Publikācijas  

.

.

Kva-kvārijs ar limonādi

.

.

Starp krāsainajām bumbiņām peld konservbundžas, kurās Hosento meklē desas gabaliņus.

..

Kāda ir jūsu ikdiena?

.

Ja man jautātu, ar ko es pēdējā gada laikā esmu nodarbojies, manas atbildes droši vien šokētu katru. Esmu taisījis sniegavīrus no tukšām konservkārbām, spiedis no bērza pagalēm sulu ar centrifūgu, taisījis piena strūklaku, izgatavojis Buratino, ganījis gulbjus un vizinājis gaili uz minisērfilnga dēļa "Straumēnu" lielezerā. Tā ir "Kolliju kino ®" studijas ikdiena!

.

Papa Plampačs

.

Viena no manām bērnības vismīļākajām filmām ir baltkrievu režisora Leonīda Ņečajeva 1975. gadā uzņemtā divsērju muzikālā pasaka "Buratino piedzīvojumi", kuru ik pa laikam to noskatos vēl tagad. Ņemot vērā, ka "Kolliju kino ®" studijas rekvizītu noliktavā ir vesela kolekcija ar seniem galdnieka instrumentiem, no kuriem vecākajiem ir pat simts gadi, nolēmu tos likt lietā. Instrumenti ir atceļojuši no Slokas un kādreiz tie piederējuši Ievas vectēvam. Radās ideja uzņemt parodiju, kurā tētuka jeb papa Karlo vietā darbotos mūsu āzis papa Plampačs, tādēļ rakstīju scenāriju īsfilmai "Buratino".

.

.

Plampačs ir īsts "galdnieks", jo uz galda viņam stāvēt ļoti patīk. Sevišķi, ja uz tā ir rudzu maize.

.

Nedaudz uzsākām to filmēt jau 2018. gada pavasarī, bet tad nomira mūsu kollijs Romeo un es ieslīgu depresijā. Vienkārši katru dienu kopā ar Līzīti, Lociņu un Keisiju gāju ganīt kazas un neko citu vairs darīt negribēju. Pēc tam nāca citu filmu uzņemšana un "Buratino" tika "nolikts" virtuālā plauktā līdz 2019. gada 1. jūnijam.

Stāsts ir pavisam vienkāršs: pie siena šķūņa siena ir skrūvbeņķis un daudz senu galdnieka rīku - var redzēt, ka te saimniecības vajadzībām tiek zāģēts, kalts un ēvelēts. Senajai darbnīcai garāmejošais āzītis Plampačs nolemj mazliet uzkavēties un, savas amata meistara prasmes ižmēģinādams, joka pēc uztaisa koka vīriņu Buratino. Kad darbas padarīts, Plampačs turpina ceļu pie siena redelēm.

.

.

Buratino izgatavots, ievērojot mūsu tradīcijas pēc iespējas visur izmantot konservbundžas.

.

Āža darbošanās pie skrūvbeņķa tika filmēta divās daļās. Plampača rakāšanās pa instrumentu kasti un darbošanās ap skrūvbeņķi tika panākta, noslēpjot aiz darbarīkiem rudzu maizes gabaliņus. Meistars to saoda, meklēja un apēda. Bet ar instrumentiem darbojos es pats. Kamera tika novietota uz statīva un es zāģēju, urbu, ēvelēju un skrūvēju. Pats Buratino tika izgatavots pirms filmēšanas, tad izjaukts un īsfilmā redzams, kā top koka vīriņa detaļas un kā tās tiek montētas kopā. Buratino galvai un cepurei izlēmu izmantot tradicionālās konservbundžas.

.

.

Šajā brīdī Hosento pamana "Laimīgo kolliju zemē ®" ieklīdušos gulbēnus.

.

Lejas pļavas malā redzamās 150 bērza kārtis ir manis paša sazāģētas. Tās izmantoju aploka kārtiņu un siena kaudžu kraķīšu izgatavošanai. Kolliju portāla uzrakstu arī izgatavoju pats no veciem dēļiem, kuri reiz kalpoja kā aitu ganīšanas mācību aploks. Klāt pievienoju senu zirga pakavu un ķēdi, bet pašus burtus uzzīmēju un izkalu ar kaltiņu. Šis darbs man prasīja divas dienas.

