.

.

Īsts veļasmašīnu un kolliju pajūgs!

..

Pirmais vēsturē

.

Laikam pavisam droši var apgalvot, ka Hosento ir pirmais suns pasaulē, kurš ieguvis veļasmašīnas vadīšanas apliecību. Pat nevienam cilvēkam vēl tādas nav!

Jau ziemu iepriekš, kad trīs veļasmašīnas kāpa uz slēpēm sērijā "Lielā veļas diena 4: Uz slēpēm", vizināju Hosento ragavās, ar kurām parasti piegādājam zirgiem ārā sienu. Viņam šāda braukšana ļoti patika un, tiklīdz pagalmā Hosis pamanīja ragavas, lēca tām virsū - pavizini mani! Nolēmu nākotnē uzņemt "Fermas kolliju piedzīvojumu" sēriju, kurā āzis Olimps vizinās Hosento ragavās. Sākām pat āzi jūgt un viņš vizināja tajās pašās ragavās ieliktu riepu. Plāns bija šāds: iemācīt āzim vilkt ragavas un tad radināt abus braukt kopā. Olimps pēc dabas ir visai pabailīgs un mūsu suņus respektē, tādēļ, ja šādu braucienu izdotos nofilmēt, tas būtu vissarežģītākais mūsu kino triks, kuru esam filmēšanai apguvuši. Taču ziema beidzās un ragavas tika nomainītas pret ratiņiem, kuri vēlāk tika izmantoti kā piekabe sērijā "Traktors 4: Piekabe". Pēc pāris izmēģinājumu reizēm man tapa skaidrs, ka no šīs ieceres nekas neiznāks. Lai gan jau iepriekš mūsu portālā tika izveidota sadaļa Āžu pajūgu braukšana un tajā izklāstīta visa vajadzīgā teorija un metodoloģija, neesam pavirzījušies praktiskajā jomā uz priekšu ne soli - mūsu Olimps tam nederēs. Parasti āžu pajūgus vada cilvēki, vai nu braucot tajos vai arī ejot blakus ar grožiem rokās. Taču man vajadzēja, lai Olimps viens pats bez citu vadības vilktu pajūgu, kurā sēž suns. Ja āzis sāktu skriet, Hosento varētu izkrist vai, visdrīzāk, pats izlēktu no braucamā. Iespējams, tam būtu sekas, jo Hosim varētu rasties nepatika vai pat bailes no turpmākās braukšanas, bet to pieļaut es nevarēju.

.

.

Kadrs no iejūgšanas.

.

Tad nācā jauna ideja - Hosento iejūgs ragavās veļasmašīnu "Rīga" uz slēpēm! Skats vēl neparastāks, nekā suns brauktu ar āzi, bez tam arī slēpojošajai veļasmašīnai būtu netiešs turpinājums pēc sacensībām iepriekšziem.

Sērijas "Kā braukt ar veļasmašīnu?" stāsts radās ātri, proti, Hosento, sēžot uz ruļļiem un pieskatot ganāmpulku, kļūst garlaicīgi un viņš pamana pie koka pieslietās ragavas, veļasmašīnu pie šķūņa un sakas, kuras netiek izmantotas, jo zirgi patlaban ir atpūtā un ēd.

Jūgšanas skatos Hosento meklēja apslēptos kārumus un sevišķi izdevās aina, kurā viņš it kā ar zobiem cenšas pievilkt ādas siksnas stingrāk. Kad filmējām ainu, kurā Hosento stāv izslējies blakus veļasmašīnai, ar priekšķepām atbalstoties uz alumīnija vāka, viņš vienā jaukā brīdī pats izdomāja uzlēkt uz tā un apsēsties.

.

.

Kāpēc nevarētu braukt arī šādi?

.

