Publikācijas  

.

.

Mēmais kino un patafons siena šķūnī

.

.

Keisija pļavā gaida vistu Kokseni.

Pārdomas

.

Mūsdienu kino ir visai agresīvs un stresains, pat ļaundari ir kļuvuši nesalīdzināmi nežēlīgāki un rafinētāki savās neģēlībās. Agrāk filmās "sliktie onkuļi" bija daudz primitīvāki, naivāki, viņiem piemita arī sev un citiem saprotams īpatnējs goda kodekss. Tagad nelietībai vairs nav robežu, turklāt tās atspoguļošana dažādos veidos pārsvarā aizņem lielāko daļu filmai atvēlētā laika. Turpretī labestība, līdzcietība un labie darbi vai pozitīvā attieksme pret līdzcilvēkiem un dzīvniekiem filmās ir samazinājusies vairākkārt.

Pēc tam, kad es 2016. gada vasarā nodibināju "Kolliju kino ®" studiju un beidzot varēju nodoties sava kino radīšanai, nolēmu, ka manās īsfilmās darbosies tikai kolliji un fermas dzīvnieki, bet cilvēkus centīšos nerādīt. Dzīvnieki darbosies paši bez cilvēku līdzdalības līdzīgi kā manā vismīļākajā multenē par auniņu Šonu. Tikai mūsu dzīvnieki un viņu radītās komiskās situācijas būs īstas. Tāpat bija pilnīgi skaidrs, ka īsfilmu sižetos neizmantošu negācijas.

Svītroju no scenārijiem visus retos skatus, kuros sākotnēji bija ieplānota cilvēku parādīšanās, līdz ar to dažas idejas nācās izmest pavisam vai nolikt malā.

.

Vai pagalēs ir sula?

.

Kad atnācis sen gaidītais pavasaris, tas daudziem asociējas ar bērzu sulas tecināšanu. Gandrīz kā rituāls. Arī es katru gadu urbju bērzos, lai gan pats vairs sen šo sulu nedzeru. Taču sula ļoti garšo āžiem. Katru gadu āži Olimps un Žigulītis sameklē izurbtos bērzus, norauj caurulītes un izgāž sulu traukus. Tādēļ 2019. gada pavasari nolēmu sākt ar īsfilmas "Bērzu sula" uzņemšanu. Šāda ideja man radās, aplūkojot 2018. gada pavasarī uzņemtās veļasmašīnu "Rīga" un kolliju kalendāra bildes aprīļa mēnesim. Tajās Līzīte uzraudzīja bērzu sulas tecināšanas procesu. Stikla burka bija novietota uz gaiši zaļas veļasmašīnas. Fotografēšanas laikā vienmēr arī filmējam, tādēļ mūsu rīcībā jau bija uzfilmētais video ar Līzīti un dažādi sulas tecināšanas skati.

 

.

Pie horizonta parādās āži... Līzīte sargā bērzu sulas burku no izlaupīšanas.

.

Stāsts scenārijam radās zibenīgi: tiek tecināta bērzu sula, kollijs to sargā no kārajiem āžiem un pēdējie neuzdrošinās riskēt un sulas tecināšanas vietu izlaupīt. Taču sulu ļoti gribas... Tādēļ āži Olimps un Žigulītis dodas uz mežu pie nozāģēta bērza un saskaldītās pagales ieliek centrifūgā "Centa", lai ātri tiktu pie kārotā dzēriena. Varu pavisam droši apgalvot, ka šādu bērzu sulas tecināšanas metodi līdz šim nav izmēģinājis neviens!