Ar pašu īsfilmu esmu apmierināts - izdevās tāda jautra bērnības dienu atmiņu parodija, kurā varēju iekļaut arī āzi un kollijus.

.

Kad varžu daudz

.

"Straumēnu" lielezers vasarā ir ļoti noderīgs. Ja tā nebūtu, nav zināms, kā mēs varētu apgādāt fermas dzīvniekus ar dzeršanai nepieciešamo ūdeni un laistīt tos augus, kurus kazu bars vēl nav paspējis noēst. Karstās vasarās dzīvniekiem dienā nepieciešamais ūdens daudzums var sasniegt pat 300 litrus, bet Hosento dīķi ir iecienījis tik ļoti, ka nevienu dienu neiztiek bez bradāšanas pa to un varžu dzenāšanas. Viņš nepeld, Hoša iecienītākais gājiens - iebrist ūdenī līdz mugurai un vienkārši nekustīgi kādu brīdi stāvēt. Ja Hosis vasarā nav pagalmā, gandrīz droši var apgalvot, ka viņš patlaban stāv dīķī.

.

.

Hosento izlemj, ka arī veļasmašīnai ir karsti.

.

Pēdējās divas vasaras ir bijušas ļoti karstas, tādēļ divas īsfilmas - "Kva-kvārijs" un "Lociņa limonādes fabrika" tika uzņemtas tieši atbilstoši šai tēmai.

Nav noslēpums, ka mūsu lielezers tāds sekls varžu dīķis vien ir. Tas ir zināms ne vien mums, bet arī dažiem tūkstošiem zaļo varžu, kas šo ūdens vietu ir iecienījušas jau gadiem ilgi. Redzot, cik ļoti Hosento un vardēm iet pie sirds mūsu "Straumēnu" lielezers, man prātā ienāca doma uzfilmēt jautru darbošanos pa ūdeni un nosaukt filmiņu par "Kva-kvāriju". Katram no dzīvniekiem gribēju izdomāt savu nodarbošanos. Lai Hosento varētu bradāt pa dīķi starp 120 krāsainām baseina bumbiņām, vispirms no pelēkā ūdens cauruļu siltināmā materiāla un krāsainām plastmasas diegu spolēm izgatavoju bonas, ar kurām ūdenī gluži kā peldbaseinā norobežoju taisnstūrveida sektoru. Ja šādu bonu nebūtu, vējš bumbiņas būtu izpūtus krastā pa visu dīķa perimetru. Izdomāju, ka Hosento ne vien tāpat bradās, bet viņam būs asprātīgas interaktīvās rotaļlietas ūdenī, proti, desmit konservbundžās, kas peldēs starp krāsainajām bumbām, tiks ielikti desas gabaliņi. Hosento uzdevums būs bradāt pa ūdenī, sameklēt bundžas un izēst kārumus. Taču, šo skatu filmējot, saskārāmies ar dažādām problēmām. Ik pa laikam parādījās neliels vējiņš, kura spēks bija pietiekams, lai ļoti vieglās baseina bumbiņas pūstu vai nu uz sektora vienu malu, vai arī pie un pat pāri bonām. Bez tam, lielam sunim bradājot pa ūdeni, nelieli viļņi ir pietiekami, lai piesmeltu un nogremdētu dažas no peldošajām konservbundžām ar visu desu. Filmēšana bija saraustīta un stresaina, tā mijās ar nepārtrauktu bumbiņu pārvietošanu atpakaļ, bundžu zvejošanu, ūdenī peldošās desas vākšanu, jaunu kārumu trauciņu uzpildīšanu un Hosento bradāšanu.

.

.

Arī mūsu gulbju mazuļi piedalās filmēšanā.

.

