.

Fermas suņi
pret robotiem
.

.
Lociņš,
Hosento un
Keisija ar "Kaziņu".
..
Sveiciens robotu ražotājiem no Variebas!
.
Var, protams, mani apspļaudīt
un apgalvot, ka esmu stagnāts, kas iestājas pret visu progresīvo, bet
vispasaules robotizāciju neatbalstu. It sevišķi, ja tā ienāk laukos. Tagad
roboti slauc govis, pļauj zāli un veic citus darbus, taču fakts, ka
kompānija "Boston Dynamics" sākusi reklamēt savas dzeltenās suņveidīgās
mašīnas kā suņu (lasi arī kolliju!) aizstājējus,
ganot aitas, mani aizskāra pa īstam.
Patēriņa sabiedrības galvenais
mērķis ir aizstāt visus un visur, lai varētu samazināt jebkādas izmaksas,
tādējādi saraušot pēc iespējas lielāku peļņu. Cilvēki jau sen dažādās
ražotnēs tiek aizstāti ar mašīnām, tagad laiks ķerties pie dzīvniekiem. Šādi
turpinot, varēs samazināt, bet vēlāk varbūt pavisam izskaust suņus no mūsu
dzīves, atstājot tiem vietu zooloģiskajos dārzos vai privātās eksotisko
būtņu (ne-robotu) kolekcijās. Turklāt roboti nav jābaro, tie nemet spalvu,
vienmēr klausa un neslimo. Atliek vienīgi savā ārprātā aizdomāties līdz
robotizētām aitām,
kurām nav jāēd, bet vilna aug mākslīgi. To pēc tam varēs nocirpt robotizētie
suņi...
Kā
protestu un parodiju nolēmu uzņemt īsfilmu "Robotkaza",
kurā kollijs Lociņš
savā darbnīcā
izgatavojis kazu
robotu, kas vazājas pa fermu
un izjauc ikdienas kārtību un lauku idilli. Sevišķi pēc "Boston Dynamics"
konkurenta "Kawasaki" jaunākā izgudrojuma - jājamāža "Bex" publiskas
prezentācijas sapratu, ka man steidzami jārīkojas.
.

.
Lociņa radītā "Kaziņa"
tika radīta kā fermas
palīgs.
.
"Kaziņas"
tapšana sākās ar neveiksmi. Kļūdījos aprēķinos un detaļas
robotkazas
korpusam sazāģēju neprecīzi. Viss bija šķībi. Iemetu visu šķūnī un nolēmu,
ka laikam jau man nevajag ķerties pie šī darba, taču vēlme īstenot scenārijā
iecerēto izrādījās spēcīgāka. Nākamajā dienā ņēmu jaunus materiālus un
topošā robota
korpusu izgatavoju vēlreiz. Šoreiz viss sanāca.
"Kaziņas"
korpuss tika izgatavots no presētā mēbeļkartona gabaliem un maziem dēlīšiem,
bet galva - no divām tukšām konservbundžām un vara ūdens caurulēm, kas,
nedaudz saliektas, kalpoja par ragiem. Kakla stiprināšanai izmantoju vecu
gultas atsperi, bet pie katras kājas piemontēju riteņu bloku no
putekļusūcēja - robota "Roomba". Korpusu papildināju ar dažiem kustīgiem
mehānismiem no vecie printeriem, kurus man tik ļoti patīk jaukt ārā.
Viss "Kaziņas"
pagatavošanas process aizņēma divas dienas. Kad lielākais darbs - korpuss -
tika pabeigts, atlika tajā ievietot elektroniku - uztvērēju un divus
motoriņu kontrolierus - katras puses kāju pārim pa vienam. Lai viss
darbotos, shēmas barošanai izmantoju akumulatoru no
Hosento elektrotraktora.
Kaziņa ir
radiovadāma un pirmais mēģinājums to vadīt istabā izrādījās necerēti
veiksmīgs.
Lai sērijā "Robotkaza"
saīsinātu "Kaziņas"
izgatavošanai atvēlēto laiku, nolēmu, ka
Lociņš šķūņa darbnīcā darbosies viens pats.
.

