Publikācijas  

.

.

Nemaz nevajag pārāk resnu makšķerauklu!

.

.

Pircēji ieradušies āža Plampača lauku veikaliņā pēc konzervantiem.

.

Ko darīt ar 1300 konservbundžām?

.

Kad pirms septiņiem gadiem uzrunāju kādu suņu konservu tirgotāju, aicinot viņu kļūt par pasaulē pirmo konservdžampinga ® sacensību sponsoru, viņš skatījās uz mani, kā uz trako, taču iedeva gan 27 konservus pēdējai šķēršļu piramīdas izveidei, kuru varēs sadalīt pirmo trīs vietu ieguvēji, gan 300 jaunas etiķetes, kuras pieci cilvēki veselu dienu līmēja ap tukšajām konservbundžām. Tās bijām pusotra gada laikā izēduši un sakrājuši. Pārsteigts bija ne vien konservu tirgotājs, bet arī es pats - nekur nevienam pasaulē vēl līdz šim nebija ienākusi doma uzstādīt suņiem šķēršļu joslu no suņu konserviem un lēkāt tiem pāri!

Konservdžampings ® mūsu "Laimīgo kolliju zemē ®" pirmo reizi tika stādīts priekšā publikai "Rančo kollija ® 2014" laikā, pēc tam vēl vairākas reizes ir notikušas sacensības lēkāšanā pāri bundžām. Šo neparasto disciplīnu vēlējos iemūžīnāt arī mūsu seriālā "Fermas kolliju piedzīvojumi", tādēļ nolēmu šajā vasarā veļasmašīnas "Rīga" likt mierā un pievērsties konservbundžām.

.

.

Herta pirmo reizi cenšas pārvarēt šķēršļus.

.

Mūsu fermas iemītnieku sacensības tika filmētas trīs dienas, tajās piedalījās mūsu kolliji, āzis Olimps, kas ar bundžām jau ir bijis pazīstams, un mazā Herta, kuras šķēršļu pārvarēšanas iemaņas sākās tieši ar mācīšanos lēkt pāri konservbundžu barjerām. Herta mani ļoti iepriecināja, jo visu aptvēra ātri un viņas filmēšana nebija grūta. Tiesa, ar laiku viņa sāka "haltūrēt", kādai barjerai skriet apkārt, nevis pārlēkt tai, tādēļ nācās variēt attālumus starp šķēršļiem.

Ja te atkal kādam radīsies jautājums, kā var piespiest aitu lēkt pāri šķēršļiem, jāpaskaidro, ka nekādas piespiešanas nav bijis, mēs nekad to nedarām. Mums jāpanāk, lai dzīvnieki paši vēlētos veikt kaut kādu uzdevumu, jo viņus galā gaida kārumi. Es Hertu vai Olimpu pirms starta pieturu, bet Ieva aiz iedomātās finiša līnijas dzīvnieku piesauc, grabina bundžiņu ar kārumiem un pacienā tikai tad, ja dzīvnieks uzdevumu veicis pareizi. Ar āzi Olimpu, kurš šķēršļu pārvarēšanā pēdējā laikā ticis izmantots reti, šoreiz gāja visgrūtāk. Viņš ne tikai centās barjeras apiet, bet arī lecot necēla pietiekami augstu kājas, gāžot krāsainās bundžas, tādēļ nācās viņa lēkāšanu pārfilmēt reizes divdesmit, kamēr dabūjām vēlamo rezultātu.

.

.

Hosento pāri bundžām lido kā bulta.

.

Bet kur dzīvnieki īsfilmā "Konservdžampings" ir ņēmuši tik daudz tukšu bundžu? Kad sportošana bija uzņemta, pie lielā siena šķūņa tika iekārtots neliels lauku veikaliņš, kurā saimniekoja āzītis Plampačs. Ideja par veikaliņu, kurā no āža Hosento pirks konservus, maksājot par tiem ar burkānu ripiņām, radās pēkšņi, un tagad viss stāsts man galvā beidzot "salikās" kopā. Tapa skaidrs, no kurienes fermā ir tik daudz tukšu konservbundžu, un dzīvnieki asprātīgi izdomā, kā tās likt lietā, lai sevi izklaidētu.

