.

.

Hosento rullē, Dana lūr aiz izžautajām drēbēm, bet Keisija šajā sērijā vienkārši atpūšas. Lai strādā citi!

..

Veļasdiena bez veļasmašīnām un ūdens

.

Šogad ļoti gaidīju zeltaino rudeni un cerēju uz vismaz nedēļu ilgu saulainu laiku, lai beidzot realizētu senu ieceri - "Lielo veļas dienu" mežā. Manas cerības gan kusa ar katru dienu, kad ieskatījos gaidāmajā laika prognozē, tomēr saskatīju četras dienas, kad vismaz nelīs un būs daļēji apmācies, bet brīžiem spīdēs zemā rudens saulīte, kas filmēšanā rada problēmas, veidojot ļoti garas filmējamo un apkārtējo objektu ēnas. Biju iecerējis, ka mežā izvietošu kādas 10-11 krāsainas veļasmašīnas "Rīga", novilkšu starp kokiem auklas un izkarināšu drēbes, bet Doro ar drēbēm kopā mazgās arī ābolus, kabačus un pat ķirbi. Norobežoju filmēšanas laukumu ar gana auklu, lai zirgi, kas uzturas blakus, nesagrautu manas dekorācijas, kā jau tas reiz notika Lejas pļavā, kad uzņēmu "Lielo veļas dienu 8". Naktī ērzelis Eiss bija krietni papostījis un sagāzis filmēšanai nepieciešamo, ko biju gatavojis un uzstādījis veselu iepriekšējo dienu. Taču laika apstākļi mainījās, visu laiku lija vai smidzināja, apkārt viss bija drūms un pelēks, pūta stiprs un auksts vējš, arvien vairāk grimām dubļos un nebija ne miņas no dzeltējošajām vai sārtajām lapām. Atcēlu filmēšanu un vēlāk ļoti nopriecājos, ka pieņēmu šādu lēmumu.

.

.

Āzis Olimps vienmēr gatavs izpalīdzēt veļasdienās!

.

Taču man ļoti gribējās, lai Dana vēl kucēna vecumā piedalītos kādā veļasdienā, tādēļ nolēmu, ka "Dollijas parkā ®" uzstādīšu jau iepriekš sērijās "Mazā veļas diena" un "Lielā veļs diena 13: Doro mehānismi" izmantoto veļas žāvēšanas statīvu un vēl vienu uzparikti ar diviem skārda veļaskatliem un veļas rulli pa vidu, kurju šovasar biju izgatavojis līdzīgi tiem, kurus reiz izmantoja senajos laikos, kad veļasmašīnas vēl nebija plaši pieejamas.

Sākumā pat necerēju uz materiāla safilmēšanu veselai sērijai, gribēju vismaz krāšņu fotosesiju ar Danu, taču divās dienās paspēju uzfilmēt visu, lai materiāla pietiktu veselai sērijai "Mazā veļas diena 2: Bikses zemē". Šī bija visvieglākā veļasdiena un vienīgā bez veļasmašīnas! Tikai divi statīvi, divi veļaskatli, rullis un dažas drēbes. Tiesa, vienu mazo plastmasas mini veļasmašīnu "Maļutka" īsā beigu epizodē tomēr vajadzēja izmantot, lai parādītu, ka pa zemi savazātās bikses tiks mazgātas otrreiz. Šajā veļasdienā netika izmantota ne pilīte ūdens!

.

.

Izlasiet interviju ar gleznas "Clothesline bandits" autori Sindiju Alvarado-Jirī - Es mīlu kollijus un tie vienmēr man būs!

.

Sižetiski mani ļoti iedvesmoja mākslinieces Sindijas Alvarado-Jirī uzgleznotais darbs "Veļasstriķa bandīti" ar diviem kollijiem, kuri jautri nēsājas apkārt ar ziliem džinsiem, kurus norāvuši no auklas. Man pat ļoti patīk šī darba nosaukums, taču nevarēju to izmantot, jo neatzīstu plaģiātu. Ienāca prātā, ka zilos džinsos varētu iedot Danai, lai viņa ar tiem paspēlējas pļavā, jo kucēniem allaž patīk staipīt un purināt drēbes.

Bet kā lai kucēns dabū bikses nost no striķa? Vajadzēja atkal palīgā saukt āzi Olimpu. Arī šoreiz, tāpat, kā filmējot pirmo "Lielo veļas dienu", Olimpam bikses uz ragiem uzkarināju pats, viņš tikai parakājās pa veļaskatliem. Pirms tam biju pieaicinājis Doro pie veļas statīva, taču šoreiz viņa izrādīja ļoti mazu interesi, ar ragiem gan mazliet pabakstot izžautās dzeltenās "bumbierenes". Bija domāts, ka āzis nopurinās bikses zemē, kucēns tās atradīs un nēsāsies ar tām. Taču pilnīgi izdemolēt inventāru tika uzticēts Tuncei, kurai šī ir pirmā lielā debija mūsu seriālā. Lai gan Tuncei jau ir 6 gadi, viņa tikai šoruden tika uzņemta "aktieros", galvenokārt pateicoties tam, ka tik labi satiek ar Hosento un Danu.

