Publikācijas  

.

 

Fermas suņi pret robotiem

.

.

Lociņš, Hosento un Keisija ar "Kaziņu".

..

Sveiciens robotu ražotājiem no Variebas!

.

Var, protams, mani apspļaudīt un apgalvot, ka esmu stagnāts, kas iestājas pret visu progresīvo, bet vispasaules robotizāciju neatbalstu. It sevišķi, ja tā ienāk laukos. Tagad roboti slauc govis, pļauj zāli un veic citus darbus, taču fakts, ka kompānija "Boston Dynamics" sākusi reklamēt savas dzeltenās suņveidīgās mašīnas kā suņu (lasi – arī kolliju!) aizstājējus, ganot aitas, mani aizskāra pa īstam.

Patēriņa sabiedrības galvenais mērķis ir aizstāt visus un visur, lai varētu samazināt jebkādas izmaksas, tādējādi saraušot pēc iespējas lielāku peļņu. Cilvēki jau sen dažādās ražotnēs tiek aizstāti ar mašīnām, tagad laiks ķerties pie dzīvniekiem. Šādi turpinot, varēs samazināt, bet vēlāk varbūt  pavisam izskaust suņus no mūsu dzīves, atstājot tiem vietu zooloģiskajos dārzos vai privātās eksotisko būtņu (ne-robotu) kolekcijās. Turklāt roboti nav jābaro, tie nemet spalvu, vienmēr klausa un neslimo. Atliek vienīgi savā ārprātā aizdomāties līdz robotizētām aitām, kurām nav jāēd, bet vilna aug mākslīgi. To pēc tam varēs nocirpt robotizētie suņi...

Kā protestu un parodiju nolēmu uzņemt īsfilmu "Robotkaza", kurā kollijs Lociņš savā darbnīcā izgatavojis kazu – robotu, kas vazājas pa fermu un izjauc ikdienas kārtību un lauku idilli. Sevišķi pēc "Boston Dynamics" konkurenta "Kawasaki" jaunākā izgudrojuma - jājamāža "Bex" publiskas prezentācijas sapratu, ka man steidzami jārīkojas.

.

.

Lociņa radītā "Kaziņa" tika radīta kā fermas palīgs.

.

"Kaziņas" tapšana sākās ar neveiksmi. Kļūdījos aprēķinos un detaļas robotkazas korpusam sazāģēju neprecīzi. Viss bija šķībi. Iemetu visu šķūnī un nolēmu, ka laikam jau man nevajag ķerties pie šī darba, taču vēlme īstenot scenārijā iecerēto izrādījās spēcīgāka. Nākamajā dienā ņēmu jaunus materiālus un topošā robota korpusu izgatavoju vēlreiz. Šoreiz viss sanāca.

"Kaziņas" korpuss tika izgatavots no presētā mēbeļkartona gabaliem un maziem dēlīšiem, bet galva - no divām tukšām konservbundžām un vara ūdens caurulēm, kas, nedaudz saliektas, kalpoja par ragiem. Kakla stiprināšanai izmantoju vecu gultas atsperi, bet pie katras kājas piemontēju riteņu bloku no putekļusūcēja - robota "Roomba". Korpusu papildināju ar dažiem kustīgiem mehānismiem no vecie printeriem, kurus man tik ļoti patīk jaukt ārā.

Viss "Kaziņas" pagatavošanas process aizņēma divas dienas. Kad lielākais darbs - korpuss - tika pabeigts, atlika tajā ievietot elektroniku - uztvērēju un divus motoriņu kontrolierus - katras puses kāju pārim pa vienam. Lai viss darbotos, shēmas barošanai izmantoju akumulatoru no Hosento elektrotraktora. Kaziņa ir radiovadāma un pirmais mēģinājums to vadīt istabā izrādījās necerēti veiksmīgs.

Lai sērijā "Robotkaza" saīsinātu "Kaziņas" izgatavošanai atvēlēto laiku, nolēmu, ka Lociņš šķūņa darbnīcā darbosies viens pats.

.

.

"Konservgalva".

.

Tālāk jau nāca pats sarežģītākais - "Kaziņas" nedarbu filmēšana.

