Kolliji uz ekrāniem  

.

.

3. daļa

.

1  2  3  4.

 ..
  Video
.
 
"Kolliji uz ekrāniem" 3. sērija

..

 

.

Taizemes režisors Pantams Tongsangls 2007. gadā nolemj uzņemt savu versiju par suņu filmām ar nosaukumu "Lielceļa banda "4 ķepas"".
Gan Makamam, gan suņiem no viņa bandas reiz bija mīloši un gādīgi saimnieki, bet tagad dažādu iemeslu dēļ viņu dzīve ir mainījusies – visi viņi kļuvuši par klaidoņiem. Suņi tic, ka eksistē tāda suņu paradīze, un Makams ar draugiem dodas meklēt šo pasaku zemi.
Makamam rodas simpātijas pret mājās dzīvojošu kollija kucīti Namhangu, kuru, savukārt, neveiksmīgi cenšas aplidot cits kollijs - Tommijs. Pirmo reizi uz ekrāniem redzam balto kolliju, kurš turklāt ir padarīts par negatīvu tēlu.
Kaut gan sižets vietām ir nesaprotams un humors pliekans, suņu treneri ir pacentušies godam – filmā varam redzēt dažus patiešām sarežģīti izpildāmus trikus. Šī ir viena no tām retajām mūsdienu suņu filmām, kad suņi netiek daļēji aizstāti ar animiatroniku un datoranimāciju.
Klaiņotāji savu paradīzi atrod, tāpat Makams sameklē pazudušo saimnieku, taču ar kolliju Namhangu viņam nav lemts būt kopā – rudā kucīte Makama dēļ nav gatava pamest savu saimnieci – suņi vienmēr ir tiem uzticīgi!
Viens no filmas sponsoriem ir "Pedigree", tādēļ filmā pat klaiņojoši suņi tiek baroti ar šo ēdamo.

.

.
Pilnīgs pretstats iepriekšējai filmai ir 2010. gadā uzņemtais gabals ar nosaukumu "Marmadjuks", kuru pēc tāda paša nosaukuma Breda Andersona zīmētā komiksa bija nolēmis režisēt ASV pilsonis Toms Dejs.
Marmadjuks ir vācu dogs, kurš kopā ar savu ģimeni pārceļas uz citu dzīvesvietu, un tās tuvumā ir arī liels suņu pastaigu parks. Tajā valda sava kārtība un tā četrkājainā sabiedrība ir sadalīta vairākas sociālās grupās. Visu toni šeit nosaka boserons vārdā Bosko, kurš par savu draudzeni izvēlējies vienīgo parkā esošo kolliju – rudo kucīti Žizebeli.
Lielākā daļa parka suņu nevēlas Marmadjuku pieņemt, bet Bosko ar savu pakalpiņu grupu dogu vispār ienīst, taču viņa un Žizebeles starpā rodas simpātijas.
Marmadjuka saimnieks Fils strādā suņu barības kompānijā. Viņš reklāmas nolūkos nolemj sarīkot pirmās suņu sērfinga sacensības pasaulē, kurās, protams, piedalās arī dogs un boserons. Marmadjuks nejaušības dēļ uzvar Bosko un kollija kuce Žizebele kļūst par jaunizceptā veiksminieka draudzeni.
Tālāk risinās visdažādākie suņu sabiedriskās dzīves notikumi, bet suņi filmā ir ļoti cilvēciskoti un amerikanizēti, piedevām viss mudž no datoranimācijas. Varbūt tieši šī iemesla dēļ kinokritiķi šo filmu novērtējuši ārkārtīgi zemu. Arī pats esmu filmā vīlies.

.

.

Ikgadējā “Eglīšu” sāga ir kļuvusi par Krievijas Jaungada svinību neatņemamu sastāvdaļu - gluži kā padomju laikos filma "Likteņa ironija jeb Vieglu garu!". Arī pats ar interesi noskatījos visjaunāko, 2014. gadā uzņemto sīkvelu "Pinkainās eglītes", kuru galvenās lomas izpilda divi suņi – borderkollijs un Kavaliera Kinga Čārlza spaniels.
Nastja ar vecmāmiņu dodas uz Sanktpēterburgu, bet savus suņus Pirātu un Joko atstāj suņu viesnīcā, kas dzīvniekiem ļoti nepatīk. Suņi nolemj bēgt un atgriezties savās mājās, kur varēs darīt visu, kas patīk – ēst, cik lien, rotaļāties un gulēt saimnieku gultās.
Suņu treniņlaukumā redzam arī rudu kolliju, kas lec pāri šķēršļiem. Kolliju sauc Laits, viņš ir no Sanktpēterburgas. Iespējams, ka viņu redzēsim kādā no Kolliju portāla pasākumiem Variebā.
Kā kuriozu varu minēt faktu, ka kollijs Laits filmā spēlē kuci, bet borderkollija kuce Aisa – suni Pirātu. Un pieminētajā epizodē Pirātam sākās meklēšanās, kas apgrūtināja filmēšanu.
Vienīgi žēl, ka režisora Maksima Svešņikova suņu filma tik ļoti atgādina ASV deviņdesmito gadu Ziemassvētku blokbāsteru "Viens mājās".

.

.

2016. gadā vācu detektīvseriāla "Nozieguma vieta" 972. sērijā "Nāves klusums" redzam, ka galvenajam par slepkavību aizdomās turamajam pieder kollijs. Saimnieku "iesēdina", bet par kolliju vairs nekas nav zināms.

.

.

