.

.

Loča ar Hosi un Keisiju atstiepuši Tuncei arī veļasmašīnu "Rīga".

..

Pavasara caurums

.

Pavasara kazlēnu un jēru laiks šogad sākās kādu mēnesi vēlāk, nekā ierasts. Pēc nākšanas pasaulē jaundzimušie ar māti tiek atdalīti no kopējā bara un ievietoti "īslaicīgā karantīnā" atsevišķā aizgaldā. To dara galvenokārt divu iemeslu dēļ - lai mazuļi neaizietu prom no mammas un neapmaldītos barā, un lai tos citi dzīvnieki nesamītu. Kaza Tunce šoreiz ar savu kazlēnu nonāca siena šķūņa gala aizgaldā, kurā jau reiz uzņēmām "Fermas kolliju piedzīvojumu" sēriju "Caurums". Tas reiz radās vētras laikā, kad vējš izlauza kārtīgi nenostiprinātās gala durvis.

Kad nesu Tuncei sienu rīta brokastīm, pa caurumu šķūnī iekšā skatījās Dana. Viņai, tāpat kā Hosento, ļoti patīk Tunce. Dana gribēja savu draudzeni apraudzīt, bet, nevarot pie viņas tikt, žēli smilkstēja. Man momentāni radās ideja jaunai sērijai un tā ieguva nosaukumu "Caurums 2: Draugu apciemojums".

Bez Danas kazu Tunci apraudzīt ieradās arī Hosento, Herta ar saviem jēriem un Doro. Abām pēdējām gan patiesībā vairāk interesēja Tuncei ieliktais siens un cits ēdamais, bet Dollija tikai mazliet pastāvēja pie šķūņa un devās prom. Visa skatīšanās iekšā pa caurumu no ārpuses un iekšpuses tika nofilmēta vienas dienas laikā, iekšā izmantoju halogēna prožektoru kontrasta mazināšanai.

Meju filmējām atsevišķi un palīgā nāca Ieva. Viņa sauca kaķeni šķūnī, bet es - no šķūņa ārā. Katrā galā Meju gaidīja kārumi.

.

.

Tunce mēdās.

.

Nākamajā rītā joka pēc nolēmu, ka kazlēna raudzībās ieradīsies arī veļasmašīna "Rīga", bet pēc šī skata uzņemšanas atnāca arī mūsu suņi, un pavisam necerēti un iepriekš neplānoti tapa sērijas beigu kadri un lieliskā kopbilde, kuru redzat šī raksta sākumā. Dana kopīgam skatam nepievienojās un es arī neuzstāju, bet steidzos iemūžināt šo kopābūšanas mirkli no dažādiem rakursiem un cerēju, ka dzīvnieki neatstās savas vietas.

Mūsu pavasaris šogad sākās ar caurumu!

.

Kad brokastīs dod kāpostus

.

Reiz, kad no pagraba virtuvē tika ienests un uz galda uzlikts kāposts, par to ļoti ieinteresējās Dana un centās to nograuzt. Šo skatu sliktā apgaismojumā nofilmēju kā faktu, taču man gribējās kaut ko vairāk izdarīt ar kāpostu. Pēdējo galviņu nolēmu piedāvāt mazajam āzītim Azimutam, kurš pievienojies mūsu dzīvnieku aktieru pulciņam. Šķūņa galā vēl atradās ķerra ar sienu, kuru biju izmantojos Danas un Azimuta kopīgai fotosesijai, tādēļ nolēmu, ka āzītis kāpostu var ēst tajā.

.

.

Dana ir uzmanīga, bet Azimuts izskatās ļoti apmierināts. Kopīgā fotosesija ķerrā.

.

Azimuts tāpat tiek radināts braucieniem ķerrā, cerot, ka viņu, tāpat kā reiz Doro, Hosento varēs izvizināt ar kādu no saviem jaunbūvētajierm braucamajiem.

Arī Dana tiek radināta pie ķerras, jo ar šiem transporta līdzekļiem šovasar man saistās īpaši lieli plāni un cerības, bet nesteigsimies notikumiem priekšā...

