|
Kāda ir jūsu
ikdiena?
.
Ja man jautātu, ar ko
es pēdējā gada laikā esmu nodarbojies, manas
atbildes droši vien šokētu katru. Esmu taisījis
sniegavīrus no tukšām konservkārbām,
spiedis no
bērza pagalēm sulu ar centrifūgu, taisījis
piena
strūklaku, izgatavojis
Buratino, ganījis
gulbjus un
vizinājis gaili uz minisērfilnga dēļa "Straumēnu"
lielezerā. Tā ir
"Kolliju kino
®" studijas ikdiena!
.
Papa
Plampačs
.
Viena no manām
bērnības vismīļākajām filmām ir baltkrievu režisora
Leonīda Ņečajeva 1975. gadā uzņemtā divsērju
muzikālā pasaka "Buratino piedzīvojumi", kuru ik pa
laikam to noskatos vēl tagad. Ņemot vērā, ka
"Kolliju kino
®" studijas rekvizītu noliktavā ir
vesela kolekcija ar seniem galdnieka instrumentiem,
no kuriem vecākajiem ir pat simts gadi, nolēmu tos
likt lietā. Instrumenti ir atceļojuši no Slokas un
kādreiz tie piederējuši
Ievas vectēvam. Radās ideja
uzņemt parodiju, kurā tētuka jeb papa Karlo vietā
darbotos mūsu āzis papa Plampačs, tādēļ rakstīju
scenāriju īsfilmai "Buratino".
.
.
Plampačs ir īsts "galdnieks", jo uz galda
viņam stāvēt ļoti patīk. Sevišķi, ja uz tā ir rudzu
maize.
.
Nedaudz uzsākām to
filmēt jau 2018. gada pavasarī, bet tad nomira mūsu
kollijs
Romeo un es ieslīgu depresijā. Vienkārši
katru dienu kopā ar
Līzīti,
Lociņu un
Keisiju gāju
ganīt kazas un neko citu vairs darīt negribēju. Pēc
tam nāca
citu filmu uzņemšana un "Buratino" tika
"nolikts" virtuālā plauktā līdz 2019. gada 1.
jūnijam.
Stāsts ir pavisam
vienkāršs: pie siena šķūņa siena ir skrūvbeņķis un
daudz senu galdnieka rīku - var redzēt, ka te
saimniecības vajadzībām tiek zāģēts, kalts un
ēvelēts. Senajai darbnīcai garāmejošais
āzītis Plampačs nolemj mazliet uzkavēties
un, savas amata meistara prasmes ižmēģinādams, joka
pēc uztaisa koka vīriņu
Buratino. Kad
darbas padarīts,
Plampačs turpina
ceļu pie siena redelēm.
.
.
Buratino izgatavots,
ievērojot mūsu tradīcijas pēc iespējas visur
izmantot konservbundžas.
.
Āža
darbošanās pie skrūvbeņķa tika
filmēta divās daļās.
Plampača rakāšanās pa instrumentu kasti
un darbošanās ap skrūvbeņķi tika panākta, noslēpjot
aiz darbarīkiem rudzu maizes gabaliņus. Meistars to
saoda, meklēja un apēda. Bet ar instrumentiem
darbojos es pats. Kamera tika novietota uz statīva
un es zāģēju, urbu, ēvelēju un skrūvēju. Pats
Buratino tika izgatavots pirms
filmēšanas, tad izjaukts un
īsfilmā redzams, kā top koka vīriņa
detaļas un kā tās tiek montētas kopā.
Buratino galvai un cepurei izlēmu
izmantot tradicionālās konservbundžas.
.
.
Šajā brīdī
Hosento pamana "Laimīgo
kolliju zemē
®"
ieklīdušos
gulbēnus.
.
Lejas pļavas malā
redzamās 150 bērza kārtis ir manis paša sazāģētas.
Tās izmantoju aploka kārtiņu un siena kaudžu kraķīšu
izgatavošanai.
Kolliju portāla
uzrakstu arī izgatavoju pats no veciem dēļiem, kuri
reiz kalpoja kā
aitu ganīšanas
mācību aploks. Klāt pievienoju senu
zirga
pakavu un ķēdi, bet pašus burtus uzzīmēju un izkalu
ar kaltiņu. Šis darbs man prasīja divas dienas.