Speciāli bradāšanas skatiem starp krāsainajām baseina bumbām tika ieliktas vēl divas plastmasas "boomer" bumbas, divas lielas piepūšamas un caurspīdīgas bumbas, kā arī caurspīdīgs peldriņķis, taču šīs bērniem domātās peldierīces, kuras speciāli nopirkām filmēšanai, vējš uzreiz pārpūta pāri bonu joslai un aiznesa krastā. Mums nepietika ne spēka, ne roku un kāju, lai izskraidītu tām pakaļ, tādēļ to nemaz nedarījām. Filmējām trijatā: man videokamera un desas gabali maisiņā, Justīnei fotoaparāts, bet Ievai jāpalaiž ūdenī Hosis.

Pēc tam kā atbildes gājiens bija paredzēts abu mazo gulbēnu iznāciens jeb "izpeldējiens" bonu norobežotajā sektorā un peldēšanas starp tām pašām krāsainajām bumbiņām. Lai putniem būtu interesanti un izskatītos asprātīgi, arī gulbēnu barošana notika ūdenī, tikai viņiem konservbundžu vietā tika peldināti krāsaini plastmasas trauciņi ziedu formā, bet desas vietā tajos tika ievietota tā pati barība, ar kuru barojam viņus ikdienā - rūpnieciski ražota un samitrināta cāļu barība.

Tagad kārta zaļajām vardēm. Izdomāju, ka viņām dīķī būs ievietots savs mini peldbaseins un tajā ieliksim dažas krāsainas bumbiņas. Peldbasienam izmantoju vienu pusi no rāmja ar plēvi, kas reiz kalpoja mūsu pasākumos kā barjera ar nosaukumu "Peļķe" vai "Grāvis" - tam šķēršļu maršrutā bija jālec pāri, bet pašā "peļķē" tika peldinātas gumijas pīlītes.

.

.

Filmēšanai speciāli izgatavots glābšanas riņķis.

.

Galvenais uzdevums bija dabūt vardes baseinā, tādēļ pirms šī skata uzņemšanas Justīne saķēra kādas 30 vardes un tad no spaiņa tās salika peldošajā baseinā. Daļa no vardēm nebija apmierinātas ar tik mazu peldvietu un uzreiz pēc ievietošanas gaiši zilajā rāmī ielēca atpakaļ dīķī, taču vismaz puse nolēma izmēģināt jauno baseinu.

Vēlējos ūdens atrakcijās iesaistīt arī citus mūsu kollijus, taču, izņemot Līzīti, neviens cits ūdenī iet nav pierunājams. Arī Līzīte ieiet ūdenī tikai, ja mums "ļoti vajag". Tieši šī iemesla dēļ lielezera malā Lociņš vienkārši spēlē interaktīvo rotaļlietu "Metamkauliņi" un arī vardes nepaliek atbildi parādā - uz dīķī ievietotās veļasmašīnas "Rīga" vāka sēž varde un viņai ir savi atbilstoša izmēra metamkauliņi. Uz to, ka vardes varētu metamkauliņus ripināt, nemaz necerēju, tādēļ necentos zem tiem palikt mušas.

Sākotnēji interaktīvā rotaļlieta "Atsperes", kas tika novietota uz spīdīgiem pontoniem, bija paredzēta Keisijai, taču viņa ne par ko nevēlējās iebrist ūdenī pat desmit centimetrus, tādēļ viņas vietā tikai pieaicināta Līzīte.

Pēc tam zaļa varde veica savu izklaides braucienu pa lielezeru ar baltu laiviņu, kurai uz sāniem rakstīts "Kolliju portāls", bet lielajā piepūšamajā laivā vizinājās balts kazlēns. Viņa lēciens ūdenī no laivas malas nebija paredzēts, kazlēns izlēma ielēkt ūdenī pats, nemaz neapjauzdams, ka tur ir pietiekami dziļš, un nesaprazdams, kas tas tāds ūdens vispār ir. Kazlēna lēciens bija iespaidīgs, viņš burtiski ienira un iznira, taču krasts bija turpat priekšā un dziļums nebija tik liels, lai viņš noslīktu. Turklāt kazlēns, tāpat kā visi citi dzīvnieki, lieliski prot peldēt.

.

.

Līzīte spēlē interaktīvo rotaļlietu "Atsperes" ūdenī. Tai tika izgatavoti nelieli pontoni.

.

