.

.
Keisija,
Līzīte,
Romeo,
Lociņš un
Vecais Kollijs.
.
Ceļš uz "Laimīgo
kolliju zemi
®"
.
Patiesībā tikai pirms
īsa brīža sapratu, ka savu
"Ceļu uz "Laimīgo kolliju
zemi"" esmu gājis daudzus gadus un neapzināti, pat
ne speciāli. Kāpēc tā, nav izskaidrojuma. Viss kaut kā tā ir sanācis - pašam
savas Lesijas, sava
ferma kā
seriālā,
savs kino
pagalmā pie šķūņa vai pļavā ar visu
rekvizītu
noliktavu un pat draudzība ar dažiem
Lesijas
cilvēkiem - aktieriem un treneriem.
Tagad saprotu,
ka nonākot "Laimīgo kolliju zemē
®", esmu realizējis
pats sevi, savu sapni...
Savai pirmajai
dokumentālajai filmai "Ceļš uz "Laimīgo kolliju
zemi"" gatavojos ilgi, intuitīvi pārcēlu tās montāžu
uz vēlāku laiku, nevarēdams īsti saņemties. Patiešām
nezinu, kā man izdevās
šo autobiogrāfisko stāstu
samontēt, kā man izdevās izstāstīt savu dzīvi
pusstundu ilgā video.
Filmu biju plānojis radīt jau
pērn par godu
"Kolliju portāla" divdesmit gadu
jubilejai, taču to atliku. 2021. gada agrā pavasarī
uzrakstīju savu stāstāmo un pat ierunāju, taču atkal
atliku montāžu un pie sava dzīvesstāsta ķēros tikai
oktobra beigās. Vasaras un rudens sezona šogad bija
ļoti aizņemta ar
seriāla "Fermas kolliju
piedzīvojumi" uzņemšanu.
Kad trīs dienas
montēju "Ceļu", nebūt nebiju pārliecināts, ka mans
stāstījums spēs pietiekami spilgti atspoguļot
sākotnējo
filmas ieceri, taču, kad pats
filmu biju
noskatījies vairākas reizes, konstatēju, ka man šis
stāsts patiešām ir izdevies. Vēl vairāk - pēc
skatīšanās vairāki cilvēki bija aizkustināti no
redzētā un dzirdētā, tostarp arī
filmā pieminētā
mana pirmās klases audzinātāja, kura stundā man reiz
atņēma kladīti par suņiem...
Pirmos kadrus - pašu
ceļu rudenī iemūžināju 2017. gada septembrī. Biju
nolēmis
safilmēt ceļu uz
mūsu mājām visos
gadalaikos, bet pārējo varētu izmantot no
mūsu
"Kolliju kino
®" studijas arhīvā esošajiem video
ierakstiem. Mans plāns vairākas reizes mainījās,
gribēju izveidot gan garu
pilnmetrāžas dokumentālo
filmu stundas vai pusotras garumā, tad nolēmu to
sadalīt trijās pusstundu garās sērijās, katru veltot
konkrētai tēmai: mūsu dzīve
fermā,
sporta un
izklaides pasākumi un
mūsu kino. Taču, kamēr briedu
montāžai, daudz kas izmainījās. Pasākumus vairs
nerīkojam, bet mūsu ikdienas
fermas dzīve ir ļoti
cieši savijusies ar pašu
kino filmēšanu.
Izņemot rudens lapās
iekritušu laika ratu, neko speciāli
dokumentālajai
filmai nefilmēju, nebija arī nekādu piedzīvojumu vai
neveiksmju, tādēļ vairāk par
"Ceļu uz "Laimīgo
kolliju zemi"" šajā rakstā
pastāstīt nevaru. Negribu arī pārkopēt fragmentus no tā, ko stāstu aizkadrā.
Lai uzzinātu, kāds ir bijis mans
"Ceļš uz "Laimīgo
kolliju zemi", ir jānoskatās pati
filma.
.
Žigulīša piemiņai
.
Nevarēja nepamanīt, ka
trīs
mūsu kino āži Olimps, Žigulītis un Plampačs
savā ikdienā ir kļuvuši par draugiem, īpaši pirmie
divi pieminētie nespēja iztikt viens bez otra. Ja
kāds uz mirkli kaut kur bija aizgājis vai atpalicis
iepakaļus, otrs uzreiz devās draugu meklēt.
Plampaču
abi lielie āži ir pieņēmuši savā barā kā vienīgo,
taču hierarhijā viņš atrodas viszemāk. Iespējams, ka
Plampa spēja
abos pārējos āžos izraisīt cieņu
līdzīgi, kā to bija izdarījis ar mani.
.

