.

Bez ievada nav pārsteigumu!

.

Negaidīti atklāju pārsteidzošu sakritību.

Iepriekšējā raksta Ko kolliji dara ziemā? ievadā minēju, ka "sākumā bija uzraksts", respektīvi - ideja par filmēšanu ziemā sākās ar uzrakstu "Kolliju portāls", kuru ar parastu sniega lāpstu izveidoju uz "Straumēnu" lielezera ledus.

Tagad atkal jāsaka tie paši vārdi: "Sākumā bija uzraksts".

Aplūkojiet ievadbildi ar Lociņu pie kinoaparātiem un jūs sapratīsiet!

Kad 2017. gada pavasarī manā rīcībā nonāca attēlā redzamās ierīces, nolēmu izveidot nelielu retro kompozīciju, kas veltīta kino demonstrēšanas tēmai, un to nofotografēt. Taču šķita, ka kaut kā pietrūkst, tādēļ izgatavoju uzrakstu "Kolliju kino".

.

.

Īsfilmā "Lauku biljards" savu partiju izspēlē Keisija.

.

.

Lociņu fotosesijai izvēlējos tādēļ, ka ar viņu ir ļoti viegli strādāt, turklāt viņam patiešām ļoti patīk filmēties un fotografēties. Atliek tikai paņemt rokās videokameru vai fotoaparātu un Loča, priecīgi riedams, jau lēkā man apkārt. Un nu "Laimīgo kolliju zemes ®" kroņprincis Sherlock Of Blue Hills ir kļuvis ne vien par "Kolliju kino ®" studijas "seju", bet arī par manu īsfilmu un reklāmu galveno aktieri.

.

.

Īsfilmas "Sistēmu administratori" filmēšanai tiek upurēts pat dators. Degšana notiek pa īstam.

.

2017. gada īsfilmu uzņemšana sākās ar "Lauku biljarda" pirmajiem skatiem, kad Keisija un Olimps izlien pa šķūņa apakšu. Interaktīvais biljarda galds bija nesen izgudrots, izgatavots un nokrāsots, un gaidīja savu pirmo pielietojumu - izmantošanu jaunajā lauku šovā "Biljards ar āzi ® 2017". Nolēmu uzņemt arī īsfilmu par to, kā lauku dzīvnieki no rīta steidzas uz biljarda spēli "Dollijas parkā ®". Taču, kamēr mūsu kolliji un āzis Olimps aizrautīgi spēlē savu biljardu, fermeris nolemj sevi iepriecināt ar mini biljarda galdu, kuru izgatavo savā darbnīcā. Miniatūro biljarda bumbiņu vietā tiek nolemts izmantot āža spiras, kuras tiks savāktas, izkaltētas saulē, nokrāsotas sudrabotā krāsā un nopulētas līdz spīdumam.

.

.

Āža spiru pārvērtība īsfilmā "Lauku biljards".

.

Sargieties no veļasmašīnām!

.

Ideja par ļaunu veļasmašīnu "Rīga", kas nokuļ auzu lauku, radās pavisam nejauši un tā veidota kā šausmu filma / parodija. Vairākiem apkārtesošiem fermeriem šogad tika izpostīti labības lauki. Daļēji šo postu pastrādāja meža zvēri, kuri ne tikai pamatīgi izēda, bet arī baros likās izgulēt auzas, daļēji to paveica ilgās un regulārās lietavas, kas labību sagāza veldrē. Reiz mūsu zirgi, tikuši ārā no aploka, tika pieķerti nedarbos un zaudējumu cietēja nolēma celt pretenzijas pret mums, turklāt apgalvojot, ka visu postu ir pastrādājuši "Straumēnu" lopi. Pēc tam, kad incidentā tika iesaistīta pat kaimiņienes pieaicinātā policija, notika vienošanās, ka mūsu īpašumus turpmāk atdalīs žogs. "Jo augstāks žogs, jo labākas kaimiņattiecības," vēsta latviešu paruna. Pie tā uzstādīšanas darbus jau esam sākuši, taču nolēmu samontēt arī īsfilmu par ļauno veļasmašīnu, kas visiem noēd graudus.

.

.

Veļasmašīna "Rīga" tiek gatavota vistu pievilināšanas ainas filmēšanai.

.

Skati ar nokultajiem laukiem patiesībā tika filmēti citur, un filmiņā ir redzami nokulta miežu lauka rugāji, bet veļasmašīnā "Rīga" birst iekšā auzas.

