Publikācijas  

.

.

0

Kolliju sanitārais dienests

.

.

 

.

Keisija, Līzīte (vidū) un Lociņš iejutušies sanitārā dienesta kolliju lomā.

...

Ievads

.

Manas paaudzes cilvēki ļoti labi atceras melnbalto poļu seriālu "Četri tankisti un suns", kurā varonīgais un attapīgais aitu suns Šariks bija viens no tanka ekipāžas locekļiem.

Par suņiem dažādos karos un nopelniem tajos ir sarakstītas ļoti daudzas grāmatas un uzņemtas gan mākslas, gan dokumentālās filmas, taču tie nekad nebija tik jautri piedzīvojumi kā superpopulārajā poļu televīzijas seriālā.

Šoreiz vēlos uzrakstīt par sanitāro dienestu, kurā darbojās arī kolliji. Uz to mani pamudināja necilie pašizgatavotie ratiņi sanitārā dienesta apmācībai, kurus mantoju no Irisas Stepes. Kādreiz DOSAAF laikā tos vilka Irisas kolliji, ratiņi bija izgatavoti treniņiem un paraugdemonstrējumiem.

.

  Video
.  

Polijas TV seriāla "Četri tankisti un suns" treileris

» Noskatīties


Sanitārā dienesta kollijam tiek apvilkta gāzmaska (Pirmais Pasaules karš, 1914-1918)

» Noskatīties


.

Suņu loma un statistika

.

Tiek uzskatīts, ka bez suņu palīdzības uzvarēt pretinieka armiju būtu ļoti apgrūtinoši, tādēļ suņi karadarbībā, agresīvo noskaņoto cilvēku spiesti, piedalās jau kopš neatminamiem laikiem. Pirmās liecības par speciālu sanitāro suņu izmantošanu parādās seno ēģiptiešu pierakstos. Suņus pēc notikušās kaujas sūtīja meklēt vēl dzīvus palikušos un par šādu atradumu suņi signalizēja, aplaizot cietušā seju.

.

.

Ratiņi, kuros iesēdusies Līzīte, ir saglabājušies no DOSAAF laikiem. Tie ir tikai vienā eksemplārā un glabājas "Laimīgo kolliju zemē ®".

.

Vēsture liecina, ka pirmo sanitārā dienesta suņu skolu Beļģijā 1885. gadā bija noorganizējis Van de Putts, bet viņa piemēram vēlāk bija sekojis vācu mākslinieks - animālists Bungarcs.

Citi uzskata, ka suņus militārām vajadzībām pirmie sāka izmantot tieši vācieši. Arī tādam vīram kā “Sanitārā suņu dienesta” (“Deutsche Verein für Sanitätshunde”) dibinātājam, māksliniekam, kinologam, rakstniekam un fotogrāfam Žanam Bungarcam (1854-1934) ir ko teikt par kollijiem: “Skotu aitu suns strādā pārliecinoši, klusi, bez steigas un kņadas, izceļas ar izcili retu sapratni, jūtību un uzticību. Šo suni var droši nodēvēt par kara suņa ideālu.”

.

.

Žana Bungarca zīmēts skotu kollija portrets.

.

.

Tādus savos zīmējumos Bungarcs redz kolliju paša izveidotajā sanitāraja dienestā.

.

Par šiem vīriem gan neko vairāk man uzzināt neizdevās. Francijā suņus sanitārajā dienestā sāka izmantoto tikai 1908. gadā, bet krievi suņus ievainoto glābšanai izmantoja jau Krievu-japāņu karā (1904-1905). Ir saglabājusies rakstiska liecība, ka speciāli šī kara sanitārajam dienestam Krievijas Impērija ar imperatoru Nikolaju II galvgalī no Anglijas iegādājusies 400 kolliju šķirnes suņus. Tiek uzskatīts, ka tie nav varējuši būt augstas klases šķirnes pārstāvji, bet nenoliedzami, ka šiem kollijiem piemita visas šķirnes labās īpašības. Kolliju izvēli ietekmēja paša imperatora Nikolaja II īpašā simpātija pret šiem suņiem, jo pašam galmā to bija padsmit. Atkāpei jāpiebilst, ka jau iepriekš esam centušies izpētīt Nikolaja II kolliju likteni pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā. Par to lasiet publikācijā Kur Ļeņins lika cara kollijus?

1915. gadā tā laika Gallīcijas galvaspilsētā Ļvovā īpašu "Kara sardzes un sanitārā dienesta suņu skolu" nodibināja padomnieks Ļebedevs.