Labi peld arī gailis. Pirms tam dažos video biju redzējis, cik labi un tālu var aizpeldēt gailis, tādēļ nebija jāpārdzīvo, ka viņš ūdenī varētu noslīkt. Izcīnīju cīņu ar Justīni, kura sākumā bija kategoriski pret gaiļa filmēšanu ūdenī. Gaili ūdenī mest netaisījos, - nē! Tieši otrādi, gailim bija jābrauc uz viņam speciāli izgatavota minisērfinga dēļa, kura izgatavošanai par pamatni tika ņemts kādas suņu barības uzglabāšanas konteinera ovālais vāks ar visai spiciem galiem. Uz tā tika pielīmēts plēvē ietīts 5 cm biezs putuplasta gabals. Gaiļa uzdevums bija noturēties līdzsvarā un neiekrist ūdenī, kamēr Ieva krastā aiz makšķerauklas velk uz dēļa peldošo gaili krastā. Pavisam šī skata filmēšanā piedalījās trīs gaiļi. Divi pirmie sērfotāji nenoturējās uz dēļa pietiekami ilgi, iekrita ūdenī un izpeldēja krastā, bet pēdējais sportists Firziķis bija ļoti balansētspējīgs un izbrauca krastā bez aizķeršanās. Turklāt izbrauca krastā pats - filmēšanas laikā uzpūta vējiņš un nesa gaili uz krastu kā buru. Ieva sērfinga dēli aiz auklas krastā nevilka, tas slīdēja pats - Firziķis patiešām sērfoja! Makšķerauklu nācās tīt vien tādēļ, lai tā nesapītos ūdenszālēs. Pēc filmēšanas izmeklējos pa internetu un pārliecinājos, ka peld daudzi gaiļi, bet mūsējais ir pasaulē vienīgais sērfotājs!

Biju cerējis, ka zirgi šovasar, tāpat kā citus gadus, bradās dziļi ūdenī un varbūt pat izvārtīsies, kā to izdarīja Lusse īsfilmā "Vai tavam saimniekam ir, ko mazgāt?", taču neko tādu nesagaidīju līdz pat filmēšanas sezonas beigām. Fiona bija vienīgā, kura "burbuļoja" gar krastu un plūca ūdenszāles.

.

.

Glābt gan nevienu nevajadzēja. Hosento un Līzīte darbojas pludmales patruļā.

.

Pēc tam redzams skats ar peldošu Līzīti, kas tur mutē kociņu. Tas tika uzfilmēts 2016. gada vasarā. Negribēju šovasar Līzītei 13 gadu vecumā likt peldēt.

Arī ūdenī līdz pusei esošā veļasmašīna "Rīga" ir priecīga par atrašanos "Kva-kvārijā" un iedarbina savu strūklaku. Tas tika panākts tāpat, kā īsfilmā "Vai tavam saimniekam, ir, ko mazgāt?", kad veļasmašīna dzēsa blakus degošo gludekli, kuru apgāza Plampačs. Veļasmašīnā tika ievietots spainis ar ūdeni, tajā ielikts iegremdējamais sūknis ar vara caurulīti, bet gumijas vads to savienoja ar 150 metrus garu pagarinātāju krastā.

Īsfilmas beigās redzams galvenais "Kva-kvārija" jeb "Straumēnu" lielezera apsaimniekotājs Hosento ar sarkanu glābšanas riņķi, uz kura, protams, lasāms uzraksts "Kolliju portāls". Riņķi uz laiku aizņēmos no šķēršļu joslas barjeras, pa jaunu nokrāsoju un uzlīmēju burtus no līmplēves.

Šoreiz vēlējos arī pirmo reizi izmēģināt zemūdens filmēšanu, taču, ievietojot videokameru trīslitru burkā, nekas labs neiznāca - iegūtais attēls bija ļoti miglains. Laikam jau izliektais burkas stikls ir ļoti nekvalitatīvs un nav pārāk dzidrs šāda uzdevuma veikšanai. Par cik citi varianti man nebija pieejami, no zemūdens filmēšanas atteicos.

Cik labi, ka mums ir tāds "Kva-kvārijs"! Nākotnē esmu iecerējis uzņemt vēl vienu īsfilmu "Straumēnu" lielezerā, proti, ekranizēt seno atjautības uzdevumu par kazu, kāpostgalvu un vilku, kas vīram jāpārceļa pāri upei. Vilka vietā, protams, izmantosim Hosento!