Mašīna savos ļaunajos darbos devās pati bez atļaujas, izmantojot mūsu jaunos sarkanos ratiņus, kas iegādāti mūsu saimniecības vajadzībām un inventāra pārvadāšanai.

Taču stāstam kaut kā nebija nobeiguma. Brīdī, kad tika filmēts skats, kurā redzam, ka veļasmašīnas bunkurs ir pilns ar graudiem, pēkšņi ieradās dažas vistas un nolēma mašīnu aplaupīt. Nu fināla aina man bija skaidra! Veļasmašīna iemānīs savā tvertnē vistas, aizcirtīs vāku, pieslēgsies pie barošanas bloka koferītī un nodarbosies ar gaļas kūpināšanu. Tieši tas jau, kā izrādās, bija īstais iemesls, kādēļ veļasmašīna devās "aptīrīt" labības laukus - graudi vajadzīgi vistu pievilināšanai! Apaļais aparāts jau iepriekš bija visu smalki izplānojis.

Dzīvnieku aizsargu nomierināšanai atliek vien piebilst, ka dūmošanas laikā veļasmašīnā nebija ne vistu, ne zirgu, ne graudu, tikai manis izgatavota dūmu svece.

.

Neproti instalēt datorā programmas? Brauc uz Variebu!

.

Kā nākamo gribējās realizēt izdomātu stāstu par to, kā fermeris bez pieskatīšanas atstāj ārā  datoru, kurā ievietots instalāciju disks. Aizņemtajam lauku cilvēkam nav laika sēdēt blakus datoram, viņš dodas izpildīt vienu no galvenajiem saimniecības darbiem - izvest no kūts mēslus. Piesardzības labad pie datora tā apsargāšanai tiek apsēdināta Keisija, taču viņai nākas pamest savu posteni un padzīt prom kazu baru. Šo mirkli izmanto nešpetnā kaza Ieva, kas nolemj ar atstāto datoru izrīkoties pa savam. Kad dators nomests zemē un izvārtīts, pie tā ierodas aitas Dollija un Dorīte un veic savas korekcijas. Arī Olimps nevar palikt vienaldzīgs un ierodas uzinstalēt dažas programmas. Papriecāties no pļavas ierodas arī zirgi, pēc tam instalēšanu vēlas turpināt vistas. Punktu visam procesam pieliek fermera kollijs Lociņš, kas, garām ejot, nolemj zemē nomesto mantu apčurāt. Datora klaviatūra cieš ne tikai no slapjuma, īssavienojuma rezultātā sākas klaviatūras degšana!

.

.

Kazai Ievai, tāpat kā man, ļoti nepatīk Windows 7.

.

Pirms šīs ainas filmēšanas biju gandrīz pārliecināts, ka man tā izdosies viegli, jo zināju veidu, kā likt Lociņam pačurāt vietā, kur tas vajadzīgs (profesionāls dzīvnieku trenera noslēpums!). Kad sākām filmēt, bija skaidrs, ka Lociņš ir tik godīgs, ka zemē nomestām mantām virsū nečurās vis. Atlika vien inscenēt šo ainu. Ieva (nevis baltā kaza, bet Ieva Līpīte) turēja Lociņu blakus datoram un viņš skatījās kamerā ar atbilstoši vienīgu sejas izteiksmi. Tālāk datora "klavierēm" no gumijas klizmas baloniņa tika šļākta virsū dzeltenīga tēja suņa urinēšanas imitācijai.

Klaviatūra tika aizdedzināta speciāli. Dažādos video iepriekš biju redzējis, kā aizdegas portatīvā datora klaviatūra, ja tai nejauši vai speciāli uzgāž virsū blakus esošu glāzi ūdens, tēju vai citu dzērienu. Degšana, kādu jūs redzat manā īsfilmā, ir precīzi tāda pati kā īstenībā.

.

.

Lociņš datoriem virsū nečurā, tādēļ urinēšanas imitēšanai tika izmantota klizma, kurā iepildīta dzeltenīga tēja.

.

Sākumā, kad fermeris darbojās ap datoru, varēja redzēt, ka tas ir ieslēgts un darbojas. Pirms apčurāšanas un dedzināšanas ainu filmēšanas datoru izslēdzu un no tā tika izņemts cietais disks. Neveiksmes gadījumā mums bija vēl viens precīzi tāds pats portatīvais dators.

