Kolliji uz ekrāniem  

.

.

2. daļa

.

1  2  3  4.

 ..
  Video
.
 
"Kolliji uz ekrāniem" 2. sērija

..

.

Pirmais darbs, kuru vēlos pieminēt, ir ASV režisora Alena Dvena 1947. gadā uzņemtā drāma "Driftvuda".
Pēc vectētiņa nāves sešgadīgā Dženija kļūst par bāreni un dodas prom no mājām. Neviļus meitēns kļūst par liecinieku lidmašīnas katastrofai, pēc kuras ir izdzīvojis vienīgi kollijs. Birka uz kollija kaklasiksnas liecina, ka suns bijis ceļā uz medicīnas laboratoriju, kur viņa asinis tiktu izmantotas jaunas pretdrudža vakcīnas izgatavošanai. Dženija turpina ceļu kollija pavadībā, bet drīz abus pamana garām braucošais dakteris Stīvens Vebsters. Noskaidrojis, ka meitene palikusi bez piederīgajiem, Vebsters nolemj ņemt Dženiju sev līdzi.
Dženija nevēlas šķirties no kollija un samelo, ka tas ir viņas suns un ka to sauc Hollingsvorts, suņa vārdam izmantojot savu pašas uzvārdu. Dakteris abus "adoptē", bet viņa draudzene Sjūzena nav pārāk priecīga ne par meiteni, ne suni. Mazpilsētā Dženijai rodas konflikts ar kādu nejauku zēnu un kollijs metas savu jauno saimnieci aizstāvēt, nogāžot pāridarītāju gar zemi un novelkot viņam bikses. To nevar piedot knēveļa ietekmīgais papucis un, paņēmis medību ieroci, ierodas Vebstera mājā, lai nogalinātu suni. Stīvens izmet nekauņu no mājas, taču konflikta rezultātā tiek apgāzti un sasisti laboratorijas trauki, no kuriem izbēg inficētas ērces. Drīz vien kollijam pakaļ ierodas šerifs un suni apcietina, lai vestu to uz tiesu. Puišeļa tēvs iesūdzējis suni tiesā un pieprasa viņa nāvi.
Tiesas procesa gaitā abu pušu argumenti tiesnesim nešķiet pietiekami pārliecinoši, lai pieņemtu tūlītēju lēmumu, un suns turpina atrasties ieslodzījumā. Mazā Dženija nolemj savu kolliju glābt un viņai izdodas to izvest no cietuma. Taču – ak vai – meiteni ir sakodusi inficētā ērce un viņa var nomirt! Dženijas veselības stāvoklis ir pavisam kritisks. Dakteris Vebsters ir izmisis un neredz risinājumu situācijai, taču viņa rokās nejauši nokļūst laikraksts, kurā stāstīts par lidmašīnas katastrofu un laboratorijas brīnumkolliju, kas izglābies, bet tā arī nav atrasts. Nu Vebsters visu saprot! Viņš paņem kollija asinsparaugu, lai izgatavotu serumu pret bīstamo slimību un notiek brīnums – Dženija strauji veseļojas, un tagad ir radusies iespēja palīdzēt arī citiem pilsētiņas iedzīvotājiem, kuriem ir līdzīgi slimības simptomi. Epidēmija ir novērsta!
Šis stāsts atsauca atmiņā kādu tiesas procesu pret Lesiju un pati filma man pie sirds negāja. Cilvēces vēlme notiesāt uz nāvi kolliju līdzinās vājprāta teātrim. Interesanti, kas notiktu, ja suņi spriestu tiesu pār cilvēkiem?
Par pašu kolliju uzzināt neko neizdevās. Dženijas loma tika uzticēta jaunajai kino zvaigznei Natālijai Vudai, bet dakteri Stīvenu Vebsteru filmā nospēlēja Dīns Džagers.

.

.

Rudu kolliju pārejam pāri istabai varam redzēt arī 1950. gadā ASV uzņemtajā filmā "Traks pēc ieročiem".

