|
Ievads
.
Varbūt daži manas
paaudzes cilvēki vēl atceras padomju laika divsēriju
multeni par Karlsonu. Es to reizēm noskatos arī
tagad. Man atmiņā labi saglabājusies aina, kurā
Karlsons apšauba, ka Bokas jaunkundze varētu iekļūt
televizorā. "Šitā resnā "mājas mocītāja" sadomājusi
ielīst tādā mazā kastītē?" iesaucās Karlsons, "Tur
nekas nesanāks! Viņa būs jāsaloka četrās daļās!"
Taču 1940. gadā tapusī
multene "Karlsons atgriezies" nepavisam nebija tā,
kas mani uzvedināja uzņemt pašam savu versiju par
nokļūšanu TV kastē.
.
.
Kadrs no multenes.
.
Kastes
Jā, starp citu, jauno
paaudžu cilvēki tā arī nespēs saprast, kāpēc
televizoru padomju laikā mēs dēvējām par kasti,
reizēm trīs esošos kanālus pārslēdzām ar plaķenēm un
regulējām attēlu ar kulaka sitienu pa aparāta
korpusu. Jaunie cilvēki pat nestādās priekšā, ka
lielo "krāsainā" televizora kasti vājākas uzbūves
cilvēciņš vai pusaudzis viens pats nespēja
pārvietot, tik smaga tā bija. Tagad televizori ir
plakani un nepavisam nelīdzinās pulētām koka kastēm.
Pie manis trīs
televizoru kastes ar visu saturu nonāca visai
nejauši, īpaši pēc tām nebiju pat kārojis. Pirmo
"krāsaino lampinieku" man atveda māsas vīrs kopā ar
divām
veļasmašīnām "Rīga" un citām
vecām
mantām, bet "melnbalto lampinieku"
un "krāsaino ar podziņām" - kaimiņiene Inga no
Jaunvariebas. Arī kopā ar
veļasmašīnu "Rīga"!
Tā šie aparāti lielajā siena šķūnī nostāvēja divus
trīs gadus, līdz pienāca brīdis, kad nolēmu tos
izjaukt. Radās vajadzība pēc spēka transformatoriem,
kuri bija šajos aparātos, un pie viena nolēmu
samazināt aizņemto platību. Kad aparāti tika
izjaukti, to koka korpusi palika šķūnī, jo bija žēl
tos iemest ugunskurā un sadedzināt, varbūt reiz
noderēs. Arī televizoru kineskopi netika izmesti, jo
tos jāved utilizēt uz speciāliem elektronikas
atkritumu savākšanas punktiem. Mums tam neatlika
laika, tādēļ milzu stikla "kolbas" jeb elektronu
lielgabalus pagaidām novietoju kūtsaugšā, lai
nevienam netraucē. Kartona kastē saliku arī visas
nederīgās plates ar detaļām...
.
.
Televizora "Kaskad
230" kastes iekšpusi nokrāsoju melnu.
.
Zvans no pagātnes
..
Vairākus gadus atpakaļ man zvanīja no
kāda jau izputējuša televīzijas kanāla un aicināja
piedalīties raidījumā par dzīvniekiem. Taču toreiz biju
pieņēmis lēmumu vairs nesniegt intervijas un ar medijiem
nesadarboties daudzkārt pieredzētās žurnālistu paviršās
attieksmes un drukātajā presē pieļauto kļūdu dēļ, tādēļ
raidījuma producentei atteicu. Sieviete turpināja mani
visādi pierunāt, bet es biju nelokāms nē un nē! Tad
viņa kā pēdējo dzelžaino argumentu izmisīgi izmeta
frāzi: "Bet jūs taču parādīs televīzijā! Visi taču
grib!" Šis teikums un teicējas intonācija mani toreiz
tik ļoti uzjautrināja, ka tagad, pēc vairākiem gadiem,
šīs atmiņas uzvedināja uz domu uzņemt
īsfilmu
"Televizors", kurā redzams, kā kolliji atrod
vecu televizora kasti, uzstāda to pļavā, skatās tos
"kanālus, kurus izvēlējušies" (reiz bija tāds reklāmas
sauklis), bet daži pat cenšas nokļūt zilajos ekrānos,
lai uz viņiem skatītos citi.
.
.
TV raidījumus ar interesi gaida (no kreisās)
Lociņš,
Hosento un
Keisija.
.
Patiešām ir ne mazums ļaužu, kuri
visādi cenšas sev pievērst uzmanību un nokļūt TV
raidījumos, interneta ziņu portālos un nodzeltējušu
žurnālīšu lappusēs, tādēļ
īsfilmas beigās
redzams sauklis "Vai arī tu vēlies nokļūt
televizorā?", iesmejot par šādu spilgti izteiktu
vēlmi, kura varētu būt raksturīga ne tikai
cilvēkiem, bet arī lopiņiem, kuri ziņkārības pēc bāž
TV kastē savu galvu. Starp abām pieminētajām
kategorijām atšķirību pamanīt nemaz nevaru...
.
|
Video |
| |
. |
|
 |
Īsfilma "Televizors"
(2020) "TV set"
 |
|
.
Viedā lauku
televīzija
.