Kad fermeris atgriežas no darbiem un pamana, kas noticis ar viņa datoru, nekas cits vairs neatliek, kā turpmāk atgriezties daudz senākā vēsturē, kad datori vēl nebija nomainījuši mehāniskās skaitļojamās ierīces jeb aritmometrus. Tie tagad aizvietos moderno elektroniku, jo ir izturīgāki. Keisijai vairs netiek uzticēta ierīču apsargāšana, tagad viņas pienākumi pārlikti Līzītei. Bet mūsu lopiņi ir apguvuši dažādas datorprasmes. To visu redzēsiet, ja noskatīsieties "Sistēmu administratorus".

.

Liriski slapjā noskaņa

.

Ar īsfilmas "Varavīksni gaidot" filmēšanu atkal radušās dīvainas pārmaiņas un pārsteidzošas atklāsmes sev pašam. Agrāk lietus bija viens no galvenajiem filmēšanas traucēkļiem (kaut tikai nesāktu līt!), taču, strādājot pie šīs īsfilmas, bija tieši otrādi - tik ļoti gaidīju lietu un varavīksni.

Ideja par to, kā dzīvnieki lietus laikā patvērušies kur kurais, un visi gaida pēc lietus varavīksni, atkal radās pavisam nejauši. Tajā dienā stipri lija. Atvēru ārdurvis un ieraudzīju Līzīti, kas bija patvērusies no lietus zilajā "Opelī". Viņa bija ielekusi mašīnā caur atvērto bagāžnieku un apsēdusies uz priekšējā pasažieru sēdekļa. Kad ieraudzīji šo skatu, paķēru videokameru un nofilmēju. Pasaucu Justīni ar lietussargu un filmējām "Opelī" sēdošo Līzīti vēl un vēl no dažādiem rakursiem.

.

.

Kadrs ar Līzīti no īsfilmas "Varavīksni gaidot". Šis skats ir visas filmas scenārija pamatā.

.

Tālāk viss "izdomājās" ātri. Romeo parasti iecienījis gulēšanu sarkanajā "Opelī", uzskatot to pat par savu personīgo īpašumu - viņam nepatīk, ja tajā iekāpj vēl kāds cits no mūsu kollijiem. Taču tajā dienā par skādi, sarkanās mašīnas durvis bija ciet un Romčas tur nebija. Nācās gaidīt nākamo lietu, kas sākās pēc trim dienām. Kad Romeo bija safilmēts savā mašīnā, pārlaižot lietu, man jau bija skaidrs filmas scenārijs - stāsts par to, kā lauku dzīvnieki slēpjas no lietus. Bet, kad pēc šī lietus parādījās skaista varavīksne, nolēmu, ka dzīvnieki ne tikai patversies no slapjuma, bet gaidīs arī parādāmies varavīksni. Filmas jēga kļuva pavisam cita, un "Varavīksni gaidot" ir pagaidām mana visliriskākā īsfilma.

Atlika ar nepacietību gaidīt nākamo līšanu, lai varētu safilmēt aitas, kazas un zirgus. Un šoreiz man paveicās - vienā dienā izdevās dabūt gatavus skatus ar visiem lopiņiem. Visgrūtāk bija nofilmēt ainas ar mūsu kollijiem, aitām un zirgiem zem varavīksnēm. Varavīksnes vienas pašas bija diezgan biežas, taču kā iestāstīt aitām un zirgiem, lai tie īsajā varavīksnes mūžā nostājas zem tās? Suņus vienkārši aizvedu uz pļavu ar varavīksni fonā un liku viņiem no "sajūsmas" par sagaidīto skatu izrieties, tad nosēdināju viņus. Aitas zem nākamās varavīksnes trāpījās pavisam nejauši, bet zirgus pasaucu klāt. Man neticami paveicās, jo bez šiem varavīksnes sagaidīšanas finālskatiem visa iecere būtu bijusi pagalam.

.

Nobeigums ar turpinājumu

.

Reizēm, pareizāk sakot, - pavisam bieži idejas īsfilmu scenārijiem man rodas pavisam nejauši, atliek ieraudzīt kaut ko interesantu un pēc dažām minūtēm stāsts ir izdomāts, atliek vienīgi noslīpēt detaļas un ķerties pie filmēšanas procesa. Tā notika gan "Ļaunās veļasmašīnas", gan "Varavīksni gaidot" gadījumā. Tāpat radīsies scenāriji arī īsfilmām "Kā kaziņa sēņot gāja" un "kur kāposti, tur gaidiet āzi!".