Centrifūgas darbība tika filmēta ļoti ilgi, kamēr izdevās uzņemt apmēram tā, kā biju iedomājies. Darba laikā sabojājās arī viens no pagarinātājiem, kurš tika izmantots centrifūgas ieslēgšanai un izslēģšanai, jo ieslēgt mašīnu ar slēdzi tās sānos un paspēt "izbēgt ārā no kadra" nebija iespējams. Lai mežmalā apgādātu "Centu" ar elektrību no mūsu mājas, izmantoju pagarinātājus apmēram 200 metru garumā. Gumijas pūslis - riņķis -, kas jānovieto zem centrifūgas, laika gaitā bija ļoti cietis. Neskatoties uz to, ka vairākus atrastos caurumiņus aizlīmēju, pūslis laida ārā gaisu un rotējošā centrifūga, kurai jau tā bija izteikts disbalanss nesimetriski ievietoto bērza pagaļu dēļ, visu laiku zaudēja līdzsvaru un gāzās uz sāniem, papildus vēl aptinot ap sevi pagarinātāja vadus. Kad šīs skats beidzot bija uzfilmēts, vajadzēja nākamajā kadrā parādīt mežonīgā ātrumā rotējošu centrifūgu, no kuras burtiski gāžas ārā sula. Šajā brīdī pagales mašīnā neatradās, to vietā tajā tika ievietoti divi maizes iepakojuma maisiņi, kuros ieliets ūdens. Arī te caurā gumijas gredzena un ūdens maisiņu disbalansa dēļ bija jāfilmē neskaitāmas reizes, līdz viss izdevās apmierinoši.

Emaljētajā bļodā tā arī palika ūdens, kuram tika piebērts klāt un izmaisīts cukurs, tādējādi nodrošinot, ka āži dzers šo "sulu". Šis skats izdevās lieliski - āži kāri dzēra, bet Žigulītis nerimās, kamēr nebija izsūcis visu lielo bļodu un izlaizījis neizkusošo cukuru. To pabeidza darīt Hosento.

 

.

Lociņš ar Hosento iztecinājuši bērzu sulu puslitra burciņās, bet sausās pagales sakrāmējuši malkai.

.

Filmā iekļauti arī dažādi pavasari skati ar mūsu fermas dzīvniekiem un to mazuļiem. Par cik jaunuzstādītajā būrītī bija iemitinājusies strazdu ģimene, nolēmu novaktēt brīdi, kad strazds atlido ar barību mazuļiem, ielien būrītī, tad izlien un atkal dodas medīt kukaiņus gaisā. Bija vajadzīga ļoti liela pacietība, lai šo dažu sekunžu darbību iemūžinātu video. Novietoju uz statīva kameru un nosēdēju ar to veselu stundu. Strazds izrādījās ļoti piesardzīgs, taču šīs stundas laikā divas reizes izdevās nofilmēt viņa ielidošanu un izlidošanu.

Grūti bija uzfilmēt skatu ar skrienošiem āžiem, kad viņi nolemj doties uz mežu pēc bērzu sulas. Patiesībā āži skrēja nevis uz mežu, bet gan uz mājām. Filmējām daudzas reizes, taču Žigulītis un Olimps neskrēja daudz maz sinhroni, reizēm slinkais āzis Zigis vispār apstājās, neskatoties uz to, ka aiz kameras vilināju viņus ar rudzu maizi.

.

Kā dabūt pienu no burkas?

.

Otra pavasara īsfilma "Strūklaka" ir tas spilgtais gadījums, kad ideja scenārijam rodas tikai no viena vienīga skata. Pēc kazu rīta slaukšanas virtuvē tika ienesta un uz galda nolikta trīslitru burka ar tikko slauktu pienu, bet pēc tam Ieva devās turpināt slaukšanu. Atgriežoties virtuvē pēc neilga laika, viņa konstatēja, ka apmēram litrs jeb viena trešdaļa piena no burkas ir "izgarojusi". Virtuvē atradās vienīgi Hosento. Viņš pakāpās ar priekšķepām uz galda un laka pienu no burkas ar savu garo mēli tikmēr, kamēr piena līmenis burkā bija nokrities līdz viņam nesasniedzamam līmenim. Kad Ieva man šo atgadījumu atstāstīja, man radās doma nākamajā dienā šādu skatu nofilmēt, tādēļ ārā tika novietots padons, uz tā burka, bet blakus skatam novietotas alumīnija piena kannas. Kad skati ar Hosento lakšanu bija gandrīz safilmēti, notika negaidītais - ieradās āži Olimps ar Žigulīti. Olimpam ļoti interesēja, kas ir baltajā burkā, un viņš nolēma apostīt to, neskatoties uz Hosento lakšanu. Arī Hosento nedomāja savu nodarbi pārtraukt. Uzmanīgākie vērotāji pamanīs, ka vienā brīdī Hosento ir mazliet neapmierināts par āža uzbāzību un rāda Olimpam zobus, taču gan Hosim, gan Limpim ir dzelzs nervi. Neviens cits no mūsu kollijiem vai kazveidīgajiem to neuzdrošinātos paveikt. Šie ir unikālākie kadri un tādus Hosento mums ir sagādājis diezgan daudz. Tos izmantošu šogad, filmējot dokumentālo filmu "Vienkārši Hosento".