Jāatzīst, ka Azimutam par kāpostu nebija ļoti lielas intereses. Viņš to pamuļļāja, bet uz abiem kārajiem priekšzobiem īsti nelika. Tad nolēmu pasaukt Hosento un piedāvāt kāposta ēšanu brokastīs viņam, izmantojot viltību. Arī viņš nav ļoti kārs uz kāpostiem, tādēļ tajā vairākās vietās iespraudu kārumus. Hosento pie sēdēšanas un braukšanas ķerrā jau ir pieradis, un viņš pats labprātīgi, ieraugot to, lec iekšā, jo zina, ka viņa kāpelēšana un rāpšanās uz visa mani var iepriecināt.

.

.

Azimuts ar kāpostu tiek apsargāts.

.

Kad skati ar Hosento kāposta zelēšanu tika uzņemti, nolēmu viņam blakus ķerrā iecelt arī Azimutu. Hosis apgūlās ķerrā un, par cik kāposts īsti nebija viņa interešu sarakstā, ļāva ap dārzeni darboties āzītim. Man par lielu prieku Azimuts nolēma pāris kāposta lapiņas noplēst un noēst. Tā tapa unikāli kadri un bildes, kas spēja aizkustināt daudzus - lielais fermas kollijs sargā mazo āzīti, lai kāds neiedomājas viņam atņemt kāpostu! Turklāt abi aktieri bija tik dabiski un mierīgi! Azimuts savā nodabā, jūtoties pilnīgā drošībā, skrubināja kāpostu pie galvas sunim, kuru vispār neuztrauc blakus notiekošais, un viņš pat sāk snaust.

.

.

Dana var grauzt jebko.

.

Tikai pēc visa iepriekš aprakstītā man radās doma, ka šī jaukā rīta fotosesija ar video varētu būt daļa no sērijas "Viens kāposts visiem". Kā nākamo uz kāposta pagaršošanu ķerrā pieaicināju Danu un viņa pagrauza kāpostu tieši tik ilgi, cik bija nepieciešams, lai uzfilmētu vajadzīgo, tad zaudēja interesi. Par to pat nopriecājos, jo kāposts man bija tikai viens, "dubliera" tam nebija un bija jāsauc brokastīs Doro. Viņa koda kāpostā sirsnīgi, taču arī visu nenoēda. Ar atlikušo varēju pacienāt Hertu, kura visu kāposta ēsanas laiku žēli un cerīgi lūkojās ārā pa to pašu šķūņa caurumu, cerot uz kādu kāposta lapiņu. Tunce ar kazlēnu vairs aizgaldā nedzīvoja, bet gāja ar visiem kopā ārā, tādēļ caur caurumu ārpasauli skatīja Herta. Viņa šo mājvietu bija iecienījusi pati. Tur kopā ar viņu un jēriem kādu laiku mitinājās arī Dollija. Mazliet pakaitināju Hertu ar kāpostu, lai varētu uzņemt kadrus, kuros viņa snaikstās, bet ārā pa caurumu pie kāposta ēšanas netiek. Tad turēju kāpostu vienā rokā un videokameru otrā, lai nofilmētu to, ka visbeidzot Herta tomēr pie kārotā kāposta ir tikusi.

.

.

Doro brokastis bija pa prātam.

.

Jokam nolēmu ielikt kāpostu ķerrā kopā arī ar kaķeni Meju, taču viņa vitamīniem bagāto dārzeni ēst negribēja. Tā "Viens kāposts visiem" patiešām tika uzņemts ar vienu pašu kāpostgalviņu, bet beigu kadriem izmantoju skatu, kurā Hosento un Doro, kāpostus pieēdušies, guļ pie šķūņa un sildās pavasara saulītē.

.

.

Nabaga Herta ilgi dabūja noraudzīties, kā citi ēd sulīgo kāpostu.

.

.

Vecās "raskladuškas" no šķūņa

.

