|
.
.
Keisija,
Līzīte,
Romeo,
Lociņš un
Vecais Kollijs.
.
Ceļš uz "Laimīgo
kolliju zemi
®"
.
Patiesībā tikai pirms
īsa brīža sapratu, ka savu
"Ceļu uz "Laimīgo kolliju
zemi"" esmu gājis daudzus gadus un neapzināti, pat
ne speciāli. Kāpēc tā, nav izskaidrojuma. Viss kaut kā tā ir sanācis - pašam
savas Lesijas, sava
ferma kā
seriālā,
savs kino
pagalmā pie šķūņa vai pļavā ar visu
rekvizītu
noliktavu un pat draudzība ar dažiem
Lesijas
cilvēkiem - aktieriem un treneriem.
Tagad saprotu,
ka nonākot "Laimīgo kolliju zemē
®", esmu realizējis
pats sevi, savu sapni...
Savai pirmajai
dokumentālajai filmai "Ceļš uz "Laimīgo kolliju
zemi"" gatavojos ilgi, intuitīvi pārcēlu tās montāžu
uz vēlāku laiku, nevarēdams īsti saņemties. Patiešām
nezinu, kā man izdevās
šo autobiogrāfisko stāstu
samontēt, kā man izdevās izstāstīt savu dzīvi
pusstundu ilgā video.
Filmu biju plānojis radīt jau
pērn par godu
"Kolliju portāla" divdesmit gadu
jubilejai, taču to atliku. 2021. gada agrā pavasarī
uzrakstīju savu stāstāmo un pat ierunāju, taču atkal
atliku montāžu un pie sava dzīvesstāsta ķēros tikai
oktobra beigās. Vasaras un rudens sezona šogad bija
ļoti aizņemta ar
seriāla "Fermas kolliju
piedzīvojumi" uzņemšanu.
Kad trīs dienas
montēju "Ceļu", nebūt nebiju pārliecināts, ka mans
stāstījums spēs pietiekami spilgti atspoguļot
sākotnējo
filmas ieceri, taču, kad pats
filmu biju
noskatījies vairākas reizes, konstatēju, ka man šis
stāsts patiešām ir izdevies. Vēl vairāk - pēc
skatīšanās vairāki cilvēki bija aizkustināti no
redzētā un dzirdētā, tostarp arī
filmā pieminētā
mana pirmās klases audzinātāja, kura stundā man reiz
atņēma kladīti par suņiem...
Pirmos kadrus - pašu
ceļu rudenī iemūžināju 2017. gada septembrī. Biju
nolēmis
safilmēt ceļu uz
mūsu mājām visos
gadalaikos, bet pārējo varētu izmantot no
mūsu
"Kolliju kino
®" studijas arhīvā esošajiem video
ierakstiem. Mans plāns vairākas reizes mainījās,
gribēju izveidot gan garu
pilnmetrāžas dokumentālo
filmu stundas vai pusotras garumā, tad nolēmu to
sadalīt trijās pusstundu garās sērijās, katru veltot
konkrētai tēmai: mūsu dzīve
fermā,
sporta un
izklaides pasākumi un
mūsu kino. Taču, kamēr briedu
montāžai, daudz kas izmainījās. Pasākumus vairs
nerīkojam, bet mūsu ikdienas
fermas dzīve ir ļoti
cieši savijusies ar pašu
kino filmēšanu.
Izņemot rudens lapās
iekritušu laika ratu, neko speciāli
dokumentālajai
filmai nefilmēju, nebija arī nekādu piedzīvojumu vai
neveiksmju, tādēļ vairāk par
"Ceļu uz "Laimīgo
kolliju zemi"" šajā rakstā
pastāstīt nevaru. Negribu arī pārkopēt fragmentus no tā, ko stāstu aizkadrā.
Lai uzzinātu, kāds ir bijis mans
"Ceļš uz "Laimīgo
kolliju zemi", ir jānoskatās pati
filma.
.
Žigulīša piemiņai
.
