Latvijas kolliju vēsture - 1. posms  1950  - 1965

» Šķirnes vēsture » Pirmais » Otrais » Trešais » Ceturtais » Piektais » Sestais  » Septītais

» Laimīgo kolliju zeme  » Latvijas kolliju klubs » Laika mašīna

  


 

0

Lai labāk saprastu kolliju sekcijas attīstības vēsturi, nedaudz jāpievēršas kluba vēsturei. DOSAAF Dienesta suņu klubs bija organizēts 1946. gadā. Līdz 1966. gadam klubā bija 3 suņu šķirņu sekcijas: vācu aitu suņu, bokseru un dažādu šķirņu sekcija, kurā bija gan dogi, gan dobermaņi, gan pūdeļi, pat foksterjeri un arī daži kolliji. No 1956. līdz 1961. gadam šīs sekcijas vadītāja bija B. Stepe, pēc tam I. Stepe. Dažādu šķirņu sekcijā aktīvi  darbojās tādi republikā pazīstami suņu audzētāji - kinologi kā I. Cīrule,  R. Sieriņa, R. Zariņa, N. Gromova. Pirmā no šīs

Netta (Larus + Ampa), dzimusi 7.6.1955, īp. Draudiņš, novērtējums "ļoti labi"


sekcijas 1966. atdalījās kolliju sekcija.

Jūs uzzināsiet mūsu kolliju izcelšanās vēsturi, kā arī iepazīsieties ar daudzu mūsu kolliju īpašnieku un viņu mīluļu panākumiem. Uzmanība vairāk tiks pievērsta suņiem, bet daudzos gadījumos suņu panākumi ir atkarīgi no viņu īpašnieku zināšanām, pacietības un vēlēšanās veltīt savu brīvo laiku četrkājainajiem mīluļiem.

Kolliju sekcija varēja attīstīties tikai, pateicoties daudzu šīs brīnišķīgās šķirnes cienītāju entuziasmam. Tagad atgriezīsimies daudzus gadus atpakaļ.

1950. gadā no Maskavas tika atvests Larus (īp. Frišs), kurš pēc izcelšanās bija dēls no Vācijas atvestajam angļu izcelsmes sunim Karstenam (īp. Kočetovs) un Vissavienības čempionei, pirmajai Vissavienības ciltsgrāmatā piereģistrētajai kucei, pēc izcelsmes - veco Maskavas suņu pēcnācējai Vandai-Dziļdai c-1 (īp. Gleizers). Turpmāk Larus kļuva par ciltstēvu Rīgas kollijiem. Viņam bija izstādes novērtējums "teicami", un viņš bija pirmais apmācītais kollijs Latvijā ( II. pakāpe VDK). No viņa iegūti divi metieni. 1951. un 1952. gadā Larus bija vienīgais kolliju pārstāvis suņu izstādēs.

1952. gadā no Ļeņingradas atveda Kariona (īp. Daugeļs) un Omellas (īp. Vainbergs) meitu Auri (izstādes novērtējums "labi", īp. Stepanova). 1955. gadā no viņas un Larusa tika iegūts pirmais vietējais kolliju metiens 5 kucēnu sastāvā. No šī metiena izstādē piedalījās 3 suņi: Garus 

Negus k-20 (Čarri + Netta) dzimis 15.8.1957, īp. Stepe, novērtējums "ļoti labi", I. pakāpe VDK, SAD un SD, vaislas I. klase


(īp. Čemis), Gaida un Gera (īp. Stepanova), bet viņiem visiem izstādes novērtējums bija "labi", un tālāk ciltsdarbā šie suņi netika izmantoti.

1953. gadā no Maskavas tika atvesta Ampa (īp. Frišs). Pēc izcelsmes viņa bija meita Vissavienības un Maskavas čempionam, pirmajam Vissavienības ciltsgrāmatā ierakstītajam sunim Voļnijam k-1 (īp. Brandta), kurš bija dēls no Somijas atvestajam un pēc tam Ļeņingradas čempionam Džerri k-3 (īp. Deduhs) un Ampai (izstādes novērtējums "ļoti labi", īp. Volkovs). Viņa kļuva par ciltsmāti Rīgas kollijiem. 1955. gadā no Larusa un Ampas ieguva metienu, no kura turpmāk izmantoja divas kuces: Nettu (īp. Draudiņš) un Benni (īp. Rozenšteins) - ļoti efektīvu un vienīgo pa šo laiku suni baltā krāsā. Abām kucēm izstādes novērtējums bija "ļoti labi", turklāt Benni šādu atzīmi saņēma tikai tāpēc, ka mēra rezultātā viņai bija stipri zobu emaljas bojājumi.

