.

Kā atkal nekļūt populāram "jūtubā"  (turpinājums)

.

Kad 2019. gada rudenī savas kinopublikācijas "Starp kollijiem, āžiem un veļasmašīnām" beigās uzrakstīju gabaliņu zem apakšnosaukuma "Kā nekļūt populāram "jūtubā"", nevarēju pat iedomāties, ka pēc diviem gadiem es vēlreiz pieskaršos šim pašam tematam atkārtoti.

Toreiz jau ievadā apgalvoju, ka man nav vēlmes kļūt par "jūtūberi", kas pelna miljonus, un teorētiski šajā ziņā nekas nav mainījies. Taču tāpat, kā agrāk, man kā autoram, protams, gribētos, lai manus video skatītos, un cilvēki novērtētu, cik jauki un interesanti ir dzīvot kopā ar dzīvniekiem, kopīgi ar viņiem pavadīt laiku, izdomāt dažādas spēles, īsfilmu ainiņas utt. Mums vēl joprojām ir unikāls un oriģināls saturs, kas nelīdzinās nevienam citam no "jūtuba" kanāliem - NEVIENAM pašam!

Ir visai jocīga sajūta, vērojot to saturu, ar kura palīdzību arvien milzīgāku popularitāti iegūst cilvēki, kas savos video filmē sevi un šķobās, nolaiza tualetes podu vai pat iečurā biksēs. Manuprāt, tam nevajag ne prātu, ne talantu, nav jāiegulda arī apjomīgs darbs, lai veidotu tādu seriālu kā, piemēram, "Fermas kolliju piedzīvojumi". Ar šo es nenopelnu neko, lai gan būtu tikai normāli, ja, ieguldot tik daudz darba un sevi visu filmēšanas procesā, arī es varētu nopelnīt kaut vai pieticīgu summu ikdienas iztikai, nepieciešamajiem rekvizītiem un jaunai filmēšanas tehnikai, piemēram, dronam, sporta videokamerai, meža videokamerai vai labākam objektīvam priekš vecā fotoaparāta. Tādēļ nolēmu pielikt visas pūles un šoreiz izdarīt visu, ko vien spēju, lai mūsu video pamanītu un to sāktu skatīties. Mūsu "jūtuba" videokanāla popularizēšanas maratons ilga precīzi pusotru mēnesi un nu vēlos izdarīt secinājumus.

.

.

Mūsu kanāls raksta tapšanas brīdī.

.

Man šķita, ka mēģinājums tieši tagad piesaistīt uzmanību mūsu "Fermas kolliju piedzīvojumiem" varētu būt veiksmīgs, jo vasarā mūsu kolliji tika uzņemti ASV esošajā "Skotu kolliju saglabāšanas biedrībā" un kļuvuši par šīs kustības vēstnešiem pasaulē. "Mūs beidzot ir pamanījuši pasaulē!" nopriecājos es, un aizokeāna publikas iepazīstināšanai ar mūsu dzīvi fermā nolēmu no iepriekš filmētā speciāli samontēt divus interneta seriālus ar īsiem, aptuveni minūti gariem video, ņemot vērā dažu apgalvojumu, ka mūsdienu cilvēks nespēj noturēt uzmanību ilgāk par minūti. Pirmais tapa mini seriāls "Uzņemšanas laukumā" ("On the set") ar 25 sērijām, pēc tam tika radīts otrs - "Pašgatavotas spēles suņiem, kazām un aitām" ("DIY games for dogs, goats & sheeps") ar 15 īsām sērijām. Šajos četrdesmit video centos parādīt visu labāko un interesantāko, ko vairāku gadu laikā esam radījuši un nofilmējuši.

Kanāla apmeklējums mazliet gan ir mainījies, taču par tā popularitāti runāt vispār nav vērts. Četru gadu laikā kopš tā izveides esam piesaistījuši 100 abonentus, pēc tam progresējuši un vēl viena gada laikā tikuši jau līdz 200 abonentiem, bet pēdējā mēneša laikā mūsu regulāro skatītājus skaits ir pieaudzis līdz 253 cilvēkiem. Šorīt, 13. decembrī, pirms ķēros pie rakstīšanas, ievietoju kanālā pēdējo šogad paredzēto un īpaši pirmssvētku laikam pietaupīto "On the set" 25. sēriju "Perfect present" ("Ideāla dāvana"). Pēdējā mēnesī kanāla skatītāju vidējais pieaugums ir 2 cilvēki dienā, tādējādi kļūst skaidrs, ka līdz gada beigām netiksim pat pie 300 abonentiem.

