.

.

Herta jau jēriņa vecumā ēda plānās pankūkas ar medu.

..

Pankūkas ar medu

.

Kad Ieva sāka nodarboties ar biškopību, man radās ideja par bišu stropu veļasmašīnā "Rīga". Ne tikai ideja, bet arī iespēja to realizēt.

Sākotnēji šai lomai bija izraudzīts pavisam cits tipāžs - āzis Žigulītis, bet sērijas nosaukumam vajadzēja būt "Trans", taču Zigis pērn nomira un es ilgi domāju, kas varētu izpildīt lomu viņa vietā. Līdzīga neviena nebija. Olimps īsti trana lomai neiederējās, ja nu vienīgi Plampačs - mazais un smieklīgais. Vēl iedomājos par mūsu āzi Džābervokiju, bet no viņa nekāds aktieris nav sanācis. Tad atcerējos par Hertu. Jā, kāpēc gan tā nevarētu būt aita?

Kad Herta vēl bija maziņa un dzīvoja istabā kopā ar mūsu kollijiem, viņai ļoti garšoja plānās pankūkas, makaroni un medus. Ēda arī vārītus rīsus, aplietus ar kazas pienu. Apstiprinot manu izvēli, Herta pamanījās piekļūt senajai ozolkoka medus sviedei, lai apēstu pēdējo lāsīti, kas iztek no mucas.

Tagad atliek tikai iekārtot stropu!

Nācās mainīt arī sākotnēji iecerēto nosaukumu un tas radās ātri - Herta ir īsta "Medus aita".

Filmēšana notika divos etapos un, protams, ka Herta ar bitēm nesastapās. Bites, kas lien veļasmašīnā pa alumīnija vāka atveri, tikai filmētas dienu iepriekš, veļasmašīnā ieliekot pāris tukšos, tikko no medus atbrīvotos rāmīšus. Bites pašas ir klāt un izlaupa medus paliekas.

Te jāpiebilst, ka veļasmašīnu ražotāji galīgi nebija padomājuši par biškopjiem! Nerūsējošā tērauda tvertne ir mazliet par mazu (par zemu) parastiem rāmīšiem. Bundulī var ievietot tikai vienu mazo rāmīti un arī tad tas jānovieto slīpi, savādāk vāks ciet neiet.

.

.

Krāniņš aitai.

.

Veļasmašīnas korpusa caurumā, pa kuru bija paredzēts izliet ūdeni pēc mazgāšanas kādā bļodā, zemē vai pat uz grīdas, kā tas bieži negribot sanāca, tika ieskrūvēts krāniņš, kas ar caurulīti bija savienots ar puslitra plastmasas minerālūdens pudeli, kura bija stāvus novietota bundulī un piestiprināta iekšpusē pie tā sāna ar divpusējo līmlenti. Pudelē bija tikko sviests medus.

Atlika nofilmēt vienīgi medus kāro aitu un inscenēt medus krāniņa atgriešanu ar kāju. Ieva turēja Hertu, bet es ar viņas kāju ķeksēju vaļā krāniņu. Taču visa filmēšana bija apdraudēta un es pamatīgi nervozēju. Aita ātri izēda medu no alumīnija bļodiņas, kas bija zem krāna, un metās dārzā pie āboliem un zāles. Pēkšņi tie viņai interesēja vairāk. Viss sērijā "Medus aita" redzētais skats ar medus ēšanu ir burtiski samontēts no maziem dažu sekunžu fragmentiņiem. Beigās aitai apnika medus ēšana pavisam un man atlika vienīgi cerēt, ka ar safilmēto pietiks montāžai.

Vēl jāpiebilst, ka ēšanas laikā Hertas purns viss bija notecējis ar medu un tas piekalta. Viņai vēl ilgi nācās staigāt tādai, kamēr medus no purna mtika notrīst dabīgā ceļā, ēdot sienu.

..

Piens no veļasmašīnām

.

Jau vairākkārt esmu apgalvojis, ka mums "Laimīgo kolliju zemē ®" mīt pasaulē vienīgais veļasmašīnu ganāmpulks. Šovasar, uzņemot veselas četras veļasdienas, nolēmu to īstenot Lejas pļavā. Tajā tika nogādātas 44 "Rīgas" un izvietotas mazliet haotiski, it kā mašīnas patiešām ganītos.

Jāatzīstas, ka mans iedomās radītais skats ar veļasmašīnām pļavā izrādījās daudz iespaidīgāks, nekā tas bija dabā. Kad biju nofilmējis un sabildējis kollijus starp un pie mašīnām, radās doma uznemt "Fermas kolliju piedzīvojumu" sēriju ar vienkāršu nosaukumu "Mūsu ganāmpulks". Taču ar veļasmašīnām pļavā vien bija par maz, tādēļ nolēmu izmantot arī jau iepriekš uzfilmētos skatus ar kazu un aitu ganīšanu, tādējādi filmā parādījās arī Līzīte. Sērijas pamatdoma bija parādīt skatītājiem, cik dažādi mēdz būt ganāmpulki un kā atšķiras to uzvedība. Veļasmašīnas, jāatzīst pavisam godīgi, ir pavisam rāmas un paklausīgas...

.

.

Mūsu kolliji gana veļasmašīnas. Kadrā nemaz visas "Rīgas" neietilpst...

.