.

.

Lociņam tika drēbju "piekarinātāja" loma.

.

Lociņš izkarināja izmazgātās un izrullētās drēbes, bet, kad viss bija izdemolēts un Tunces vietā to biju izdarījis es pats, mani pārņēma tāda "dežavū" sajūta - viss tas jau kaut kur reiz ir darīts un redzēts, tikai toreiz sērijā "Lielā veļas diena: Ziepju opera" to lielākā mērogā darīja trīs āži - Olimps, Žigulītis un Plampačs, taču, montējot video, secināju, ka viss ir izdevies labi. Sevišķi mani iepriecināja skati ar Hosento, kad viņš pakāpās ar priekškājām uz veļas ruļļa, it kā strādādams, tāpat skaistās bildes ar Hosi, Keisiju un Murču veļaskatlā. Biju priecīgs, ka man tik labi, ātri un viegli izdevās nofilmēt tik daudzas interesantas lietas.

.

.

Tunce veļasdienā piedalās pirmo reizi.

.

Pēc Tunces darbošanās aizgāju mājās, lai uzlādētu videokameras akumulatoru un mazliet atpūstos, bet, vēlāk, iznākot ārā, konstatēju patīkamu pārsteigumu - pa "Tunces izmētātajām" drēbēm priecīgi rakājās abi gulbji, meklējot dažus palikušos graudus, kurus bēru veļaskatlos, lai Tuncei būtu ko meklēt, vandoties pa apģērba gabaliem. Nebiju nemaz cerējis, ka gulbji šogad atgriezīsies filmēšanas laukumā, jo pēc lapsas uzbrukuma Zārai atveseļošanās ilga veselus trīs mēnešus, līdz viņa pārstāja klibot ar sakosto kāju. Par šo notikumu vairāk varat uzzināt sadaļā Ziemeļu gulbji.

.

.

Hosento ar Keisiju cenšas izdomāt, kā izžavēt kaķi.

.

Lociņš "drēbes kāra" tāpat, kā pirmajā "Mazajā veļas dienā" - ar knaģiem starp "žūstošajiem" drēbju gabaliem tikai piestiprinātas paplānas cīsiņa ripiņas.

Kad apkārt valdošā postaža bija nofilmēta, vajadzēja panākt, lai Dana skraida apkārt ar džinsiem. Ieradās suņi un es purināju Danai priekšā gaiši zilās bikses. Viņa labprāt tās staipīja pa zemi un vairākkārt vilka pie Keisijas, taču manas cerības, ka abas ar biksēm spēlēsies un centīsies tās raut katra uz savu pusi, nepiepildījās. Keisijai, kas mūždien grib nēsāt kociņus, džinsi neinteresēja nemaz.

Pēc tam iemetu bikses mazajā veļasmašīnā, un, lai Danai būtu interese ielūkoties "Maļutkā", iemetu tajā arī pa kādai cīsiņa ripiņai. Dana lēca mašīnā un atkal ārā, taču darīja to tik ātri, ka es, strādādams viens bez Ievas, nespēju labi uzfilmēt šo iecerēto ainu un nācās izmantot to, kas sanāca.

.

.

Dana ar zilajiem džinsiem.

.

Vēl varu atzīties, ka tās nebija manas personīgās bikses, bet gan no rekvizītu maisa. No tā paša, no kura tika paņemti 10 dažadu krāsu džinsi sērijai "Lielā veļas diena 14: Ūdenskritums".

Bet drēbes mežā noteikti mazgāsim nākamgad un pat negaidīsim rudeni!

.

.

Kucēns draudzējas ar kaķi

.

Daudzi cilvēki internetā interesējas, kā saradināt kucēnu ar kaķi, un lasot suņu un kaķu īpašnieku aprakstītās situācijas, jāsecina, ka abu sugu dzīvnieku savstarpējās sliktās attiecības bieži vēl aizvien rada ļoti lielas problēmas. Mani vienmēr ir interesējusi šī mūžsenā tēma, tādēļ jau pirms daudziem gadiem Kolliju portālā esmu izveidojis veselu sadaļu Suņi pret kaķiem, kurā esam snieguši gan padomus, gan skatījušies filmas, spēlējuši spēles un pat ielūkojušies folklorā.

.