Piena kanniņas izgāšanu un 30 olu nomešanu no soliņa nofilmēju vienā dienā, un tā bija ļoti liela veiksme. Olu krišanu nācās filmēt divreiz, jo pirmajā reizē nebiju aprēķinājis to ripošanas virzienu un tālumu. 29 no 30 olām bija vārītas, bet viena svaiga, kura otrajā gāšanas reizē arī sašķīda tieši tā, kā bija ieplānots. Lai olu paliktni robotkaza varētu aizķet, vajadzēja izmantot palīglīdzekli - zem tā paliktu dēlīti. Piena kanniņa nokrita ļoti veiksmīgi un izlijušā piena divas tērcītes pēc laika savienojās vienā. Tūlīt arī bija klāt vistas, lai visu nokoptu.

Visvairāk mani pārsteidza kazu reakcija uz "Kaziņu". Biju pilnīgi pārliecināts, ka ziņkārīgās kazas pievērsīs robotam uzmanību un pat baidīsies no tā, taču tās dažas kazas, kas filmēšanas brīdī atradās pagalmā, "Kaziņai" nepievērsa pārāk lielu uzmanību.

"Kaziņas" destruktīvās rīcības laikā filmā redzams, kā Hosento "no šausmām" uzrāpies uz sarkanā busiņa logu tīrītājiem un tur sēž uz tiem. Šim skatam patiesībā ar robotkazu nav nekāda sakara, to uzfilmēju nejauši, bet šāda sēdēšana ļoti iederējās "Robotkazas" sižetā.

.

.

Hosento spēj nosēdēt uz logu tīrītājiem, man vēl joprojām nav skaidrs.

.

Gribēju izmantot arī veļas mazgāšanas tēmu, tādēļ no šķūna tika iznests mazais statīvs drēbju žāvēšanai, kurš tika izgatavots "Mazās veļas dienas" uzņemšanai. Pēc scenārija "Kaziņa" brauca tam garām, tīšā aizķēra striķi un kopā ar izmazgātajām drēbēm to vilka prom pa zemi. Striķi piekabināju pie "Kaziņas" astes, par kuru tika izmantota veca batuta atspere. Tagad atlika uzfilmēt vēl pēdējo nedarbu - veļasmašīnas "Rīga" badīšanu. Izdevās labāk, nekā bija iecerēts. Šī mašīna bija viegla, tai nebija motora un tādēļ "Kaziņai" ne tikai izdevās sabadīt veļasmašīnu, bet pat to apgāzt.

Pēc tam ātri sakrāmēju pie šķūna dažādas grabažas, imitējot nevajadzīgu lūžņu kaudzi, un tai pa virsu uzliku arī robotkazu. Lociņš, noskatījies uz šausmās, ko viņa izgudrojums fermā īsā laikā sastrādājies, bija nolēmis savu darbu izmest kā nekam nederīgu.

Vēl varu vienīgi piebilst, ka "Kaziņas" nedarbus filmēju viens pats un pats grūtākais bija vienlaicīgi strādāt ar videokameru, rekvizītiem un vēl vadīt robotkazu ar pulti.

.

Robotu bildes

.

Svārstījos, vai man vajadzētu ievietot te arī elektronisko suņu un āžu bildes, līdz nolēmu, ka ilustrācijai abi izstrādājumi jāparāda gan.

.

.

Spots esot iemācīts ganīt aitas. Interesanti, kā kabinetos sēdoši konstruktori spēja paredzēt visas situācijas, kas var notikt pļavā, un tās ieprogrammēt?

.

.

Beks ir jājamāzis, kas laikam aizstās zirgus. Vēl tas esot paredzēts vieglu nastu pārvadāšanai. Burkānus un kāpostus japāņu izstrādātā programma āža darbināšanai gan nepazīst.

.

Lai plastamasas suņi gana plastamasas āžus, bet "Laimīgo kolliju zemē ®" īsti kolliji ganīs īstas aitas un kazas!

.

No ķirbjiem pie tomātiem

.