.

  Video
.  

Īsfilma "Buratino" (2019) "Buratino"


Īsfilma "Kva-kvārijs" (2019) "Croak-croakarium"


Īsfilma "Lociņa limonādes fabrika" (2019) "Locin's lemonade factory"


Īsfilma "Mēs ar Lociņu spēlējam kociņu" (2019) "Locins and we playing a stick"


.

Lociņa limonādes fabrika

.

Ideja par "Lociņa limonādes fabriku" man ienāca prātā 2018. gada vasaras beigās, kad iemūžināju Lociņu guļam pie mājas sienas izraktā bedrē ar nosmērētu degunu un glābjoties no karstuma, bet pēc tam izgatavoju mazo dzeltenbaltzaļo "Lociņa limonādes fabrikas" stendu ar krāsainās limonādes trīslitru burkām. Taču veselu filmu uzņemt vairs nevarēju paspēt, jo filmēšanai bija nepieciešama pati "limonādes fabrika" - vēl sarežģītākā mašīna par "Burbuļatoru". Taču vispirms par pašu filmēšanu.

.

.

Lociņš pie savas limonādes stenda.

.

Filmēšanas laikā visu vasaru patiešām bija ļoti liels karstums, tādēļ ļoti viegli varēju safilmēt skatus ar dzīvniekiem, kuri patvērušies ēnā. Arī suņi, kā jau ierasts, raka bedres pie mājas un gūlās tajās iekšā. Āra termometra rādījumi nav inscenēti. Vispirms ienesu to mājās un ievietoju uz brīdi ledusskapī, bet pēc tam pieskrūvēju netālu no šķūņa. Saulē termometra bultiņa ātri uzkāpa līdz pat +50 grādiem un atdūrās - tālāk nebija, kur virzīties. Pirms tam šķūņa galā saulē biju fiksējis +45 grādus.

Superunikālo skatu, kurā Hosento vārtās, ēd ūdenszāles un burbuļo grāvī aiz aitu mājas, man izdevās nofilmēt jau pavasarī. Šī Hoša darbošanās ūdenī ļoti iederējās topošajā īsfilmā. Vēlāk viņu atkal varam redzēt bradājam arī "Straumēnu" lielezerā kopā ar Līzīti. Tāpat dīķī plunčājas un sinhroni nirst zem ūdens nu jau paaugušies gulbji Zāra un Johanna.

.

.

Hosento ēd saldējumu. Arī āžiem tas ļoti garšoja.

.

Zinot, ka visur pasaulē zooloģiskajos dārzos karstumā dzīvniekiem tiek pasniegts ledus ar un bez tajā iesaldētiem augļiem, dārzeņiem un jēlām zivīm, nolēmu sagatavot un piedāvāt ledu arī mūsu fermas iemītniekiem. Visvairāk tas iepriecināja tieši Hosento. Lielisks un neplānots izdevās skats, kurā viņš laiski guļ blakus ledus bļodai un atpūšas ēnā. Iespējams, tieši tas kalpoja nākamajai idejai - izgatavot krāsainu saldējumu dzīvniekiem, kas ērtākai ēšanai novietots uz speciāli izgatavota statīva. Saldējuma pagatavošanai tika izmantotas caurspīdīgās vienreizlietojamās glāzes, kurās tika ieliets ūdens vai sula. Lai iegūtu dažādas spilgtas saldējuma krāsas, ūdenim tika pievienotas pārtikas krāsvielas. Pēc tam glāzītēm virsū uzlikām pēc izmēra atbilstošos burku plastmasas vāciņus ar tajos iespraustiem kociņiem, lai tie iesaltu saldējumā. Formas uz diennakti tika ievietotas ledusskapja saldētavā, bet pēc izņemšanas no aukstuma tām tika noņemtas glāzes un katrs krāsainais ledus konuss ar kociņu uz leju iesprausts statīvā.

.

.

Tūlīt būs klāt ezis Kaktuss un iedarbinās augļu ratu.

.

