Publikācijas  

.

.

Pa ceļu uz mājām

.

.

Keisija, Līzīte, Romeo, Lociņš un Vecais Kollijs.

.

Ceļš uz "Laimīgo kolliju zemi ®"

.

Patiesībā tikai pirms īsa brīža sapratu, ka savu "Ceļu uz "Laimīgo kolliju zemi"" esmu gājis daudzus gadus un neapzināti, pat ne speciāli. Kāpēc tā, nav izskaidrojuma. Viss kaut kā tā ir sanācis - pašam savas Lesijas, sava fermaseriālā, savs kino pagalmā pie šķūņa vai pļavā ar visu rekvizītu noliktavu un pat draudzība ar dažiem Lesijas cilvēkiem - aktieriem un treneriem.

Tagad saprotu, ka nonākot "Laimīgo kolliju zemē ®", esmu realizējis pats sevi, savu sapni...

Savai pirmajai dokumentālajai filmai "Ceļš uz "Laimīgo kolliju zemi"" gatavojos ilgi, intuitīvi pārcēlu tās montāžu uz vēlāku laiku, nevarēdams īsti saņemties. Patiešām nezinu, kā man izdevās šo autobiogrāfisko stāstu samontēt, kā man izdevās izstāstīt savu dzīvi pusstundu ilgā video. Filmu biju plānojis radīt jau pērn par godu "Kolliju portāla" divdesmit gadu jubilejai, taču to atliku. 2021. gada agrā pavasarī uzrakstīju savu stāstāmo un pat ierunāju, taču atkal atliku montāžu un pie sava dzīvesstāsta ķēros tikai oktobra beigās. Vasaras un rudens sezona šogad bija ļoti aizņemta ar seriāla "Fermas kolliju piedzīvojumi" uzņemšanu.

Kad trīs dienas montēju "Ceļu", nebūt nebiju pārliecināts, ka mans stāstījums spēs pietiekami spilgti atspoguļot sākotnējo filmas ieceri, taču, kad pats filmu biju noskatījies vairākas reizes, konstatēju, ka man šis stāsts patiešām ir izdevies. Vēl vairāk - pēc skatīšanās vairāki cilvēki bija aizkustināti no redzētā un dzirdētā, tostarp arī filmā pieminētā mana pirmās klases audzinātāja, kura stundā man reiz atņēma kladīti par suņiem...

Pirmos kadrus - pašu ceļu rudenī iemūžināju 2017. gada septembrī. Biju nolēmis safilmēt ceļu uz mūsu mājām visos gadalaikos, bet pārējo varētu izmantot no mūsu "Kolliju kino ®" studijas arhīvā esošajiem video ierakstiem. Mans plāns vairākas reizes mainījās, gribēju izveidot gan garu pilnmetrāžas dokumentālo filmu stundas vai pusotras garumā, tad nolēmu to sadalīt trijās pusstundu garās sērijās, katru veltot konkrētai tēmai: mūsu dzīve fermā, sporta un izklaides pasākumi un mūsu kino. Taču, kamēr briedu montāžai, daudz kas izmainījās. Pasākumus vairs nerīkojam, bet mūsu ikdienas fermas dzīve ir ļoti cieši savijusies ar pašu kino filmēšanu.

Izņemot rudens lapās iekritušu laika ratu, neko speciāli dokumentālajai filmai nefilmēju, nebija arī nekādu piedzīvojumu vai neveiksmju, tādēļ vairāk par "Ceļu uz "Laimīgo kolliju zemi"" šajā rakstā pastāstīt nevaru. Negribu arī pārkopēt fragmentus no tā, ko stāstu aizkadrā. Lai uzzinātu, kāds ir bijis mans "Ceļš uz "Laimīgo kolliju zemi", ir jānoskatās pati filma.

.

Žigulīša piemiņai

.

Nevarēja nepamanīt, ka trīs mūsu kino āži Olimps, Žigulītis un Plampačs savā ikdienā ir kļuvuši par draugiem, īpaši pirmie divi pieminētie nespēja iztikt viens bez otra. Ja kāds uz mirkli kaut kur bija aizgājis vai atpalicis iepakaļus, otrs uzreiz devās draugu meklēt. Plampaču abi lielie āži ir pieņēmuši savā barā kā vienīgo, taču hierarhijā viņš atrodas viszemāk. Iespējams, ka Plampa spēja abos pārējos āžos izraisīt cieņu līdzīgi, kā to bija izdarījis ar mani.

.

.

Trīs āžu kompānija (no kreisās): Plampačs, Žigulītis un Olimps.

.

