.

.

Lociņš, Hosento un Keisija ar "Kaziņu".

..

Sveiciens robotu ražotājiem no Variebas!

.

Var, protams, mani apspļaudīt un apgalvot, ka esmu stagnāts, kas iestājas pret visu progresīvo, bet vispasaules robotizāciju neatbalstu. It sevišķi, ja tā ienāk laukos. Tagad roboti slauc govis, pļauj zāli un veic citus darbus, taču fakts, ka kompānija "Boston Dynamics" sākusi reklamēt savas dzeltenās suņveidīgās mašīnas kā suņu (lasi – arī kolliju!) aizstājējus, ganot aitas, mani aizskāra pa īstam.

Patēriņa sabiedrības galvenais mērķis ir aizstāt visus un visur, lai varētu samazināt jebkādas izmaksas, tādējādi saraušot pēc iespējas lielāku peļņu. Cilvēki jau sen dažādās ražotnēs tiek aizstāti ar mašīnām, tagad laiks ķerties pie dzīvniekiem. Šādi turpinot, varēs samazināt, bet vēlāk varbūt  pavisam izskaust suņus no mūsu dzīves, atstājot tiem vietu zooloģiskajos dārzos vai privātās eksotisko būtņu (ne-robotu) kolekcijās. Turklāt roboti nav jābaro, tie nemet spalvu, vienmēr klausa un neslimo. Atliek vienīgi savā ārprātā aizdomāties līdz robotizētām aitām, kurām nav jāēd, bet vilna aug mākslīgi. To pēc tam varēs nocirpt robotizētie suņi...

Kā protestu un parodiju nolēmu uzņemt īsfilmu "Robotkaza", kurā kollijs Lociņš savā darbnīcā izgatavojis kazu – robotu, kas vazājas pa fermu un izjauc ikdienas kārtību un lauku idilli. Sevišķi pēc "Boston Dynamics" konkurenta "Kawasaki" jaunākā izgudrojuma - jājamāža "Bex" publiskas prezentācijas sapratu, ka man steidzami jārīkojas.

.

.

Lociņa radītā "Kaziņa" tika radīta kā fermas palīgs.

.

"Kaziņas" tapšana sākās ar neveiksmi. Kļūdījos aprēķinos un detaļas robotkazas korpusam sazāģēju neprecīzi. Viss bija šķībi. Iemetu visu šķūnī un nolēmu, ka laikam jau man nevajag ķerties pie šī darba, taču vēlme īstenot scenārijā iecerēto izrādījās spēcīgāka. Nākamajā dienā ņēmu jaunus materiālus un topošā robota korpusu izgatavoju vēlreiz. Šoreiz viss sanāca.

"Kaziņas" korpuss tika izgatavots no presētā mēbeļkartona gabaliem un maziem dēlīšiem, bet galva - no divām tukšām konservbundžām un vara ūdens caurulēm, kas, nedaudz saliektas, kalpoja par ragiem. Kakla stiprināšanai izmantoju vecu gultas atsperi, bet pie katras kājas piemontēju riteņu bloku no putekļusūcēja - robota "Roomba". Korpusu papildināju ar dažiem kustīgiem mehānismiem no vecie printeriem, kurus man tik ļoti patīk jaukt ārā.

Viss "Kaziņas" pagatavošanas process aizņēma divas dienas. Kad lielākais darbs - korpuss - tika pabeigts, atlika tajā ievietot elektroniku - uztvērēju un divus motoriņu kontrolierus - katras puses kāju pārim pa vienam. Lai viss darbotos, shēmas barošanai izmantoju akumulatoru no Hosento elektrotraktora. Kaziņa ir radiovadāma un pirmais mēģinājums to vadīt istabā izrādījās necerēti veiksmīgs.

Lai sērijā "Robotkaza" saīsinātu "Kaziņas" izgatavošanai atvēlēto laiku, nolēmu, ka Lociņš šķūņa darbnīcā darbosies viens pats.

.

.

"Konservgalva".

.

Tālāk jau nāca pats sarežģītākais - "Kaziņas" nedarbu filmēšana.