.

.

1951. gadā amerikāņu režisors Džozefs Mankevičs nolemj ekranizēt Kurta Geca lugu "Doktors Pretoriuss", dodot komēdijdrāmai nosaukumu "Ko teiks cilvēki?", par galvenajiem lomu varoņiem izvēloties Holivudas zvaigzni Keriju Grāntu un Džīnu Kreinu.
Izskatīgais dakteris Noass Pretoriuss ir modernas klīnikas īpašnieks un pasniedzējs, kas visiem pazīstams ar savām netradicionālajām ārstēšanas metodēm un uzskatiem. Viņš iemīlas savā pacientē Deborā Higinsā, kura ierodas klīnikā uz konsultāciju. Uzzinājusi, ka ir stāvoklī, Debora cenšas izdarīt pašnāvību klīnikas gaitenī, bet Noass viņu izglābj. Pēc atveseļošanās dakteris dodas lūgt Deboras roku viņas tēvam un tur sastop arī rudu kolliju vārdā Belcebuls, kas sākumā ne visai laipni uzņem ciemiņus. Drīzumā jaunais pāris ar visu kolliju pārceļas dzīvot uz daktera plašo mitekli, kur var nodoties arī muzicēšanai un rotaļām ar vilcieniņu modelīšiem.

.

.