Ar pašu
īsfilmu esmu apmierināts - izdevās tāda
jautra bērnības dienu atmiņu parodija, kurā varēju
iekļaut arī
āzi un kollijus.
.
Kad varžu daudz
.
"Straumēnu"
lielezers vasarā ir ļoti noderīgs. Ja tā nebūtu, nav
zināms, kā mēs varētu apgādāt
fermas dzīvniekus
ar dzeršanai nepieciešamo ūdeni un laistīt tos
augus, kurus
kazu bars vēl nav
paspējis noēst. Karstās vasarās dzīvniekiem dienā
nepieciešamais ūdens daudzums var sasniegt pat 300
litrus, bet
Hosento dīķi ir
iecienījis tik ļoti, ka nevienu dienu neiztiek bez
bradāšanas pa to un varžu dzenāšanas. Viņš nepeld,
Hoša
iecienītākais gājiens - iebrist ūdenī līdz mugurai
un vienkārši nekustīgi kādu brīdi stāvēt. Ja
Hosis vasarā nav pagalmā, gandrīz droši
var apgalvot, ka viņš patlaban stāv dīķī.
.
.
Hosento izlemj, ka arī
veļasmašīnai ir karsti.
.
Pēdējās divas vasaras
ir bijušas ļoti karstas, tādēļ divas
īsfilmas - "Kva-kvārijs"
un "Lociņa
limonādes fabrika" tika uzņemtas tieši
atbilstoši šai tēmai.
Nav noslēpums, ka mūsu
lielezers tāds sekls varžu dīķis vien ir. Tas ir
zināms ne vien mums, bet arī dažiem tūkstošiem zaļo
varžu, kas šo ūdens vietu ir iecienījušas jau gadiem
ilgi. Redzot, cik ļoti
Hosento un vardēm
iet pie sirds mūsu "Straumēnu"
lielezers, man prātā ienāca doma
uzfilmēt jautru darbošanos pa ūdeni un
nosaukt filmiņu
par "Kva-kvāriju". Katram no dzīvniekiem
gribēju izdomāt savu nodarbošanos. Lai
Hosento varētu bradāt pa dīķi starp 120
krāsainām baseina bumbiņām, vispirms no pelēkā ūdens
cauruļu siltināmā materiāla un krāsainām plastmasas
diegu spolēm izgatavoju bonas, ar kurām ūdenī gluži
kā peldbaseinā norobežoju taisnstūrveida sektoru. Ja
šādu bonu nebūtu, vējš bumbiņas būtu izpūtus krastā
pa visu dīķa perimetru. Izdomāju, ka
Hosento ne vien tāpat bradās, bet viņam
būs asprātīgas
interaktīvās rotaļlietas
ūdenī, proti, desmit konservbundžās, kas peldēs
starp krāsainajām bumbām, tiks ielikti desas
gabaliņi.
Hosento uzdevums
būs bradāt pa ūdenī, sameklēt bundžas un izēst
kārumus. Taču, šo skatu
filmējot,
saskārāmies ar dažādām problēmām. Ik pa laikam
parādījās neliels vējiņš, kura spēks bija
pietiekams, lai ļoti vieglās baseina bumbiņas pūstu
vai nu uz sektora vienu malu, vai arī pie un pat
pāri bonām. Bez tam, lielam sunim bradājot pa ūdeni,
nelieli viļņi ir pietiekami, lai piesmeltu un
nogremdētu dažas no peldošajām konservbundžām ar
visu desu.
Filmēšana bija
saraustīta un stresaina, tā mijās ar nepārtrauktu
bumbiņu pārvietošanu atpakaļ, bundžu zvejošanu,
ūdenī peldošās desas vākšanu, jaunu kārumu trauciņu
uzpildīšanu un
Hosento bradāšanu.
.
.
Arī
mūsu gulbju mazuļi
piedalās
filmēšanā.
.
Speciāli bradāšanas
skatiem starp krāsainajām baseina bumbām tika
ieliktas vēl divas plastmasas "boomer" bumbas, divas
lielas piepūšamas un caurspīdīgas bumbas, kā arī
caurspīdīgs peldriņķis, taču šīs bērniem domātās
peldierīces, kuras speciāli nopirkām
filmēšanai, vējš uzreiz pārpūta pāri bonu
joslai un aiznesa krastā. Mums nepietika ne spēka,
ne roku un kāju, lai izskraidītu tām pakaļ, tādēļ to
nemaz nedarījām.
