Publikācijas  

.

.

Vaboles velk bilses kājās

.

.

Keisija, Lociņš, Hosento un Herta. Bilde tapusi Lociņa 9. dzimšanas dienā un mērojusi ceļu uz ASV pie Lesijas trenera Boba Vēdervoksa kā apsveikums viņa 80. jubilejā.

.

Kad vabole paralizē filmēšanu

.

Kad dabā sākas jauns cikls, jauns sākums, visapkārt viss sāk zaļot un ziedēt, ir sevišķi interesanti vērot dzīvi "Laimīgo kolliju zemē ®", tādēļ nolēmu no dažādiem pavasarī safilmētiem materiāliem samontēt īsfilmu ar lirisku pieskaņu, kurai devu arī pavisam vienkāršu un, manuprāt, visatbilstošāko nosaukumu - "Pavasaris". Ideja radās pēkšņi, šai filmiņai netiku pat rakstījis scenāriju. Zināju tikai vienu - Hosento ieslēgs vecu lenšu magnetofonu no manas bērnības ("Aidas 9M") un tas mūsu fermas dzīvniekiem pie siena ruļļiem atskaņos latviešu pagrīdes grupas "PK-25" dziesmu "Pavasaris". Lai netiktu pārkāptas autortiesības, sazinājos ar grupas pārstāvi, izstāstīju ideju un lūdzu atļauju atskaņot šo dziesmu savā īsfilmā. Man to laipni atļāva.

Bet viss sākās ar to, ka kādā jaukā, siltā un ļoti saulainā pavasara dienā safilmēju mūsu aitas un kazas ar saviem pēcnācējiem pie siena ruļļiem iepretim lielajam šķūnim, kuru par savu mājvietu jau pāris gadus ir izraudzījies āpsis Badžers. Uzņemtie skati mani ļoti iedvesmoja, tādēļ nolēmu tos papildināt ar nejauši uzfilmēto suņu pakaļdzīšanos stārķim, ķēves Lusses vārtīšanos "Straumēnu" lielezera ūdeņos un neparasto atgadījumu mūsu fermā, kad Hosento uzņēmās rūpes par aitas pamesto jēriņu Hertu. Arī viņas dzīve un attiecības ar mūsu kollijiem tika regulāri iemūžinātas video un nobildējumos.

Kā jau nereti tas notiek, arī šoreiz gribēju filmā iekļaut kādu parodijas elementu un bērzu sulas tecināšana pavasarī arī šoreiz man šķita ļoti piemērota. Nē, šoreiz āži nespiedīs sulu ar centrifūgu no bērza pagalēm kā īsfilmā "Bērzu sula", sulai pakaļ nolēmu sūtīt mazo Hertu, kura pēc pastaigas pļavā ar mūsu kollijiem dodas pārbaudīt, vai spainītis jau pietecējis pilns. Lai sulas tecināšana būtu ērtāka, kokā ir ieskrūvēts krāniņš! Savākto sulu pēc tam dzer āzis Olimps un gulbji. Pēc šī skata nofilmēšanas biju pārsteigts, kad skatījos uzņemtos video datorā - Olimps prot pat lakt kā suns, un tā āzim nav raksturīga dzeršana. Kaut ko tādu redzēju pirmo reizi!

.

.

Pavasara ganos Keisija un Lociņš pieskata Hertu.

.