Ja jau veļasmašīnas ganās pļavā, tātad tās var arī slaukt! Tā laikam ir viena no manām visneprātīgākajām idejām... Nogādāju pļavā mums uzdāvināto rekvizītu - reiz tepat Latvijā ražoto slaukšanas aparātu govīm un nevarēju vien nobrīnīties! Slaucamās iekārtas pupiem domātie caurumi precīzi atbilda veļasmašīnu "Rīga" gumijas cauruļu diametram! Acīmredzot, šo aparātu ražotāji reiz jau bija paredzējuši iespēju iegūt no apaļajām veļasmašīnā "Rīga" kādu piena lāsi.

Labi, ka veļasmašīnas nav jāslauc ar rokām! Visu piena iegūšanas procesu uzraudzīja Keisija. Kad slaukšana bija pabeigta, atlika vien Keisijai pasniegt bļodiņu tikko slaukta piena, no kura fermas kolliji parasti neatsakās.

Gribējās arī iemūžināt skatu, kad pļavā staiekas divi dažādi ganāmpulki. Ar aitām man tas vienu reizi izdevās, taču kazas uz veļasmašīnām nereaģēja un devās tām garām savās gaitās. Pašā pēdējā brīdī, kad uzskatīju, ka šīs sērijas filmēšana jau ir pabeigta, man izdevās noķert mirkli, kad pie veļasmašīnām ganās arī Fiona.

.

.

Keisija gaida pienu. Interesanti, kāds tam ir tauku procents?

.

Pats grūtākais bija nogādāt no šķūņa uz pļavu 44 veļasmašīnas. Kad "Lielajā veļas dienā 5: Piena ceļš" vajadzēja "Dollijas parkā ®" nogādāt 40 mašīnas (četras dabūju pēc tam), pārvadāju tās pa vienai parastā ķerrā un kārtoju garā rindā. Taču "Dollijas parks ®" atrodas šķūnim tieši blakus un man mašīnu uzstādīšanai bija nepieciešama vesela diena. Otra pēc tam - novākšanai un nogādāšanai atpakaļ ar tādu pašu paņēmienu. Attālums no šķūņa līdz Lejas pļavai ir daudz lielāks, tādēļ pirmo reizi izvēlējos veļasmašīnu transportēšanu busiņā un piekabē. Kopā vienā braucienā var aizvest 15 veļasmašīnas. Kad sērija "Mūsu ganāmpulks" bija uzfilmēta, 18 mašīnas vēl tika atstātas pļavā "Lielās veļas dienas 8" filmēšanai.

.

.

Transportēšana.

.

.

Neizturams karstums

.

Jau divas vasaras pēc kārtas Variebā valda tropisks karstums, kad termometrs visbiežāk rāda + 30˚C un vairāk. Man pašam ļoti nepatīk karstums, tādēļ arī izskaidrojams iemesls, kādēļ man ir tik svešas pirtis, par kurām daudzi cilvēki sajūsminās un jautā man, kāpēc mums tādas nav.

Taču šādos apstākļos visgrūtāk klājas dzīvniekiem. Visi meklē iespēju atrasties ēnā, mazāk uzturas pļavā un ēd. Lielajā karstumā pastāv otra, vēl lielāka problēma - neiedomājams dunduru un mušu daudzums, no kā dzīvnieki cieš vēl vairāk, nekā no saules. Gan aitas, gan kazas izskrien pļavā burtiski uz 10-25 minūtēm un, kaujoties ar kukaiņiem, ātri kaut ko iekož. Tad skriešus metas atpakaļ uz mājām, lai sagultos ēnā. Zirgi stāv visu dienu mežā zem eglītēm un pļavā parādās tikai ap 10.00 vakarā vai pat vēl vēlāk. Viņi ganās naktīs.

.

.

Hosento atpakaļskata spogulī vēro āzīti Pūķi.

.

"Fermas kolliju piedzīvojumu" sērija "Svelme" radās tieši tādēļ, lai parādītu šo situāciju. Lai lopiņiem palīdzētu, Hosento sēdās sarkanajā busiņā un brauca uz pļavu, lai atvestu mājās tikko nopļauto zāli. Tādējādi, aitas un kazas varēs paēst ēnā un viņām nevajadzēs karsēties pļavā.

Protams, ka īstenībā mašīnu vadīja Ieva un sienu busā mēs krāmējām abi divi, kaujoties ar dunduriem. Hosento mašīnā pasēdēja pēc tam, kad tajā caur aizmuguri ielīda arī āzītis Pūķis.

Lai parādītu karstumu, vēlējos nofilmēt arī apaļo termometru un arī gulbjus, kas plunčājas kādā ūdens traukā. Dārzā iedomājos, ka varētu šīs abas ainiņas apvienot un gulbji, cenšoties padarīt klimatu mazliet vēsāku, iegāž termometru atvēsināt ūdens katlā. Ja atdzisīs termometrs, arī ārā kļūs vēsāks un patīkamāks!

Gulbji alumīnija katlā termometru gan paši negāza. To metu katlā es un šis tuvplāns tika pārfilmēts daudzas reizes, kamēr termometrs "iekrita kadrā" pareizi - neapgāzās otrādi un bija apmēram centrā. Tālāk jau viens no gulbjiem sāka izrādīt interesi par katlā peldošo priekšmetu un centās to neveiksmīgi satvert knābī.

Lai nofilmētu iedarbinātā busiņa izpūtēju tuvplānā, nācās ar videokameru gulties zem mašīnas, riskējot ar sevi, jo, palaižot vaļā rokas bremzi, buss mazliet paripoja atpakaļ.

"Svelmes" beigās mēs redzam, ka Hosento kopā ar Hertu un viņas atvasi Helmu atraduši patvērumu uz vēsā betona lieveņa mājas priekšā, bet termometra bultiņa ūdenī ir nokritusies tikai par diviem grādiem.

Karstums turpinās...

.