Kad tieši divus gadus atpakaļ, arī septembrī, bildēju Hosento, kurš guļ Lejas pļavā uz galda un grauž ķirbi, nolēmu, ka nākotnē vajadzētu izdomāt sižetu kādai "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijai par Hosento un ķirbjiem. Arī nosaukums "Hosento un ķirbento" ienāca man prātā tieši tad. Atlika vien gaidīt nākamo rudeni ar bagātīgi ķirbju ražu, kāda jau iepriekš pāris reizes "Straumēnos" ir bijusi.

.

.

"Hosento un ķirbento".

.

Taču, kad pienāca nākamais rudens, atlika vien noplātīt rokas un konstatēt, ka ķirbju filmēšanai nav un nebūs. Tie bija pārāk vēlu iestādīti, gaidot, kamēr dārzam tiks aplikts apkārt žogs. Savukārt, tie daži, kas izauguši, bija pārāk mazi un turklāt vistu saknābāti, lai derētu grandiozai darbībai ar ķirbjiem.

Pērnruden, uzņemot sēriju "Traktors 2: Radiovadīšana", kaza Ieva ļoti interesējās par kabaci uz ritentiņiem. Kad vilku to aiz striķīša, kaza nāca pakaļ un centās kost kabacī. Šie daži kadri "Traktorā 2" tika iekļauti, taču gribēju šo darbību nākotnē attīstīt. Un kādēļ gan iecerētajā filmā "Hosento un ķirbento" nevarētu iekļaut šādas izdarības ar kabačiem, kuri bēg no kazām? Turklāt vēl varētu uztaisīt gurķu vilcieniņu!

Tad pienāca šis rudens un no ķirbjiem atkal nekā... Bet bija radusies jauna ideja par to, ka starp aitu Hertu un āzi Olimpu varētu notikt īpašs dažādu dārzeņu ātrēšanas duelis. Uztaisīju pat sarkanu rezultātu tablo ar lampiņām, taču stāsta nebija...

.

.

Olimps brokastīs piebāzis muti ar gurķi.

.

Domājot par iepriekšpieminēto gurķu vilcieniņu, iedomājos, ka tā vietā mūsu kolliji varētu sarīkot jautras sacensības, laižot pa slīpu virsmu lejā gurķus uz ritentiņiem.

Beigu beigās nolēmu bez īpaša stāsta visu minēto apvienot vienā sērijā "Hosento un ķirbento" - dzīvnieki rudenī dažādi izklaidējas ar dārzeņiem.

Vispirms mēģināju uzfilmēt lielā Olimpa un Hertas duelēšanos, taču nofilmētais man nepavisam nepatika ne tehniski, ne arī fona ziņā. Viss tika pārfilmēts vēlreiz šķūņa galā un Olimps ar Hertu ēda gan ābolus, gan gurķus, gan burkānus. Herta visos trijos ēšanas etapos zaudēja Olimpam.

.

.

Herta cenšas neatpalikt no Olimpa.

.

No divām galda virsmām uz ātru roku sameistaroju trasi un apakšējo daļu ar krītu sadalīju vairākās zonās, katrai piešķirot kādu punktu vērtību. Pašā augšā pieskrūvēju plānu līstīti, uz kuras izvietoju trīs gurķus. Tie bija piestiprināti speciāli izgatavotām platformiņām ar pudeļu korķu riteņiem. Zem katra "gurķvedēja" paliku gabaliņu desas. Kolliju uzdevums - meklējot kārumu, pārripināt pakaļējos riteņus pāri līstītei, tādējādi dodot impulsu gurķiem uzsākt kustību lejā. Nomocījos ar visiem trijiem kollijiem vismaz 20 reizes ar katru, taču tikai vienīgi Keisijai izdevās vienu reizi gurķus uz riteņiem pareizi dabūt lejā. Citos gadījumos neprecīzi izgatavoto platformu ritenīšu dēļ, "gurķvedēji" sagriezās šķērsām, apstājās un līdz punktu zonām nemaz nenokļuva. Papildus tam vēl suņi, ķeksējot desu, visbiežāk pagrūda braucamos uz sāniem. Ar ļoti lielu vilšanos devos mājup. Sapratu, ka mana iecere ir izgāzusies un nerealizējama. Kas gan tā par spēli, ja no vairākiem desmitiem reižu kādam izdodas to nospēlēt?