.

.

Olimps šoreiz centās "haltūrēt".

.

Veikaliņš tika iekārtots ar unikāliem rekvizītiem no padomju laikiem - mehāniskais kases aparāts, koka skaitāmie kauliņi, aritmometrs, svari, piena kannas un pudeles, maisi un koka kastes. Plampačs skaitīja un rēķināja, starp skaitāmajiem kauliņiem tika iebērti rupjas maizes gabaliņi, bet Hosento sēdēja uz tukšās koka kabeļa spoles un "pirka konservus". Norēķins ar burkānu ripiņām tika filmēts atsevišķi un vairākas reizes, jo ripiņas nepavisam negribēja iekrist alumīnija bļodiņā tā, kā biju to gribējis. Brīdī, kad Hosento bija "samaksājis" par konserviem, viņa virzienā tiek pastumta nopirktā konservbundža. Āža Plampača vietā to vairākas reizes stūma Ieva.

.

.

Lociņš vienmēr ir priecīgs, ja var filmēties.

.

Te uzreiz jāpiebilst, ka veikalā pārdotie suņu konservi ir pavisam nejauši, Ieva tos nopirka kādā lielveikalā, vadoties pēc principa, kas lētāks. Šī nekādā gadījumā nav tā dēvētā slēptā reklāma ar produktu izvietošanu filmā!

Kad konservu ēšanas skati bija uzfilmēti, pie šķūņa izbēru kaudzi ar dažāda izmēra nekrāsotām konservbundžām, kuras vēlāk, atpakaļ krāmējot maisos, mēs ar Justīni saskaitījām - to bija 1 300! Filmēju, ka lielajā kaudzē ik pa laikam atkal tiek iemesta kāda izēsta bundža un pavisam nejauši ļoti veiksmīgi kadrā ienāca kaza Ieva, kas bija ļoti pārsteigta par notiekošo. Laikam arī viņa nekad nebija redzējusi tik lielu kaudzi ar bundžām!

.

.

Keisija lec pāri lielākajām bundžām.

.

Tālāk vajadzēja nodemonstrēt tukšo bundžu krāsošanu un šis darbs tika uzticēts Hertai. Protams, ka viņa patiesībā neko nekrāsoja! Krāsaino bundžu kaudzē tika samestas vairāk kā 300 manis paša iepriekšējo gadu laikā krāsotās bundžas. Krāsoju katru vasaru, izņemot šo. Šķēršļu joslā redzami arī abi konservrati, kurus būvēju 2015. gadā, lai padarītu konservdžampinga ® sacensības vizuāli neparastākas. Velosipēda riteņus ar pieskrūvētām un krāsainām šprotu bundžām griež automašīnas logu tīrītāju motoriņi, ir maināms to kustības virziens.

.

.

Tāda izskatās piramīda, kura būvēta no 285 bundžām.

.

Ko darīt ar bundžām pēc tam, kad sacensības fermā beigušās? Celt piramīdu! Nē, labāk divas - mūsu kolliji kopīgi būvēja piramīdu no 285 bundžām un tās plaknes veidoja uzrakstus "Laimīgo kolliju zeme ®" un "Kolliju kino ®", bet Herta centās uzcelt daudz mazāku piramīdu, kuru pēc tam pati sagāza. Šo destruktīvo rīcību panācām, uz uzceltās piramīdas bundžām saberot kārumus.

..

Ar kartona procesoru pa bundžām!

.

No bundžām var pagatavot ne tikai barjeras un piramīdas, bet arī sitamo instrumentu komplektu jeb vienkārši "Bundžo". Tā ir "programmējama" bungu mašīna, kura sastāv no sešām dažāda lieluma konservbundžām, mehāniskajiem šķīvjiem jeb "haihata" un vienstīgas strinkšķināmas "cimbalas".

.

.