Jau pērnvasar, kad vizināju Hosento un Doro ķerrās, nolēmu, ka būtu interesanti darīt vēl citas lietas kopā, piemēram, Doro ar Hosento varētu "Dollijas parkā " atpūsties, guļot vecajās "raskladuškās" jeb saliekamajās brezenta un alumīnija gultās no padomju laikiem. Bija palaimējies tādas sadabūt veselas divas, taču iecerētajam skatam tā arī neatradu laiku ne vasarā, ne rudenī, jo ļoti gatavojos Danas ienakšanai mūsu "Laimīgo kolliju zemē".

.

.

Pirmā pavasara ganu diena. Mūsu kolliji kopā - Keisija, Hosento, Lociņš un Dana.

.

Tagad pavasarī nospriedu, ka Doro vietu otrajā "raskladuškā" varētu ieņemt Dana, jo viņa visu laiku turās kopā ar Hosi un cenšas it visā viņam līdzināties. Nolēmu, ka ar parastu fotosesiju būs par maz, vajag nelielu stāstīņu, kuru parvērst "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijā. Bet varbūt šos kopīgos atpūtas skatus iekļaut kādā no ieplānotajām veļasdienām? Nē! Veļasdienām ir daudz citu ideju.

Tikko sācies pavasaris un lopiņi cenšas uzturētries pie siena ruļļiem arvien mazāk, tādēļ arī suņiem sācies ganīšanas darbs. Tagad gan tas ir ļoti atvieglots un ne jau ar sērijā "Telefonu centrāle" rādītajiem ganīšanas posteņiem, kas aprīkoti ar telefona aparātiem! Jau otro sezonu fermas teritoriju pa perimetru ieskauj stiepļu žogs un ganāmajiem pārkāpt "Laimīgo kolliju zemes" robežas ir gandrīz neiespējami. Nolēmu uzņemt sēriju "Pavasaris 4: Kad ganāmpulks ir mierīgs". Kamēr lopiņi uzvedas rāmi, tikmēr kolliji var atļauties zvilnēt arī uz "raskalduškām"!

.

.

Hosento un Dana vēro aitas, guļot saliekamajās gultās.

.

Bet ar to vien ir par maz, tādēļ nopriecājos, ka šajā noskaņu sērijā varēšu izmantot arī safilmētos kadrus ar Danu, kura gan pieskata Hertas jērus, gan kopīgi ar āzīti Azimutu tukšo rīta piena traukus. Sākotnēji katram bija sava piena bļodiņa, bet āzis savu porciju iesūca kā putekļusūcējs, kamēr Dana nesteidzīgi laka, un tad nekaunīgi ielīda Danas bļodiņā. Šie unikālie skati izdevās lieliski! Bija paredzēts, ka āzis pēc savas bļodas iztukšošanas tiks paņemts malā, baidoties, ka viņš varētu pretendēt uz Danas pienu un viņa varētu Azimutu sakost, taču Ieva nepaspēja noreaģēt un āzis pie Danas bļodas bija klāt. Visvairāk izbrīnīja fakts, ka parasti ļoti piktā Dana, ja kāds apdraud viņas ēdamo, šoreiz nebija noskaņota agresīvi, nereaģēja nekā un dalījās ar pienu. Efektīgs ir skats, kad Azimuts, izsūcis ar Danas bļodu, strauj izvelk galvu no trauka tā, ka piena šļakatas šķīst uz videokameras pusi.

.

.

Sūcējs pret lacēju.

.

Aina ar Hertu un viņas jēriem lika noprast, ka nepieredzējusi Dana vēl īsti nevar pārdzīt blējējus ganībās, tādēļ to nomaina skats, kurā Hosento no vienas pļavas uz otru pārdzen veselu ganāmpulku. Viņš ir ieradies Danai palīgā! Un viņa, sākoties ganīšanas sezonai, sākusi vārtīties tāpat kā Hosento! Instinkts strādā.

Sērijā tika iekļauti arī skati ar Hosento un Azimutu uz akmeņiem. Viņš mazo āzīti pirmo reizi uz turieni aizvedis, bet vēl viņi visi kopā ar citiem mūsu kollijiem pasēž arī uz soliņa pie šķūņa.

.

.