.

Danas un Murčas ikdienas spēles.

.

Mums allaž ir veicies un mūsu kolliji ar kaķiem satiek labi. Varbūt tas ir rets izņēmums, bet varbūt dzīvnieku attiecības ietekmē tas, ka viņi dzīvo "Laimīgo kolliju zemē ®", - nezinu.

Danas un Mejas kopīgo piena lakšanu jau varēja redzēt sērijā "Piena suņi", bet īsu brīdi pēc tam kucēnam izveidojās abpusēji interesantas attiecības ar mūsu otru kaķeni Murču. Kucēns ļoti priecājas, ja kaķis trāpās ceļā, un nav svarīgi, kur tas notiek - mājās vai ārā. Dana brīžiem diezgan nesaudzīgi

cenšas rotaļāties ar kaķi, bet kaķene to pacieš un tikai retu reizi, kad viņai ļoti apnīk, Murča iepļaukā Danu, taču bez nagu izlaišanas.

.

.

Dana ar Murču atpūšas.

.

Ja esam izgājuši no mājas bez Murčas, viņa skrien mums pakaļ un meklē tieši Danu. Atkal iet vaļā dauzīšanās un es šādus brīžus ļoti cenšos iemūžināt. Ja sākotnēji biju domājis ainiņas ar kucēna un kaķa dauzīšanos iekļaut iepriekš jau aprakstītajā sērijā "Siena šķūņa suņi 8: Audzinot Danu", tad pēc tam, kad tiku nofilmējis abu nogurušo dzīvnieku kopīgu gulēšanu uz dīvāna, nolēmu, ka šis ir atsevišķs stāstiņš, kuru nosaucu par "Kucēna kaķi".

.

Fotosesija pārtop divās sērijās

.

.

Bilde, ar kuru viss sākās. Doro, Murča, Hosento un Loča.

.

Iepriekš jau pieminēju vēlmi vēlreiz inscenēt skatu, kad piekabē ar sienu sēž Hosento un kaķene Murča, bet viņiem blakus brokasto kaziņa Doro.

Laiks ārā todien bija nomācies un visai pelēcīgs, tādēļ nolēmu no tālās pļavas atvesto siena piekabi piestumt šķūņa galā pie sienas. Siens pie sienas! Atbalstīju to ar vecām riepām, taču kaudze piekabē izrādījās par lielu, lai dzīvnieki tajā varētu ērti sēdēt. Ņēmu rokās vienu no ikdienā visbiežāk lietotajiem instrumentiem - dakšu - un lieko kaudzi pārkrāmēju uz un pie soliņa, kas turpat galā pie šķūņa stūra.

.

.

Arī Dana gribēja tikt piekabē pie sava kaķa.

.
Kad viss bija sagatavots, Hosento, kā jau ierasts, piekabē ielēca pats, tad iecēlu Doro, bet Murču visiem priekšā nolika Ieva. Lociņš pa to laiku bija pienācis un apgūlies blakus piekabei. Kad iecerētais skats bija nofilmēts un nofotografēts gana, pamanīju, ka Danai ļoti gribas pavandīties pa sienu un paplucināt to, ko biju nokrāmējis blakus. Nolēmu nākamajā rītā pie šķūņa gala sienas otra stūra uzkrāmēt siena kaudzīti un tai priekšā pabērt dzeltenās rudens lapas, kuras speciāli sagrābu meža pļavā rudenīga kadra radīšanai.

.

.

Dana ar mantu.

.
Vispirms izgājām ārā ar Danu vien un viņa kādu brīdi paspēlējās sienā ar savu dzelteno pīkstošo sunīti - tādu pašu "Josera" rotaļlietu, ar kuru nesen fotografējas Lesijas tagadējais lomas atveidotājs Bandīts. Tad nolēmu atvest līdz kaudzītei arī kazu Tunci, ar kuru draudzējas gan Dana, gan Hosento. Iedevu kazai un kucēnam pa ābolītim, taču ar tiem izrādījās par maz. Sarāvu ābolus vēl un centos fiksēt abu draudzīgo ēšanu. Vēlāk izlaidu no mājas arī pārējos suņus un uzņēmām dažādus skatus ar visiem kopā.

.

.

Hosento izskatās nobēdājies par izēsto piekabi.

.