Visam fermas dzīvnieku baram saldējums netika piedāvāts. Uz tā degustēšanu uzaicināju āžus Olimpu, Žigulīti un Plampaču, kā arī Hosento, bet lielākie āži padzina Plampu. Ļoti iespējams, ka nākotnē radīšu īsfilmu "Saldējuma mašīna", kuru dzīvnieki uzbūvēs no atrasta veca un izmesta ledusskapja.

Tikmēr vistas jau sakāpušas kokā un knābā sarkanos ķiršus. Arī šis ir pavisam nejaušs un iepriekš neieplānots skats, jo ogu ēšana augstu zaros netika inscenēta. Kāda no attapīgākajām vistām šo metodi izdomāja, un to redzot, dažas viņa piebiedrojās. Vēlāk šo paši darbību no vistu puses varējām novērot arī bumbierēs.

Gulbji kokos nekāpj, taču viņiem ļoti garšo āboli un bumbieri, tādēļ īsfilmā redzams, kā viņi notiesā veselu bļodu ar sagrieztiem bumbieriem. Vēlāk gulbji sapratīs, kur rodas šie augļi un stundām dežūrēs zem bumbierēm un ābelēm, gaidot, kamēr kāds auglis nokritīs no koka un to varēs apēst, protams, padzenot vistas, ar kurām gulbji dalīties nevēlas.

.

.

Mašīnas uzraksts.

.

Īsfilmas "Lociņa limonādes fabrika" stāsts ir pavisam vienkāršs: vasaras svelmē fermā beidzas dzeramais ūdens. Viss izdzerts un no krāna vairs nekas netek. Lociņš ir attapīgs meistars, tādēļ viņš izgatavojis veselu limonādes pagatavošanas mašīnu, pēc kuras iedarbināšanas izslāpušie atkal tiks pie dzeršanas. Arī Hosento ir apveltīts ar bāgātīgu izdomu, taču viņš ir parūpējies tikai par sevi, jo atvēsinās ar paštaisītu ventilatoru, kas pagatavots no datora barošanas bloka ventilatora.

Tikmēr Lociņš ir ticis galā ar limonādes mašīnas konstruēšanu un būvēšanu. Ezis Kaktuss uzmana augļu ratu, kas ieripina sulas spiešanas mehānismā ābolus un apelsīnus. Kad mašīna savu uzdevumu ir veikusi, limonāde ir gatava un nu tās pietieks visiem fermas iemītniekiem.

.

.

Hosento grāvī laiž burbuļus.

.

Tagad jāuzraksta par pašas limonādes mašīnas tapšanu. Tās izgatavošana prasīja apmēram divas nedēļas un iedzina mani strupceļā. Šī gada aparātu konstruēšana man laikam paliks atmiņā ar daudzām neveiksmēm. Par piena strūklaku jau rakstīju iepriekšējā publikācijā Mēmais kino un patafons siena šķūnī. Tagad centos paša spēkiem izgatavot vajadzīgos sūknīšus pats, bet divu dienu laikā man tā arī neizdevās radīt sūkņa prototipu, kas darbotos tā, kā paredzēts. Nolēmu nemocīties un pasūtīju no Ķīnas astoņus lētus sūknīšus komplektā ar caurulītēm. Visas mašīnas sistēmas darbojas, kā jau ierasts, ar relejiem un otrā milzu problēma radās ar mikroslēdžiem, kas vajadzīgajā brīdī atslēdz vienus un iedarbina citus sūknīšus un mašīnas mehānismus. Pēc dažu dienu eksperimentiem sapratu, ka stikla traukos esošie līmeņa pludiņi nevarēs vienlaicīgi nospiest divus mikroslēdžus. Rakstot vārdu "vienlaicīgi", runa neiet par sekundēm, bet gan to desmitdaļām vai pat simtdaļām. To nekādi nevarēju paredzēt! Ar mūsu konsultanta Mārtiņa Budreiko palīdzību būtiski tika izmainīta visa mašīnas elektriskā shēma un, lai to pārbūvētu, būtu vajadzīga vesela nedēļa - gandrīz visa elektronika bija jādemontē un jāsaliek no jauna. Sapratu, ka man vairs nav laika, jo tūlīt saulainās vasaras dienas būs cauri, tuvojas septembris. Tādēļ limonādes mašīnas mezglu darbība tika filmēta atsevišķi un kadri samontēti tā, lai rastos iespaids, ka mašīna uzsāk un pabeidz visu limonādes pagatavošanas procesu pati. Trešā būtiskā problēma bija saistīta ar augļu ratu, kuram tika izmantota veca alumīnija kinolentes spole. Tajā saliktie astoņi augļi ir samērā smagi, tādēļ motoriņa gumijas ripulis buksē pa rata malu vai mūk nost... To labi noregulēt neizdevās, tādēļ jāmaina uz piedziņu ar siksnu.