Kā otru "galveno" kolliju filmu tūlīt aiz Lesijas droši var minēt režisoru Leslija Martinsona un Arama Avakjana 1962. gadā kopīgi uzņemto "Warner Brothers”" filmu "Suns vārdā Puika".
Likteņa ironija, bet, tāpat, kā tas notika ar pirmo Lesijas filmu – 1943. gadā radīto "Lesija atgriežas mājās", arī šoreiz šis kinodarbs ar kolliju galvenajā lomā tika iecerēts kā mazbudžeta "B" kategorijas filma, vienkārši sakot – kā otršķirīgs štrunts.
Scenāriju filmai pēc leģendārā ASV "Sunnybank" kolliju audzētavas dibinātāja un rakstnieka Alberta Peisona Terhūna tāda paša nosaukuma 1919. gadā radītās noveles uzrakstīja Lilija Heivorda.
Man ļoti šī filma patika, tā droši varētu konkurēt ar zināmajiem kino darbiem par Lesiju.
Lai gan neizdevās atrast informāciju par kollijiem un viņu treneriem, filmā saskaitīju vismaz piecus šīs šķirnes suņus, turklāt pirmo reizi uz ekrāniem redzam arī melno kolliju.
Filmā norisinās vairāki svarīgi notikumi un centīšos par tiem īsumā pastāstīt.
Puika ir ļoti dižciltīgs kollijs – viņš nopelnījis ļoti daudz dažādu titulu un kausu. Suns kopā ar saviem saimniekiem Stīvenu un Elizabeti Tremainiem dzīvo gleznainā lauku mājā. Turpat mīt arī kollija kucīte Lēdija.
Reiz pie Tremainiem ierodas jaunais kaimiņš Hamilkārs Glūrijs ar savu 8 gadus veco meitu Endželu, kura cieš no bērnu triekas izraisītām sekām un nestaigā. Meitene un kollijs Puika sadraudzējas.
Vēlāk Hamilkārs ielūdz Tremainus piedalīties paša rīkotajā suņu izstādē. Taču šim vīram skauž Puikas panākumi, tituli un sevišķi viņa meitas Endželas pieķeršanās šim kollijam. Tādēļ viltnieks sakārtojis izstādes noteikumus tā, lai pēc viņa domām, pasākumā varētu uzvarēt tikai viņa nesen par 7000 no Anglijas iegādātais melnais kollijs. Taču paklausības maršrutā uzvar Puika, bet melnais izcilnieks neklausa histērisko saimnieku.
Vēlāk Puika izglābj staigāt nevarošo Endželu no indīgas čūskas, bet pats tiek sakosts. Meitenes aukle pieskrien un, nemanīdama nokosto čūsku, iekausta Puiku ar saules sargu, domādama, ka kollijs uzbrucis meitenei. Endžela, uztraucoties par savu draugu, pirmo riezi kopš saslimšanas pieceļas uz savām kājām un dodas Puikam palīgā, taču Puika, sakosts un aizvainots, pazūd nezināmā virzienā. Stīvens izmisīgi meklē kolliju, taču nespēj atrast. Laika ir ļoti maz – čūskas inde var suni nogalināt, ja viņam savlaicīgi netiks sniegta palīdzība.
Pa to laiku Lēdijai no Puikas piedzimst divi kucēni, kurus nosauc par Mazo Puiku un Vilku. Pēc trijām dienām Puika atgriežas mājās, galīgi novārdzis un netīrs.
Kucēni aug un kad tie sasnieguši atšķiršanas vecumu, Elizabete ļauj Endželai izvēlēties vienu no tiem sev un meitene pieķeras Mazajam Puikam, kuru jau no mazotnes viņa pati sāk apmācīt paklausībai.
Šajā brīdī man gribētos uzdot jautājumu scenārija autorei – kur gan pēc izstādes pazuda Glūrija melnais skaistulis no Anglijas, ka tagad meitai vajadzīgs jauns kucēns? Melno kolliju vairs neredzam kadrā.
Taču tad notiek nelaime. Ļaunais malumednieks, kuru filmas sākumā sakoda Puika, ierodas Tremainu saimniecībā, lai, atriebības vadīts, nodedzinātu viņu šķūni. Lai gan Elizabete ugunsgrēka laikā cenšas glābt Lēdiju un Mazo Puiku, viņai tas neizdodas – krītoša un degoša sija viņu ievaino, un Elizabete zaudē samaņu. Diemžēl kuce ar kucēnu iet bojā, bet Puikam, savukārt, izdevās no degošā šķūņa izvest otru kucēnu Vilku. Endžela ļoti pārdzīvo sava sunīša nāvi un tā vietā piedāvāto brāli Vilku ņemt nevēlas. Vēlāk gan viņa kollijbērnu pieņem un visi ir laimīgi. Puika pa to laiku aiztur pieminēto malumednieku, kad tas atkal ieradies pie Treimainiem un ielauzies istabā, lai nozagtu lielo un vērtīgo Puikas zelta izstāžu kausu.
Stīvena lomā iejutās Pīters Breks, bet viņa sievu Elizabeti tēloja Pegija Makkija. Mazo kolliju mīlētāju Endželu filmā atveidoja Endžela Kārtraita, bet viņas tēva Hamilkāra lomā – Kerols Okonors.
Iesaku šo filmu noskatīties visiem, kam patīk kolliji.

.

.

Pavisam nelāgu lomu kollijam savā pēc Edgara Alana Po noveles motīviem uzņemtajā filmā "Dzīvi apbedītie" 1962. gadā atvēlējis ASV režisors Rodžers Kormans: kollijs Kings negaisa laikā tiek atrasts dārzā miris no zibensspēriena. Taču izrādās, ka suns ir tikai apdullināts. Muižas un kollija īpašnieks Gajs Karels pārdzīvo, ka gribējis suni apglabāt dzīvu. Murgs par dzīvi apglabātajiem moka galveno varoni jau ilgu laiku. Šī cilvēka lomā šoreiz aktieris Rejs Milands.

.

