Publikācijas  

.

 

 

Tukuma pusē rīko veļas mašīnu izrādi

.

.

Apskatāmas 60 apaļās veļasmašīnas "Rīga", atceļojušas no ļoti daudzām Latvijas vietām.

..

Variebas ciemā Vānes pagastā Tukuma novadā 1. maijā durvis er "Laimīgo kolliju zemes" lielais siena šķūnis ar veļasmašīnām "Rīga" veltītu ekspozīciju - dienā, kad pirms 70 gadiem pirmā no tām noripoja no konveijera.

.

Apskatāmas 60 apaļās veļasmašīnas, desmit centrifūgas un dažādi veļas mazgāšanai nepieciešamie sadzīves rīki. Kolekcijas veidotājs Vecais Kollijs klāstīs tehnikas tapšanas vēsturi un ik pa laikam izmazgās pa kādam veļas gabalam.
.
Visvisādās krāsās

.

"Veļasmašīnas pie manis atceļojušas no ļoti daudzām vietām, no Liepājas, Talsiem, Kandavas, Saldus, Rīgas, Jūrmalas, Cēsīm, Ludzas un vēl citurienes. Es uzprišinu un vajadzības gadījumā kaut ko piemontēju. Ja ir ļoti sliktā stāvoklī, es izjaucu rezerves daļām, pa šiem gadiem ir iekrātas. Veļasmašīnas ir ļoti norūsējušas un tiek krāsotas," stāsta tehnikas entuziasts. Viņš izmanto arī citas krāsas, ne tikai oriģinālās, paša personīgā interpretācija ir, piemēram, rozā un lillā veļasmašīnas, ir gaiši un tumši zilas, dažādu toņu zaļas, pelēkas, oranžas, sarkanas, melnas, brūnas. "Oriģināli krāsainās veļasmašīnas, pēc mūsu pētījumiem, bija sērija "Rīga 17M", kādas ir arī manā kolekcijā," palepojas Vecais Kollijs.

.

Ūdens bija jāvāra uz plīts

.

Viena no retajām ir "Rīga-91", kas 1991. gadā ražota kā pēdējā. Ražotnes vadība, ķeroties pie pēdēja salmiņa, kad toreizējā rūpniecība bruka, pirktspēja mazinājās, sākās bezdarbs, nolēma, ka mainīs logo un dizainu - pamēģinās mārketinga triku, varbūt aizies.

"Skaidrs, ka tā nenotika, jo parādījās pirmās ārzemju automātiskās veļasmašīnas, līdz ar to "Rīgas" liktenis bija izlemts. Pēdējā "Rīga-91" tika saražota ļoti nelielā skaitā, līdz nonāca tirdzniecībā. Tas ir liels retums, un man pieder ļoti retas krāsas - pelēka," stāsta kolekcionārs.

.

.

Aita Herta ar savu atvasi Helmu.

.

Apskatāmi arī veļas katli, jo, piemēram, visus palagus iepriekš vārīja - "Rīga" pati nesildīja ūdeni, kaut gan ir bijuši vairāki konstruktoru mēģinājumi izveidot veļasmašīnu ar šo funkciju. Šī iecere nevainagojās panākumiem, un notika sava veida izgāšanās - ūdeni pirms liešanas veļasmašīnā vajadzēja uzsildīt uz plīts.

"Man ekspozīcijā ir arī trīs riņķu gāzes plīts, gāzes balons, veļas beržamie dēļi, skārda vanniņa, jo bieži drēbes bija tik netīras, ka iepriekš mērcēja un mēģināja atberzt ar veļas ziepēm. Veco padomju laika veļas ziepju man gan nav, vēlējos ekspozīcijai gabalu nopirkt, bet šobrīd tās izskatās ļoti niecīgas, galīgi nelīdzinās vecajām," teic vēstures pētnieks.

.

Arī knaģi un gludināmie dēļi

.

Lai izgrieztu veļu, nepieciešama centrifūga. "Kad vairs nebija jārullē ar rokām, ar gumijas veltnīšiem, kas bija uzstādāmi "Rīgai", tika pirktas arī centrifūgas, bet ar tām bija lielas mocības. Vēlāk parādfījās centrifūga "Evija", kurai bija nedaudz uzlabotas funkcijas, piemēram, tā pati "prata" pēc trim minūtēm izslēgties. Tas gan ir ļoti rets eksemplārs, un man nav. Toties centrifūgu "Vija", jaunu, nelietotu, iepakojumā man uzdāvināja cilvēki no Jelgavas," priecājas Vecais Kollijs.

Vēl kolekcijā ir koka gludināmie dēļi, kuri padomju laikos bija ļoti smagi. "Kad biju pusaudzis, mamma teica: uzstutē dēli! Izdevies iegūt trīs dažādu modeļu dēļus, arī lielos un mazos koka knaģus, ar kuriem veļu pietsiprināja pie auklas žāvēties."

.

Ar partijas pavēli

.

Ar Komunistiskās partijas lēmumu uzdeva "Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā" ražot veļas mazgājamo mašīnu, papildinot to ar ierīci ūdens novadīšanai. Pirmā bija "Rīga-54", kas no konveijera noripoja 1954. gada 1. maijā, bet apaļās aprises ieguva gadu vēlāk. Vairākos miljonos eksemplāru saražotā "Rīga" kļuva par visvairāk pārdoto veļasmašīnu toreizējā PSRS - jo nekādas konkurences jau nebija. Ar nosaukumu "Soviet elite washing machine Riga" to eksportēja uz PSRS draudzīgajām valstīm, piemēram, Kubu, Indiju, Afganistānu. 1991. gadā, sabrūkot padomju rūpniecībai, noieta vairs nebija.

.

Pilna māja dzīvnieku

.

Kā jau var noprast pēc saimnieka pieņemtā segvārda, kolliji ir viņa mīļākā suņu šķirne. "Pagājušajā rudenī piepildīju savu lielāko dzīves sapni. Mēs no Vācijas atvedām amerikāņu balto skotu kolliju vārdā Dana. Baltie kolliji ir pazīstami jau no 19. gadsimta beigām, bet Eiropā kopš 1969. gada tādus vairs neatzīst, vienīgi ASV. Dana jau kopš bērnības ir hiperaktīva, ļoti ziņkārīga, emocionāla, tagad viņai ir deviņi mēneši. Ļoti draudzējas ar fermas dzīvniekiem, bet favorītes ir pieradinātās aktrises - aita Herta, kazas Doro un Tunce," ar lepnumu stāsta saimnieks.

Starp citu, fermā ir lērums četrkājaiņu, un veļas šovā pievienojas dzīvnieki no interneta seriāla "Fermas kolliju piedzīvojumi" - kolliji, kaza Doro, āzis Azimuts, aita Herta. Ekskursija gan iepriekš jāpiesaka pa telefona numuru 29559338.

0

[Dace Ezera, avīze "Kas jauns", 2024. gada 25. aprīlis]

.

Kolliju portāla piezīme. Pēc publikācijas izlasīšanas ar mums sazinājās trīs cilvēki - no Zemītes, Saulkrastiem un Gulbenes. Katrs no viņiem nolēma padalīties savos veļas ziepju krājumos ar mums.

 

.

 

 


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0