Dana neļauj jēriem iet prom no Hertas.

.

Suns zvana veļasmašīnai!

.

"Suns zvana veļasmašīnai, pēc tam arī gludeklim!" - biju jaunās idejas varā, un labprāt ar to dalījos, taču cilvēki, kā allaž, uz mani skatījās kā uz psihiatriskās slimnīcas pacientu, kurš par labu uzvedību izlaists brīvdienās.

Attālināts darbs jeb "darbs no mājām" tagad ir gluži pašsaprotama lieta, tādēļ nolēmu, ka arī Hosento, kuram ir pieredze ar telefona aparātiem (skat. sēriju "Telefonu centrāle"), sēdēdams uz soliņa pie šķūņa, varēs izrīkot mazgāšanas un gludināšanas ierīces pa telefonu. Viedtālruņus mēs neatzīstam un slīcinām spainī, tādēļ šoreiz filmēšanai izvēlējos piecus pelēkus un vienu sarkanu telefona aparātu... bez ripas. Tie reiz tika izmantoti tiešajiem sakariem "ar centru" gan civilajā aizsardzībā, gan citviet.

.

.

Veļasmašīna, kurai var piezvanīt jebkurā laikā!

.

Šoreiz sērijai "Lielā veļas dienas 15: Kā piezvanīt veļasmašīnai?" izvēlējos sarkanu veļasmašīnu, dažādās sakaru līdzekļu rezerves daļu kastēs sameklēju sarkanas krāsas klausuli un man ļoti noderēja neliela izmēra vācu sakaru komutators no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Tam ir ne tikai ripa, bet arī daudz lielu un vizuāli pievilcīgu releju. Pasmago aparātiņu papildināju ar telefona aparāta elektromehānisko zvanu un veļasmašīnai uzparikti piekabināju, izmantojot nelielu dēlīti, kam sānos pieksrūvētas divas veca batuta atsperes - tās pašas, kuras tik bieži esam izmantojuši mūsu radošajā meistarošanā jau agrāk.

.

.

Mierīgs un rāms rīts mazgāšanai - nolemj Hosento.

.

Filmēšanas brīdī "Dollijas parkā" mašīnai fonā pļavā nesteidzīgi ganījās aitas, padarot šo skatu īpaši vizuāli interesantu un pievilcīgu - tagad redzams, ka drēbju mazgāšana un gludināšana patiešām apvienota ar aitu ganīšanu.

Taču pirmajā fimēšanas dienā pats svarīgākais bija uzfilmēt visus skatus ar Hosento - gan to, kā viņš sēž uz soliņa un vēro pļavā notiekošo, gan viņa darbošanos ar pelēkajiem telefona aparātiem. Ar otru ainu negāja tik gludi, kā biju cerējis - telefona klausuļu "celšana", zem tām meklējot sīkos gabaliņos sagriezto desu, tika pārfilmēta neskaitāmas reizes, jo Hosis nekādi nespēja "nocelt" klausules "smuki". Visbiežāk viņš desu atrada, nenogāžot klausuli, bet tikai piepaceļot to, neievēroja secību un pieiešanas leņki pie soliņa, bet visu laiku centās kāpt uz tā virsū. Pavirzīju telefona aparātus tuvāk šķūņa sienai, bet tas nelīdzēja, soliņš Hosento uztverē ir iesakņojies kā priekšmets, uz kuru jākāpj. Pēc tam no daudzajiem safilmētajiem "zvanīšanas" kadriem man izdevās samontēt vajadzīgo. Bažījos, ka "zvanīšanu" vispār neizdosies nofilmēt, jo Hosento tad, kad no viņa tiek prasīts daudz reižu atkārtot vienu un to pašu darbību, sāk uztraukties, jo saprot, ka viņš nedara, kā vajag. Pāris reižu klausule no soliņa nokrita gan, taču kritiena tuvplāni tika manis paša inscenēti - klausuli no soliņa grūdu es un regulēju kameru uz statīva, lai priekšmets trāpītu tieši kadrā.

.

.

Tie zvana pat vannā!

.