Filmējām trijatā:
man videokamera un desas gabali maisiņā, Justīnei
fotoaparāts, bet
Ievai jāpalaiž
ūdenī
Hosis.
Pēc tam kā atbildes
gājiens bija paredzēts abu mazo
gulbēnu iznāciens
jeb "izpeldējiens" bonu norobežotajā sektorā un
peldēšanas starp tām pašām krāsainajām bumbiņām. Lai
putniem būtu interesanti un izskatītos asprātīgi,
arī
gulbēnu barošana
notika ūdenī, tikai viņiem konservbundžu vietā tika
peldināti krāsaini plastmasas trauciņi ziedu formā,
bet desas vietā tajos tika ievietota tā pati barība,
ar kuru barojam viņus ikdienā - rūpnieciski ražota
un samitrināta cāļu barība.
Tagad kārta zaļajām
vardēm. Izdomāju, ka viņām dīķī būs ievietots savs
mini peldbaseins un tajā ieliksim dažas krāsainas
bumbiņas. Peldbasienam izmantoju vienu pusi no rāmja
ar plēvi, kas reiz kalpoja mūsu pasākumos kā barjera
ar nosaukumu "Peļķe" vai "Grāvis" - tam
šķēršļu maršrutā bija jālec pāri, bet
pašā "peļķē" tika peldinātas gumijas pīlītes.
.
.
Filmēšanai speciāli izgatavots glābšanas
riņķis.
.
Galvenais uzdevums
bija dabūt vardes baseinā, tādēļ pirms šī skata
uzņemšanas Justīne saķēra kādas 30 vardes un tad no
spaiņa tās salika peldošajā baseinā. Daļa no vardēm
nebija apmierinātas ar tik mazu peldvietu un uzreiz
pēc ievietošanas gaiši zilajā rāmī ielēca atpakaļ
dīķī, taču vismaz puse nolēma izmēģināt jauno
baseinu.
Vēlējos ūdens
atrakcijās iesaistīt arī citus
mūsu kollijus, taču, izņemot
Līzīti, neviens cits ūdenī iet nav
pierunājams. Arī
Līzīte ieiet ūdenī
tikai, ja mums "ļoti vajag". Tieši šī iemesla dēļ
lielezera malā
Lociņš vienkārši
spēlē
interaktīvo rotaļlietu
"Metamkauliņi" un arī vardes nepaliek
atbildi parādā - uz dīķī ievietotās
veļasmašīnas "Rīga" vāka sēž varde un
viņai ir savi atbilstoša izmēra metamkauliņi. Uz to,
ka vardes varētu metamkauliņus ripināt, nemaz
necerēju, tādēļ necentos zem tiem palikt mušas.
Sākotnēji
interaktīvā rotaļlieta
"Atsperes", kas tika novietota uz
spīdīgiem pontoniem, bija paredzēta
Keisijai, taču viņa ne par ko nevēlējās
iebrist ūdenī pat desmit centimetrus, tādēļ viņas
vietā tikai pieaicināta
Līzīte.
Pēc tam zaļa varde
veica savu izklaides braucienu pa lielezeru ar baltu
laiviņu, kurai uz sāniem rakstīts "Kolliju
portāls", bet lielajā piepūšamajā laivā
vizinājās balts
kazlēns. Viņa
lēciens ūdenī no laivas malas nebija paredzēts,
kazlēns
izlēma ielēkt ūdenī pats, nemaz neapjauzdams, ka tur
ir pietiekami dziļš, un nesaprazdams, kas tas tāds
ūdens vispār ir.
Kazlēna lēciens
bija iespaidīgs, viņš burtiski ienira un iznira,
taču krasts bija turpat priekšā un dziļums nebija
tik liels, lai viņš noslīktu. Turklāt
kazlēns,
tāpat kā visi citi dzīvnieki, lieliski prot peldēt.
.
.
Līzīte spēlē
interaktīvo rotaļlietu
"Atsperes" ūdenī. Tai tika izgatavoti
nelieli pontoni.
.
Labi peld arī gailis.
