsiet tos ar auklu, kā to dara īstie ruļļu tinēji, kombaina vizualizācijai nolēmu izmantot senu šujmašīnu, kuru darbina neliels printera motoriņš ar reduktoru. Tagad "šūt rullīšus" vairs nebija vajadzības, taču šujmašīna "Tikka", kas darbina visu iekārtu, izskatījās ļoti labi.

.

.

Izmēģinājuma pļāviens var sākties.

.

Sērijas "Kombains: Siens bundžās" sākumā redzam pie šķūņa pieslietu zālespļāvēja šasiju no sērijas "Hosento zālespļāvējs", kurā galvenais pļaušanas mehānisms bija mazais āzītis Azimuts. Taču tagad Hosis nolemj, ka siena gatavošanai šāds "āžpļāvējs" neder un rullīšus saritināt nespēj, tādēļ ziemas siena krājumus sagatavošanai jāuzbūvē kas sarežģītāks un efektīvāks. Pēc iepriekš uzrakstītā scenārija visas trīs kombaina versijas izgudro un būvē Hosento, bet katra braucamā izgatavošanai viņam palīdz arī kāds no pārējiem kollijiem - vispirms Dana, tad otro kombainu Lociņš, visbeidzot trešo - Keisija.

Konservbundžās sabāzu sienu, tā galus vienādi apgriezu ar šķērēm un nu bija laiks izdomāt mehānismu, kas pildīto bundžu pa kombaina sānu atveri - paceļamām durtiņām - izmetīs ārā, kad tā būs "piepildīta". Ņēmu jau gatavu elektronisku risinājumu ar četriem relejiem, kas bīdīja sviras sērijā "Limpjūters", kurā āzis Olimps šķiroja tomātus, burkānus un ābolus.

.

.

Sarullēšanai vēl palicis pēdējais vāls.

.

Kad kombains bija pabeigts, ar šausmām konstatēju, ka tas ir ļoti smags. Par cik biju nolēmis šīs triloģijas filmēšanai visu līdz pēdējais iespējai vienkāršot, arī kombainus kopā ar Hosento man pašam vajadzēs vilkt aiz elektriskā gana stieples. Bažījos, vai stieple nepārtrūks, velkot tik lielu svaru, taču viss izdevās labi. Neskatoties uz to, ka šī pirmā kombaina konstrukcija izrādījās vissmagākā no visiem trijiem, apmēram stundas laikā mums ar Hosi izdevās visu vajadzīgo safilmēt un nofotografēt. Kombainu filmēšanā arī nebiju plānojis tik ilgu un garu braukāšanu, kā tas bija ar dažādiem traktoriem un ķerrām. Brauciena un siena konservu izmešanas tuvplānus filmēju atsevišķi bez Hosento. Ar konserviem dabūju visilgāk noņemties. Pirmkārt, kā jau tas ierasts, manis radītie mehānismi filmēšanas laikā var pievilt, un tā notika arī šoreiz - bundža ar sviras palīdzību no kombaina tika izmesta, bet svira neiebīdījās atpakaļ sākumpozīcijā, kā bija paredzēts, jo viena galaslēdža metāla plāksnīte visu laiku locījās un deformējās, nācās to visu laiku ar roku pielocīt atpakaļ. Arī bundžas zālē tuvplānā krita ārā dažādi un visbiežāk, pateicoties apaļajai formai, izripoja ārā no kadra.

.

.

Ar šo sienu jāpietiek visai ziemai, spriež Hosento.

.

Kad bundžas bija nogādātas šķūņa gaļā un sarindotas uz kabeļa spoles, Dana uzkāpa un vienu smuki aiznesa, bet pēc tam apmierināta vārtījās zālē. Tikmēr kombains aizbrauca prom viens pats... bez kombainiera.

.

Kā palīdzēt krupim novākt gurķus?

.

Viena dārza mala, pavasarī mainot bojāto žogu, speciāli tika paplatināta, atstājot koridoru, lai pa to varētu izbraukt cauri visam dārzam no vieniem vārtiem līdz otriem. Sētas pusē iestādījām zemenes, bet mazliet tālāk gurķus. Laistīju dārzu kārtīgi un iztēlē jau uzbūru ainas ar bagātīgu ražu, kuru Hosento ne tikai novāks, bet ar savu kombainu pārstrādās jau gatavā produkcijā - izbīdīsies plauktiņš, kurā jau būs konservētu gurķu un zemeņu ievārījuma burciņas...

Vispirms nezināmu iemeslu dēļ iznīka zemenes, vēlāk arī gurķi. Domas par zemeņu ievārījuma ražošanu atmetu uzreiz, bet veikalā nopirktos mazos gurķīšus nolēmu izvietot turpat zālē.

.

.

Kad dibens gaisā, arī strādāt ir vieglāk. Hosento gatavo "gurķu sūcēju".

.