Kad Hosento pievana pirmo reizi, veļasmašīna ieslēdzas un uzsāk drēbju mazgāšanu. Otrais zvans to apstādina, bet trešais telefons savieno galveno fermas suni ar gludekli, kas aprīkots ar elektromehānisko telefona zvanu un melnu klausuli. Kad gludeklis saņēmis zvanu, tas pats uzsāk drēbju pletēšanu.

Telefona zvanu un releju darbības skaņas tika pievienotas montāžas procesā, realitātē neviens no aparātiem, izņemot sarkano veļasmašīnu, darbināts netika. Mašīnu dienu pirms filmēšanas šķūnī izmēģināju, tā darbojās apmierinoši, bet "Dollijas parkā" no tās apakšas sāka tecēt ārā ūdens, jo, acīmredzot, gumijas blīvslēgs ap rotējošo ripuli, kas kustina bunduļa saturu mazgāšanas laikā, bija pagalam. Taču man izdevās nofilmēt iecerēto, iekams ūdens bija iztecējis.

Gludināšanai izmantoju padomju laika koka gludināmo dēli, kuru nesen atvedām no Talsiem.

.

.

Dana izmanto izdevību nomazgāt kājas.

.

Piepeši centrifūga "Vija", kuras "rīcībā" bija nodots sarkans telefona aparāts bez ripas, nolēma piezvanīt Hosento. Ko centrifūga kollijam vēlējās pateikt, man vēl līdz šim brīdim nav zināms, taču Hosento nolēma, ka telefona aparāti iet vannā trešdienās un bija nepielūdzams, kad aparātiņi negribēja mērcēt klausules. Vannā ūdens, protams, nebija. Tā nebija arī tad, kad ovālajā skārda traukā darbojās Azimuts un vēlāk arī Dana. Ja jūs domājat, ka Dana gribēja nomazgāties vēl baltāka, tad kļūdāties - viņa centās izmazgāt āzi.

Jāpiebilst, ka centrifūga "Vija" man tika pirms pāris mēnešiem uzdāvināta vēl iepakojumā, nemaz nelietota. Tā jelgavniekiem bija saglabājusies vēl no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma.

.

.

Dana joprojām cer uz Olimpa draudzību.

.

Filmēšanas starplaikos mēs ar Danu pastaigājāmies un pamanījām, ka pļavā pēc pamatīgas brokstaošanas atpūsties ir atlaidies Olimps. Dana visu laiku cenšas ar lielo āzi draudzēties, viņš izturas pret balto kolliju visai pacietīgi un nebaidās, kad Dana smilkst, rej un visādi citādi cenšas Olimpam izrādīt savu uzmanību. Dana nolēma pati apgulties ļoti tuvu āzim un pat sāka viņam blakus vārtīties. Šos unikālos skatus es nolēmu izmantot kā sērijas starpkadrus.

.

.

Azimuts vannā jūtas apjucis. Braukt ķerrā viņam patīk daudz labāk.

.

"Lielā veļas diena 15: Kā piezvanīt veļasmašīnai?" tika nofilmēta divās dienās un man pašam šķiet neierasta, jo nolēmu, ka mazgāšanā šoreiz nepiedalīsies mūsu veļasdienu virspavēlniece Keisija un arī Lociņš, kuram tikko kā apritēja 12 gadi. Lociņam šajā sērijā nevarēju izdomāt neko piemērotu, bet sākotnēji ieplānoto Keisijas lomu atvēlēju Hosento, jo biju pārliecināts, ka viņam ar "zvanīšanu" veiksies labāk.

.

.

Gludināšana aitu aplokā.

.

Ragi ir arguments!

.

Pavisam nejauši pamanīju, ka lejas pļavā āži Džābervokijs un Tīrs badās, bet viņiem - turklāt abiem! - palīdz auns Varis. Āžu badīšanos biju filmējis jau agrāk un izmantojis arī seriāla "Fermas kolliju piedzīvojumi" tapšanā, taču man nekad nebija trāpījusies izdevība iemūžināt skatus, kad konfliktē āzis ar aunu.