Hose un "atrastie" instrumenti. Vēl trīs akordeoni palika mājās.

.

Mūsu kolliji filmās vienmēr kaut ko atrod - gan detaļas traktoram, gan magnetofonam, gan daudz kam citam. Šī reize nebija izņēmums - pie siena ruļļiem pagalmā ķerrā kāds (interesanti, kurš?) salicis dažādus vairs nevajadzīgus mūzikas instrumentus. Tie tiek pārnesti un izvietoti šķūņa galā, kur ar tiem iepazīstas kaza Ieva. Viņai jau iepriekš ir bijusi pieredze ar akordeoniem un bajānu īsfilmā "Priekš kam kazai vajadzīgs bajāns?"

Te nu laiks atgriezties pāris gadus atpakaļ, kad man radās ideja īsfilmai "Orķestris". Tās scenārijs bija līdzīgs - fermas iemītnieki pie šķūna atrod izmestus mūzikas instrumentus un katrs mēģina kādu no tiem paspēlēt, taču instrumenti ir dažādā stāvoklī un arī dzīvniekiem nav prasmju tos spēlēt, tādēļ viņi kopīgi izveido veselu mūzikas mašīnu, kas nospēlē fermas operu. Šovasar, kad biju savācis dažādus instrumentus, kas to īpašniekiem kļuvuši lieki, aizdomājos un sapratu, ka veselas mūzikas mašīnas veidošana būs pārāk liels izaicinājums man. Bez tam, lai šādus aparātus būvētu, nepieciešama arī kāda sajēga mūzikā, bet man tādas nav. Kad bijām izspēlējušies ar bundžām īsfilmā "Konservdžampings", nolēmu ideju vienkāršot - pēc jaunā scenārija Hosento un Herta divatā no konservbundžām (šīs vasaras tēma!), elektromagnētiem - solenoīdiem un motoriņiem izveidos "Bundžo".

.

.

Hosento ir apmierināts ar savu izgudrojumu.

.

Aparātu darbina "procesors", kas izgatavots no kartona ruļļa, pie kura, līdzīgi kā senajās mūzikas lādēs, dažādās vietās pielīmēti izciļņi. Rullim griežoties, tie ik pēc zināma intervāla nospiež sešus mikroslēdžus, kas savienoti ar elektromagnētiem, tie izvietoti virs katras bundžas. Ruļļa, "haihata" un "cimbalas" darbinošo motoriņu ātrumu iespējams mainīt. "Cimbalai" izmantoju vienu no elektroģitāras stīgām, kuras pasūtīju iepriekš.

Šī ir pirmā īsfilma, kurā mūsu fermas dzīvnieki meistarošanai izmanto modernus elektroinstrumentus - mini slīpmašīnu un mini elektrisko skrūvgriezi. Ar instrumentiem aizkadrā darbojos es pats.

..

Drons rudens skatiem

.

Bundžu mums ir tik daudz, ka palika pāri gan pēc "Konservdžampinga", gan "Bundžo", tādēļ bija laiks ķerties klāt pie kārtējās parodijas. "Drons", tāpat kā "3D prineris", bija mana ironizēšana par modernajām (nu jau gan - ikdienas) tehnoloģijām. Man ne reizi vien ir uzdoti jautājumi, vai es filmēšanā izmantoju "Dronu". Ja nē, tad kāpēc? Un, ja steidzami vajadzīga kāda detaļa jaunu mašīnu izgudrošanai, kādēļ to nevaru izdrukāt ar "3D printeri"? Šīs abas ierīces ir mana atbilde uz jautājumiem, jo rūpnieciski izgatavoti droni un 3D printeri man nav pa kabatai un diez vai kādreiz būs. Turklāt, ar 3D printera iegādi vien ir par maz, vēl jau jāprot rasēt un konstruēt datorā, bet es elementārākajā grafiskajā programmā neesmu spējīgs novilkt pat taisnu līniju. Tāpat aprēķinos ir nepieciešama matemātika, kura man ir pavisam sveša. Tieku galā tikai ar pirmās un otrās klases uzdevumiem. Vislabāk man patīk teksta uzdevumi, piemēram, par cik tonnām kartupeļu vairāk mūsu kolhozs šoruden ievācis vairāk par kaimiņu kolhozu?