.

.

Lociņš ir lepns par savu limonādes mašīnu.

.

Gribu, lai manis būvētās mašīnas darbotos, kā ieplānots, jo esmu paredzējis tās kādreiz izmantot kādās no īsfilmām un šovā "Brīvdiena kopā ar kino dzīvniekiem", tādēļ šovasar to konstrukcijas tiks uzlabota un tās visas tiks savestas kārtībā. Patiesībā ir jau naivi cerēt, ka kaut kas tūlīt pēc izgatavošanas strādās nevainojami, diemžēl tā nenotiek. Ir vajadzīgi ilgstoši eksperimenti un uzlabojumi, līdz visas problēmas tiek novērstas. Taču man parasti tam nepietiek laika, jo pēc kaut kā izgatavošanas tas "kaut kas" uzreiz jāfilmē. Vēl vēlos piebilst, ka limonādes mašīnā bez sešiem sūkņiem izmantoti arī trīs "iRobot" motoriņi ar reduktoriem. Šovasar saņēmu dāvanā no "iRobot" divas kartona kastes, kurās bija 160 dažādi motoriņi ar reduktoriem. To man tagad pietiks visai atlikušajai dzīvei.

.

Kociņš un Lociņš

.

"Mēs ar Lociņu spēlējam kociņu" ir eksperimentāla īsfilma, tāpat kā iepriekš uzņemtā "Riešana kopā ar Līzīti". Ja pirmajā filmā visa darbība ir viena vienīga mūsu kolliju riešana dažādās vietās un dažādos apstākļos, tad otrajā mēs visu laiku ar Lociņu mētājam kociņu, pareizāk sakot, es metu kociņu, bet Lociņš skrien tam pakaļ un nes atpakaļ.

.

.

Keisija un Lociņš ar kociņu.

.

Mētājam to pavasarī un mētājam rudenī. Kādā brīdī ar otru kociņu mums pievienojas arī Hosento.

.

Personīgie gulbji

.

Kad 2019. gada 1. jūnijā filmējām Plampaču darbojamies ar "Buratino" pie šķūņa, netālu no šķūņa tika notverti apmēram pāris nedēļu veci gulbīši, kurus bija pametuši vecāki. Pirmais viņus filmēšanas laikā pamanīja Plampačs, kad stāvēja uz kabeļa koka spoles un sāka skatīties tālumā un sprauslāt, kā to parasti kazveidīgie dara, kad ir uztraukušies. Taču es biju tik aizņemts ar filmēšanu, ka apkārt neskatījos un neko neparastu nemanīju. Kad Plampačs bija nofilmēts un aizgājis ganīties, uz spoles kāpa Hosento. Nopriecājos, ka viņš tik skaisti guļ uz tās un izteiksmīgi veras tālumā. Skats izdevās perfekts.

.

.

Hosento uzrauga gulbju mazuļus.

.

Vēl joprojām nezināju, ka arī Hosento ir pārdesmit metru attālumā ir pamanījis kaut ko neparastu. Vēlāk tur pamanīju divus "pīlēnus", pasaucu Ieva ar Justīni un viņas gabaliņu nostāk pamanīja vēl divus pelēkus ūdensputnu mazuļus. Tie kājām bija ieradušies "Straumēnos". Vairāk par mūsu personīgajiem gulbjiem jeb "pīlēm", kā viņus visi reizēm dēvējam vēl līdz šim, uzzināsiet speciāli izveidotā sadaļā Ziemeļu gulbji.

 

 

 

.


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0