Suņu lomas karalaukā ir dažādas - vieglu nastu, munīcijas un ievainoto pārvietošana, sakaru nodrošināšana, velkot telefonu vadus vai nogādājot rakstiskus ziņojumus, kas piestiprināti pie kaklasiksnas, patrulēšana, mīnu meklēšana, diversiju veikšana vai arī tie tika izmantoti visnežēlīgākajā veidā - sūtīti zem pretinieka bruņutehnikas ar sprāgstvielām, kas piestiprinātas pie īpašas vestes, kurai augšpusē atrodas svira - pieskaroties ar to pie tanka korpusa, notiek sprādziens un suns iet bojā.

.

.

Šādos ratiņos DOSAAF Dienesta suņu kluba paraugdemonstrējumu laikā varēja iesēdināt un pavizināt vien bērnus.

.

Var sarakstīt daudzus rakstus un parādīt daudzas filmas, taču, lai gūtu patiesu priekštatu par suņu lomu karā, vēlos jūs iepazīstināt ar nelielu statistiku no Otrā pasaules kara (agrāk - Lielā Tēvijas kara - aut.).

.

- 168 kinoloģiskās apakšvienības

- 69 sanitārie vadi

- 29 kinologu - sapieru rotas un 19 kinologu - sapieru bataljoni

- 13 speciālās diversiju veikšanas vienības

- 2 atsevišķie kinoloģiskie pulki

- 7 kinoloģisko apmācību bataljonu

.

- 300 uzspridzinātu un iznīcinātu tanku

- vairāk nekā 200 000 nogādātu ziņu

- 5860 tonnu uz priekšējām pozīcijām nogādātas munīcijas

- 680 000 izglābto ievainoto karavīru un virsnieku

- 15 000 sanitārā dienesta pajūgu

- 15 150 atmīnētu kvadrātkilometru

- atrastas vairāk nekā 4 000 000 mīnu

.

Sanitārā dienesta suņi ir atzīti par visvaronīgāko un vispieprasītāko kara suņu profesiju. Otrajā pasaules karā sanitāram par astoņdesmit kaujas laukā izglābtajām dzīvībām piešķīra Padomju Savienības Varoņa nosaukumu. Visbiežāk to palīdzēja nopelnīt tieši suņi, arī kolliji.

.

.

Keisija ar sanitāres somiņu. Pati somiņa un tajā esošie pārsēji saglabājušies vēl no pagājušā gadsimta 80-to gadu sākuma.

.

Sanitārs Dmitrijs Trohovs ar savu pajūgu, kuru vilka laika vārdā Bobiks, no kaujas lauka izveda 1580 karavīrus un virsniekus. Tas ir absolūts rekords!

Suņi pajūgus vilka galvenokārt pa diviem, taču bija sastopami arī četrjūgi un pat sešjūgi. Vidēji viens ievainotais sver 70 kg, sanitārie ratiņi ir divus metrus gari. Ziemā tika izmantotas kamanas un šļūces. Pēdējās lieti noderēja arī purvainos apvidos. Bieži vien sanitārā dienesta suņiem nācās strādāt arī par nastu vedēju. Kad kārtējais ievainotais bija izvests un nogādāts drošībā, atpakaļ ar sanitārā dienesta ratiņiem uz kaujas lauku nogādāja munīciju un pārtiku.

Sanitārs Hotuļevs ar savu sanitārā dienesta suņu četrjūgu laika posmā no 1942. līdz 1945. gadam no apšaudes izveda 675 ievainotos un atpakaļ ierakumos nogādāja 18 tonnas dažādu kravu. Kā vēsta rakstiskas liecības, Hotuļeva suņi bijuši ļoti labi apmācīti. Viņi pratuši apšaudes laikā pārvietoties rāpus, velkot ratiņus, nogādāt ievainotos norādītajā vietā bez paša instruktora pavadības, paātrināt un samazināt tempu, pēc komandas izdarīt pagriezienus utt.

.

.

Līzīte ir iesēdusies ratiņos un gaida, lai Lociņš viņu vizina. Viņi varbūt nemaz nezina, ka tieši šos ratiņus reiz paraugdemonstrējumos vilka Irisas Stepes kolliji.

.

Savukārt, arhīva materiāli vēsta, ka jaunākais leitnants Poļanskis ar saviem sanitārā dienesta suņiem izglāba no nāves 726 ievainotos un atpakaļ kaujas pozīcijās nogādājis rekordlielu kravu - pavisam 29 tonnas.

Sanitārais dienests nebija tikai ievainoto un kravas transportēšana. Suņiem bija jāprot starp bojāgājušajiem karavīriem atrast vēl dzīvos, ļoti smagi ievainotos un pilnīgi bezpalīdzīgos cilvēkus. Tāpat arī vieglāk ievainotajiem bija jāpalīdz ar pārsienamajiem materiāliem.