.

.

Tūlīt "Drons" būs gatavs pirmajam lidojumam!

.

Ja jau āzis var izgatavot "3D printeri" burkānu drukāšanai, tad Hosento uzmeistarot "Dronu" no četriem veciem datoru ventilatoriem un šprotu bundžām būs nieks. Tā arī bija! Hosento nepilnas stundas laikā izgatavoja dronu, kuru darbina tikai viena pati 9 V baterija (krona)!

Biju pārliecināts, ka "Drona" filmēšana man būs tāda viegla rudens izklaide, taču nekā! Ar šīs īsfilmas uzņemšanu dabūju nomocīties krietni. Ka viss būs pavisam grūti, sapratu jau pirmajā reizē, kad filmēju "Drona" pirmo pacelšanos. Pats vienlaicīgi filmēt un turēt rokās teleskopisko makšķeri, pie kuras auklas piesiets lidaparāts, nevarēju, tādēļ šī skata filmēšanai palīgā tika saukta Ieva. "Drona" pacelšanās un horizontālais lidojums tika filmēts neskaitāmas reizes. Garā makšķerkātā ir ļoti grūti manevrēt ar smagumu, kas karājas auklā un šūpojas uz visām pusēm.

.

.

Vēl bez makšķeres.

.

Tad sāku filmēt dažādus "Straumēnu" skatus un fermas iemītniekus no augšas. Piemēram, ar aitu filmēšanu gāja pavisam švaki. Lejas pļavā speciāli uzbūvēju 4,5 m augstu torni no bērza kārtīm. Kad tas bija pacelts vertikāli, kāpu augšā, lai pabeigtu augšējo platformu, uz kuras stāvēšu filmējot, taču torņa kājas nebija nostiprinātas un tas gāzās. Centos lēkt nost no kāpnēm un tik ļoti satriecu kāju, ka vairākas dienas vai nu lecu uz vienas vai stipri kliboju.

Pirms makšķerkāta biju no brusītēm izgatavojis speciālu 3 m garu statīvu kamerai, kuru turēšu rokās, stāvot uz torņa. Kad bija jāfilmē, konstatēju, ka tas ir izdevies tik smags, ka knapi to varu noturēt, kur nu vēl bez roku drebēšanas virzīt kameru vajadzīgajā virzienā. Tādēļ statīva vietā piestiprināju videokameru pie teleskopiska stiklšķiedras makšķerkāta un arī tad visa šī konstrukcija bija smaga, ja tā jātur izstieptās rokās.

.

.

Hosento un viņa unikālais "Drons".

.

Aitas Lejas pļavā pārfilmēju vēlreiz un torni pat neizmantoju, taču kazu filmēšanu mūsu "Straumēnu" akmeņos vajāja neveiksmes. Pirmajā reizē konstatēju, ka nav izdevies uzfilmēt labi, jo, kad videokamera pacelta augšā virs kazām vai kāda objekta garā kātā, neredzu to, kas tiek filmēts, nākas vienīgi minēt, ka objektīvs "trāpīs" vajadzīgajā vietā. Skats ar kazām tika uzņemts ātkārtoti nākamajā dienā un atkal nekā - neizskaidrojamu iemeslu dēļ vajadzīgajā brīdī augšā ir izslēgusies kamera... Kazas akmeņos tika nofilmētas tikai trešajā dienā un visas trīs dienas no rīta vispirms devos uz mežu sazāģēt jaunas meijas. Ar dabas skatiem arī nemaz negāja tik viegli, taču pavisam negaidīti izdevās skats ar zirgiem, kad Fiona ieinteresējās par "Dronu", t.i., videokameru makšķerkātā. Safilmēts "Dronam" tika ļoti daudz, taču izmantota tikai neliela daļa. Uzņemot filmu, nezināju, kā to pabeigt, līdz nāca ideja vienkārši "ietriekt" lidaparātu ābelē. Stāsts par saimniecību no gaisa ir beidzies!