.
Rokenrola karalis Elviss Ārons Preslijs ne tikai dziedāja, bet arī filmējās kino. Tā, piemēram, viņu varam redzēt ASV 1966. gadā uzņemtajā mākslas filmā "Paradīze Havaju stilā", kurā slavenais dziedātājs atveido galveno stāsta varoni pilotu Riku Ričardsu. Savas neapdomīgās rīcības dēļ Elviss Riks Preslijs Ričards tiek no darba atlaists un viņš nolemj nodarboties ar tūristu pārvadāšanu Havaju salās.
Filmā redzam arī kolliju ar baltu lāsumu uz purna. Daži Elvisa fani apgalvo, ka tas ir viņa paša kollijs vārdā Baba, bet, salīdzinot abus suņus, varu apgalvot, ka ekrānā redzamais suns nav pat līdzīgs Elvisa Babam.
Te nezinātājiem jāpasaka, ka Elviss Preslijs bija arī kolliju cienītājs un īpašnieks.
Filmas režisēšanu uzņēmās Maikls Mūrs, bet bez rokenrola karaļa galvenajās lomās iejutās arī Sjūzena Lī un Džeimss Šigeta.

.

.

Ko gan vēl varētu pastāstīt par Karlsonu? Esmu noskatījies vairākas kino un animācijas versijas par apaļo vīriņu ar propelleru un zviedru režisora Olles Hellboma 1974. gadā uzņemtā "Svensk Filmindustri" pasaka "Karlsons, kas dzīvo uz jumta" ir izdevusies interesanta galvenokārt paša jocīgā Karlsona dēļ. Aktiera Mata Vikstrēma atveidotais Karlsona tēls rada palīgskolnieka iespaidu.
Uz brīdi īsā epizodē varam redzēt arī bariņu ar kollija kucēniem, bet Brālīša un kucēnu apjūsmotāja lomā iejuties Larss Sēderdāls.

.

.

1989. gadā amerikāņu režisors Rodžers Spotisvuds uzņem vienu no visu laiku labākajām suņu filmām. Tās nosaukums ir "Tērners un Hučs". Galvenie varoņi – Toms Henks un Bordo dogs, īstajā vārdā Bizlijs.
Policists Skots Tērners izmeklē slepkavību, kuras vienīgais liecinieks ir suns vārdā Hučs. Skots nolemj paņemt suni uz mājām, bet īpaši kārtīgā un tīrīgā policista dzīve tiek apgriezta kājām gaisā – suns dara visu, lai ieviestu miteklī savu kārtību un sagandētu Skota Tērnera dzīvi. Viņu satikšanās noteikti nav mīlestība no pirmā skatiena! Šādas jūtas gan Tērneram rodas pret simpātisko veterinārārsti Emīliju Kārsoni, kuru filmā notēloja Meira Vinigema. Bet dakterītei arī ir suns un tā ir ruda kollija kucīte, kuru scenārija autori nolemj "piespēlēt" Hučam kā draudzeni.

.

.

Uz īsu brīdi rudu kolliju parūkā varam ieraudzīt arī 1992. gadā ASV uzņemtajā filmā "Veina pasaule". Komēdija man šķita tik tizla, ka kādreizējā Ostina Pauera lomas atveidotāja Maika Maiersa ķēmošanos ekrānā šajā filmā spēju noskatīties tikai ar pārtīšanas metodi. Ja tāda līmeņa filma kā, piemēram, "Stulbs un stulbāks" bija smieklīga, tad, skatoties šo, pat ne reizi nepasmaidīju.

.

.

2005. gadā ASV režisors Kērtiss Hensons nolemj uzticēt Kameronai Diazai galveno lomu savā filmā "Viņas vietā", kas stāsta par divu pēc rakstura un dzīvesveida pilnīgi atšķirīgu māsu Megijas un Rouzas attiecībām. Vienāds ir tikai viņu kurpju izmērs. Vecākā māsa Rouza ir kautrīga un nopietna meitene, kas veido juristes karjeru, bet Diazas atveidotā jaunākā māsa Megija – pilnīgs pretstats – vieglprātīga un izlaidīga. Vecākās māsas lomu atveido aktrise Tonija Kolete. Filmā viņa piestrādā arī par suņu staidzinātāju un viens no viņai uzticētajiem suņiem ir kollijs.

.

..
1  2  3  4.


.

 

.

.


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0