Visi trīs āži vienmēr devās visur kopā, tādēļ sāku filmēt dažādus skatus, kas to apliecina, un cerēju reiz no safilmētā materiāla samontēt īsfilmu "3 āži". Šovasar man tas bija jādara un šī filma tika veltīta āzim Žigulītim, kura vairs nav kopā ar mums. Viņš bija nodzīvojis ilgu un interesantu dzīvi. Kaza pēc dzemdībām no viņa atteicās un no maza vārgā ar pudelīti barojama kazlēna, kurš tika ienests istabā un spēja piecelties kājās tikai otrās dienas vakarā, viņš izauga par skaistu āzi un kļuva par vienu no mūsu "MēBēSports ®" superkomandas.

.

.

Žigulītis bija īsts "Purva āzis".

.

Diemžēl Zigim bija epilepsija un tās lēkmes, viņam pieaugot, sāka piemeklēt viņu arvien biežāk, sevišķi brīžos, kad viņš uztraucās. Žigulītis gāja bojā nelaimes gadījumā 2021. gada 30. jūlijā. Mēs viņu atradām noslīkušu. Jau pagājšgad īsfilmā "Purva āzis" varēja redzēt viņa neparasto ieradumu brist vecajā dīķī mežmalā un ēst vilkuvāles. Tā bija viņa iecienītākā nodarbošanās arī šovasar. Acīmredzot, ūdenī esot, viņam bija uznākusi kārtējā lēkme, un viņš bija kritis no kājām. Lai gan vecais dīķis ir diezgan sekls un pārpurvojies, paša spēkiem viņš ārā tikt vairs nevarēja. Tā nu sanāk, ka Zigis aizgāja bojā savas mīļākās nodarbošanās dēļ.

..

Arī gulbji spēlē "bumbas"

.

Šī ir unikāla reize, jo par īsfilmas "Plinko" uzņemšanu man nav pat īsti, ko pastāstīt. Varbūt tikai to, ka nolēmām "Laimīgo kolliju zemē ®" vienkārši uzspēlēt plinko, t.i., sarīkot pavisam nelielas sacensības mūsu kollijiem un Hertai, kura šo spēli iepriekš nebija mēģinājusi. Viss tā arī būtu palicis, ja man nebūtu ienākusi prātā pieaicināt pie tumši zilā spēļu galda abus gulbjus, kas cienīgi nāca mājās kājām no "Straumēnu" lielezera. Zāra un Johanna izrādījās ne mazāk apķērīgas kā Herta, un, kad safilmētais bija iekopēts datorā, nolēmu no tā izveidot pavisam nelielu īsfilmu, papildinot spēli ar dažiem skatiem, kuros redzami gulbji plunčājamies ūdenī un Herta ar kollijiem atpūšamies mājas pagalmā. Mini sacensību rezultāti gan tika fiksēti un šajā spēlē visus ar 15 punktu summu uzvarēja debitante Herta.

.

.

Pēc izpeldēšanās dīķi gulbji labprāt uzspēlē "Plinko".

.

  Video
  .

Autobiogrāfiska dokumentālā filma "Ceļš uz Laimīgo kolliju zemi" (2021)


Īsfilma "Plinko" (2021) "Plinko"


Īsfilma "3 āži" (2021) "3 billy goats"


.

Kā atkal nekļūt populāram "jūtubā"  (turpinājums)

.

Kad 2019. gada rudenī savas kinopublikācijas "Starp kollijiem, āžiem un veļasmašīnām" beigās uzrakstīju gabaliņu zem apakšnosaukuma "Kā nekļūt populāram "jūtubā"", nevarēju pat iedomāties, ka pēc diviem gadiem es vēlreiz pieskaršos šim pašam tematam atkārtoti.

Toreiz jau ievadā apgalvoju, ka man nav vēlmes kļūt par "jūtūberi", kas pelna miljonus, un teorētiski šajā ziņā nekas nav mainījies. Taču tāpat, kā agrāk, man kā autoram, protams, gribētos, lai manus video skatītos, un cilvēki novērtētu, cik jauki un interesanti ir dzīvot kopā ar dzīvniekiem, kopīgi ar viņiem pavadīt laiku, izdomāt dažādas spēles, īsfilmu ainiņas utt. Mums vēl joprojām ir unikāls un oriģināls saturs, kas nelīdzinās nevienam citam no "jūtuba" kanāliem - NEVIENAM pašam!