Cik ļoti interesanti būtu uzņemt "Laimīgo kolliju zemi ®" no augšas ar patiešām īstu dronu! Taču tas diemžēl paliks tikai nerealizējams sapnis...

.

  Video
  .

Īsfilma "Drons" (2021) "Drone"


Īsfilma "Bundžo" (2021) "Drum machine"


Īsfilma "Traktors 2: Radiovadīšana" (2021) "Tractor 2: Remote control"


Īsfilma "Konservdžampings" (2021) "Farm agility"


.

Lai darbu mūsu vietā dara traktors!

.

Šajā pavasarī, vasarā un rudenī esmu uzņēmis rekordlielu skaitu "Fermas kolliju piedzīvojumu" sēriju - 14! Jo vairāk filmēšanas, jo vairāk dažādu negaidītu brīžu un arī ķibeļu. Par vislielāko darbnīcas "FarmPunkz electric ®" vai manu personīgo izgāšanos ne vien šajā sezonā, bet visā meistarošanas vēsturē var droši uzskatīt radiovadāmā traktora būvēšanu īsfilmai "Traktors 2: Radiovadīšana".

Gribēju turpināt jau reiz iesākto tēmu par traktoriem, kuru aizskāru īsfilmā "Traktors". Šim darbam gatavojos ilgi un rūpīgi, tas laikam arī ir līdz šim mūsu dārgākais inventārs, jo no Ķīnas speciāli tika pasūtītas dažādi komponenti radiovadāmas ierīcas izgatavošanai, tai skaitā seškanālu "FlySky" pults. Pie traktora būvēšanas ķerties man bija mazliet bail, jo nekad nebiju saskāries ar radiovadāmām ierīcēm, pat nessmu ne reizi spēlējies ar radiovadāmām rotaļlietām, piemēram, mašīnītēm. To visu būvēt likās sarežģīti, taču ar pašu radiovadīšanu galā tiku, lielākās problēmas un vilšanās man sagādāja pavisam citas lietas.

.

.

Lociņš regulē stūres mašīnu, Hosento iekāpis instrumentu kastē, bet Keisija neskopojas ar padomiem.

.

Vispirms es neapdomīgi "nokāvu" pavisam jauno litija akumulatoru, tad tika nopirkts jauns elektriskais skrūvgriezis ar diviem 12 V akumulatoriem, taču tad no ierindas izgāja traktora aizmugurējā velkošā tilta reduktors. To gatavu paņēmu no pašgājēja zāles pļāvēja, kurš bija nobeidzies. Reduktora piedziņa tika veikta ar siksnu, kuru grieza automašīnas logu tīrītāja motors ar reduktoru, taču elektronika to īsti nespēja "pavilkt" reversā, t.i., atpakaļgaitā. Istabā uz līdzenas grīdas traktors brauca, taču, tiklīdz to iznesu ārā, noliku uz ceļa vai zālē, motors izrādījās par švaku. Tas tika nomainīts pret vecu elektrisko skrūvgriezi, kuru izmantoju arī īsfilmā "Limpjūters ®", taču problēmas neatrisinājās, tieši otrādi, tagad juka laukā visa pārnesumu sistēma. Nospriegot siksnu arī nesanāca, kā vajag. Arī tad, ja tas izdevās, salūza kaut kas cits. Tāpat nomocījos ar pacēlāja būvēšanu traktora priekšgalā. Arī tam tika izvēlēts automašīnas logu tīrītāja motors, taču veikalā nopirktajam skrūvstienim bija pārāk smalka vītne, dakša kustējās ārkārtīgi lēni. Nolēmu izmantot skrūvstieni no automašīnas rokas domkrata. Izmaiņas bija, taču nepietiekamas. Filmā skats, kurā pacēlājs laiž zemē paliktni ar graudiem vistu barošanai, montāžā tika paātrināts tik reižu, cik vien programma atļāva.