Pirms tam dažos video biju redzējis, cik labi un
tālu var aizpeldēt gailis, tādēļ nebija jāpārdzīvo,
ka viņš ūdenī varētu noslīkt. Izcīnīju cīņu ar
Justīni, kura sākumā bija kategoriski pret gaiļa
filmēšanu ūdenī. Gaili ūdenī mest
netaisījos, - nē! Tieši otrādi, gailim bija jābrauc
uz viņam speciāli izgatavota minisērfinga dēļa, kura
izgatavošanai par pamatni tika ņemts kādas suņu
barības uzglabāšanas konteinera ovālais vāks ar
visai spiciem galiem. Uz tā tika pielīmēts plēvē
ietīts 5 cm biezs putuplasta gabals. Gaiļa uzdevums
bija noturēties līdzsvarā un neiekrist ūdenī, kamēr
Ieva
krastā aiz makšķerauklas velk uz dēļa peldošo gaili
krastā. Pavisam šī skata
filmēšanā
piedalījās trīs gaiļi. Divi pirmie sērfotāji
nenoturējās uz dēļa pietiekami ilgi, iekrita ūdenī
un izpeldēja krastā, bet pēdējais sportists Firziķis
bija ļoti balansētspējīgs un izbrauca krastā bez
aizķeršanās. Turklāt izbrauca krastā pats -
filmēšanas laikā uzpūta vējiņš un nesa
gaili uz krastu kā buru.
Ieva sērfinga dēli
aiz auklas krastā nevilka, tas slīdēja pats -
Firziķis patiešām sērfoja! Makšķerauklu nācās tīt
vien tādēļ, lai tā nesapītos ūdenszālēs. Pēc
filmēšanas izmeklējos pa internetu un
pārliecinājos, ka peld daudzi gaiļi, bet mūsējais ir
pasaulē vienīgais sērfotājs!
Biju cerējis, ka
zirgi
šovasar, tāpat kā citus gadus, bradās dziļi ūdenī un
varbūt pat izvārtīsies, kā to izdarīja Lusse
īsfilmā "Vai tavam saimniekam
ir, ko mazgāt?", taču neko tādu
nesagaidīju līdz pat
filmēšanas sezonas
beigām. Fiona bija vienīgā, kura "burbuļoja" gar
krastu un plūca ūdenszāles.
.
.
Glābt gan nevienu
nevajadzēja.
Hosento un
Līzīte darbojas pludmales patruļā.
.
Pēc tam redzams skats
ar peldošu
Līzīti, kas tur
mutē kociņu. Tas tika
uzfilmēts 2016.
gada vasarā. Negribēju šovasar
Līzītei 13 gadu vecumā likt peldēt.
Arī ūdenī līdz pusei
esošā
veļasmašīna "Rīga" ir priecīga par
atrašanos "Kva-kvārijā"
un iedarbina savu strūklaku. Tas tika panākts tāpat,
kā
īsfilmā "Vai tavam saimniekam,
ir, ko mazgāt?", kad
veļasmašīna dzēsa blakus degošo gludekli,
kuru apgāza
Plampačs.
Veļasmašīnā tika ievietots spainis ar
ūdeni, tajā ielikts iegremdējamais sūknis ar vara
caurulīti, bet gumijas vads to savienoja ar 150
metrus garu pagarinātāju krastā.
Īsfilmas beigās redzams galvenais "Kva-kvārija"
jeb "Straumēnu"
lielezera apsaimniekotājs
Hosento ar sarkanu
glābšanas riņķi, uz kura, protams, lasāms uzraksts "Kolliju
portāls". Riņķi uz laiku aizņēmos no
šķēršļu joslas barjeras, pa jaunu
nokrāsoju un uzlīmēju burtus no līmplēves.
Šoreiz vēlējos arī
pirmo reizi izmēģināt zemūdens
filmēšanu, taču, ievietojot videokameru
trīslitru burkā, nekas labs neiznāca - iegūtais
attēls bija ļoti miglains. Laikam jau izliektais
burkas stikls ir ļoti nekvalitatīvs un nav pārāk
dzidrs šāda uzdevuma veikšanai. Par cik citi
varianti man nebija pieejami, no zemūdens
filmēšanas atteicos.
Cik labi, ka mums ir
tāds "Kva-kvārijs"!
Nākotnē esmu iecerējis uzņemt vēl vienu
īsfilmu "Straumēnu"
lielezerā, proti, ekranizēt seno atjautības uzdevumu
par kazu, kāpostgalvu un vilku, kas vīram jāpārceļa
pāri upei. Vilka vietā, protams, izmantosim
Hosento!