Skrēju uz māju pēc videokameras un centos uzfilmēt interesantākos badīšanās mirkļus. Badīšanās, jāatzīst, bija visai draudzīga un tikai retumis kāds kādam ieblieza ar ragiem tik stipri, ka noskanēja pa visu pļavu. Bija skaidrs, ka tas nav naids, bet, ka ar šo badīšanos tiek noteikts jauns vai aizstāvēts esošais rangs barā. Kādēļ āžiem pa vidu jaucas auns, sapratu daudz vēlāk. Kautiņa dislokācijas vieta tika nomainīta uz citu pļavu netālu no siena ruļļiem. Džābervokiju, kurš varbūt bija piekusis un ēda pie skābsiena ruļļa, bija nomainījis Olimps. Viņš centas "pazemināt amatā" vai arī nepieļaut āža Tīra pakāpšanos pa ranga kāpnēm. Auns abus centās izšķirt, joprojām jaucās vidū un pārmaiņus iebadīja abiem āžiem sānos - katru reizi tam āzim, kurš uzbruka otram.

Ļoti priecājos ne tikai par iegūtajiem kadriem, bet arī par zibensideju, ka no šī ragaiņu konflikta sanāks stāsts veselai sērijai, kurai došu nosaukumu "Kurš fermā ir boss?"

.

.

Ikdienā Olimps ar Vari satiek labi.

.

Kad badīšanās bija safilmēta gana, steidzos uz mājām pakaļ Hosento un cerēju, ka āži ar aunu badīšanos nebūs beiguši. Nē, viņi turpināja! Nolēmu, ka Hosento, kas pēc mana prātā ienākošā sērijas miniscenārija it kā visu laiku būs sēdējis uz sava iecienītā soliņa pie šķūņa un noraudzījies uz konfliktu pa gabalu, bet redzot, ka konfliktējošās puses ne pie kāda kompromisa nenonāk, nolemj iejaukties - skrien kaušļus izšķirt un padzīt, parādot, kurš patiešām šajā fermā ir īstais boss. Hosento ir ļoti vieds suns arī ikdienā un viņš bija ļāvis āžiem ar aunu pašiem izskaidroties, iejaucoties tikai tad, kad sapratis, ka konflikts pašu spēkiem netiks atrisināts.

Padzīšanu filmējām vairākas reizes, pēc izšķiršanas un bēgšanas āži atkal sanāca kopā un turpinaja badīties, bet man veiksmīga skata ar Hosi īsti nebija. Izdevās tikai pēdējais mēģinājums un āžu badīšanās tika izbeigta arī īstenībā - notikumi dzīvē un darbība pēc scenārija izrādījās patiesi, taču nenostrādāja videokamera... Tā mani ir pievīlusi jau vairākkārt, taču diemžēl jaunu iegādāties nevaru atļauties...

Kad lopiņi mierīgi ganījās pļavā un viens otram ar ragiem vairs nedraudēja, nofilmēju iztrūkstošos skatus ar Hosento un mazo āzīti Azimutu uz soliņa.

Vēl varu piebilst, ka ragi patiešām ir arguments un uz pusi mazāks āzis vai kaza ar ragiem mierīgi var turēties pretī divreiz lielākiem dzīvniekiem, kuriem ragu nav, bet ir liela ķermeņa masa. Retumis gadās, kad kazas savus "argumentus" cenšas vērst arī pret suņiem, bet šajās reizēs tieši Hosento arī īstajā dzīvē parāda uzbrucējiem, "kurš te ir boss".

.

Secinājumi

.

Jau daudzkārt esmu uzsvēris, ka bieži vien gandrīz viss ir atkarīgs tieši no unikāliem ikdienā uzņemtajiem kadriem. Šo rakstu izlasot, varam secināt, ka uzfilmētie un šoreiz aprakstīte skati, kuros Dana ar Azimutu dzer pienu, Hosento ar Danu guļ uz "raksladuškām", āži badās ar aunu, Azimuts ēd kāpostu u.c. tikai pēc tam kļuva par pamatu "Fermas kolliju piedzīvojumu" sēriju idejām.

.

.