Veļasmašīna tika novietota uz jau gatavās platformas ar slēpēm, bet ragavas un platforma tika savienotas ar stiepli, maldīgi radot iespaidu, ka pajūgs tiek vilkts aiz ragavu striķa. Tas pildīja tikai dekoratīvas funkcijas. Filmēšanas vajadzībām paņēmu šķūnī vienas no mūsu daudzajām zirgu sakām un ar siksnām tās piesprādzēju mašīnai. Pats Hosento brauciens tika nofilmēts vienā dienā. Ieva vilka braucamo pa ceļu aiz stieples, bet es darbojos ar videokameru un fotoaparātu.

Citudien atlika vēl tikai inscenēt skatu, kurā Hosento, krietni izvizinājies, ragavas pameta un atgriezās uz siena ruļļiem, bet burkānu, kas iekarināts veļasmašīnas motivācijai striķītī, ieraudzīja tas pats āzis Olimps un to noēda.

.

Kad kļūst garlaicīgi

.

Laikam jau Hosento sēdēt uz siena ruļļiem, pieskatot lopus, patiešām ir kļuvis garlaicīgi, jo šoreiz tieši viņš - un nevis palaidnīgie āži - nolemj apgāzt dzelteno veļasmašīnu "Rīga". Viņam gan bija nolūks radīt jautru izklaidi un es to nodēvēju par ledus kroketu.

.

.

Suns, kuram ir garlaicīgi.

.

Sērijas "Lielā veļas diena 9: Ledus krokets" scenārijs tika uzrakstīts jau pāris gadus atpakaļ, taču, tagad pārlasot to, man viss šķita pārāk sarežģīti. Pēc pirmā ieceres fermā esošo veļasdienu pātrauc apsnidzis un nolūzis egles zars, pārraujot elektrolīnijas vadus. Veļasmašīnas apstājas, ūdens tajās sasalst, tāpat kā jau izmazgātās un izžautās drēbes. Visur karājas lāstekas, no pārplīsušā ūdensvada veļasmašīnu priekšā izveidojusies milzu peļķe, kas pārvēršas īstā ledus laukumā. Tālāk suņi uzstāda ledus kroketa vārtus un dēli, uz kura piesaluši džinsi. Pa to kaut kas tiek slidināts lejā un ir radusies jautra spēle.

.

.

Kamēr drēbes vēl nav sasaldētas, uz kopbildi sapulcējušies Lociņš, Keisija un Hosento.

.

Nolēmu pilnīgi mainīt koncepciju - Hosento pieskries pie veļasmašīnas un to apgāzīs, bet ūdens izlīs uz jau esošās platformas, uz kuras žāvēšanai izliktas izmazgātās drēbes. Tātad tagad viss bija atkarīgs no nelielas ainiņas - ja Hosento spēs izpildīt viņam iepriekš nemācīto uzdevumu, sērija būs, bet, ja Hosento nesapratīs prasīto vai baidīsies no krītošās veļasmašīnas "Rīga", mana iecere būs izgāzusies. Ļoti nervozēju, taču Ieva dažu minūšu laikā spēja panākt, lai Hosento saprastu, kas jādara. Notika vairāki mēģinājumi un beidzot tas izdevās! Filmējot šo nozīmīgi ainu, veļasmašīna bija tukša, lai to vieglāk būtu dabūt gar zemi. Tā tika novietota uz koka paliktņa malas tā, lai mašīnu būtu vieglāk apgāzt, kā arī tika aprēķināts krišanas leņķis pret virsmu. Nākamais kadrs - tuvplāns, kad ūdens ar drēbēm gāžas uz slīpās platformas - tika filmēts jau atsevišķi bez Hoša. Mašīnu gāzu es pats.

.

.

Keisija spēlē ledus kroketu.

.