.
"Konservgalva".
.
Tālāk jau nāca pats sarežģītākais - "Kaziņas"
nedarbu filmēšana.
Piena kanniņas izgāšanu un 30 olu nomešanu no
soliņa nofilmēju
vienā dienā, un tā bija ļoti liela veiksme. Olu krišanu nācās
filmēt divreiz, jo
pirmajā reizē nebiju aprēķinājis to ripošanas virzienu un tālumu. 29 no 30
olām bija vārītas, bet viena svaiga, kura otrajā gāšanas reizē arī sašķīda
tieši tā, kā bija ieplānots. Lai olu paliktni
robotkaza varētu aizķet, vajadzēja izmantot
palīglīdzekli - zem tā paliktu dēlīti. Piena kanniņa nokrita ļoti veiksmīgi
un izlijušā piena divas tērcītes pēc laika savienojās vienā. Tūlīt arī bija
klāt vistas, lai visu nokoptu.
Visvairāk mani pārsteidza
kazu reakcija uz "Kaziņu".
Biju pilnīgi pārliecināts, ka ziņkārīgās
kazas pievērsīs
robotam uzmanību un pat baidīsies no tā,
taču tās dažas kazas,
kas filmēšanas
brīdī atradās pagalmā, "Kaziņai"
nepievērsa pārāk lielu uzmanību.
"Kaziņas"
destruktīvās rīcības laikā
filmā redzams, kā
Hosento "no šausmām" uzrāpies uz sarkanā
busiņa logu tīrītājiem un tur sēž uz tiem. Šim skatam patiesībā ar
robotkazu nav
nekāda sakara, to uzfilmēju
nejauši, bet šāda sēdēšana ļoti iederējās "Robotkazas"
sižetā.
.

.
Kā
Hosento spēj nosēdēt uz logu tīrītājiem,
man vēl joprojām nav skaidrs.
.
Gribēju izmantot arī veļas mazgāšanas tēmu,
tādēļ no šķūna tika iznests mazais statīvs drēbju žāvēšanai, kurš tika
izgatavots "Mazās
veļas dienas" uzņemšanai. Pēc scenārija "Kaziņa"
brauca tam garām, tīšā aizķēra striķi un kopā ar izmazgātajām drēbēm to
vilka prom pa zemi. Striķi piekabināju pie "Kaziņas"
astes, par kuru tika izmantota veca batuta atspere. Tagad atlika
uzfilmēt vēl pēdējo
nedarbu - veļasmašīnas "Rīga"
badīšanu. Izdevās labāk, nekā bija iecerēts. Šī
mašīna bija viegla, tai nebija motora un
tādēļ "Kaziņai"
ne tikai izdevās sabadīt
veļasmašīnu, bet pat to apgāzt.
Pēc tam ātri sakrāmēju pie šķūna dažādas
grabažas, imitējot nevajadzīgu lūžņu kaudzi, un tai pa virsu uzliku arī
robotkazu.
Lociņš,
noskatījies uz šausmās, ko viņa izgudrojums
fermā īsā laikā sastrādājies, bija nolēmis
savu darbu izmest kā nekam nederīgu.
Vēl varu vienīgi piebilst, ka "Kaziņas"
nedarbus filmēju
viens pats un pats grūtākais bija vienlaicīgi strādāt ar videokameru,
rekvizītiem un vēl vadīt
robotkazu ar pulti.
.
Robotu bildes
.
Svārstījos, vai man vajadzētu ievietot te arī
elektronisko suņu un āžu bildes, līdz nolēmu, ka ilustrācijai abi
izstrādājumi jāparāda gan.
.

.
Spots esot iemācīts
ganīt aitas. Interesanti, kā kabinetos
sēdoši konstruktori spēja paredzēt visas situācijas, kas var notikt pļavā,
un tās ieprogrammēt?
.