Piena kanniņas izgāšanu un 30 olu nomešanu no soliņa nofilmēju vienā dienā, un tā bija ļoti liela veiksme. Olu krišanu nācās filmēt divreiz, jo pirmajā reizē nebiju aprēķinājis to ripošanas virzienu un tālumu. 29 no 30 olām bija vārītas, bet viena svaiga, kura otrajā gāšanas reizē arī sašķīda tieši tā, kā bija ieplānots. Lai olu paliktni robotkaza varētu aizķet, vajadzēja izmantot palīglīdzekli - zem tā paliktu dēlīti. Piena kanniņa nokrita ļoti veiksmīgi un izlijušā piena divas tērcītes pēc laika savienojās vienā. Tūlīt arī bija klāt vistas, lai visu nokoptu.

Visvairāk mani pārsteidza kazu reakcija uz "Kaziņu". Biju pilnīgi pārliecināts, ka ziņkārīgās kazas pievērsīs robotam uzmanību un pat baidīsies no tā, taču tās dažas kazas, kas filmēšanas brīdī atradās pagalmā, "Kaziņai" nepievērsa pārāk lielu uzmanību.

"Kaziņas" destruktīvās rīcības laikā filmā redzams, kā Hosento "no šausmām" uzrāpies uz sarkanā busiņa logu tīrītājiem un tur sēž uz tiem. Šim skatam patiesībā ar robotkazu nav nekāda sakara, to uzfilmēju nejauši, bet šāda sēdēšana ļoti iederējās "Robotkazas" sižetā.

.

.

Kā Hosento spēj nosēdēt uz logu tīrītājiem, man vēl joprojām nav skaidrs.

.

Gribēju izmantot arī veļas mazgāšanas tēmu, tādēļ no šķūna tika iznests mazais statīvs drēbju žāvēšanai, kurš tika izgatavots "Mazās veļas dienas" uzņemšanai. Pēc scenārija "Kaziņa" brauca tam garām, tīšā aizķēra striķi un kopā ar izmazgātajām drēbēm to vilka prom pa zemi. Striķi piekabināju pie "Kaziņas" astes, par kuru tika izmantota veca batuta atspere. Tagad atlika uzfilmēt vēl pēdējo nedarbu - veļasmašīnas "Rīga" badīšanu. Izdevās labāk, nekā bija iecerēts. Šī mašīna bija viegla, tai nebija motora un tādēļ "Kaziņai" ne tikai izdevās sabadīt veļasmašīnu, bet pat to apgāzt.

Pēc tam ātri sakrāmēju pie šķūna dažādas grabažas, imitējot nevajadzīgu lūžņu kaudzi, un tai pa virsu uzliku arī robotkazu. Lociņš, noskatījies uz šausmās, ko viņa izgudrojums fermā īsā laikā sastrādājies, bija nolēmis savu darbu izmest kā nekam nederīgu.

Vēl varu vienīgi piebilst, ka "Kaziņas" nedarbus filmēju viens pats un pats grūtākais bija vienlaicīgi strādāt ar videokameru, rekvizītiem un vēl vadīt robotkazu ar pulti.

.

Robotu bildes

.

Svārstījos, vai man vajadzētu ievietot te arī elektronisko suņu un āžu bildes, līdz nolēmu, ka ilustrācijai abi izstrādājumi jāparāda gan.

.

.

Spots esot iemācīts ganīt aitas. Interesanti, kā kabinetos sēdoši konstruktori spēja paredzēt visas situācijas, kas var notikt pļavā, un tās ieprogrammēt?

.

.

Beks ir jājamāzis, kas laikam aizstās zirgus. Vēl tas esot paredzēts vieglu nastu pārvadāšanai. Burkānus un kāpostus japāņu izstrādātā programma āža darbināšanai gan nepazīst.

.

Lai plastamasas suņi gana plastamasas āžus, bet "Laimīgo kolliju zemē ®" īsti kolliji ganīs īstas aitas un kazas!

.

No ķirbjiem pie tomātiem

.