Kad viss iecerētais bija uzņemts, pietrūka vienīgi vaboles, lai mūsu pavasara stāsts atbilstu arī "PK-25" dziesmai "Pavasaris", kurā "vaboles ir modušās un uzvelk bikses kājās", taču ļoti vēlā un aukstā pavasara dēļ šī skata galvenā personāža meklēšana bija neveiksmīga. Staigāju pa mežmalu un gar veco dīķi, gāzu otrādi pussatrunējušos kokus, meklēju zem celmiem, izrakāju pat mēslu kaudzi pie kūts, bet nekā! Taču bez vaboles filmu pabeigt nevarēju, tādēļ nācās gaidīt veselu mēnesi. Pa šo laiku vēl vairākas reizes devos pēc vaboles, taču mani meklējumi bija nesekmīgi. Kādu dienu Ievai izdevās dārzā noķert nelielu vabolīti, taču, kad to uzliku uz akmens, lai filmētu, vējš kukaini nopūta zālē un prom tas bija - nepaspēju nofilmēt ne sekundi. Taču mana gaidīšana un kreņķēšanās par to, vai kādu vaboli vispār noķeršu, tika atalgota ar ļoti kolorītu eksemplāru. Laboju žogu mežmalā un no staba apakšas pēkšņi izrāpās ļoti liels un ūsains astoņzobu mizgrauzis, skatījās uz mani, it kā teikdams: "Nofilmē mani!". Paķēru vaboli un, tās zobus neskaitīdams, skrēju pēc videokameras. Mizgrauzis uzvedās, kā īstam aktierim pieklājas un izdevās nofilmēt pat Hosento un Keisiju, kas vaboli pabaksta ar purnu. Secinājums - neliels kukainis, pareizāk sakot - tā trūkums, var apturēt visu filmēšanu!

Bet Lociņa dzimšanas dienā uzņemtais skats ar mūsu kollijiem un Hertu uz pelēkajiem akmeņiem, kas redzams šī raksta ievadā, pārtapa drukātā fotoattēlā, kas kā apsveikums tika nosūtīts Lesijas trenerim Bobam Vēdervoksam uz Ameriku viņa 80-tajā jubilejā. Mūsu kartiņu redzēju bildē uz Boba galda, viņš to ir saņēmis un ir priecīgs par apsveikumiem, kas tika viņam atsūtīti no dažādām pasaules malām, arī Variebas.

Savukārt, stāstam par Hertu, viņas dzīvi "Laimīgo kolliju zemē ®", kinoaktrises karjeru un citiem piedzīvojumiem ir veltīta speciāla sadaļa Hosento un Herta, kas ik pa laikam tiek papildināta.

.

Kas no šī zābaka izaugs?

.

Pavasarī daudz tiek arī stādīts, tādēļ Keisija, Lociņš, Hosento un Herta nolēma izaudzēt savu gumijkoku. Kad izrakta bedre, tajā var samest dažādas gumijas bumbiņas, zābaku, gāzmasku un pat klizmas baloniņu, - galvenais, nedrīkst aizmirst to visu kārtīgi aplaistīt!

.

.

Dārznieki Lociņš, Hosento un Keisija ar gumijkoku un tā "augļiem" - bumbiņām, klizmām, gāzmaskām un gumijas zābakiem.

.

Bedres rakšana gan šoreiz bija inscenējums, to raku pats, jo mūsu kolliji uz speciālu rakšanu nebija piedabūjami. Reizēm Hosento un Keisija pļavā rok, bet Lociņš to nedara nekad.

Lai dzīvnieki, pienākot pie bedres, sagrūstu tajā uz malas novietotās mantas, zem tām tika palikti kārumi, bet pie rakšanas komandas apgūšanas turpmāk piestrādāsim cītīgāk.

Kad biju nofilmējis skatu ar gumijas mantu aprakšanu, bedre atkal tika no jauna izrakta, priekšmeti no tās izņemti un bedrē ievietoju gumijkoku ar visu podu, kuru Ieva bija man nopirkusi, jo man tie patīk.

Ideju Buratino iestādīt "Muļķu zemē" piecas monētas naudas koka izaudzēšanai pameta lapsa Alise un runcis Bazilio, bet mani tā piemeklēja, skatoties uz gumijkoku, kas aug podā istabā uz palodzes.

.

Neizmetiet vecu gultu atsperes!

.

Interaktīvā rotaļlieta "Atsperes" tika izgatavota pasen un tā dažādās modifikācijās mūsu seriālā "Fermas kolliju piedzīvojumi" ir izmantota jau iepriekš. Piemēram, uz pontoniem peldošu "Straumēnu" lielezerā to spēlēja Līzīte īsfilmā "Kva-kvārijs", bet āži Olimps un Žigulītis ziemā to izspēlēja īsfilmā "Ko kolliji dara ziemā?" Šovasar to ir iecienījusi arī aita Herta.