.
Beks ir jājamāzis, kas laikam aizstās
zirgus. Vēl tas esot
paredzēts vieglu nastu pārvadāšanai. Burkānus un kāpostus japāņu izstrādātā
programma āža
darbināšanai gan nepazīst.
.
Lai plastamasas suņi gana plastamasas āžus,
bet "Laimīgo
kolliju zemē
®"
īsti kolliji ganīs īstas
aitas un kazas!
.
No ķirbjiem pie tomātiem
.
Kad tieši divus gadus atpakaļ, arī septembrī,
bildēju Hosento, kurš guļ Lejas pļavā uz galda un grauž ķirbi, nolēmu, ka
nākotnē vajadzētu izdomāt sižetu kādai
"Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijai
par Hosento un ķirbjiem. Arī nosaukums "Hosento un ķirbento" ienāca man
prātā tieši tad. Atlika vien gaidīt nākamo rudeni ar bagātīgi ķirbju ražu,
kāda jau iepriekš pāris reizes "Straumēnos" ir bijusi.
.

.
"Hosento
un ķirbento".
.
Taču, kad pienāca nākamais rudens, atlika vien
noplātīt rokas un konstatēt, ka ķirbju
filmēšanai nav un nebūs. Tie bija
pārāk vēlu iestādīti, gaidot, kamēr dārzam tiks aplikts apkārt žogs.
Savukārt, tie daži, kas izauguši, bija pārāk mazi un turklāt vistu
saknābāti, lai derētu grandiozai darbībai ar ķirbjiem.
Pērnruden, uzņemot
sēriju "Traktors 2: Radiovadīšana",
kaza Ieva ļoti interesējās par kabaci uz
ritentiņiem. Kad vilku to aiz striķīša,
kaza nāca pakaļ un centās kost
kabacī. Šie daži kadri "Traktorā 2" tika iekļauti, taču gribēju šo
darbību nākotnē attīstīt. Un kādēļ gan iecerētajā
filmā "Hosento un ķirbento"
nevarētu iekļaut šādas izdarības ar kabačiem, kuri bēg no
kazām? Turklāt vēl
varētu uztaisīt gurķu vilcieniņu!
Tad pienāca šis rudens un no ķirbjiem atkal
nekā... Bet bija radusies jauna ideja par to, ka starp
aitu Hertu un
āzi
Olimpu varētu notikt īpašs dažādu dārzeņu ātrēšanas duelis. Uztaisīju pat
sarkanu rezultātu tablo ar lampiņām, taču stāsta nebija...
.

.
Olimps brokastīs piebāzis muti ar gurķi.
.
Domājot par
iepriekšpieminēto gurķu vilcieniņu, iedomājos, ka tā vietā
mūsu kolliji
varētu sarīkot jautras sacensības, laižot pa slīpu virsmu lejā gurķus uz
ritentiņiem.
Beigu beigās nolēmu bez īpaša stāsta visu minēto apvienot
vienā sērijā "Hosento un
ķirbento" - dzīvnieki rudenī dažādi izklaidējas ar dārzeņiem.
Vispirms mēģināju
uzfilmēt lielā
Olimpa un
Hertas
duelēšanos, taču nofilmētais man nepavisam nepatika ne tehniski, ne arī fona
ziņā. Viss tika pārfilmēts vēlreiz šķūņa galā un
Olimps ar
Hertu ēda gan
ābolus, gan gurķus, gan burkānus.
Herta visos trijos ēšanas etapos zaudēja
Olimpam.
.

.
Herta cenšas neatpalikt no
Olimpa.
.
No divām galda virsmām uz ātru roku
sameistaroju trasi un apakšējo daļu ar krītu sadalīju vairākās zonās, katrai
piešķirot kādu punktu vērtību. Pašā augšā pieskrūvēju plānu līstīti, uz
kuras izvietoju trīs gurķus. Tie bija piestiprināti speciāli izgatavotām
platformiņām ar pudeļu korķu riteņiem. Zem katra "gurķvedēja" paliku
gabaliņu desas. Kolliju uzdevums - meklējot kārumu, pārripināt pakaļējos
riteņus pāri līstītei, tādējādi dodot impulsu gurķiem uzsākt kustību lejā.
Nomocījos ar visiem trijiem kollijiem vismaz 20 reizes ar katru, taču
tikai vienīgi Keisijai izdevās vienu reizi gurķus uz riteņiem pareizi dabūt
lejā. Citos gadījumos neprecīzi izgatavoto platformu ritenīšu dēļ,
"gurķvedēji" sagriezās šķērsām, apstājās un līdz punktu zonām nemaz
nenokļuva. Papildus tam vēl suņi, ķeksējot desu, visbiežāk pagrūda braucamos uz
sāniem. Ar ļoti lielu vilšanos devos mājup. Sapratu, ka mana iecere ir
izgāzusies un nerealizējama. Kas gan tā par spēli, ja no vairākiem desmitiem
reižu kādam izdodas to nospēlēt?
.