Filmējot izdomāju, ka veidošu materiālu jaunai "Siena šķūņa suņu" sērijai, kurā Hosento nolems, ka lopu pieskatīšana, sēžot piekabē, ir garlaicīga un tādēļ viņš ķersies pie speciālas "izklaides mašīnas" būvēšanas, tai izmantojot vecu lenšu magnetofonu detaļas, kuras sabērtas spaiņos. Kad Hosis bija nofilmēts ar dažādiem ripuļiem uz soliņa un arī lopiņu siena ēšana, savā kabinetā šķirojot video un rakstot sērijas scenārija uzmetumu, atkal sapratu, ka veidojas divi atsevišķi stāstiņi, tādēļ darbošanās pa siena kaudzi ar un bez Tunces sauksies "Siena šķūņa suņi 10: Kolliji uz siena kaudzes", bet sēdēšanai piekabē un izklaidēm ar Hosento radīto aparātu došu nosaukumu "Siena šķūņa suņi 11: Izklaides mašīna". Angliski tas skan labāk - "do nothing machine" jeb "mašīna, kas neko nedara", un tādu uzbūvēt es esmu gribējis jau sen. Vēl to dēvē par "useless machine" jeb "bezjēdzīgo mašīnu".

.

.

Suņi uz siena kaudzes. Ne paši ēd, ne citiem ļauj.

.
Tad padomāju vēl un atcerējos savu seno ieceri par aitu skaitīšanas tēmu. Varbūt, ka Hosento nebūt nav garlaicīgi un viņš nekonstruē izklaides mašīnu, kas neko nedara, bet gan ļoti noderīgu iekārtu - pasaulē pirmo elektromehānisko aitu skaitīšanas mašīnu? Sērijas nosaukums tika nomainīts uz "Siena šķūņa suņi 11: Aitu skaitītājs". Hosento konstruē un skaita, Lociņš tikmēr viens pieskata ganāmpulku, bet Keisija abās sērijās to vien dara kā dauzās ar Danu...

Vēl atzīmēšanas vērts ir fakts, ka "Siena šķūņa suņi 10: Kolliji uz siena kaudzes" ir seriāla "Fermas kolliju piedzīvojumi" 100. sērija, bet ko vairāk par aitu skaitīšanu uzzināsiet  pavisam drīz sadaļā Aitu skaitīšana.

.

Skaitītājs, kuram nevajag procesoru

.

Oranžais aparāts manā kabinetā tapa trīs dienas un tā konstruēšana virzījās bez iepriekšēja plāna, vienkārši taustoties uz priekšu un domājot nākamo soli. Atzīšos, ka bija brīdis, kad man likās, ka nespēšu to "izgudrot" līdz galam, nepietiks izdomas un prasmju. Pēc skaitītāja nofilmēšanas biju nolēmis to izjaukt, jo man šķita, ka tas ir neveiksmīgs un ļoti atgādina jau tos mehānismus, kuri darbināja kolliju pašbūvēto lentinieku sērijā "Magnitonc", taču otrās dienas vakarā gandrīz visi mehānismi bija pabeigti un ar rezultātu biju tīri apmierināts. Atlika savienot vadiņus un... viss strādāja!

.

.

Hosento pamanījās saskaitīt ne tikai aitas, bet arī vārnas.

.
Grūti uzskaitīt, cik dažādu magnetofonu "ripuļus" izmantoju "aitu skaitītāja" tapšanā. Manā rīcībā bija vesela kartona kaste ar vecu lenšu magnetofonu detaļām. Zinu tikai to, ka tajā savulaik tika liktas detaļas no tādiem padomju laika aparātiem kā "Aidas 9M", "Elfa" (četras gab.), "Jupiter 203" un portatīvā lentinieka "Junost". Aparātu darbina divi "iRobot" putekļusūcēja motoriņi.
Kad "Dollijas parkā ®" aitas ēd sienu, Hosento atliek vien iedarbināt "aitu skaitītāju". Mašīna strādā pati un uzskaita ganāmpulkā esošos dzīvniekus, noskandinot zvaniņu par katru galvu un summējot tās ar mehānisku trīsciparu skaitītāju. Gribēju pievienot aparātam arī kaut kādas optiskas ierīces, piemēram, objektīvus, bet tad atmetu šo domu, jo tas šoreiz šķita lieki.

Filmējot paša radītās elektromehāniskās mašīnas, skatu uzņemšanas laikā nekad vēl neesmu izticis bez starpgadījumiem, un tā notika arī šoreiz. Aparāts darbojās gan, taču iepriekšējā vakarā rūpīgi pārbaudītais dziļās izlādes akumulators no rīta motoriņus knapi spēja "pavilkt". Nācās vilkt pagarinātājus un izmantot uzticamo barošanas bloku no kāda veca datora.

Hosento mehānismu darbība netraucēja, taču skatus, kuros viņš guļ blakus "aitu skaitītājam", man nofilmēt bija grūti - viņš visu laiku grieza galvu uz pretējo pusi, jo kaimiņu labības lauku bija apsēduši savvaļas gulbji, kuri pulcējas tālajam rudens pārlidojumam.

.

.