Kad tieši divus gadus atpakaļ, arī septembrī, bildēju Hosento, kurš guļ Lejas pļavā uz galda un grauž ķirbi, nolēmu, ka nākotnē vajadzētu izdomāt sižetu kādai "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijai par Hosento un ķirbjiem. Arī nosaukums "Hosento un ķirbento" ienāca man prātā tieši tad. Atlika vien gaidīt nākamo rudeni ar bagātīgi ķirbju ražu, kāda jau iepriekš pāris reizes "Straumēnos" ir bijusi.

.

.

"Hosento un ķirbento".

.

Taču, kad pienāca nākamais rudens, atlika vien noplātīt rokas un konstatēt, ka ķirbju filmēšanai nav un nebūs. Tie bija pārāk vēlu iestādīti, gaidot, kamēr dārzam tiks aplikts apkārt žogs. Savukārt, tie daži, kas izauguši, bija pārāk mazi un turklāt vistu saknābāti, lai derētu grandiozai darbībai ar ķirbjiem.

Pērnruden, uzņemot sēriju "Traktors 2: Radiovadīšana", kaza Ieva ļoti interesējās par kabaci uz ritentiņiem. Kad vilku to aiz striķīša, kaza nāca pakaļ un centās kost kabacī. Šie daži kadri "Traktorā 2" tika iekļauti, taču gribēju šo darbību nākotnē attīstīt. Un kādēļ gan iecerētajā filmā "Hosento un ķirbento" nevarētu iekļaut šādas izdarības ar kabačiem, kuri bēg no kazām? Turklāt vēl varētu uztaisīt gurķu vilcieniņu!

Tad pienāca šis rudens un no ķirbjiem atkal nekā... Bet bija radusies jauna ideja par to, ka starp aitu Hertu un āzi Olimpu varētu notikt īpašs dažādu dārzeņu ātrēšanas duelis. Uztaisīju pat sarkanu rezultātu tablo ar lampiņām, taču stāsta nebija...

.

.

Olimps brokastīs piebāzis muti ar gurķi.

.

Domājot par iepriekšpieminēto gurķu vilcieniņu, iedomājos, ka tā vietā mūsu kolliji varētu sarīkot jautras sacensības, laižot pa slīpu virsmu lejā gurķus uz ritentiņiem.

Beigu beigās nolēmu bez īpaša stāsta visu minēto apvienot vienā sērijā "Hosento un ķirbento" - dzīvnieki rudenī dažādi izklaidējas ar dārzeņiem.

Vispirms mēģināju uzfilmēt lielā Olimpa un Hertas duelēšanos, taču nofilmētais man nepavisam nepatika ne tehniski, ne arī fona ziņā. Viss tika pārfilmēts vēlreiz šķūņa galā un Olimps ar Hertu ēda gan ābolus, gan gurķus, gan burkānus. Herta visos trijos ēšanas etapos zaudēja Olimpam.

.

.

Herta cenšas neatpalikt no Olimpa.

.

No divām galda virsmām uz ātru roku sameistaroju trasi un apakšējo daļu ar krītu sadalīju vairākās zonās, katrai piešķirot kādu punktu vērtību. Pašā augšā pieskrūvēju plānu līstīti, uz kuras izvietoju trīs gurķus. Tie bija piestiprināti speciāli izgatavotām platformiņām ar pudeļu korķu riteņiem. Zem katra "gurķvedēja" paliku gabaliņu desas. Kolliju uzdevums - meklējot kārumu, pārripināt pakaļējos riteņus pāri līstītei, tādējādi dodot impulsu gurķiem uzsākt kustību lejā. Nomocījos ar visiem trijiem kollijiem vismaz 20 reizes ar katru, taču tikai vienīgi Keisijai izdevās vienu reizi gurķus uz riteņiem pareizi dabūt lejā. Citos gadījumos neprecīzi izgatavoto platformu ritenīšu dēļ, "gurķvedēji" sagriezās šķērsām, apstājās un līdz punktu zonām nemaz nenokļuva. Papildus tam vēl suņi, ķeksējot desu, visbiežāk pagrūda braucamos uz sāniem. Ar ļoti lielu vilšanos devos mājup. Sapratu, ka mana iecere ir izgāzusies un nerealizējama. Kas gan tā par spēli, ja no vairākiem desmitiem reižu kādam izdodas to nospēlēt?