.
Lociņš pirmo reizi
ripina tomātus.
.
Kad biju izbēdājies, ienāca prātā ideja, ka
"gurķvedēju" vietā kolliji pa šo spēļu galdu varētu ripināt tomātus. Par
laimi, siltumnīcā atradās seši apmēram apaļi tomāti un nākamajā dienā pie
galda virsmas augšā tika pieskrūvēti tāda paša skaita mērču pudeļu vāciņi.
Uz tiem liku kārumus, virsū tomātus un tajā dienā
uzfilmējām nelielas
minisacensības jeb "Tomātu ripināšanu 2022".
Kaut gan tomāti ripoja labi,
filmēt nācās vairākkārt, jo reizēm tomāti no galda lejā noripoja
zālē un laukumos nepalika. Toties ļoti labi fonā izskatījās
aitu bars! Tieši tā
arī "Laimīgo
kolliju zemē
®"
jābūt - kamēr ganāmpulks rāms, tikmēr kolliji spēlē spēles.
.

.
Keisijai atlicis vēl pēdējais tomāts.
.
Visa šī gurķu un tomātu ripināšana divu dienu
garumā raisīja pārdomas un atklāja dažādas nākotnē novēršamas tehnikas
kļūmes, jo es ļoti vēlos šo perspektīvo spēli pārvērst par ikgadējām rudens
sacensībām,
piedomājot pie sīkumiem un attiecīgi noformējot spēļu vietu.
Vēl tikai atlika pēdējais - uzlikt kabaci uz
riteņiem un pakaitināt kazu
Ievu. Pēc scenārijā paredzētā,
Lociņš ar tā paša aparāta palīdzību, kas
vilka drēbes augšā ozolā sērijā "Lielā
veļas diena 6: Kokā", cauri "Dollijas
parkam
®"
vilks kabaci. Vispirms piedzīvoju tehnisku vilšanos, jo aparāts vaļīgās
transmisijas siksnas dēļ nespēja pavilkt aiz makšķerauklas pat kabaci uz
riteņiem. Mašīnas darbība tika
nofilmēta atsevišķi, bet kabaci kadrā vilka
Ieva. Nākamā vilšanās
bija vēl lielāka - kaza
Ieva, kura vēl pērnruden teciņus skrēja pakaļ kabacim un koda
tajā, par šādu izklaidi vairs neinteresējās un arī kabacis viņai vairs
negaršoja. Saucām talkā citas
kazas - Ķimeni, Tunci un Lollu, taču rezultāts tāds pats. Tikai
ar Lollu man izdevās nofilmēt
burtiski dažas sekundes un šie kadri arī ir izmantoti sērijā "Hosento
un ķirbento".
.