 

.

Traucējot Hosento piena lakšanu no burkas, āzis Olimps pamatīgi riskē.

.

Otrs tik ļoti uz pienu kārais dzīvnieks ir mūsu mazākais āzītis Plampačs. Viņam tika piedāvāta divlitru burka un iespēja izsūkt tik daudz piena, cik viņš varēs aizsniegt.

Tālāk viss risinās darbnīcā "FarmPunkz electric" - Hosento un Plampačs, kopīgi nosprieduši, ka lakt un sūkt pienu no burkām ir ļoti neērti, nolemj izgatavot piena strūklaku, no kuras pienu vienmēr varēs iedzert ērti un interesanti.

Bet kā tad tas piens burkās un strūklakā nokļūst? Biju jau agrāk uzfilmējis dažus skatus no kazu rīta slaukšanas, kad tās pagalmā pašas stājas rindā un stāv pie mūsu mājas verandas durvīm, gaidot ēdamo. Kazas pa divām tiek ielaistas verandā un, kamēr tās slauc, viņas ēd brokastis. Pārējās drūzmējas pagalmā, nepacietīgi mīņājas pie ārdurvīm, bļauj un reizēm badās, izcīnot rindā labāku vietu tuvāk durvīm. Bija skaidrs, ka šī rīta slaukšana ļoti labi iederēsies manā īsfilmā. Atlika vien piestiprināt pie durvīm uzrakstu "Cafeteria" un kazu kafejnīca jeb kantīne varēja sākt darboties.

Pati piena strūklaka tika uzbūvēta vienas dienas laikā, taču tā man radīja daudzas vilšanās. Pirmkārt, sūknēšanai tikai izmantots toreiz pieejamais ūdens sūklnītis no automašīnas, kas spricē ūdeni uz priekšējā stikla. Sūknīša jauda, lai uzsāktu piena sūknēšanu, bija nepietiekama, taču citu sūkņu man toreiz nebija. Otrkārt, vajadzēja noregulēt piena strūklas plūsmu tā, lai tā būtu gana pietiekama, taču lai piena trauki nepārplūstu (gluži kā senajā mana laika skolas uzdevumā par baseinu un divām caurulēm tajā!). Lai piena caurteci regulētu, uztaisīju nelielu vadības ierīci, kas palīdz mainīt motoriņa apgriezienus, taču arī te man nepaveicās, jo pie rokas nebija vajadzīgā parametra potenciometra. Izmantoju to, kuru atradu, tādēļ darbībā piena strūkla bija vai nu nepietiekama vai pārāk liela - nepiemērotā potenciometra dēļ nebija vajadzīgā regulēšanas diapazona.

 

.

Piena strūklaka.

.

Pirms filmēšanas ar šo aparātu nomocījos krietni, kamēr saregulēju daudz maz pieņemami. Treškārt, kārtējo reizi vīlos karstās līmes lietošanā. Kad dažas dienas iepriekš pēc šīs mašīnas izgatavošanas pārbaudīju tās darbību ar ūdeni, viss bija kārtībā, bet kad filmēšanas rītā mēģināju sūknēt pienu, dažu plastmasas detaļu savienojumi, kas tika sastiprināti ar karsto līmi, izrādījās nepietiekami hermētiski. Taču kaut kā mašīnas darbība tika uzfilmēta, bet turpmākajai iespējamajai izmantošanai to noteikti pārtaisīšu un uzlabošu.