Tiklīdz iepriekš aprakstītais tika uzfilmēts, sāku kārtīgi laistīt visu platformu, lai sasaldētu drēbes. To darīju vairākkārt. Slīpajai platformai izmantoju mūsu lielo galdu virsmas, kuras saskrūvēju kopā un vienu no šīs konstrukcija galiem uzcēlu uz savstarpēji sastirpinātām metāla režģa pudeļu kastēm, kādas pagātnē tika izmantotas piena pudeļu pārvadāšanai. Jau no sērijas "Hosento un ķirbento", kad ripinājām tomātus, zināju, ka galdiem jāpieskrūvē arī sānu apmales.

Kad viss bija sagatavots spēlei, uzkrita ļoti bagātīga sniega sega, un viss visapkārt burtiski palika zem sniega kupenām. Bija vajadzīga vesela diena, lai filmēšanas laukumu atraktu. Apkārtne bija mainījusies līdz nepazīšanai, tādēļ arī filmā šo faktu ignorēt nevarēju. Nācās scenārijā piedomāt klāt nakti ar mēnesi, pāreju uz nākamo dienu, saullēktu un faktu, ka it kā bargā snigšana būtu notikusi naktī, bet labā aita Dollija sniegu jau notīrījusi agri no rīta.

.

.

Arī Hertai šī spēle ir pa spēkam.

.

Spēlei biju nolēmis izmantot kanikroketam izgatavotos melnos vārtus ar piecām arkām, taču uz sasaldētās virsmas pamanīju nopietnas problēmas - biju atstājis neizlīdzinātas drēbju krokas un tagad vajadzēja izdomāt, ko tad suņi raidīs vārtos. Notīrīju apputējušos mini kērlinga akmeņus, taču bija skaidrs, ka pa drēbju krokām neko lejā noslidināt neizdosies. Atliek tikai ripināt! Varbūt lielus egļu čiekurus? Nē, jo uzreiz atcerējos neveiksmi ar gurķiem uz riteņiem, kurus centos dabūt lejā sērijā "Hosento un ķirbento". Nolēmu pieturēties klasikai - izmantošu tenisa bumbiņas! Taču tās izrādījās par vieglu un bieži vien nenoripoja līdz vārtiem lejā, bet aizķērās aiz kādas krokas. Nolēmu izmēģināt īstas biljarda bumbas, kuras biju iegādājies jau agrāk, taču arī šis eksperiments nedeva vēlamo rezultātu. Tas bija pat sliktāks, jo biljarda bumbas ir smagas un krokās iegūlās vēl vieglāk.

.

.

Rezultāti ir šādi, bet, kam pieder dzeltenās apakšbikses, tā arī nav zināms.

.

Sapratu, ka spēlēšana būs jāinscenē un jāmontē kopā skati, kuros tenisa bumbiņas no augšas ripina suņi ar Hertu un bumbiņu ieripošana vārtu arkās ar dažādu punktu vērtību. Dzīvnieki savu uzdevumu paveica labi, taču atkārtot ripināšanu nācās vairākas reizes, jo gadījās, ka kāda no bumbiņām uz galda apstājās jau pieminēto kroku dēļ, bet man bija vajadzīgs, lai būtu nospēlēts "tīri". Vairāk laika iztērēju, kad pats ripināju bumbas lejā. Bija nepieciešami četri ledus kroketa vārtu rakursi, katram spēlētājam iecerēju izmantot savu, taču nācās šo ripināšanu atkārtot pat vairākus desmitus reižu - kāda no bumbiņām parasti vārtus nesasniedza vai arī neizripoja cauri arkām, bet apstājās starp tām. Rezultātus šoreiz nolēmu ar marķieri uzrakstīt uz T-krekla, kas bija izkarināts "žāvēšanai" un, par cik spēle bija inscenējums, spēlētājus pa vietām sadalīju, vadoties vien pēc saviem ieskatiem, atkarībā no tā, ka viņi spēlēja.

.

.

Skats no spēlētāja redzes punkta.

.