.
|
Video |
| . |
|
 |
Īsfilma "Buratino"
(2019) "Buratino"
 |
|
 |
Īsfilma "Kva-kvārijs"
(2019) "Croak-croakarium"
|
|
 |
Īsfilma "Lociņa limonādes fabrika"
(2019) "Locin's lemonade factory"
|
|
 |
Īsfilma "Mēs ar Lociņu spēlējam kociņu"
(2019) "Locins and we playing a stick"
|
|
.
Lociņa limonādes
fabrika
.
Ideja par "Lociņa
limonādes fabriku" man ienāca prātā 2018.
gada vasaras beigās, kad iemūžināju
Lociņu guļam pie mājas sienas izraktā
bedrē ar nosmērētu degunu un glābjoties no karstuma,
bet pēc tam izgatavoju mazo dzeltenbaltzaļo "Lociņa
limonādes fabrikas" stendu ar krāsainās
limonādes trīslitru burkām. Taču veselu
filmu
uzņemt vairs nevarēju paspēt, jo
filmēšanai bija nepieciešama pati "limonādes
fabrika" - vēl sarežģītākā mašīna par "Burbuļatoru".
Taču vispirms par pašu
filmēšanu.
.
.
Lociņš pie savas limonādes stenda.
.
Filmēšanas laikā visu vasaru patiešām
bija ļoti liels karstums, tādēļ ļoti viegli varēju
safilmēt skatus ar dzīvniekiem, kuri
patvērušies ēnā. Arī suņi, kā jau ierasts, raka
bedres pie mājas un gūlās tajās iekšā. Āra
termometra rādījumi nav inscenēti. Vispirms ienesu
to mājās un ievietoju uz brīdi ledusskapī, bet pēc
tam pieskrūvēju netālu no šķūņa. Saulē termometra
bultiņa ātri uzkāpa līdz pat +50 grādiem un atdūrās
- tālāk nebija, kur virzīties. Pirms tam šķūņa galā
saulē biju fiksējis +45 grādus.
Superunikālo skatu,
kurā
Hosento vārtās, ēd
ūdenszāles un burbuļo grāvī aiz
aitu
mājas, man izdevās
nofilmēt jau
pavasarī. Šī
Hoša darbošanās
ūdenī ļoti iederējās topošajā
īsfilmā. Vēlāk viņu
atkal varam redzēt bradājam arī "Straumēnu"
lielezerā kopā ar
Līzīti. Tāpat dīķī
plunčājas un sinhroni nirst zem ūdens nu jau
paaugušies
gulbji Zāra un Johanna.
.
.
Hosento ēd saldējumu. Arī
āžiem tas ļoti garšoja.
.
Zinot, ka visur
pasaulē zooloģiskajos dārzos karstumā dzīvniekiem
tiek pasniegts ledus ar un bez tajā iesaldētiem
augļiem, dārzeņiem un jēlām zivīm, nolēmu sagatavot
un piedāvāt ledu arī
mūsu fermas
iemītniekiem. Visvairāk tas iepriecināja tieši
Hosento. Lielisks un neplānots izdevās
skats, kurā viņš laiski guļ blakus ledus bļodai un
atpūšas ēnā. Iespējams, tieši tas kalpoja nākamajai
idejai - izgatavot krāsainu saldējumu dzīvniekiem,
kas ērtākai ēšanai novietots uz speciāli izgatavota
statīva. Saldējuma pagatavošanai tika izmantotas
caurspīdīgās vienreizlietojamās glāzes, kurās tika
ieliets ūdens vai sula. Lai iegūtu dažādas spilgtas
saldējuma krāsas, ūdenim tika pievienotas pārtikas
krāsvielas. Pēc tam glāzītēm virsū uzlikām pēc
izmēra atbilstošos burku plastmasas vāciņus ar tajos
iespraustiem kociņiem, lai tie iesaltu saldējumā.
Formas uz diennakti tika ievietotas ledusskapja
saldētavā, bet pēc izņemšanas no aukstuma tām tika
noņemtas glāzes un katrs krāsainais ledus konuss ar
kociņu uz leju iesprausts statīvā.
.
.
Tūlīt būs klāt ezis
Kaktuss un iedarbinās augļu ratu.
.