Nevarēja nepamanīt, ka
trīs
mūsu kino āži Olimps, Žigulītis un Plampačs
savā ikdienā ir kļuvuši par draugiem, īpaši pirmie
divi pieminētie nespēja iztikt viens bez otra. Ja
kāds uz mirkli kaut kur bija aizgājis vai atpalicis
iepakaļus, otrs uzreiz devās draugu meklēt.
Plampaču
abi lielie āži ir pieņēmuši savā barā kā vienīgo,
taču hierarhijā viņš atrodas viszemāk. Iespējams, ka
Plampa spēja
abos pārējos āžos izraisīt cieņu
līdzīgi, kā to bija izdarījis ar mani.
.
.
Trīs āžu kompānija (no kreisās):
Plampačs, Žigulītis un Olimps.
.
Visi
trīs āži vienmēr
devās visur kopā, tādēļ sāku
filmēt dažādus skatus,
kas to apliecina, un cerēju reiz no
safilmētā
materiāla samontēt
īsfilmu "3 āži". Šovasar man tas
bija jādara un
šī filma tika veltīta
āzim Žigulītim,
kura vairs nav kopā ar mums. Viņš bija nodzīvojis
ilgu un interesantu dzīvi.
Kaza pēc dzemdībām no
viņa atteicās un no maza vārgā ar pudelīti barojama
kazlēna, kurš tika ienests istabā un spēja
piecelties kājās tikai otrās dienas vakarā, viņš
izauga par skaistu
āzi un kļuva par vienu no
mūsu
"MēBēSports
®" superkomandas.
.
.
Žigulītis bija īsts "Purva
āzis".
.
Diemžēl
Zigim bija
epilepsija un tās lēkmes, viņam pieaugot, sāka
piemeklēt viņu arvien biežāk, sevišķi brīžos, kad
viņš uztraucās.
Žigulītis gāja bojā nelaimes
gadījumā 2021. gada 30. jūlijā. Mēs viņu atradām
noslīkušu. Jau pagājšgad
īsfilmā "Purva āzis"
varēja
redzēt viņa neparasto ieradumu brist vecajā dīķī
mežmalā un ēst vilkuvāles. Tā bija viņa iecienītākā
nodarbošanās arī šovasar. Acīmredzot, ūdenī esot,
viņam bija uznākusi kārtējā lēkme, un viņš bija
kritis no kājām. Lai gan vecais dīķis ir diezgan
sekls un pārpurvojies, paša spēkiem viņš ārā tikt
vairs nevarēja. Tā nu sanāk, ka Zigis aizgāja bojā
savas mīļākās nodarbošanās dēļ.
|
Video |
| |
. |
|
 |
Autobiogrāfiska dokumentālā filma "Ceļš uz Laimīgo
kolliju zemi"
(2021)
 |
|
 |
Īsfilma "Plinko"
(2021) "Plinko"
|
|
 |
Īsfilma "3 āži"
(2021) "3 billy goats"
|
|
..
Arī gulbji spēlē
"bumbas"
.
Šī ir unikāla reize,
jo par
īsfilmas "Plinko" uzņemšanu man nav pat
īsti, ko pastāstīt. Varbūt tikai to, ka nolēmām "Laimīgo
kolliju zemē
®"
vienkārši uzspēlēt
plinko, t.i.,
sarīkot pavisam nelielas sacensības
mūsu kollijiem un
Hertai, kura šo
spēli iepriekš nebija mēģinājusi. Viss tā arī būtu
palicis, ja man nebūtu ienākusi prātā pieaicināt pie
tumši
zilā spēļu galda abus
gulbjus, kas
cienīgi nāca mājās kājām no "Straumēnu"
lielezera.
Zāra un Johanna
izrādījās ne mazāk apķērīgas kā
Herta, un, kad
safilmētais bija iekopēts datorā, nolēmu
no tā izveidot
pavisam nelielu īsfilmu,
papildinot spēli ar dažiem skatiem, kuros redzami
gulbji plunčājamies
ūdenī un
Herta ar kollijiem
atpūšamies mājas pagalmā. Mini
sacensību rezultāti gan tika fiksēti un
šajā spēlē visus ar 15 punktu summu uzvarēja
debitante
Herta.
.
.
Pēc izpeldēšanās dīķi
gulbji labprāt uzspēlē "Plinko".
.
.
..
|