Veļas mazgāšanas laukumā tika izmantots arī "Mazās veļas dienas" statīvs, kā arī otra aukla drēbju žāvēšanai novilkta starp diviem torņiem, kurus izmantoju pie dīķa, kad filmējām "Lielo veļas dienu 7: Izgudrotāji". Tos atvilku pie šķūņa, taču, kad centos lielajam tornim piestiprināt prožektoru, gāzos ar visu torni zemē un tikai laimīgas sagadīšanās dēļ nesavainojos.

.

..

Zivju ķeršanas mašīna

.

Es pats neaizraujos ar makšķerēšanu, jo man tā šķiet viena no visgarlaicīgākajām nodarbēm pasaulē. Arī kolliji nav nekādi "zivgribi", taču, kad pārstrādāju scenāriju jau iepriekš aprakstītajai "Lielajai veļas dienai 9: Ledus krokets", negribēju zaudēt ideju par zemledus makšķerēšanu. Sākotnēji bija iecerēts, ka ar to nodarbosies āži Žigulītis un Olimps, taču pēc Žigulīša nāves šī aina man likās tukša, jo galvenā makšķernieka lomā redzēju tieši viņu - "Purva āzi".

Tad nolēmu šo ainu apspēlēt plašāk un no tā visa samontēt atsevišķu "Fermas kolliju piedzīvojumu" sēriju. Hosento ķers zivis "Straumēnu" lielezera āliņģī ar nolūku Ziemassvētkos iepriecināt abus mūsu jaunos kaķēnus, izdekorējot tiem svētku eglīti ar reņģēm, taču, kad biju izgatavojis loma gūšanai nepieciešamo radiovadāmo zemledus makšķeri un kaķēni to istabā vairākkārt apskādēja, sadusmojos un nolēmu kaķēnus stāstā neiekļaut vispār. Nakti grozījies un negulējis, sapratu, ka mainīšu gandrīz pilnīgi visu. Nonācu pie secinājuma, ka šo vienkāršo lomu uzticēšu Lociņam nevis Hosento, jo pēdējais ir filmējies ļoti daudz un vienmēr viņam ir tikušas galvenās lomas, savukārt, eglīti aizstāšu ar veļas statīvu no sērijas "Mazā veļas diena". Tas noderēs, lai "žāvētu" zivis, kuras aiz astēm tiks pieknaģētas pie veļas striķa. Tad ieradīsies Keisija un centīsies zivis nozagt jeb raut nost no auklas un apēst.

.

.

Zēni zvejo zivis!

.

Sērijas "Lociņš iet makšķerēt" uzņemšanai bija vajadzīgas svaigas reņģes, taču izrādījās, ka tās nemaz tik viegli nopirkt nevar. Kad pāris kilogramu zivju beidzot bija mājās, nākamajā rītā devos uz "Straumēnu" lielezeru, lai izsistu āliņģi. Notīrīju sniegu, ar lauzni izcirtu apaļu caurumu, taču ledus vēl nebija pietiekami biezs un stingrs. No cauruma sāka plūst ārā ūdens un pārklāt ledu visā apkārtnē. Zem kājām kaut kas iekrakšķējās... Devos mājās un teicu Ievai, lai liek reņģes saldētavā, jo filmēšana jāatliek. Pāris dienas vēlāk noturējās padsmit grādu sals un cirtu āliņģi no jauna. Tagad viss bija, kā vajag. Nākamajā rītā, pabarojis zirgus, devos "makšķerēt". Vispirms safilmēju skatus ar zivju ķeršanas mašīnu un reņģu krišanu emaljētajā bļodā, tad tika pieaicināts Lociņš. Viņš negribēja kāpt uz ledus un es sapratu, ka esmu pieļāvis kļūdu - vajadzēja ap āliņģi atstāt vairāk sniega. Tagad nācās Lociņu sēdināt nedaudz atstatus no makškerēšanas aparāta sniegā.