.

.

Herta, lūdzu, padod atslēgu uz 13!

.

Taču tagad pievērsīsimies scenārijam. Lociņš ar saviem draugiem Hosento, Keisiju, āzi Olimpu un aitiņu Hertu nolēmuši uzbūvēt radiovadāmu traktoru, kas palīdzēs saimniecības ikdienas darbos. Katrs no "Laimīgo kolliju zemes ®" iemītniekiem nāca ar savām idejām un katram tika uzticēta kāda traktora mezgla izgatavošana. Lociņš bija atbildīgs par traktora piedziņu un ritošo daļu, Hosento izstrādāja stūres mašīnu, kuru darbina trešais motors no kādas automašīnas - šoreiz tas bija durvju stikla pacēlājs. Keisijai bija jābūvē pacēlājs, Olimpam tika uzticēta tikai kravas kastes izgatavošana, bet Herta palīdzēja gandrīz visos darbos, taču galvenais viņas uzdevums bija tikt galā ar traktora vadības elektroniku. Šādi darbojoties, Herta sagrauza dažus vadus un apēda pat suņiem paredzētos cīsiņus! Dzīvnieku darbošanās skati mijās, kā jau ierasts, ar instrumenti tuvplāniem, ar kuriem darbojos es. To tuvplāni tika filmēti atsevišķi.

Kad radiovadāmais traktors bija pabeigts, varējām īstenot, pareizāk sakot - imitēt to, kas bija īsfilmas "Traktors 2: Radiovadīšana" scenārija galvenās idejas pamatā, proti, uz dīvāna pie šķūņa (sākotnējā versijā - pļavas vidū) guļ Lociņš un ar tālvadības pulti vada traktoru.

.

.

Herta izlasīja suņiem paredzētos cīsiņu gabalus un apēda tos!

.

Lociņš ir darbu vadītājs (sākotnējais īsfilmas nosaukums)! Filmā parādīts, kā traktors no meža ved mājās malku un grozu ar sēnēm, no šķūņa izved vistu sadētās olas, ved mājās no dārza gatavos bumbierus un kabačus, pārvadā pienu un atved graudus putniem. Kadrā viss izdevies ticami, bet... nemaz nevajadzēja pārāk resnu makšķerauklu! Jā, man sākumā bija kauns, bet traktoru, tāpat kā "Dronu", velk ar makšķerauklu, kas tika reiz iegādāta, lai vizinātu gailu "Straumēnu" lielezerā uz sērfinga dēļa īsfilmā "Kva-kvārijs". Kad vairākas reizes biju pārbūvējis traktora velkošo sistēmu un tā arī neizdevās ārpus istabas to dabūt uz priekšu paša spēkiem, nekas cits neatlika, kā piesiet tam priekšā makšķerauklu. Mežmalā ar sēņu grozu un malkas kravu traktoru vilka Ieva, pērējie skati filmēti ar statīva palīdzību un traktoru aiz auklas vilku pats. Traktors bija par smagu un vēl papildus kravu tas kustināt nespēja.

Labā bija izdevies filmas beigās redzamais kabacis uz riteņiem, kuru cenšas stumt kaza Ieva. Tas mani uzvedināja idejai par nākamā rudens sacensībām, kurās fermas iemītnieki sacentīsies kabaču ripināšanā un varbūt būs arī kāds gurķu vilcieniņš. To visu es gribētu iekļaut īsfilmā "Hosento un ķirbento", kuru šoruden nevarēju turpināt filmēt ķirbju neražas dēļ.

.

.

Lociņš vada traktoru ar "FlySky" pults palīdzību.

.

Kad viss vajadzīgais bija uzfilmēts, neveiksmīgais traktors tika izjaukts, bet radiovadīšanai paredzētās detaļas esmu iecerējis izmantot īsfilmu "Fermas dzelzceļš" un "Robotkaza" inventāra izgatavošanai. Pie šīm filmām strādāšu nākamvasar.

 

 

.

..

 


 
 
 
 

2000-2022 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0