Hosento siena kombains izjaukts un pārbūvēts tika diezgan ātri, jo "Dollijas parka" galā speciāli biju iekārtojis darbnīcu uz trīsmetrīga galda un vajadzīgās detaļas sagatavojis jau iepriekš. Tagad braucamais kļuva vieglāks, jo uz pusi tika samazināts mehānismu bloks un smagā šujmašīna nomainīta pret veco padomju putekļusūcēju "Čaika-3". Mirgojošās zilās lampas vietā tagad bija divas un tās lieliski izskatījās kopā ar zilo bākuguni. Mazais printera motoriņš tika nomainīts pret veselu printeru zobratu sistēmu un kombainam numur 2 tika piemontēta arī melna bērnu velosipēda stūre. Tagad braucamais izskatījās līdzīgs kvadriciklam. Viss pārējais notika, kā jau tradicionāli ierasts, - ar dažādiem instrumentiem tuvplānā darbojos es pats, imitējot Hosento darbību, bet iecerētā Lociņa palīdzība Hosim nenotika. Diemžēl Lociņš divpadsmit gadu vecumā ir zaudējis vēlēšanos kaut ko darīt, meklēt kārumus, filmēties utt., viss, ko viņš grib - pāsēdēt vai, vislabāk, - pagulēt blakus. Šī iemesla dēļ nolēmu arī trešo kombainu būvēšanu atstāt vienīgi paša Hosento ziņā, atņemot nelielo paredzēto lomu Keisijai.

Izgatavotais kombains uz nakti palika turpat ārā pie galda, pārklāts ar plēvi gadījumam, ja uznāk lietus. Dienā, kad vajadzēja filmēt Hosento braucienu pa dārzu un gurķu ražas novākšanu, iesūcot tos kombainā ar putekļusūcēju, atklāju, ka zem plēves uz braucamā kaut kādā veidā bija uzrāpies liels krupis. Tā bija ļoti liela veiksme, jo uzreiz bija skaidrs, ka varēšu papildināt savu iecerēto stāstu. Tagad Hosento dosies palīgā krupim novākt gurķus! Paņēmu krupi līdzi uz dārzu un uzfilmēju gan viņa sēdēšanu uz kombaina, gan zālē uz gurķa. Gurķi izauguši lieli un smagi, un nabaga krupis nezina, kā tos novākt! Tādēļ talkā nāk izgudrotājs Hosento!

.

.

Dillēs lai nāk (vai iet) citi, bet es pēc gurķīšiem!

.

Kombainu ar Hosento cauri dārzam vilku aiz tās pašas elektriskā gana stieples, taču šeit tas bija pavisam apgrūtinoši - šauri un zeme ļoti nelīdzena. Zāli, kas traucēja, bija nopļāvis jau iepriekš, bet reljefu mainīt nebija manos plānos.

Kad braukšana ar Hosento bija nofilmēta, ķēros pie gurķu iesūkšanas tuvplāniem. Gurķi sērijā "Kombains 2: Gurķu sūkšana", patiešām tika iesūkti ar putekļusūcēju, kā tas bija scenārijā paredzēts, taču šim nolūkam paņēmu tāda paša modeļa sūcamo, jo uz kombaina esošo montēt nost vēl nevarēju - ja nu kaut kas vēl jāpārfilmē. Sūkšanai paredzēto gurķu iegāde bija visai problemātiska. Izmērīju putekļusūcēja caurules iekšējo diametru un Ieva mazos gurķīšus lasīja trijos veikalos, taču arī tad no vismazākiem iespējamajiem, kas atradās veikalu plauktos, no diviem kilogramiem derēja tikai četri gurķi! Sūkšanas tuvplānu uzņemšanai vairākkārt izmantoju šos četrus, taču to plānā miziņa ātri tika ievainota un nobrāzta, taču kadri izdevās.

Kad Hosento bija gana braukājis pa dārzu un sūcis gurķus, viņš nonāca līdz arbūzam. Lai arī kā Hosis centās to iesūkt, tomēr lielā oga tievajā alumīnija caurulē iekšā nelīda vis!

.

.

Kad raža novākta.

.

Jau iepriekš tika iegādātas trīs pievilcīga izskata litra burciņas ar konservētiem gurķīšiem, kurām pēc pārstrādātās ražas vajadzēja izbīdīties no kombaina mehānismu bloka ar īpaša plauktiņa palīdzību. Iepriekš biju lauzījis galvu, izgudrojot dažādus mehānismus plaukta izbīdīšanai, bet tad nolēmu arī to izdarīt pavisam vienkārši - Hosento sēdvietas pusē izurbu caurumiņu un tajā iebāzu tievu alumīnija stienīti. Izdevās lieliski un biju priecīgs par savu izvēli, jo, lai nofilmētu dažas sekundes ilgo plauktiņa izbīdīšanos, man nebija jātērē laiks sarežģītu elektromehānismu izgatavošanai. Gurķu burku etiķetes izdevās noņemt, taču apdrukāti bija arī vāciņi. Ar veco labo papīra šņori apsēju tiem piemērotas krāsas papīra gabalus.