Fermas kolliji atrisina situāciju ātri un
asprātīgi - televizora koka kastei atpakaļ tiek
pieskrūvētas kājiņas un aparāts bez nevajadzīgajām
"iekšām" ir uzstādīts pļavā. No šķūņa izvilkts
vecais dīvāns ērtai sēdēšanai un suņi pļavā var
īsināt laiku, skatoties dažādas pārraides. Šis
attapīgais paņēmiens ļauj skatīties patiešām
interesantu un kvalitatīvu saturu, salīdzinājumā ar
to, ko patiesībā piedāvā mūsdienu neskaitāmie
televīzijas kanāli. Arī
mūsu kolliji var
"pārslēgt kanālus", pagriežot kasti vajadzīgajā
virzienā. Reizēm "kanāli pārslēdzas" paši, kastē
parādoties jaunam fermas iemītniekam.
.
.
Filmēšanas laikā
Hosento palika 2 gadi.
.
Šī bija viena no ļoti
viegli
filmējamām filmām.
Kad biju ar televizora kasti izstaigājis "Straumēnus"
un izmeklējies visādus skatus vajadzīgajiem kadriem,
pirmo
nofilmēju ezi Kaktusu, pēc tam
gulbjus Johannu un Zāru.
Ja
āžus Olimpu un Žigulīti mānījām kastē ar
maizes gabaliņu palīdzību, tad veiksmīgie skati ar
aitām
un
zirgiem bija viņu pašu "izdomāti". Kad
novietoju televizora kasti pļavā
aitu
bara
filmēšanai, jaunā
aita Aura pati
pienāca klāt un nolēma ieskatīties kamerā caur TV
ekrānu, tādējādi ļoti iepriecinot mani.
Zirgu
filmēšana bija ieplānota citudien,
vispirms nolēmu uzņemt skatus pie "Straumēnu"
lielezera. Taču tiklīdz biju uzstādījis televizoru
un nolīmeņojis videokameras statīvu, Fantagira un
Lusse pašas precīzi "iegāja kadrā", bet Fiona nolēma
izmantot iespēju un "nokļūt televīzijā", iebāžot
savu lielo rudo galvu kastē. Savukārt,
āžu
Žigulīša un Olimpa darbošanās kastē man
ļoti atgādināja agrāk bieži ekrānos redzētās
"runājošās galvas". Manuprāt, ir izdevusies pilnīgi
precīza parodija. Rakstu "agrāk" tāpēc, ka mūsdienu
"runājošās galvas" neesmu redzējis kādus divpadsmit
gadus, kopš mūsu mājās vairs neskatāmies televīziju
vispār.
Visgrūtāk bija
nofilmēt vistu, kura ekrānā dēj olu. Kopā
ar Justīni izmēģinājām vairākas vistas, līdz puslīdz
labi izdevās
nofilmēt melno
Pannu. Uzskatāmības labad nolēmu izdēto olu novietot
blakus pītajai dētuvei.
Varbūt uzmanīgākajiem
skatītājiem radīsies jautājums, kādēļ bildēs uz
dīvāna redzami četri
mūsu kolliji, bet
filmā ir tikai trīs?
Līzītei
filmēšanas brīdī
bija jau 14,3 gadi un viņu ir ļoti grūti piedabūt
darīt kaut ko, kas vajadzīgs. Tādēļ to neuzspiežam.
Pāris minūtes viņa pasēdēja uz dīvāna, nobildēt
paspēju, bet tad
Līzītei apnika un
viņa aizgāja. Bet, kas attiecas uz
Hosento tēlu
filmā, tad tas
pilnībā atbilst viņam dzīvē. Viņš ir kollijs, kas
vienmēr un visur grib būt uzmanības centrā, un to
arī parasti panāk.
.
.
Kopā ar figūriņām no
galerijas "Mīļā,
es samazināju kollijus!" fotografējas arī
Keisija.
.
Televizora kasti
izmantoju arī galerijas "Mīļā,
es samazināju kollijus!" tapšanā.
Speciāli šai vajadzībai tika izgatavota arī gaiši
zila aizmugure.
Bet "Televizora"
fināla skatam nolēmu izmantot uzrakstu "Kolliju
portāls", kas izgatavots no radiolampām.
Uztaisīju un nokrāsoju nelielu statīvu, savā
radiolampu noliktavā sameklēju 14 lampas, bet
uzrakstam izmantoju burtus, kas izgriezti no
dzeltenas līmplēves.
.
Daži secinājumi
aizkadrā
.
Apzinos, ka šogad
uzņemtās īsfilmas "Traktors"
un "Televizors"
ir visasprātīgākās no līdz šim
"Kolliju kino
®"
studijā
radītajām. "Televizoru"
atzīnīgi novērtējusi arī
Lesijas trenere
Renāte Hiltla, bet
Lesijas seriāla
aktieris Džons Provosts pēc
filmas noskatīšanās man atrakstīja: "Man
ļoti patika! Tas bija brīnišķīgi!"
.
.
Par dažādiem "Kolliju
portāla" uzrakstiem, arī šo, rudenī
redzēsiet īpašu
filmiņu.
.
Sākoties jūnijam, visu
vasaru spēlēšos ar 27
veļasmašīnām "Rīga",
strādājot pie īsfilmām "Lielā
veļas diena: Ziepju opera" un "Lielā
veļas diena 2: Jautrās spēles" tapšanas.
Svinēsim arī mūsu
aktrises kazas Ievas
desmito jubileju un pacentīsimies to iemūžināt
īsfilmā "Kazas jubileja".
Bet, kas attiecas un Karlsonu, tad nākotnē esmu
iecerējis to lidināt ap mūsu lielo siena šķūni
filmiņā "Viņš aizlidoja, bet apsolīja atgriezties".
Iecerēts, ka vīriņu ar propelleru, tāpat kā
Buratino, izgatavos kāds no
āžiem. Bet varbūt visi kopā...
.
 |