.
Trīs āžu kompānija (no kreisās):
Plampačs, Žigulītis un Olimps.
.
Visi
trīs āži vienmēr
devās visur kopā, tādēļ sāku
filmēt dažādus skatus,
kas to apliecina, un cerēju reiz no
safilmētā
materiāla samontēt
īsfilmu "3 āži". Šovasar man tas
bija jādara un
šī filma tika veltīta
āzim Žigulītim,
kura vairs nav kopā ar mums. Viņš bija nodzīvojis
ilgu un interesantu dzīvi.
Kaza pēc dzemdībām no
viņa atteicās un no maza vārgā ar pudelīti barojama
kazlēna, kurš tika ienests istabā un spēja
piecelties kājās tikai otrās dienas vakarā, viņš
izauga par skaistu
āzi un kļuva par vienu no
mūsu
"MēBēSports
®" superkomandas.
.

.
Žigulītis bija īsts "Purva
āzis".
.
Diemžēl
Zigim bija
epilepsija un tās lēkmes, viņam pieaugot, sāka
piemeklēt viņu arvien biežāk, sevišķi brīžos, kad
viņš uztraucās.
Žigulītis gāja bojā nelaimes
gadījumā 2021. gada 30. jūlijā. Mēs viņu atradām
noslīkušu. Jau pagājšgad
īsfilmā "Purva āzis"
varēja
redzēt viņa neparasto ieradumu brist vecajā dīķī
mežmalā un ēst vilkuvāles. Tā bija viņa iecienītākā
nodarbošanās arī šovasar. Acīmredzot, ūdenī esot,
viņam bija uznākusi kārtējā lēkme, un viņš bija
kritis no kājām. Lai gan vecais dīķis ir diezgan
sekls un pārpurvojies, paša spēkiem viņš ārā tikt
vairs nevarēja. Tā nu sanāk, ka Zigis aizgāja bojā
savas mīļākās nodarbošanās dēļ.
..
Arī gulbji spēlē
"bumbas"
.
Šī ir unikāla reize,
jo par
īsfilmas "Plinko" uzņemšanu man nav pat
īsti, ko pastāstīt. Varbūt tikai to, ka nolēmām "Laimīgo
kolliju zemē
®"
vienkārši uzspēlēt
plinko, t.i.,
sarīkot pavisam nelielas sacensības
mūsu kollijiem un
Hertai, kura šo
spēli iepriekš nebija mēģinājusi. Viss tā arī būtu
palicis, ja man nebūtu ienākusi prātā pieaicināt pie
tumši
zilā spēļu galda abus
gulbjus, kas
cienīgi nāca mājās kājām no "Straumēnu"
lielezera.
Zāra un Johanna
izrādījās ne mazāk apķērīgas kā
Herta, un, kad
safilmētais bija iekopēts datorā, nolēmu
no tā izveidot
pavisam nelielu īsfilmu,
papildinot spēli ar dažiem skatiem, kuros redzami
gulbji plunčājamies
ūdenī un
Herta ar kollijiem
atpūšamies mājas pagalmā. Mini
sacensību rezultāti gan tika fiksēti un
šajā spēlē visus ar 15 punktu summu uzvarēja
debitante
Herta.
.

.
Pēc izpeldēšanās dīķi
gulbji labprāt uzspēlē "Plinko".
.
Video |
|
. |
 |
Autobiogrāfiska dokumentālā filma "Ceļš uz Laimīgo
kolliju zemi"
(2021)
 |
|
 |
Īsfilma "Plinko"
(2021) "Plinko"
 |
|
 |
Īsfilma "3 āži"
(2021) "3 billy goats"
 |
|
.
Kā atkal nekļūt populāram
"jūtubā" (turpinājums)
.
Kad 2019. gada rudenī
savas kinopublikācijas "Starp
kollijiem, āžiem un veļasmašīnām" beigās
uzrakstīju gabaliņu zem apakšnosaukuma "Kā
nekļūt populāram "jūtubā"", nevarēju pat
iedomāties, ka pēc diviem gadiem es vēlreiz
pieskaršos šim pašam tematam atkārtoti.
Toreiz jau ievadā
apgalvoju, ka man nav vēlmes kļūt par "jūtūberi",
kas pelna miljonus, un teorētiski šajā ziņā nekas
nav mainījies. Taču tāpat, kā agrāk, man kā autoram,
protams, gribētos, lai
manus video skatītos, un
cilvēki novērtētu, cik jauki un interesanti ir
dzīvot kopā ar dzīvniekiem, kopīgi ar viņiem pavadīt
laiku, izdomāt
dažādas spēles,
īsfilmu ainiņas
utt. Mums vēl joprojām ir unikāls un oriģināls
saturs, kas nelīdzinās nevienam citam no "jūtuba"
kanāliem - NEVIENAM pašam!
Ir visai jocīga
sajūta, vērojot to saturu, ar kura palīdzību arvien
milzīgāku popularitāti iegūst cilvēki, kas savos
video filmē sevi un šķobās, nolaiza tualetes podu
vai pat iečurā biksēs. Manuprāt, tam nevajag ne
prātu, ne talantu, nav jāiegulda arī apjomīgs darbs,
lai veidotu tādu seriālu kā, piemēram, "Fermas
kolliju piedzīvojumi". Ar šo es nenopelnu neko, lai
gan būtu tikai normāli, ja, ieguldot tik daudz darba
un sevi visu
filmēšanas procesā, arī es varētu
nopelnīt kaut vai pieticīgu summu ikdienas iztikai,
nepieciešamajiem rekvizītiem un jaunai
filmēšanas
tehnikai, piemēram, dronam, sporta videokamerai,
meža videokamerai vai labākam objektīvam priekš vecā
fotoaparāta. Tādēļ nolēmu pielikt visas pūles un
šoreiz izdarīt visu, ko vien spēju, lai
mūsu video
pamanītu un to sāktu skatīties.
Mūsu "jūtuba" videokanāla
popularizēšanas maratons ilga precīzi pusotru mēnesi
un nu vēlos izdarīt secinājumus.
.