Visam
fermas
dzīvnieku baram saldējums netika piedāvāts. Uz tā
degustēšanu uzaicināju
āžus Olimpu, Žigulīti un
Plampaču, kā arī
Hosento, bet
lielākie āži
padzina
Plampu. Ļoti
iespējams, ka nākotnē radīšu
īsfilmu "Saldējuma mašīna",
kuru dzīvnieki uzbūvēs no atrasta veca un izmesta
ledusskapja.
Tikmēr vistas jau
sakāpušas kokā un knābā sarkanos ķiršus. Arī šis ir
pavisam nejaušs un iepriekš neieplānots skats, jo
ogu ēšana augstu zaros netika inscenēta. Kāda no
attapīgākajām vistām šo metodi izdomāja, un to
redzot, dažas viņa piebiedrojās. Vēlāk šo paši
darbību no vistu puses varējām novērot arī
bumbierēs.
Gulbji kokos
nekāpj, taču viņiem ļoti garšo āboli un bumbieri,
tādēļ
īsfilmā redzams, kā
viņi notiesā veselu bļodu ar sagrieztiem bumbieriem.
Vēlāk
gulbji sapratīs,
kur rodas šie augļi un stundām dežūrēs zem bumbierēm
un ābelēm, gaidot, kamēr kāds auglis nokritīs no
koka un to varēs apēst, protams, padzenot vistas, ar
kurām
gulbji dalīties
nevēlas.
.
.
Mašīnas uzraksts.
.
Īsfilmas "Lociņa limonādes
fabrika" stāsts ir pavisam vienkāršs:
vasaras svelmē
fermā beidzas
dzeramais ūdens. Viss izdzerts un no krāna vairs
nekas netek.
Lociņš ir attapīgs
meistars, tādēļ viņš izgatavojis veselu
limonādes pagatavošanas mašīnu,
pēc kuras iedarbināšanas izslāpušie atkal tiks pie
dzeršanas. Arī
Hosento ir
apveltīts ar bāgātīgu izdomu, taču viņš ir
parūpējies tikai par sevi, jo atvēsinās ar
paštaisītu ventilatoru, kas pagatavots no datora
barošanas bloka ventilatora.
Tikmēr
Lociņš ir ticis galā ar
limonādes mašīnas
konstruēšanu un būvēšanu. Ezis Kaktuss uzmana augļu
ratu, kas ieripina sulas spiešanas mehānismā ābolus
un apelsīnus. Kad mašīna savu uzdevumu ir veikusi,
limonāde ir gatava un nu tās pietieks visiem
fermas
iemītniekiem.
.
.
Hosento grāvī laiž burbuļus.
.
Tagad jāuzraksta par
pašas
limonādes mašīnas
tapšanu. Tās izgatavošana prasīja apmēram divas
nedēļas un iedzina mani strupceļā. Šī gada aparātu
konstruēšana man laikam paliks atmiņā ar daudzām
neveiksmēm. Par
piena strūklaku jau
rakstīju iepriekšējā publikācijā
Mēmais
kino un patafons siena šķūnī. Tagad
centos paša spēkiem izgatavot vajadzīgos sūknīšus
pats, bet divu dienu laikā man tā arī neizdevās
radīt sūkņa prototipu, kas darbotos tā, kā
paredzēts. Nolēmu nemocīties un pasūtīju no Ķīnas
astoņus lētus sūknīšus komplektā ar caurulītēm.
Visas mašīnas sistēmas darbojas, kā jau ierasts, ar
relejiem un otrā milzu problēma radās ar
mikroslēdžiem, kas vajadzīgajā brīdī atslēdz vienus
un iedarbina citus sūknīšus un mašīnas mehānismus.
Pēc dažu dienu eksperimentiem sapratu, ka stikla
traukos esošie līmeņa pludiņi nevarēs vienlaicīgi
nospiest divus mikroslēdžus. Rakstot vārdu
"vienlaicīgi", runa neiet par sekundēm, bet gan to
desmitdaļām vai pat simtdaļām. To nekādi nevarēju
paredzēt! Ar mūsu konsultanta Mārtiņa Budreiko
palīdzību būtiski tika izmainīta visa mašīnas
elektriskā shēma un, lai to pārbūvētu, būtu
vajadzīga vesela nedēļa - gandrīz visa elektronika
bija jādemontē un jāsaliek no jauna. Sapratu, ka man
vairs nav laika, jo tūlīt saulainās vasaras dienas
būs cauri, tuvojas septembris. Tādēļ
limonādes mašīnas
mezglu darbība tika
filmēta atsevišķi
un kadri samontēti tā, lai rastos iespaids, ka
mašīna uzsāk un pabeidz visu
limonādes pagatavošanas
procesu pati. Trešā būtiskā problēma bija
saistīta ar augļu ratu, kuram tika izmantota veca
alumīnija kinolentes spole. Tajā saliktie astoņi
augļi ir samērā smagi, tādēļ motoriņa gumijas
ripulis buksē pa rata malu vai mūk nost... To labi
noregulēt neizdevās, tādēļ jāmaina uz piedziņu ar
siksnu.