Hosento, ticis klāt piena strūklakai, laka aizrautīgi un beigās bija jāņem pat nost, jo izskatījās, ka viņš izlaks visus 20 litrus, kas tika ielieti melnajā tvertnē zem strūklakas. Arī šis skats pēc scenārija bija iecerēts pavisam savādāks, jo pie strūklakas bija jādarbojas ne vien Hosento, bet arī Plampačam, kuri jau agrāk ir kopīgi dzēruši pienu no viena trauka. Taču Plampa spītīgi atteicās no šīs iespējas un pienu sūkt negribēja. Var jau būt, ka viņam bija bail no paša aparāta, taču īstais iemesls izrādījās daudz banālāks - āzīša kāre uz pienu bija pārgājusi pavisam. Tā bija likteņa ironija! Mēs ilgu laiku nevarējām filmēt strūklakas skatus, jo pietrūka vajadzīgā... piena! Dažas kazas, kas bija tikko atslaukušās, baroja kazlēnus, pāri palika pavisam nedaudz. Filmēšana tika atlikta uz kādām pāris nedēļām, bet pa šo laiku Plampačs bija izaudzis un pienu vairs negribēja. Šīs filmas uzņemšana man atmiņā palikusi ar daudzām neveiksmēm, kuras prasīja ļoti daudz manu nervu.

.

  Video
.  

Īsfilma "Bērzu sula" (2019) "Birch juice"


Īsfilma "Strūklaka" (2019) "Milk fountain"


Īsfilma "Spogulis" (2019) "The Mirror"


Īsfilma "Ola" (2019) "The Egg"


.

Kurš te ir visskaistākais?

,

Mani vienmēr ir interesējis dzīvnieku intelekts un tā pārbaude dažādiem palīglīdzekļiem. Kādā no dokumentālajām filmām uzzināju, ka sevi spogulī spēj atpazīt vienīgi suņi, mērkaķi un cūkas. Tādēļ jau sen gribēju pārbaudīt mūsu dzīvnieku iespējamo reakciju uz savu attēlu spogulī.

Vairākus gadus nesekmīgi esmu centies iegūt savā īpašumā veco un populāro padomju laiku mēbeli - spoguļgaldiņu jeb trimo, taču pāris lielos spoguļus esmu sameklējis. Tādēļ uztaisīju vienam no spoguļiem pamatīgu statīvu un nolēmu iemūžināt video dažādus interesantus skatus. Par cik dzīvnieku reakcija nebija iepriekš paredzama, šai īsfilmai scenārijs netika rakstīts. Katrs no skatiem bija kā eksperiments.

 

.

Skaistums ir iznīcinošs, domā kaza Ieva.

.

Lai gan biju gaidījis lielāku dzīvnieku interesi par lielo spoguli, visā visumā ar "Spoguļa" filmēšanu esmu apmierināts. Biju pārsteigts par aitu intereses trūkumu, jo dažus gadus atpakaļ aitu mājā biju ienesis uz pusi mazāku spoguli, un aitas ļoti ziņkārīgi izturējās pret "otro aitu baru". Tagad tikai auns Kālītis uz sevi apskatījās un pat pateica žēlīgu "Bē!"

Filmēšanu sākām ar kazas Ievas "priekšnesumu", jo viņas agresija pret savu attēlu jau bija iepriekš zināma un fiksēta. Kaza šoreiz sevi sita pamatīgi un no spoguļa to varēja dabūt prom vien Hosento. Viņš gan sevi spogulī skatīja pirmo reizi un ar interesi. Varētu pat teikt, ka viņš sev tīri labi patika. Lociņš un Keisija pret savu attēlu izturējās visai rezervēti, taču dažus skatus izdevās uzfilmēt. Savukārt, Līzīte par spoguli neizrādīja vispār nekādu interesi un man neko nofimēt ar viņu neizdevās.

Kā viens no šīs īsfilmas interesantākajiem mirkļiem ir Olimpa bēgšana no sava attēla, līdzi paķerot arī Plampaču. Olimps kadrā izskatījās varen gļēvs, salīkušām kājām un trīcošu ļipu. Arī trešais kinoāzis Žigulītis mazliet paspoguļojās un pateica klusu "Mē!", lai gan, ņemot vērā viņa nīgro dabu, biju gaidījis no Žigulīša agresīvāku attieksmi pret savu āzisko attēlu. Bet gailis Meika spogulī kāvās ar sevi sirsnīgi. Pat vēlāk, kad filmēšana bija beigusies un spogulis aiznests uz šķūni, gailis devās sevi piekaut.

 

.

Hosento ar savu izskatu ir apmierināts.

.