.
Mūsu kanāls raksta
tapšanas brīdī.
.
Man šķita, ka
mēģinājums tieši tagad piesaistīt uzmanību mūsu "Fermas
kolliju piedzīvojumiem" varētu būt
veiksmīgs, jo vasarā
mūsu kolliji tika
uzņemti ASV esošajā "Skotu kolliju saglabāšanas
biedrībā" un kļuvuši par šīs kustības vēstnešiem
pasaulē. "Mūs beidzot ir pamanījuši pasaulē!"
nopriecājos es, un aizokeāna publikas
iepazīstināšanai ar mūsu dzīvi
fermā nolēmu no
iepriekš
filmētā speciāli
samontēt divus interneta seriālus ar īsiem, aptuveni
minūti gariem video, ņemot vērā dažu apgalvojumu, ka
mūsdienu cilvēks nespēj noturēt uzmanību ilgāk par
minūti. Pirmais tapa
mini seriāls "Uzņemšanas
laukumā" ("On the set") ar 25 sērijām,
pēc tam tika radīts otrs -
"Pašgatavotas spēles suņiem,
kazām un aitām" ("DIY games for dogs, goats &
sheeps") ar 15 īsām sērijām. Šajos
četrdesmit video centos parādīt visu labāko un
interesantāko, ko vairāku gadu laikā esam radījuši
un
nofilmējuši.
Kanāla apmeklējums
mazliet gan ir mainījies, taču par tā popularitāti
runāt vispār nav vērts. Četru gadu laikā kopš tā
izveides esam piesaistījuši 100 abonentus, pēc tam
progresējuši un vēl viena gada laikā tikuši jau līdz
200 abonentiem, bet pēdējā mēneša laikā mūsu
regulāro skatītājus skaits ir pieaudzis līdz 253
cilvēkiem. Šorīt, 13. decembrī, pirms ķēros pie
rakstīšanas, ievietoju
kanālā pēdējo šogad
paredzēto un īpaši pirmssvētku laikam pietaupīto
"On the set" 25. sēriju
"Perfect present" ("Ideāla dāvana").
Pēdējā mēnesī
kanāla skatītāju
vidējais pieaugums ir 2 cilvēki dienā, tādējādi
kļūst skaidrs, ka līdz gada beigām netiksim pat pie
300 abonentiem.
Visi video, kā jau
ierasts, tika pārpublicēti arī "FB" un ievietoti
daudzās domubiedru grupās, taču ar to
neapmierinājos. Lai
"jūtuba" kanālu
popularizētu, pārkāpu sev pāri un izveidoju lapas
arī "instagrammā" un "tiktokā". Pirmajā ievietoju
visas 57 šobrīd uzņemtās
seriāla "Fermas kolliju
piedzivojumi" sērijas, bet otrajā -
publicēju tikai īsos video. Pusotra mēneša laikā
"instagrammā" tiku pie 118 sekotājiem, bet video
skatījumu skaits bija visai niecīgs. Jauniešu vidū
superpopulārajā "tiktokā" gāja vēl sliktāk un tam kā
apliecinājumu saņēmu kāda 10 gadus jauna lecīga
ārzemju zēna komentāru, ka skan apmēram šādi: "Vai
tu vispār saproti, ka te neviens tavus "2 dolārus
vērtos suņu šovus" neskatīsies? Te ir "tiktoks"!"
Viņam bija taisnība - pirmajiem video bija pārdesmit
skatījumu, bet tie nekad netika atzīmēti ar "patīk".
Pēc kāda laika, kad "tiktokā" vairākas dienas pēc
kārtas maniem jaunuzlādētajiem video neviens vispār
pat nepievērsa uzmanību, sapratu, ka jāpārtrauca
lieka laika tērēšana. Pēc pusotra mēneša
neveiksmīgas pastāvēšanas "tiktok" lapu izdzēsu un
gibēju likvidēt arī "instagrammu", taču, izrādās, to
izdzēst nevar, tikai "apturēt uz laiku". Arī tas man
neizdevās, jo neatceros šīs lapas paroles. Tās tika
solīts nosūtīt uz
mūsu e-pastu, taču
neko neesmu saņēmis.
.