Bez suņiem cilvēku glābšana nebūtu iespējama un kopējie pretinieku zaudējumi būtu vēl par kādiem pāris miljoniem bojāgājušo vairāk. Sanitārā dienesta meitenēm vienām pašām nepietika spēka uz saviem pleciem iznest no kaujas lauka ievainotos un nogādāt tos sanitārajā daļā vai kara hospitālī. Bez tam neviens cits transporta līdzeklis, izņemot suņu sanitārā dienesta pajūgus, visbiežāk nebūtu spējīgs pietuvoties vajadzīgajai vietai kaujas laukā un evakuēt cietušos. Visbiežāk smagi ievainotos sameklēt un evakuēt varēja vienīgi naktī tumsas aizsegā un bez speciāli apmācītiem suņiem tas nebūtu iespējams.

.

Sanitārā dienesta suņi

.

Gatavojot šo rakstu un pētot pieejamos materiālus, top skaidrs, ka vislabāk sanitārajā dienestā tika vērtēti kolliji, laikas un bezšķirnes suņi. Sanitārajiem dienestam atlasīja tos suņus, kuri nav agresīvi, ir apveltīti ar prātu un ir viegli apmācāmi. Zīmīgi, ka agresīvos un padumjos suņus, kas nederēja armijas dienestiem, ar pavēli nodeva NKVD rīcībā.

.

.

Sarkanās armijas sanitārā dienesta kareivji ar saviem kollijiem.

.

Sanitārā dienesta suņu pienākumi bija šādi: pajūgu, kamanu, šļūču vilkšana, atrast starp kaujas laukā gulošajiem cilvēkiem dzīvos, smagi ievainotos kareivjus, apgulties blakus, vēršot pret cilvēku to sānu, pie kura piestiprināta somiņa ar pirmās nepieciešamības medikamentiem un pārsienamajiem materiāliem. Ja ievainotais nebija spējīgs paņemt vajadzīgo no somiņas un izdarīt citas manipulācijas, piemēram, patstāvīgie ierausties sanitārajos ratos - bija pilnīgi bezpalīdzīgs, - sanitārā suņa pienākums bija nostāties tam blakus un stāvēt tik ilgi, kamēr viņu pamana kāds no sanitārās meklēšanas grupas un pārvieto ievainoto ratos. Pēc tam suņiem bija jānogādā cietušais tuvākajā medpunktā.

.

.

Keisija, Līzīte (vidū) un Lociņš. Lociņam ir sanitāra somiņa ar apsējiem, bet ratiņiem priekšā redzams armijas telefona sakaru komutators un divas gāzmaskas.

.

Suņi nedrīkstēja baidīties no šāvieniem, sprādzieniem un citiem trokšņiem. Sanitārajā dienestā izmantojas arī suņus, kas paredzēti nevis ratiņu vilkšanai, bet tikai smagi ievainoto meklēšanai. Kad ievainotais bija atrasts, suns pa īsāko iespējamo drošo ceļu atgriezās medpunktā pēc palīdzības. Pie šādu sanitārā dienesta suņu kaklasiksnām bija piestiprināta speciāls priekšmets - "kociņš" jeb norādāmā zīme (reizēm dēvēts par "bringzeli"). Ja smagi cietušais ticis atrasts, suns atgriežas pie sanitāriem ar norādāmo zīmi mutē. Reizēm, kad speciālas norādāmās zīmes nebija, sanitārā dienesta suņi ņēma mutē kādu no ievainotā cilvēka personīgajām mantām, piemēram, ķiveri, un tādējādi signalizēja par atradumu.

Sanitārā dienesta suņi strādāja cauru gadu jebkuros laika apstākļos. Ziemā ratiņi tika nomainīti pret šļūci, vasarās tikai izmantotas arī velkamas nestuves, kas bija aprīkotas ar riteņiem.

.

Kur karam ņēma tik daudz suņus?

.

Uz jautājumu, kur armijnieki ņēma tik daudz vajadzīgos suņus dažādiem dienestiem, jāpaskaidro, ka bez speciāli audzētavās audzētajiem dzīvniekiem ļoti daudzi suņi, tostarp kolliji, nonāca armijas rīcībā tieši kā privātpersonu dāvinājums. Par suņu piespiedu rekvizēšanu kara vajadzībām, līdzīgi kā tas notika ar zirgiem, neko neesmu dzirdējis.

.

.

Otrā pasaules kara sanitārā dienesta kollijs.

.