Mēģināju spogulim pļavā vadīt garām arī lielu kazu baru, taču viņas vienaldzīgi pagāja objektam garām. Tāpat īpaši par spoguli neinteresējās gaiši zilā veļasmašīna "Rīga", kuru redzam īsfilmas beigās.

.

Vai kaķim ir vajadzīga ola?

.

Arī par īsfilmu "Ola" var droši teikt, ka vispirms bija viens skats un tālāk no tā tika izveidots stāsts. Bez tam šī īsfilma, atskaitot beigu skatu ar Kolliju portāla uzrakstu, kas izlikts no olām, tika uzfilmēta apmēram vienas stundas laikā, un tas ir mūsu studijas rekords.

 

.

Hosento un 160 olas.

.

Mūsu kaķenei Rafaņai verandā ir sava guļvieta, bet viena no melnajām vistām vārdā Džindžera bija ieņēmusi galvā, ka jādēj ir tieši verandā, bet vislabāk - kaķa mīkstajā gultā. Taču vispirms vajag padzīto tur guļošo kaķi. Vista staigāja apkārt Rafaņai un skaļi kladzināja, bet es ķēru videokameru un filmēju. Arī kaķītim un vistai Džindžerai ir dzelzs nervi, taču beigās kaķis melno klaigātāju vairs nevarēja paciest un labprātīgi savu guļvietu pameta. Tajā tūlīt pat iekārtojās melnā vista. Dēšanas process var aizņemt diezgan ilgu laiku, tādēļ paņēmu ķeblīti, sēdēju verandā ar videokameru un gaidīju. Vista mani nolēma pārāk ilgi nemocīt un izdēja olu.

Tālāk vajadzēja izdomāt stāsta turpinājumu. Kas notiks ar olu? Kāds būs tās liktenis? Olas likteni izlēma Hosento. Pasaucām viņu un parādījām olu. Hosis pakāpās, nozaga olu un pie mājas apēda. Olas liktenis bija ekranizēts no dzimšanas līdz bojāejas brīdim.

 

 

Tradicionāli savas īsfilmas pabeidzam ar uzrakstu Kolliju portāls, kas katru reizi izveidots no dažādām lietām, un par šiem dažādajiem Kolliju portāla uzrakstiem drīzumā piedāvāsim nelielu miniseriālu ar nosaukumu "Burti". Taču šoreiz bija skaidrs - uzraksts jāizveido no olām. Un te tāda pati problēma kā "Strūklakas" laikā ar pienu - vistas pēc pārtraukuma ir atsākušas dēt un uzraksta izveidei vajadzīgās 160 olas nav iespējams savākt īsā laikā. Atkal jāgaida.

Olu uzrakstu veidoju apmēram stundu, burtu veidošanai izmantojot rāmi, kuru biju izgatavojis, kad šādu pašu uzrakstu izlikām no āboliem īsfilmā "Ābolu maiss". Taču bija vajadzīgs skats, kā šīs olas nokļūst mauriņā pie lielā siena šķūņa. Šķūnī tika nosēdināta cita vista, bet olu dēšana un ripināšana renē ārā pa šķūņa apakšu tika inscenēta. Vistas vietā tās ripināju pats. Lai šīs ripojošās olas nesaplīstu, tās iepriekš tika novārītas.

Beigās uzrakstu piekārto Hosento un mēs ļāvām viņam atkal vienu olu apēst.

.

Atpakaļ šķūnī

.

Daudzi uzskata, ka Holivuda "mira" jau pagājušā gadsimta 50-to gadu beigās. Domāju, ka tas bija kino industrijas beigu sākums, jo līdz 90-to gadu vidum vēl liela daļa no "sapņu fabrikā" saražotajām filmām bija skatāmas un interesantas.

Man tuvāks ir vecais kino, arī melnbaltais un mēmais.

Vecā kino tēmai esmu nolēmis uzrakstīt scenāriju īsfilmai "Kustīgo bilžu šķūnis", kurā tiks uzburts lauku kinoteātris siena šķūnī, un nākamvasar uzsākšu darbu pie īsfilmas / parodijas "Kas notika ar Holivudu?" Tas gan vairāk būs stāsts par "Kolliju kino ®" studiju.

Bet tagad iedarbināšu patafonu...

 

 

 

.


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0