Ļoti žēl, ka 2009. gadā ASV uzņemtajā suņu filmā "Suņu viesnīca", kurā piedalījās vairāki desmiti dažādu suņu šķirņu aktieru, diviem kollijiem atradās vieta tikai dažu sekunžu īsā masu skatā, kurā suņi izbēg no patversmes. Varbūt, ka skrienam pa ielu pamanījāt tos....

.

.

Tieši to pašu varu teikt par Odesas kinostudijas 1978. gadā uzņemto kinoalmanahu "Pa ielām kumodi vadāja...", kas sastāv no deviņām novelēm. Septītajā ar nosaukumu "Aitu suns Barsiks" darbība notiek suņu izstādē, kad kaķi Barsiku saimnieks grib eksponēt kopā ar suņiem. Pāris kolliju redzam vien īsā epizodē, kad suņu bars dzenas pa ielām pakaļ savam sugasbrālim, kuram mutē ir kauls.

.

.

Kollijam līdzīgu suni ieraudzīju arī kādreiz tik populārajā filmā "Nāvējošais ierocis", kas tika uzņemta ASV tālajā 1987. gadā. Rudais suns filmā piederēja Mela Gibsona atveidotajam galvenajam varonim policistam Mārtinam Rigsam.
.
Bet nu laiks ķerties pie multenēm.

.

.
1986. gadā skatītāju vērtēšanai tiek nodots japāņu režisora Tomaharu Katsumata mangas stilā veidotais multeņu seriāls "Sudraba ilknis", kas veidots pēc Josihiro Takahasi darba motīviem. Neraugoties uz to, ka šī it kā ir īsta suņu multene, man šo agresīvo un asiņaino darbu negribas komentēt. Noskatoties pat vienu sēriju, rodas ļoti negatīvs iespaids. Multenē darbojas vesels bars ar visdažādākajiem suņiem – ir gan veimārieši un dobermaņi, gan mastifi un saluki, gan tik retie japāņu suņi – tādi kā akita, sikoku, tosa un kišū, bet galvenais varonis ir akita, kuru sauc Džins. Reizēm redzams arī dīvaina paskata kollijs vārdā Vilsons.

Vēlāk no kāda lasītāja, kurš nenosauca savu vārdu, saņēmu vēstuli ar aizrādījumu, ka multenes galveno varoni patiesībā sauc Sudrabiņš, tas veidots no japāņu vārda "sudrabs", kuru latīņu burtiem raksta kā "gin". Suni par Sudrabiņu sauc tādēļ, jo viņš ir visai retas zilganpelēkas nokrāsas japāņu akita.

.

.

1991. gadā uz ASV ekrāniem nonāk jauna pilnmetrāžas multene par suņiem "Rovers Dendžerfīlds", kuru ierežisēja Džeimss Džordžs un Bobs Sīlijs.
Galvenais multenes varonis Rovers ir resns un rijīgs suns, kurš pieradis pie pārtikušas dzīves Lasvegasā. Viņam ir mīloša saimniece – dejotāja, un katru dienu garšīgi kauliņi no labākajiem pilsētas restorāniem. Stāsts varētu likties banāls un garlaicīgs, ja ne notikums, kura rezultātā Rovers nokļūst visparastākajā lauku fermā – gandrīz vai "Straumēnos". Te Roveru sagaida vilšanās – izrādās, lai ēstu, ir arī jāstrādā, taču resnulis aitas ganīt neprot vis. Starp citu, aitu ganīšanas epizode ir lieliska!
Blakus fermā dzīvo kollija kucīte Deizija jeb Margrietiņa. Viņas dēļ jau no pirmā rējiena Rovers ir zaudējis savu sirdsmieru un gatavs upurēt pat pēdējo kauliņu.
Un atcerieties, - labākie kolliji dzīvo laukos!

.

.

"Suņu pilsēta" ir vēl viens pārcilvēciskots Kanādas trīssezonu animācijas seriāls par suņiem, kura stāstus 1992. gadā uzsāka veidot vesels bars autoru. Šo varētu nodēvēt par "suņu detektīvu" "suņu pilsētā", jo visu laiku kaut kas tiek izmeklēts, un kā nu ne? – pilsētā uzdarbojas pats suņu noziedzīgās pasaules boss – krusttēvs bulldogs vārdā Bagsijs Vils.
Taču nav, ko satraukties – viņa plakanajam purnam pretī stājas pats privātdetektīvs Eiss Hārts, kura veidolā varam sazīmēt vācu aitu suni. Galvenajam varonim ļoti patīk detektīvu priekšniece – rudā un skaistā kollija kuce Rouzija O’Greivija.
Multenītē paralēli risinās divi stāsti – galvenais no tiem – zīmēts, bet otrajā tiek izmantotas lelles.

.

.
2006. gadā ASV arī tiek uzņemts trīssezonu animācijas seriāls ar nosaukumu "Zirgu pasaule". Multenītē darbojas četras draudzenes, kurām pieder zirgi. Visi viņi dzīvo Zirgu pasaulē, kurā ir savs stallis un hipodroms, te mīt ļoti gudri dzīvnieki, kuri prot arī runāt, tikai cilvēki viņus nesaprot. Īsumā sižetu varētu raksturot kā – nemitīgi jāšanas treniņi un dažādu grūtību pārvarēšana, taču īstai draudzībai tas nav šķērslis. Un, ja vēl ir pacietība un stingrs raksturs, var sasniegt visu. Lieki būtu piebilst, ka vispiemērotākais suns šeit var būt tikai kollijs. Režisore Kārena Haidena ir centusies un tā rezultātā ir sanācis ļoti labs skatāmgabals mazām meitenēm, kurām patīk zirgi.

.

..
1  2  3  4..


.

 

.

.


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0