.

.

Kamēr aitas pļavā mierīgas, Lociņš izgatavo interaktīvās rotaļlietas.

.

Kādā no pavasara dienām, kad kopīgi pieskatījām aitas Lejas pļavā, izdomāju, ka mūsu kollijiem ir garlaicīgi, un vajadzētu atkal sameklēt kādu nodarbošanos. Kādēļ gan viņi nevarētu izgatavot kādu rotaļlietu sev?

Šī bija viena no tām ļoti retajām īsfilmām, kura tika uzņemta vienā dienā, proti, 28. aprīlī gan pļavas malā izmētāju vecas gultas atsperes un tukšas konservbundžas no šprotēm, suņi tās "atrada" un ļoti nelielā, improvizētā mini darbnīcā, kura satilpa uz viena koka paliktņa ("padona"), Hosento ar Lociņu "uz ātru ķepu" (roku) izgatavoja sev laika kavēkli.

Spēle tika izspēlēta un nofilmēta tajā pašā dienā, to pļavā darīja arī āzis Olimps, bet nākamajā dienā šķūnī no veca batuta atsperēm pats izgatavoju uzrakstu "Kolliju portāls", kas redzams filmas "Atsperes" beigās. Visi skati, kuros tuvplānā redzama dažādu instrumentu darbība, protams, ir manis inscenēta, ar darbarīkiem strādāju pats un, kā vienmēr, cenšos videokameru novietot tā, lai nebūtu redzamas manas rokas.

.

.

Pie uzraksta, kas izveidots no batuta atsperēm.

.

Vēl atceros, ka sākotnējā filmas nosaukuma versija bija "Atsperes pavasarī", kas angliski veidoja vārdu spēli "Springs in spring", taču viens "Pavasaris" mums jau bija un nosaukumam vajadzēja būt atšķirīgam.

.

  Video
  .

Īsfilma "Magnitonc" (2021) "Reel-to-reel tape recorder"


Īsfilma "Pavasaris" (2021) "The springtime"


Īsfilma "Atsperes" (2021) "Springs"


Īsfilma "Gumijkoks" (2021) "The rubber tree"


.

"Magnitonc"

.

2021. gada filmēšanas sezona "Laimīgo kolliju zemē ®" pagāja vienos izgudrojumos. Gan mūsu kolliji, gan mazā Herta un āzis Olimps ļoti centās radīt dažnedažādākās ierīces - lenšu magnetofonu, sardeļu vārītāju, 3D printeri, dronu, bungu mašīnu, dārzeņu šķirotāju un pat radiovadāmu traktoru, bet viss sākās ar to, ka mūsu kolliji pavasarī "Dollijas parkā ®" atrada izmestas veca lenšu magnetofona detaļas. Ko ar tām iesākt? Vajadzētu uzbūvēt kārtīgu "magnitonu" pašiem, kuru varētu klausīties ganos, izklaidējot gan sevi, gan aitu un kazu ganāmpulku.

.

.

Hosento un Herta savā darbnīcā pirms lielās meistarošanas.

.

Lielajā darbnīcā pie šķūņa, kurā reiz jau āzītis Plampačs ar seniem, vairāk nekā pirms simts gadiem izgatavotiem darbarīkiem, uzmeistaroja "Buratino". Šoreiz gan ar saviem vērtīgajiem padomiem neskopojās jēriņš Herta.

Uz darbnīcu meistarot "magnitonu" dzīvnieki devās pēc kārtas, noteiktā secībā un katrs pielika "ķepu / kāju". Ar instrumentiem tuvplānā darbojos pats, bet dzīvnieku darbības laikā starp detaļām dažādās vietās tika noslēpti kārumi. Tādējādi tika panākts vizuāls efekts, ka "konstruktori" meklē kārtējo vajadzīgo detaļu, lai to piemontētu magnetofonam.

.

.

Dziedātājs Hosento ar savu aparātu pļavā.

.