Ir visai jocīga sajūta, vērojot to saturu, ar kura palīdzību arvien milzīgāku popularitāti iegūst cilvēki, kas savos video filmē sevi un šķobās, nolaiza tualetes podu vai pat iečurā biksēs. Manuprāt, tam nevajag ne prātu, ne talantu, nav jāiegulda arī apjomīgs darbs, lai veidotu tādu seriālu kā, piemēram, "Fermas kolliju piedzīvojumi". Ar šo es nenopelnu neko, lai gan būtu tikai normāli, ja, ieguldot tik daudz darba un sevi visu filmēšanas procesā, arī es varētu nopelnīt kaut vai pieticīgu summu ikdienas iztikai, nepieciešamajiem rekvizītiem un jaunai filmēšanas tehnikai, piemēram, dronam, sporta videokamerai, meža videokamerai vai labākam objektīvam priekš vecā fotoaparāta. Tādēļ nolēmu pielikt visas pūles un šoreiz izdarīt visu, ko vien spēju, lai mūsu video pamanītu un to sāktu skatīties. Mūsu "jūtuba" videokanāla popularizēšanas maratons ilga precīzi pusotru mēnesi un nu vēlos izdarīt secinājumus.

.

.

Mūsu kanāls raksta tapšanas brīdī.

.

Man šķita, ka mēģinājums tieši tagad piesaistīt uzmanību mūsu "Fermas kolliju piedzīvojumiem" varētu būt veiksmīgs, jo vasarā mūsu kolliji tika uzņemti ASV esošajā "Skotu kolliju saglabāšanas biedrībā" un kļuvuši par šīs kustības vēstnešiem pasaulē. "Mūs beidzot ir pamanījuši pasaulē!" nopriecājos es, un aizokeāna publikas iepazīstināšanai ar mūsu dzīvi fermā nolēmu no iepriekš filmētā speciāli samontēt divus interneta seriālus ar īsiem, aptuveni minūti gariem video, ņemot vērā dažu apgalvojumu, ka mūsdienu cilvēks nespēj noturēt uzmanību ilgāk par minūti. Pirmais tapa mini seriāls "Uzņemšanas laukumā" ("On the set") ar 25 sērijām, pēc tam tika radīts otrs - "Pašgatavotas spēles suņiem, kazām un aitām" ("DIY games for dogs, goats & sheeps") ar 15 īsām sērijām. Šajos četrdesmit video centos parādīt visu labāko un interesantāko, ko vairāku gadu laikā esam radījuši un nofilmējuši.

Kanāla apmeklējums mazliet gan ir mainījies, taču par tā popularitāti runāt vispār nav vērts. Četru gadu laikā kopš tā izveides esam piesaistījuši 100 abonentus, pēc tam progresējuši un vēl viena gada laikā tikuši jau līdz 200 abonentiem, bet pēdējā mēneša laikā mūsu regulāro skatītājus skaits ir pieaudzis līdz 253 cilvēkiem. Šorīt, 13. decembrī, pirms ķēros pie rakstīšanas, ievietoju kanālā pēdējo šogad paredzēto un īpaši pirmssvētku laikam pietaupīto "On the set" 25. sēriju "Perfect present" ("Ideāla dāvana"). Pēdējā mēnesī kanāla skatītāju vidējais pieaugums ir 2 cilvēki dienā, tādējādi kļūst skaidrs, ka līdz gada beigām netiksim pat pie 300 abonentiem.

Visi video, kā jau ierasts, tika pārpublicēti arī "FB" un ievietoti daudzās domubiedru grupās, taču ar to neapmierinājos. Lai "jūtuba" kanālu popularizētu, pārkāpu sev pāri un izveidoju lapas arī "instagrammā" un "tiktokā". Pirmajā ievietoju visas 57 šobrīd uzņemtās seriāla "Fermas kolliju piedzivojumi" sērijas, bet otrajā - publicēju tikai īsos video. Pusotra mēneša laikā "instagrammā" tiku pie 118 sekotājiem, bet video skatījumu skaits bija visai niecīgs. Jauniešu vidū superpopulārajā "tiktokā" gāja vēl sliktāk un tam kā apliecinājumu saņēmu kāda 10 gadus jauna lecīga ārzemju zēna komentāru, ka skan apmēram šādi: "Vai tu vispār saproti, ka te neviens tavus "2 dolārus vērtos suņu šovus" neskatīsies? Te ir "tiktoks"!" Viņam bija taisnība - pirmajiem video bija pārdesmit skatījumu, bet tie nekad netika atzīmēti ar "patīk". Pēc kāda laika, kad "tiktokā" vairākas dienas pēc kārtas maniem jaunuzlādētajiem video neviens vispār pat nepievērsa uzmanību, sapratu, ka jāpārtrauca lieka laika tērēšana. Pēc pusotra mēneša neveiksmīgas pastāvēšanas "tiktok" lapu izdzēsu un gibēju likvidēt arī "instagrammu", taču, izrādās, to izdzēst nevar, tikai "apturēt uz laiku". Arī tas man neizdevās, jo neatceros šīs lapas paroles. Tās tika solīts nosūtīt uz mūsu e-pastu, taču neko neesmu saņēmis.