Piemēram, sadaļā Kolliju vēsture pēckara Ļeņingradā varam lasīt, ka šīs pilsētas klubā bijuši 160 kolliji, no kuriem 15 tikuši nodoti kara vajadzībām. Tāpat tas notika citviet. Par Ļeņingradas kollijiem gan ar nožēlu jāatklāj, ka pārējie klubā palikušie suņi gāja bojā un tika apēsti Ļeņingradas blokādes laikā. Taču dažiem brīnumainā kārtā izdevās izdzīvot – karam beidzoties Ļeņingradā mitinājās kuce  BINAIT BIGEL un viņas meita GILLI (īp. Rodionova), GUINIVER BETDŽOJ (īp. Kostarevs), kura drīzumā nomira no vēža, un suņi – TAURUS ŠETLENDS (īp. Kipko) un LAMBERTS UELBREDS (īp. Kostarevs). Vēlāk no frontes atgriezās FERRI un slavenais DIKS (DEKOIT). DIKS turpināja pildīt savus mīnu meklētāja pienākumus, bet sanitārā pajūga suns FERRI atgriezās pie sava saimnieka.

Maskavā izdzīvoja divas kucītes, kuras bija aizvestas uz turieni vēl pirms kara – PLENI (Džons + Taidi Šetlend, īp. Brandts) un KENDI (Stens + Kemlit Garfrik, īp. Kožina). Tas tad arī bija viss materiāls, ar ko varēja strādāt.

Vairākkārt esmu pats sev uzdevis jautājumu, vai es atdotu savus kollijus kara vai kādām citām īpašām vajadzībām? Nē, nekad!

.

.

Daienas Tornas ilustrācija 1943. gadā izdotajai grāmatai "Private Pepper of Dogs for Defense". Tolaik tika izdota vesela grāmatu sērija par kolliju Piparu, kuru tā īpašnieks bija brīvprātīgi nodevis aizsardzības vajadzībām.

..

Pēc kara suņi turpina vilkt dažādus ratiņus, kamanas un slēpotājus, tikai tagad tas ir sports. Sanitārais dienests ir nomainīts ar suņu kartingu - sporta ratiņu vilkšanu, bet kādreizējā DOSAAF slēpotāju vilkšanas disciplīna tagad pārvērtusies skijoringā. Arī āži jau izsenis ir vilkuši dažādus ratiņus un pārvadājuši gan cilvēkus, gan kravas, taču man nav nācies sastapties ar faktiem, ka sanitārajā dienestā ir bijis kāds āzis. Taču, ja jūs interesē āžu pajūgu vadīšana, par to izlasīsiet mūsu sadaļā Āžu pajūgu braukšana.

.

Nobeigums

.

Dienesta suņi, tai skaitā kolliji, palīdzēja uzvarēt karā un izglābt 680 000 smagi ievainotos. Tagad, miera laikā, dienesta suņi ir nepelnīti aizmirsti un aizstāti ar dekoratīviem suņveidīgajiem radījumiem. Bail pat iedomāties, kas notiks brīdī, ja cilvēkiem atkal vajadzēs suņu palīdzību, lai izdzīvotu! Vai viņu Jorkšīras terjeri, čivauvas un toiterjeri steigsies palīgā?

Ir daudz uzceltu pieminekļu kara suņiem un tiek atklāti arvien jauni, par kara varoņiem šad tad runā, taču nākamajā publikācijā es jums vēlos pastāstīt par ļoti īpašu kolliju - kara varoni Diku no Ļeņingradas.

Pateicoties savām izcilajām darba spējām, prātam, vieglajai apmācībai un augstajai reputācijai kaujas laukā, pēc kara kollijus Padomju Savienībā (arī Latvijā) uzskatīja par dienesta suņiem. Es dzīvnieku ieraušanu un izmantošanu karā vienmēr esmu uzskatījis par nepamatotu nežēlību, taču šī ir mūsu vēsture. Nākotnē filmēšanas vajadzībām esmu iecerējis iespēju robežās rekonstruēt kolliju sanitāro un sakaru dienestu, izgatavojot inventāru un apmācot savus suņus un āzi Olimpu paraugdemonstrējumu veikšanai.

.

  Dienests

.

Par kollijiem kā dienesta suņiem DOSAAF laikā tiks uzņemta kāda no mūsu interneta seriāla "Laika mašīna" sērijām. To darīsim speciāli izveidotajā DOSAAF kolliju sanitārā un sakaru dienesta nometnē, kas tiks uzbūvēta "Laimīgo kolliju zemē ®" tieši blakus "Straumēnu" lielezeram.

.

.

Ja iespējams, lūdzu, palīdziet ar rekvizītu iegādi un inventāra izgatavošanu.

.

.

  Piedāvājam izlasīt arī
.  

»  Kara varonis Diks

» Varoņi

.

.

 


 


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0