.

.

Lociņš pirmo reizi ripina tomātus.

.

Kad biju izbēdājies, ienāca prātā ideja, ka "gurķvedēju" vietā kolliji pa šo spēļu galdu varētu ripināt tomātus. Par laimi, siltumnīcā atradās seši apmēram apaļi tomāti un nākamajā dienā pie galda virsmas augšā tika pieskrūvēti tāda paša skaita mērču pudeļu vāciņi. Uz tiem liku kārumus, virsū tomātus un tajā dienā uzfilmējām nelielas minisacensības jeb "Tomātu ripināšanu 2022". Kaut gan tomāti ripoja labi, filmēt nācās vairākkārt, jo reizēm tomāti no galda lejā noripoja zālē un laukumos nepalika. Toties ļoti labi fonā izskatījās aitu bars! Tieši tā arī "Laimīgo kolliju zemē ®" jābūt - kamēr ganāmpulks  rāms, tikmēr kolliji spēlē spēles.

.

.

Keisijai atlicis vēl pēdējais tomāts.

.

Visa šī gurķu un tomātu ripināšana divu dienu garumā raisīja pārdomas un atklāja dažādas nākotnē novēršamas tehnikas kļūmes, jo es ļoti vēlos šo perspektīvo spēli pārvērst par ikgadējām rudens sacensībām, piedomājot pie sīkumiem un attiecīgi noformējot spēļu vietu.

Vēl tikai atlika pēdējais - uzlikt kabaci uz riteņiem un pakaitināt kazu Ievu. Pēc scenārijā paredzētā, Lociņš ar tā paša aparāta palīdzību, kas vilka drēbes augšā ozolā sērijā "Lielā veļas diena 6: Kokā", cauri "Dollijas parkam ®" vilks kabaci. Vispirms piedzīvoju tehnisku vilšanos, jo aparāts vaļīgās transmisijas siksnas dēļ nespēja pavilkt aiz makšķerauklas pat kabaci uz riteņiem. Mašīnas darbība tika nofilmēta atsevišķi, bet kabaci kadrā vilka Ieva. Nākamā vilšanās bija vēl lielāka - kaza Ieva, kura vēl pērnruden teciņus skrēja pakaļ kabacim un koda tajā, par šādu izklaidi vairs neinteresējās un arī kabacis viņai vairs negaršoja. Saucām talkā citas kazas - Ķimeni, Tunci un Lollu, taču rezultāts tāds pats. Tikai ar Lollu man izdevās nofilmēt burtiski dažas sekundes un šie kadri arī ir izmantoti sērijā "Hosento un ķirbento".

.

.

Hosento ripina ātri.

.

Skats ar Ķimeni, kura izbāzusi galvu pa šķūņa apakšu un nelaimīga skatās uz kabaci, kuru nevar aizsniegt, tika uzfilmēts nejauši. Arī kabača tur nebija, to pēc tam uzfilmēju atsevišķi zālē. Arī Olimpa saulespuķes ēšana ir filmēta citugad, bet tagad šī ainiņa iederējās kopējā rudens tematikā.

Kas zina, varbūt nākotnē, kad beidzot "Straumēnos" sagaidīsim bagātīgu ražu, sarīkosim arī ķirbju ripošanas sacensības, bet šogad par to vairs nedomāšu.

.

  Video
.  

74. sērija "Robotkaza" (2022) "Go robot goat!"


73. sērija "Hosento un ķirbento" (2022) "Hosento and kirbento"


..

Pauze

.

"Kaziņa" tiks saglabāta vēsturei un varbūt vēl arī kādai citai "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijai, taču jūtos noguris no savas "meistarošanas" un vēlos kādu laiku - apmēram gadu - no tās atpūsties. Tā vietā pievērsīšos šķūņa maketa un galda spēles izgatavošanai, spēlēšos ar dzīvnieku figūriņām un turpināšu iesākto "Hosento fermu".

.

  Par mums raksta citi
.  

»  Fermas suņus neizkonkurēt!


..

 

.

 

.

.

0

 


 
 
 
 

2000-2022 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0