Visi video, kā jau ierasts, tika pārpublicēti arī "FB" un ievietoti daudzās domubiedru grupās, taču ar to neapmierinājos. Lai "jūtuba" kanālu popularizētu, pārkāpu sev pāri un izveidoju lapas arī "instagrammā" un "tiktokā". Pirmajā ievietoju visas 57 šobrīd uzņemtās seriāla "Fermas kolliju piedzivojumi" sērijas, bet otrajā - publicēju tikai īsos video. Pusotra mēneša laikā "instagrammā" tiku pie 118 sekotājiem, bet video skatījumu skaits bija visai niecīgs. Jauniešu vidū superpopulārajā "tiktokā" gāja vēl sliktāk un tam kā apliecinājumu saņēmu kāda 10 gadus jauna lecīga ārzemju zēna komentāru, ka skan apmēram šādi: "Vai tu vispār saproti, ka te neviens tavus "2 dolārus vērtos suņu šovus" neskatīsies? Te ir "tiktoks"!" Viņam bija taisnība - pirmajiem video bija pārdesmit skatījumu, bet tie nekad netika atzīmēti ar "patīk". Pēc kāda laika, kad "tiktokā" vairākas dienas pēc kārtas maniem jaunuzlādētajiem video neviens vispār pat nepievērsa uzmanību, sapratu, ka jāpārtrauca lieka laika tērēšana. Pēc pusotra mēneša neveiksmīgas pastāvēšanas "tiktok" lapu izdzēsu un gibēju likvidēt arī "instagrammu", taču, izrādās, to izdzēst nevar, tikai "apturēt uz laiku". Arī tas man neizdevās, jo neatceros šīs lapas paroles. Tās tika solīts nosūtīt uz mūsu e-pastu, taču neko neesmu saņēmis.

.

.

Kaza Ieva ir vispopulārākā no mums!

.

Kādēļ mūsu video neskatās? Vai tie ir tik slikti? Neinteresanti?

Protams, ne visiem var interesēt kolliju un āžu piedzīvojumi lauku fermā, taču galvenā nepopularitātes problēma ir šo te sociālo platformu algoritmi. Tie paši izvēlas, kurus video ieteikt skatītājiem, kurus atstāt bez ievērības vai meklēšanas rezultātos ierindot, piemēram, 57. lappusē vai vēl tālāk. Jo vairāk skatītāju, jo vairāk abonentu, jo vairāk pati lapa "iesaka", ko skatīties. Bija skaidrs, ka "tiktoka" rekomendācijās mēs vispār neesam, bet kaza Ieva "jūtubā" ir "trāpījusi" un savākusi mūsu kanāla video vislielāko skatījumu skaitu un piesaistījusi visvairāk abonentu. Ilustrēšu to ar piemēriem. Īsfilma "Spogulis", kurā mūsu kolliji un citi fermas iemītnieki pirmo reizi ieskatījās paši savās sejās, pusotra gada laikā ir skatīta vien 176 reizes, 9 reizes saņēmusi novērtējumu "patīk" un piesaistījusi 1 abonentu. Turpretī "On the set" 15. sērija "Stupid mirror" ("Stulbais spogulis"), kurā tika izmantoti daži īsfilmas "Spogulis" fragmenti, tiek ieteikts tieši ar "jūtuba" algoritmu un viena mēneša laikā šo video ir noskatījušies 11 830 reižu, tas saņēmis 55 "patīk" un piesaistījis mūsu kanālam 30 jaunus abonentus. Bet pats pirmais testa video, ar kuru mācījos ievietot video "jūtubā", kad mūsu kanāls tika izveidots, piecarpus gadu laikā ir skatīts 45 532 reizes, 278 cilvēkiem tas paticis un 24 nolēmuši mūsu kanālu abonēt arī turpmāk. Arī šajā video kaza Ieva bada spoguli, tiesa gan, mazāku.

Arī laiks, lai pievērstu vietējās publikas uzmanību tam, ar ko mēs nodarbojamies "Laimīgo kolliju zemē ®", likās vispieņemamākais, jo tikko par mums TV3 rādīja veselus divus raidījumus "Es mīlu savu suni", bet mūsu uzticamās "Neatkarīgās Tukuma ziņas" publicēja lielu rakstu - Variebas šķūnī tapušās spēles suņiem novērtē pasaules mērogā.

Tiek piedāvātas speciālas datorprogrammas, lai analizētu video pievienošanu un skatījumus - kad pievienot, cikos pievienot, kādu nosaukumu tam dot, kādus atslēgvārdus izmantot utt. Tas viss tādēļ, lai "iztaptu" algoritmam. Ar analītiku nenodarbojos gan - atzīstos, jo analīze, aprēķināšana, loģisku secinājumu izdarīšana galīgi nav mans! Ņēmu vērā ieteikumus un pievienoju saviem video arī tik nīstos "heštegus", rūpīgi izvēlējos atslēgvārdus, taču ir skaidrs, ka mani centieni sasniegt popularitāti sociālajos tīklos un video platformās nav vainagojušies panākumiem. Pusotra mēneša ilgušais eksperiments šodien ir noslēdzies un man ir pilnīgi skaidrs, ka vēlos vairāk laika izmantot "Fermas kolliju piedzīvojumu" filmēšanai, "Gudro kolliju laboratorijas ®" attīstīšanai un "DOSAAF kolliju sanitārā un sakaru dienesta" restaurēšanai, diemžēl iztiekot bez drona un citiem jauniem tehniskiem līdzekļiem, kuri tagad ir mājās katram otrajam.

Bet, kas attiecas uz sabiedrību, arvien vairāk attālinos no tās ne tikai fiziski, bet arī domās. Kas zina, varbūt vēl kļūšu par sociopātu vai pat īstu sociofobu! Labprāt izdzēstos arī no "FB", taču to nevaru darīt Lesijas dēļ...

.

..