1954. gadā no Ļeņingradas atveda Čarri k-14

Čarri k-14 (Garoļd + Čanni - Ļeņingrada) dzimis 10.3.1954, īp. Kligulis, novērtējums
"ļoti labi", I. pakāpe VDK, SD un SAD, vaislas II. klase


(izstādes novērtējums "ļoti labi", I. pakāpe VDK, SAD un SD, īp. Kligulis) no Garoļda k-11 (īp. Sidorova) un Karstena meitas Čanni (īp. Beļajeva). Čarri bija 
pirmais kollijs, kurš piedalījās sacensībās un ieņēma tajās godalgotās vietas, bet 1956. gadā kļuva par VDK sacensību uzvarētāju un saņēma kluba ceļojošo kausu. Arī Čarri kļuva par senci mūsu kollijiem un bija pirmais Latvijas kollijs, kurš ierakstīts Vissavienības ciltsgrāmatā un saņēmis vaislas atestātu. No Čarri  iegūti trīs metieni. 1958. gadā - no Benni, bet diemžēl visi kucēni, izņemot vienu kuci Brindu, saslima un nomira. Brindas izstādes atzīme bija "labi" un ciltsdarbā viņa netika

Orita (Rekss + Ortella - Ļeņingrada), dzimusi 25.2.1961, īp. Stepanova, novērtējums "ļoti labi"


izmantota. 1957. un 1958. gadā no Čarri un Nettas iegūti 10 kucēni. Izstādēs demonstrēti seši šī pāra pēcnācēji ar sekojošiem novērtējumiem: vienam sunim - "teicami", trijiem - "ļoti labi", diviem - "labi", tai skaitā arī vienīgajai 

izstādītajai kucei, kura netika ciltsdarbā izmantota. No šī pāra ievērojams kļuva Negus k-20 (novērtējums "ļoti labi", I. pakāpe VDK, SAD un SD, īp. I. Stepe). Viņš bija otrais daudzu VDK un SAD sacensību dalībnieks, ieguva šajās sacensībās pirmās vietas, bet 1965. gadā (8 gadu vecumā) ieguva ceļojošo kausu VDK sacensībās, bija Latvijas izlases komandas dalībnieks daudzās sacensībās, tai skaitā arī Vissavienības 1964. gadā, kur individuālajā konkurencē ieņēma 2. vietu, un I. Stepei tika piešķirts nosaukums "Meistars - dresētājs". Negus bija īsts darba suns un vēl 10 gadu vecumā aktīvi piedalījās sacensībās. No 1959. līdz 1965. gadam Negus bija vienīgais kollijs kluba paraugdemonstrējumu grupas kolektīvā. No Negusa iegūts viens citas pilsētas kluba un viens vietējais metiens, kuru rezultātā viņam piešķirta 1. vaislas klase, un viņš bija otrais Latvijas kollijs, kurš ierakstīts Vissavienības ciltsgrāmatā un saņēmis vaislas atestātu.

1961. gadā no Ļeņingradas atveda Oritu (īp. Stepanova) - somu izcelsmes suņa Rekša (īp. 

Noris-Benno k-36 (Negus + Orita) dzimis 9.8.1963, īp. Pastuhova, novērtējums "teicami", I. pakāpe
VDK, SAD, SD, slēpotāju vilkšanā, II. pakāpe vieglu nastu pienešanā, vaislas klase "elita", 1968. g. Tallinas izstādes uzvarētājs

Švečikova) un Ortellas (īp. Šuvajeva) meitu. Oritai izstādēs novērtējums bija "ļoti labi". 1963. gadā no Negusa un Oritas iegūts metiens. Visi šī metiena pēcnācēji tika demonstrēti izstādēs, kur novērtēti ar atzīmēm "teicami" un "ļoti 

labi", kā arī visi bija apmācīti. No šī metiena izcēlās divi suņi: Noris-Benno k-36 (īp. Pastuhova) un Naira c-83 (īp. Zvirgzdiņa). Noris-Benno izstādēs novērtēts ar atzīmi "teicami", 1968. gadā viņš bija Tallinas izstādes kolliju ringa uzvarētājs. Viņam bija I. pakāpe VDK, SAD, SD, slēpotāju vilkšanā, II. pakāpe vieglu nastu pienešanas dienestā. Viņš bija trešais daudzu sacensību dalībnieks, saņēma tajās godalgotas vietas, bija Latvijas izlases komandas, kā arī kluba paraugdemonstrējumu grupas dalībnieks. A. Pastuhova daudzus gadus bija kluba paraugdemonstrējumu vadītāja, kā arī instruktore - dresētāja. Noris-Benno tika izmantots ciltsdarbā un deva virkni labu pēcnācēju, par kuriem saņēma vaislas atestātu ar novērtējumu "elita".