.
.
Lociņš ir lepns par savu limonādes
mašīnu.
.
Gribu, lai manis
būvētās mašīnas darbotos, kā ieplānots, jo esmu
paredzējis tās kādreiz izmantot kādās no
īsfilmām un šovā "Brīvdiena
kopā ar kino dzīvniekiem", tādēļ šovasar
to konstrukcijas tiks uzlabota un tās visas tiks
savestas kārtībā. Patiesībā ir jau naivi cerēt, ka
kaut kas tūlīt pēc izgatavošanas strādās
nevainojami, diemžēl tā nenotiek. Ir vajadzīgi
ilgstoši eksperimenti un uzlabojumi, līdz visas
problēmas tiek novērstas. Taču man parasti tam
nepietiek laika, jo pēc kaut kā izgatavošanas tas
"kaut kas" uzreiz
jāfilmē. Vēl vēlos
piebilst, ka
limonādes mašīnā
bez sešiem sūkņiem izmantoti arī trīs "iRobot"
motoriņi ar reduktoriem. Šovasar saņēmu dāvanā no "iRobot"
divas kartona kastes, kurās bija 160 dažādi motoriņi
ar reduktoriem. To man tagad pietiks visai
atlikušajai dzīvei.
.
Kociņš un
Lociņš
.
"Mēs
ar Lociņu spēlējam kociņu" ir
eksperimentāla
īsfilma, tāpat kā
iepriekš uzņemtā "Riešana
kopā ar Līzīti". Ja
pirmajā filmā visa
darbība ir viena vienīga
mūsu kolliju riešana dažādās vietās un
dažādos apstākļos, tad otrajā mēs visu laiku ar
Lociņu mētājam kociņu, pareizāk sakot, es
metu kociņu, bet
Lociņš skrien tam
pakaļ un nes atpakaļ.
.
.
Keisija un
Lociņš ar kociņu.
.
Mētājam to pavasarī un
mētājam rudenī. Kādā brīdī ar otru kociņu mums
pievienojas arī
Hosento.
.
Personīgie gulbji
.
Kad 2019. gada 1.
jūnijā
filmējām
Plampaču darbojamies ar "Buratino"
pie šķūņa, netālu no šķūņa tika notverti apmēram
pāris nedēļu veci
gulbīši, kurus bija
pametuši vecāki. Pirmais viņus
filmēšanas laikā pamanīja
Plampačs, kad stāvēja uz kabeļa koka
spoles un sāka skatīties tālumā un sprauslāt, kā to
parasti
kazveidīgie dara, kad ir uztraukušies.
Taču es biju tik aizņemts ar
filmēšanu, ka
apkārt neskatījos un neko neparastu nemanīju. Kad
Plampačs bija
nofilmēts un
aizgājis ganīties, uz spoles kāpa
Hosento. Nopriecājos, ka viņš tik skaisti
guļ uz tās un izteiksmīgi veras tālumā. Skats
izdevās perfekts.
.
.
Hosento uzrauga
gulbju mazuļus.
.
Vēl joprojām nezināju, ka arī
Hosento ir pārdesmit metru attālumā ir
pamanījis kaut ko neparastu. Vēlāk tur pamanīju
divus "pīlēnus", pasaucu
Ieva ar Justīni un
viņas gabaliņu nostāk pamanīja vēl divus pelēkus
ūdensputnu mazuļus. Tie kājām bija ieradušies "Straumēnos".
Vairāk par mūsu
personīgajiem gulbjiem
jeb "pīlēm", kā viņus visi reizēm dēvējam vēl līdz
šim, uzzināsiet speciāli izveidotā sadaļā
Ziemeļu gulbji.
 |