.
Hosento ripina ātri.
.
Skats ar Ķimeni, kura izbāzusi galvu pa šķūņa
apakšu un nelaimīga skatās uz kabaci, kuru nevar aizsniegt, tika
uzfilmēts nejauši.
Arī kabača tur nebija, to pēc tam
uzfilmēju atsevišķi zālē. Arī
Olimpa
saulespuķes ēšana ir filmēta
citugad, bet tagad šī ainiņa iederējās kopējā rudens tematikā.
Kas zina, varbūt nākotnē, kad beidzot "Straumēnos"
sagaidīsim bagātīgu ražu, sarīkosim arī ķirbju ripošanas
sacensības, bet
šogad par to vairs nedomāšu.
.
Video |
. |
|
 |
73. sērija "Hosento
un ķirbento"
(2022) "Hosento and kirbento"
 |
|
 |
74. sērija "Robotkaza"
(2022) "Go robot goat!"
 |
|
 |
75. sērija "Plamparāts
2: Sapņu ķērājs"
(2022) "Desire machine"
 |
|
..
Kā piepildīt sapņus?
.
Divus gadus atpakaļ, 2020. gada rudenī
āzītis Plampačs
izgudroja "Plamparātu",
ar kuru samazināt priekšmetus, lai tos varētu ievietot koferī, piemēram,
ķirbi. Taču, ko darīt, ja vairs nav nekā, ko papes kastē ievietot? Vai ir
iespējams radīt tādu mašīnu, kura varētu uzminēt
fermas iemītnieku vēlmes un tās piepildīt?
Lai to noskaidrotu, tika rakstīts scenārijs
sērijai "Plamparāts 2:
Sapņu ķērājs".
Kad
Plampačs lielajā siena šķūnī atkal radījis
jaunu ierīci, bet Hosento
ar Keisiju
pacietīgi gaidījuši ārā uz siena ruļļiem, baidoties talantīgo konstruktoru
iztraucēt darbā, bija pienācis laiks sarkano mašīnu izmēģināt. Tavu brīnumu
- tā strādā! "Plamparāts
2" izpilda
Plampača vēlmi paēst burkānus, apgādā
aitu Hertu
ar āboliem, kazu Ievu
ar kāpostiem, Hosento
saņem kauliņu, bet Keisijai
un Lociņam tiek
pilns koferis ar dažādām suņu rotaļlietām.
.

.
Plampa ar "Plamparātu
2".
.
"Plamparāta 2" filmēšana notika divas
dienas un tā bija grūta un ļoti nervoza. Šoreiz sarkanais aparāts, kurš bija
tapis jau vasaras sākumā, nolikts šķūnī un gaidīja rudens
filmēšanu, mani
nepievīla - visi mehānismi un ierīces strādāja lieliski. Negaidītas
problēmas sagādāja galvenās lomas atveidotājs
Plampačs, kurš nekādi negribēja ne ēst
burkānus koferī, ne meklēt kārumus uz paša izgudrotā aparāta. Tādēļ
Plampača
darbošanās ap šo visu
filmiņā ir redzama visai maz - ar milzīgām pūlēm un neskaitāmiem
piegājieniem tika nofilmēts
minimums, lai vismaz varētu šādas ainas parādīt. Kas noticis ar āzi, īsti
nesaprotu. Lai gan viņš allaž ir bijis flegmatisks un mazaktīvs pēc dabas,
agrāk viņam interesēja kaut kāda darbošanās, ja par to var dabūt kārumus.
Iespējams, āzis ir zaudējis interesi, kļūstot vecākam - mainās dzīvnieka
uzvedība un intereses, bet varbūt tas pašu vainas dēļ - šogad ar
Plampaču neesam
darbojušies gandrīz nemaz.
.

.
Herta nolēmusi apēst visus ābolus.
.
Vēl lielas grūtības negaidīti sagādāja zemā
rudens saule. Pirmajā
filmēšanas dienā tā burtiski ik pēc dažām minūtēm mainīja savu
spilgtumu, te pazuda aiz mākoņa, te atkal parādījās.
Pirms ābolu ēšanas ainas bažījos, vai arī
Herta
neatteiksies "pabrokastot", jo ābolus tā pieēdusies "līdz malām" katru dienu
un dažas augļu šķirnes pat brāķē un neēd. Ar ābolu šķirni man tomēr izdevās
uzminēt un Herta
tik kāri metās pie kofera, ka pēc nepieciešamo skatu
nofilmēšanas burtiski ar varu bija jārauj
nost un jānospundē siena šķūnī, jo bija skaidrs, ka viņa nolēmusi pieveikt
visu koferi līdz pēdējam ābolam.
.

.
Ieva kož kāpostos.
.
Kad
Herta bija glābta no pārēšanās, laiks bija
kazai Ievai nākt
un kost kāpostgalvās, un to viņa darīja ar lielu apetīti. Pateicoties
saulei, izdevās uzņemt ļoti interesantus skatus, kuros uz kofera vāka pretī
Ievai redzama
viņas galvas ēna ar visiem ragiem. Arī tā koda kāpostos. Pēc
filmēšanas
paredzēts neapēstos kāpostus ar burkāniem saēvelēt un ieskābēt pašu ēšanai.
.