.....

.

Ananāsu raža mūsu fermā šogad laba

.

Banāni šogad bērzos nepadevās, bet ananāsi "Dollijas parkā" izauga brangi.

Un, ziniet, ar ananāsiem Latvijas lielveikalos ir tāpat, kā ar maziem gurķīšiem - kad, vajag, to nav. Ievai vairākos veikalos izdevās nopirkt septiņus paredzēto desmit vietā, taču tas nevarēja aizkavēt mūsu triloģijas trešās daļas "Kombains 3: Čiekurāboli" uzņemšanu. Bet viss sākās ar mazu, puķupodā izaudzētu, veikalā nopirktu ananāsiņu, kuru varam redzēt sērijas ievadā.

.

.

Hosento skaita ananāsus.

.

No daudzpieredzējušās šasijas tika noņemts viss, kas augšā, un salikts vietā tas, kas vajadzīgs ananāsu pacelšanas krānam. Sarkanam skaidu plāksnes ripulim, zem kura bija trīs mazi gultas ritenīši, pieskrūvēju to, kas bija palicis pāri no daudzkārt izmantotā mehānisma ar lielo velosipēda ratu - to izmantotām gan sērijās "Lielā veļas diena 10: Mazgulis", "Lociņš iet makšķerēt", gan vēl iepriekš. Vissarežģītākais bija izdomāt dakšu, ar kuru aizkabināt smago ananāsu aiz lapām un tad pacelt, lai tas neizslīdētu. Arī te visefektīvākais izrādījās visprimitīvākais! No tieviem alumīnija stienīšiem, kuri reiz kalpoja galda hokeja spēles figūriņu bīdīšanai, iznāca vislabākā dakša!

.

.

Jaunais ananāsu novākšanas kombains darbībā.

.

Kad Hosento darbu pie kombaina jaunākās versijas bija pabeidzis, viņš tajā devās uz "Dollijas parku". Tālāk sekoja ļoti sarežģīta un secīga filmēšana, lai ananāsus paceltu un iekrāmētu koka kastē. Ja strēles pacelšanu un nolaišanu vadīju ar motoriņa palīdzību, tad tās grozīšanai nekādu mehānismu nebija - nācās ieslēgt kameru, gulties plakaniski aiz kombaina un ar vienu roku, lai to neredz, precīzi pagriezt strēli ar pacelto čiekurābolu līdz kastei. Tas bija ļoti grūts uzdevums, jo pats nevarēju konstatēt, vai mani pirksti būs redzami kadrā. Nācās šo skatu filmēt vairākas reizes, turklāt aicināju talkā Ievu, lai viņa novērstu Hosento skatu ananāsu kastes virzienā, nevis, lai viņš skatītos, kā es blakus pa zemi vārtos.

.

.

Kamēr Hosento cenšas sakrāmēt ananāsus kastē, Dana tos pa vienam velk laukā un nes prom.

.

No savākto ananāsu kastes Dana vienu augli izvilka un aiznesa prom, bet paredzētā degustācija ar Hertu neizdevās. Viņa ananāsu apostīja un nolēma, ka tāds nav derīgs ēšanai. Doro aicināt vairs negribēju, jo biju laimīgs, ka sarežģītā filmēšana ir galā. Paši ananāsus mājās pēc tam ēdām veselu nedēļu.

Pabeigt sēriju nolēmu ar skatu, kurā Lociņš arī grib izaudzēt jaunu ananāsu ražu un tādēļ sārtos ābolos viņš saspraudis priežu čiekurus!

..

Fermas braucējs Hosento

.

Pats galvenais kombainieris braukšanā bija ieinteresēts kā parasti - uz to viņš nav jāmudina. Tiklīdz Hosento pamana (un pamana vienmēr!) kādu manis gatavoto braucamo uz riteņiem, kaut iesāktu un nepabeigtu, viņš bez aicinājumu ir klāt, kāpj virsū un ir gatavs braucienam. Ar jebko. Hosento braukšana ir kļuvusi par "Laimīgo kolliju zemes" īpašu "firmas zīmi", un viņam līdzīgu nav visā pasaulē. Par to pārtliecinājos, vairākkārt izrakājoties pa internetu un meklējot kādus citus suņus, kuri fermās brauc ar visdažādākajiem speciāli viņiem izgatavotiem transporta līdzekļiem, tādēļ mūsu portālā esmu atvēris pat veselu sadaļu Braukšana, kurā tiks apkopots viss, kas šai tēmai piederīgs, bet jau pavisam drīz būs iespējams noskatīties dokumentālo filmu "Hosento garāža".

.

.

Tūlīt tas būs kastē!

.

Lai popularizētu Hosento braukšanu un mūsu topošo filmu par viņu, esmu samontējis arī vairākus īsus video rullīšus sociālajiem tīkliem, bet nofilmētos kombainus kopā ar vairākām iepriekšējos gados izmantotām elektromehāniskām mašīnām izjaucu nākamo darinājumu detaļām.

.