.

.

Kaza Ieva ir vispopulārākā no mums!

.

Kādēļ mūsu video neskatās? Vai tie ir tik slikti? Neinteresanti?

Protams, ne visiem var interesēt kolliju un āžu piedzīvojumi lauku fermā, taču galvenā nepopularitātes problēma ir šo te sociālo platformu algoritmi. Tie paši izvēlas, kurus video ieteikt skatītājiem, kurus atstāt bez ievērības vai meklēšanas rezultātos ierindot, piemēram, 57. lappusē vai vēl tālāk. Jo vairāk skatītāju, jo vairāk abonentu, jo vairāk pati lapa "iesaka", ko skatīties. Bija skaidrs, ka "tiktoka" rekomendācijās mēs vispār neesam, bet kaza Ieva "jūtubā" ir "trāpījusi" un savākusi mūsu kanāla video vislielāko skatījumu skaitu un piesaistījusi visvairāk abonentu. Ilustrēšu to ar piemēriem. Īsfilma "Spogulis", kurā mūsu kolliji un citi fermas iemītnieki pirmo reizi ieskatījās paši savās sejās, pusotra gada laikā ir skatīta vien 176 reizes, 9 reizes saņēmusi novērtējumu "patīk" un piesaistījusi 1 abonentu. Turpretī "On the set" 15. sērija "Stupid mirror" ("Stulbais spogulis"), kurā tika izmantoti daži īsfilmas "Spogulis" fragmenti, tiek ieteikts tieši ar "jūtuba" algoritmu un viena mēneša laikā šo video ir noskatījušies 11 830 reižu, tas saņēmis 55 "patīk" un piesaistījis mūsu kanālam 30 jaunus abonentus. Bet pats pirmais testa video, ar kuru mācījos ievietot video "jūtubā", kad mūsu kanāls tika izveidots, piecarpus gadu laikā ir skatīts 45 532 reizes, 278 cilvēkiem tas paticis un 24 nolēmuši mūsu kanālu abonēt arī turpmāk. Arī šajā video kaza Ieva bada spoguli, tiesa gan, mazāku.

Arī laiks, lai pievērstu vietējās publikas uzmanību tam, ar ko mēs nodarbojamies "Laimīgo kolliju zemē ®", likās vispieņemamākais, jo tikko par mums TV3 rādīja veselus divus raidījumus "Es mīlu savu suni", bet mūsu uzticamās "Neatkarīgās Tukuma ziņas" publicēja lielu rakstu - Variebas šķūnī tapušās spēles suņiem novērtē pasaules mērogā.

Tiek piedāvātas speciālas datorprogrammas, lai analizētu video pievienošanu un skatījumus - kad pievienot, cikos pievienot, kādu nosaukumu tam dot, kādus atslēgvārdus izmantot utt. Tas viss tādēļ, lai "iztaptu" algoritmam. Ar analītiku nenodarbojos gan - atzīstos, jo analīze, aprēķināšana, loģisku secinājumu izdarīšana galīgi nav mans! Ņēmu vērā ieteikumus un pievienoju saviem video arī tik nīstos "heštegus", rūpīgi izvēlējos atslēgvārdus, taču ir skaidrs, ka mani centieni sasniegt popularitāti sociālajos tīklos un video platformās nav vainagojušies panākumiem. Pusotra mēneša ilgušais eksperiments šodien ir noslēdzies un man ir pilnīgi skaidrs, ka vēlos vairāk laika izmantot "Fermas kolliju piedzīvojumu" filmēšanai, "Gudro kolliju laboratorijas ®" attīstīšanai un "DOSAAF kolliju sanitārā un sakaru dienesta" restaurēšanai, diemžēl iztiekot bez drona un citiem jauniem tehniskiem līdzekļiem, kuri tagad ir mājās katram otrajam.

Bet, kas attiecas uz sabiedrību, arvien vairāk attālinos no tās ne tikai fiziski, bet arī domās. Kas zina, varbūt vēl kļūšu par sociopātu vai pat īstu sociofobu! Labprāt izdzēstos arī no "FB", taču to nevaru darīt Lesijas dēļ...

 

.

..

 


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0