Radiovadāmās zemledus makšķeres izgatavošanai par pamatu ņēmu ierīci, ar kuras palīdzību Keisija šovasar cēla ozolā mazgājamās drēbes "Lielajā veļas dienā 6: Kokā". To nedaudz uzlaboju un papildināju, uz velosipēda rata uztinu makšķerauklu, bet āķi zivju ķeršanai izgatavoju no parastas kancelejas saspraudes. Aparāts tika papildināts ar uztvērēju un motora kontrolieri, lai zivju vilkšanu no āliņģa varētu veikt attālināti ar pults palīdzību. Motora kontrolieri "aizņēmos" no "Robotkazas", bet akumulatoru no Hosento elektrotraktora.

Šī bija viena no ļoti retajām "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijām, kura tika uzņemta vienā dienā. Pēc veiksmīgā loma atlika vēl tikai pieknaģēt zivis kaltēšanai pie "Mazās veļas dienas" statīva striķa, taču tas tobrīd bija "aizņemts" augstākaprakstītās sērijas filmēšanā, tādēļ nācās to ātri atbrīvot no drēbēm.

.

.

Tā notiek zivju zagšana! Keisija tām vispirms nokož galvas.

.

Pirms Keisijas pie statīva neplānoti pienāca kaķēns, apostīja zivis un aizgāja. Ja es būtu gribējis uzņemt iepriekšizdomāto stāstu par reņģu eglīti kaķēniem, no tā nekas nebūtu izdevies. Keisija sākotnēji kautrējās zagt zivis no striķa, taču pēc tam locīja iekšā, vispirms nokozdama reņģēm galvas, tad pašas zivis nodabūja no striķa un apēda. Bija jāpārtrauc filmēšana, jo bažījos, ka viņa pārāk daudz saēdīsies un viņai paliks slikti. Kad Keisija no zivīm bija aizmānīta prom, joka pēc izlēmu pie statīva atvest arī Hertu. Vasarā, kad filmējām "Traktoru 3: Elektrospēks", viņa nograuza ne tikai testera vadus, bet locīja iekšā arī suņiem paredzētos cīsiņus. Taču šoreiz cerētais nepiepildījās - Herta zivis tikai apostīja un neuzskatīja pa ēdamām, bet šis īsais skats sērijas beigās tika iekļauts. Hertas vietā reņģes apēdu es pats, tās pēc filmēšanas tika izceptas.

.

Daži rekordi un skaitļi

.

2022. gada "Fermas kolliju piedzīvojumu" iecerēto sēriju filmēšana ir galā un vēl tikai atliek minēt dažus pašu uzstādītos rekordus.

Pirmkārt, gada laikā esam uzņēmuši 21 sēriju. Par provi, 2016. gadā - 2 (sākām vēlā rudenī), 2017. gadā sēriju iznākšanas nebija, tikai filmējām, 2018. gadā - 16, 2019. gadā - 12, 2020. gadā - 8, bet 2021. gadā - 19.

Otrkārt, no 21 sērijas sešas ir bijušas tieši veļasdienas, proti: "Lielā veļas diena 4: Uz slēpēm", "Lielā veļas diena 5: Piena ceļš", "Lielā veļas diena 6: Kokā", "Lielā veļas diena 7: Izgudrotāji", "Lielā veļas diena 8: Veļasskrējiens" un "Lielā veļas diena 9: Ledus krokets".

Treškārt, trīs jaunākās ziemas sērijas, kuras aprakstītas šajā rakstā, tika uzņemtas nepilnu triju nedēļu laikā. Filmēšana bija ļoti intensīva un noritēja raiti. Tiklīdz bijām darbu pabeiguši, decembra trešajā dekādē sniegs nokusa un sāka līt lietus. Mēs paspējām!

Ceturtkārt, 2022. gadā savu veļasmašīnu "Rīga" ganāmpulku esam papildinājuši ar 14 vienībām. Tik daudz veļasmašīnu viena gada laikā agrāk nekad neesam sameklējuši un tagad mums ir 44 mašīnas.

.

.