.
Kaza Ieva ir vispopulārākā no mums!
.
Kādēļ
mūsu video
neskatās? Vai tie ir tik slikti? Neinteresanti?
Protams, ne visiem var
interesēt
kolliju un āžu piedzīvojumi
lauku fermā, taču galvenā nepopularitātes
problēma ir šo te sociālo platformu algoritmi. Tie
paši izvēlas, kurus video ieteikt skatītājiem, kurus
atstāt bez ievērības vai meklēšanas rezultātos
ierindot, piemēram, 57. lappusē vai vēl tālāk. Jo
vairāk skatītāju, jo vairāk abonentu, jo vairāk pati
lapa "iesaka", ko skatīties. Bija skaidrs, ka
"tiktoka" rekomendācijās mēs vispār neesam, bet
kaza Ieva "jūtubā" ir "trāpījusi" un
savākusi
mūsu kanāla video
vislielāko skatījumu skaitu un piesaistījusi
visvairāk abonentu. Ilustrēšu to ar piemēriem.
Īsfilma "Spogulis", kurā
mūsu kolliji un citi
fermas
iemītnieki pirmo reizi ieskatījās paši savās sejās,
pusotra gada laikā ir skatīta vien 176 reizes, 9
reizes saņēmusi novērtējumu "patīk" un piesaistījusi
1 abonentu. Turpretī
"On the set" 15. sērija
"Stupid mirror" ("Stulbais spogulis"),
kurā tika izmantoti daži
īsfilmas "Spogulis"
fragmenti, tiek ieteikts tieši ar "jūtuba" algoritmu
un viena mēneša laikā šo video ir noskatījušies 11
830 reižu, tas saņēmis 55 "patīk" un piesaistījis
mūsu kanālam 30
jaunus abonentus. Bet pats pirmais testa video, ar
kuru mācījos ievietot video "jūtubā", kad
mūsu kanāls tika
izveidots, piecarpus gadu laikā ir skatīts 45 532
reizes, 278 cilvēkiem tas paticis un 24 nolēmuši
mūsu kanālu abonēt
arī turpmāk. Arī šajā video
kaza Ieva bada spoguli, tiesa gan,
mazāku.
Arī laiks, lai
pievērstu vietējās publikas uzmanību tam, ar ko mēs
nodarbojamies "Laimīgo
kolliju zemē
®",
likās vispieņemamākais, jo tikko par mums
TV3 rādīja veselus divus
raidījumus "Es mīlu savu suni", bet mūsu
uzticamās "Neatkarīgās Tukuma ziņas" publicēja lielu
rakstu -
Variebas šķūnī tapušās spēles suņiem novērtē
pasaules mērogā.
Tiek piedāvātas
speciālas datorprogrammas, lai analizētu video
pievienošanu un skatījumus - kad pievienot, cikos
pievienot, kādu nosaukumu tam dot, kādus
atslēgvārdus izmantot utt. Tas viss tādēļ, lai
"iztaptu" algoritmam. Ar analītiku nenodarbojos gan
- atzīstos, jo analīze, aprēķināšana, loģisku
secinājumu izdarīšana galīgi nav mans! Ņēmu vērā
ieteikumus un pievienoju saviem video arī tik nīstos
"heštegus", rūpīgi izvēlējos atslēgvārdus, taču ir
skaidrs, ka mani centieni sasniegt popularitāti
sociālajos tīklos un video platformās nav
vainagojušies panākumiem. Pusotra mēneša ilgušais
eksperiments šodien ir noslēdzies un man ir pilnīgi
skaidrs, ka vēlos vairāk laika izmantot "Fermas
kolliju piedzīvojumu" filmēšanai, "Gudro
kolliju laboratorijas
®"
attīstīšanai un "DOSAAF
kolliju sanitārā un sakaru dienesta"
restaurēšanai, diemžēl iztiekot bez drona un citiem
jauniem tehniskiem līdzekļiem, kuri tagad ir mājās
katram otrajam.
Bet, kas attiecas uz
sabiedrību, arvien vairāk attālinos no tās ne tikai
fiziski, bet arī domās. Kas zina, varbūt vēl kļūšu
par sociopātu vai pat īstu sociofobu! Labprāt
izdzēstos arī no "FB", taču to nevaru darīt
Lesijas
dēļ...
.
..

|