.
Hosento ticis pie kauliņa.
.
Hosento es nolēmu iepriecināt ar jēra kājas
kauliņu un te nebija ne mazāko šaubu, vai viņš to ēdīs. Kauliņa izņemšana no
kofera gan tika parfilmēta
otrreiz, jo Hosis,
pieejot tam klāt, pēkšņi bija ļoti samulsis vai pārsteigts un saminstinājās,
nesaprotot, vai tad to patiešām drīkt ņemt?
Lociņam un
Keisijai sākumā gribēju iebērt koferī daudz
dažādu bumbiņu, bet tad pārdomāju un nolēmu
filmēšanā izmantot rotaļlietu kolekciju,
kuru ilgus gadus biju speciāli taupījis cerībā, ka
mūsu fermā reiz būs savs kucēnu metiens,
taču tas diemžēl nav piepildījies. Rotaļlietu bija vairāk, visas pat
nesatilpa koferī.
.

.
Lociņam ar
Keisiju vairāk gribas paspēlēties.
.
Pats aparāts tapa trīs dienas, bet tā korpuss
jau bija izgatavots iepriekšvasar, turklāt citiem mērķiem - vispirms domāju,
ka taps "bumbiņmašīna", par kuru biju sapņojis tik ilgus gadus, pēc tam, kad
šī doma bija atmesta, - taps vertikāls dzīvnieku izgatavots "Magnitonc 2",
lai kūtī sarīkotu diskotēku, pieminot leģendāro un man mīļo indiešu filmu
"Diskodejotājs". ATomēr abas šīs idejas noliku malā, jo "bumbiņmašīna" jeb
"bumbiņu skapis" man likās pārāk sarežģīts, ar kura konstruēšanu netikšu
galā, un arī pie otra lenšu magnetofona izgatavošanas ķerties vairs
nevēlējos, atceroties, cik grūti tapa pirmais.
Varbūt iepriekš nekad rakstiski neesmu to
pieminējis, taču man ļoti patīk izjaukt vecus printerus. Esmu pārvērtis
detaļās kādus divdesmit un vērtīgākās no tām sagrupējis un saglabājis dažādu
lietu meistarošanai. "Plamparāta
2" tapšanai izmantoju jau gatavus un interesantus printeru
mehānismus ar motoriņiem un zobratiem, pievienoju tiem vienu nederīgu datora
cieto disku, miliampērmetru, elektromehānisko zvanu no veca telefona aparāta
un kājminamās šujmašīnas ratu.
.

.
Mūsu kolliji tagad varēs piepildīt savas
vēlēšanās.
.
Sērijas sākumā nolēmu iekļaut pasenu rudens
skatu ar mūsu bijušo aktieri
ezi Kaktusu, kas iepriekš bija izmantots
kādā mūsu rudens reklāmā.
Toreiz šī ainiņa tika veiksmīgi inscenēta - lapas atnestas no citurienes un
izkaisītas, beka uzsprausta uz naglas un pie tās nolikts
Kaktuss, taču
viss atgādina multeni vai pasaku, kurā čaklais ezītis atradis sēni.
Savukārt, garausu sikspārnis vasarā tika
atrasts un nofilmēts
nejauši. Kaut gan "Straumēnos"
vakaros sikspārņi ir manīti diezgan bieži un kāds ielido pat istabā, tik
tuvu un veiksmīgi brūno garausaini man
uzfilmēt izdevās pirmo reizi. Šī esot
Latvijā visizplatītākā sikspārņu suga.
.
Pauze
.
"Kaziņa"
un "Plamparāts 2" tiks saglabāts vēsturei un varbūt vēl arī kādai citai "Fermas
kolliju piedzīvojumu" sērijai, taču jūtos noguris no savas
"meistarošanas" un vēlos kādu laiku - apmēram gadu - no tās atpūsties. Tā
vietā pievērsīšos šķūņa maketa un galda spēles izgatavošanai, spēlēšos ar
dzīvnieku figūriņām un turpināšu iesākto "Hosento
fermu".
.
..
.
.
.
0

|