Viņa māsai Nairai izstādēs novērtējums bija 

Naira c-83 (Negus + Orita), dzimusi 9.8.1963., īp. Zvirgzdiņa, novērtējums "ļoti labi", I. pakāpe VDK, II. pakāpe SAD, III. pakāpe SD, vaislas I. klase
"ļoti labi"; dresūra: I. pakāpe VDK, II. pakāpe SAD, III. pakāpe SD. Arī Naira bija daudzu VDK sacīkšu, kā arī paraugdemonstrējumu kolektīva dalībniece. Naira atstājusi daudzus pēcnācējus, par kuriem saņēmusi vaislas 1. klases 

atestātu. Pati Z. Zvirgzdiņa ir viena no vecākajiem sekcijas un kluba biedriem. Viņa bija viena no labākajiem audzētājiem, daudzreiz ieņēma godalgotas vietas kluba labāko audzētāju konkursos. Neskatoties uz saviem gadiem, Z. Zvirgzdiņa nodarbojas ar savas Nairas mazmazmazmeitu.

1964. gadā no Maskavas atveda Ortanu-Stail k-35 (īp. I. Stepe). Pēc izcelsmes viņš bija dēls Maskavas vaislas čempionam Den-Gardi k-21 (īp. Sakoviča), kura tēvs bija no Anglijas Savienībā ievestais Koverdail Starlait (īp. Deviševs) un Raitai c-42 (īp. Šilova). Ortan-Stail novērtējums bija "teicami"; apmācība: I. pakāpe VDK, SAD, SD, slēpotāju vilkšanā, III. pakāpe vieglu nastu pienešanas dienestā. Viņš bija daudzu sacīkšu un paraugdemonstrējumu grupas, kā arī dažādu apmācības dienestu Latvijas izlases komandas dalībnieks. Daudzreiz ieguvis godalgotas vietas 

Uļ-Bekki c-82 ((Divnij + Unita - Maskava) dzimusi 10.10.1963, īp. Gromova, novērtējums "teicami", II. pakāpe VDK un SD, vaislas I. klase
dažādās sacensībās. Arī viņš atstāja daudz pēcnācēju, par kuriem saņēmis vaislas atestātu un atzīmi "elite", un pirmais no Latvijas suņiem ieguvis Vaislas čempiona nosaukumu.

No Ļeņingradas tika atvestas divas somu izcelsmes suņa Rekša (īp. Švečikova) meitas: 1964. gadā Žega un 1965. gadā Čolli (inbrīdings uz Reksi 1/3). Žegas (īp. Kazeks) māte Venta (īp. Kobozeva) ir angļu suņa Koverdail Blek Sendbenk meita. Žegas izstādes novērtējums bija "teicami", II. pakāpe VDK un SD. 1969. gadā Republikas izstādē Žega kļuva par pirmo kolliju ringa uzvarētāju. Arī viņa deva daudzus pēcnācējus, par kuriem tika novērtēta ar 1. vaislas klasi. Čolli (īp. Abramova) māte Čoira (īp. Protčenko) bija Koverdail Blek Sendbenk mazmeita. Čolli bija melna ar baltu (trīskrāsu) kuce, kuru atveda uz Liepāju uz dažiem gadiem, šajā laikā viņa izstādē saņēma atzīmi "ļoti labi", un no viņas tika iegūts viens metiens.

1965. gadā no Maskavas atveda 2 gadus vecu melnu ar baltu kuci Uļ-Bekki c-82 (īp. Gromova) pēc izcelšanās no Divnija (Vissavienības un Maskavas čempiona Voļnija dēla) (īp. Čerstvovs) un Koverdail Blek Sendbenk meitas Unitas (īp. Tverdohļebova). Uļ-Bekki izstādes novērtējums - "teicami", III. pakāpe VDK un SD. Viņa kļuva par ciltsmāti ģimenei, 

Ortan Stail k-35 (Čempions Den-Gardi k-21 + Raita c-42 - Maskava) dzimis 28.3.1964, īp. Stepe, novērtējums "teicami", I. pakāpe VDK, SAD, SD, slēpotāju vilkšanā, III. pakāpe vieglu nastu pienešanā, vaislas klase "elita", Čempions 1970. g.

deva daudzus pēcnācējus, par kuriem viņai ir vaislas I. klases atestāts.

Šajā periodā bija atvesti vēl daži suņi, bet ciltsdarbā viņi netika izmantoti.

 

 

 

 

 

 

Žan-Žerar (Junga + Žanna - Maskava) dzimis 25.3.1964, īp. Zaikins, novērtējums
"teicami", I. pakāpe VDK un SAD


 

» Šķirnes vēsture » Pirmais » Otrais » Trešais » Ceturtais » Piektais » Sestais  » Septītais

» Laimīgo kolliju zeme  » Latvijas kolliju klubs » Laika mašīna

 


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0