Pelēko aparātu būvēju veselu nedēļu, tajā tika izmantotas vecu leišu lentinieku "Aidas 9M" un "Daina" detaļas, bet piecu galviņu bloks ņemts no augstākās klases magnetofona "Olimp 005". Centos tā konstrukciju veidot pēc iespējas sarežģītāku, vizuāli bagātāku un kuriozāku, par aparāta korpusu tika izmantots jau vasarā nokrāsots veca padomju laika spoguļgaldiņa (trimo) skapītis, kurš pirms tam bija iecerēts lauku telefona centrāles radīšanai. Taču man izdevās iegūt "Kolliju kino ®" studijas īpašumā īstu komutatoru ar spraudņiem, tādēļ koka korpusu nu varēju izmantot citiem mērķiem.

.

.

Mūsu pirmais "magnitonc".

.

Sākotnēji bija iecerēts, ka aparāts, kuru darbina veseli četri motoriņi, patiešām skanēs, taču ar katru tā gatavošanas dienu sapratu, ka tas nebūs iespējams. Lai atskaņotu magnetofona lentes, aparāti tiek izgudroti konstruktoru birojos, kuros katra detaļa tiek precīzi aprēķināta un izgatavota. Cenšoties savienot detaļas no pavisam dažādu konstrukciju magnetofoniem, nekas nesanāk, jo šajos aparātos ir izmantoti atšķirīgi pārnesumi. Galvenā problēma - precīzs lentas griešanās ātrums plus vēl vajadzīgais spēks, lai spoles grieztos.

Bet vizuāli aparāts patiešām bija izdevies! Man patīk pašam un, kad rādīju to kādam paziņam klātienē, viņš sprieda, ka tas laikam ir kāds "profesionāls studijas magnetofons". Kad atklāju, ka to izgatavoju pats filmēšanas vajadzībām, viņš bija ļoti pārsteigts.

.

.

Šalc zaļais mežs

.

Kad bija jāizvēlas skaņdarbs, kuru pļavā atskaņot, kad lopiņi dodas ganos, man nebija pat divu domu - bija pilnīgi skaidrs, ka tā būs senā dziesma "Šalc zaļais mežs" Alfrēda Poriņa un "Bellaccord" orķestra izpildījumā. Tā tika ierakstīta platē tālajā 1934. gadā un tolaik lenšu magnetofons un magnētisks skaņas ieraksts vēl nebija izgudrots. Pieminētais skaņdarbs ļoti patīk gan man pašam, gan llikās vispiemērotākais šim magnetofonam, kura nosaukums ir "Magnitonc" (001!).

.

.

Iedomājos, ka, dziesmai skanot, vajadzētu parādīt, cik tā ļoti emocionāli ir ietekmējusi Hosento, tādēļ viņam vajadzētu gaudot. Neviens cits no mūsu kollijiem nekad nav reaģējis ne uz kādu mūzikas instrumentu spēlēšanu, esmu mēģinājis gan akordeonu, gan stabuli un melodiku, taču Hosento vienīgais noreaģēja uz manu mēģinājumu spēlēt mutes harmoniku. Skatus ar viņa gaudošanu uzņēmu atsevišķi un kaut ko arī izdevās nofilmēt, bet ar katru mirkli viņš zaudēja interesi. Tādēļ īsfilmā gaudošanas skatos ir piemontēta cita suņa gaudošana, kas gan precīzi neatbilst attēlā redzamajai darbībai.

Pagāja pavisam neilgs laiks un es nolēmu, ka kopīgi ar dzīvniekiem nākamvasar būvēsim jaunu, lielu, stacionāru, vertikālu un universālu magnetofonu, ar kuru it kā varēs atskaņot ne tikai lentas, bet arī kasetes. Aparāta korpuss jau ir izgatavots un pat nokrāsots. Šoreiz tas būs spilgti sarkans un mēs to izmantosim īstā kūts diskotēkā, kurā skanēs dziesmas no man mīļās indiešu filmas "Diskodejotājs". Vai šos deju soļus apgūs āzis Olimps, vēl nezinu...

..

 


 
 
 
 

2000-2022 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0