.

.

Lociņš pirmo reizi ripina tomātus.

.

Kad biju izbēdājies, ienāca prātā ideja, ka "gurķvedēju" vietā kolliji pa šo spēļu galdu varētu ripināt tomātus. Par laimi, siltumnīcā atradās seši apmēram apaļi tomāti un nākamajā dienā pie galda virsmas augšā tika pieskrūvēti tāda paša skaita mērču pudeļu vāciņi. Uz tiem liku kārumus, virsū tomātus un tajā dienā uzfilmējām nelielas minisacensības jeb "Tomātu ripināšanu 2022". Kaut gan tomāti ripoja labi, filmēt nācās vairākkārt, jo reizēm tomāti no galda lejā noripoja zālē un laukumos nepalika. Toties ļoti labi fonā izskatījās aitu bars! Tieši tā arī "Laimīgo kolliju zemē ®" jābūt - kamēr ganāmpulks  rāms, tikmēr kolliji spēlē spēles.

.

.

Keisijai atlicis vēl pēdējais tomāts.

.

Visa šī gurķu un tomātu ripināšana divu dienu garumā raisīja pārdomas un atklāja dažādas nākotnē novēršamas tehnikas kļūmes, jo es ļoti vēlos šo perspektīvo spēli pārvērst par ikgadējām rudens sacensībām, piedomājot pie sīkumiem un attiecīgi noformējot spēļu vietu.

Vēl tikai atlika pēdējais - uzlikt kabaci uz riteņiem un pakaitināt kazu Ievu. Pēc scenārijā paredzētā, Lociņš ar tā paša aparāta palīdzību, kas vilka drēbes augšā ozolā sērijā "Lielā veļas diena 6: Kokā", cauri "Dollijas parkam ®" vilks kabaci. Vispirms piedzīvoju tehnisku vilšanos, jo aparāts vaļīgās transmisijas siksnas dēļ nespēja pavilkt aiz makšķerauklas pat kabaci uz riteņiem. Mašīnas darbība tika nofilmēta atsevišķi, bet kabaci kadrā vilka Ieva. Nākamā vilšanās bija vēl lielāka - kaza Ieva, kura vēl pērnruden teciņus skrēja pakaļ kabacim un koda tajā, par šādu izklaidi vairs neinteresējās un arī kabacis viņai vairs negaršoja. Saucām talkā citas kazas - Ķimeni, Tunci un Lollu, taču rezultāts tāds pats. Tikai ar Lollu man izdevās nofilmēt burtiski dažas sekundes un šie kadri arī ir izmantoti sērijā "Hosento un ķirbento".

.

.

Hosento ripina ātri.

.

Skats ar Ķimeni, kura izbāzusi galvu pa šķūņa apakšu un nelaimīga skatās uz kabaci, kuru nevar aizsniegt, tika uzfilmēts nejauši. Arī kabača tur nebija, to pēc tam uzfilmēju atsevišķi zālē. Arī Olimpa saulespuķes ēšana ir filmēta citugad, bet tagad šī ainiņa iederējās kopējā rudens tematikā.

Kas zina, varbūt nākotnē, kad beidzot "Straumēnos" sagaidīsim bagātīgu ražu, sarīkosim arī ķirbju ripošanas sacensības, bet šogad par to vairs nedomāšu.

.

..

Kā piepildīt sapņus?

.

Divus gadus atpakaļ, 2020. gada rudenī āzītis Plampačs izgudroja "Plamparātu", ar kuru samazināt priekšmetus, lai tos varētu ievietot koferī, piemēram, ķirbi. Taču, ko darīt, ja vairs nav nekā, ko papes kastē ievietot? Vai ir iespējams radīt tādu mašīnu, kura varētu uzminēt fermas iemītnieku vēlmes un tās piepildīt?

Lai to noskaidrotu, tika rakstīts scenārijs sērijai "Plamparāts 2: Sapņu ķērājs".

Kad Plampačs lielajā siena šķūnī atkal radījis jaunu ierīci, bet Hosento ar Keisiju pacietīgi gaidījuši ārā uz siena ruļļiem, baidoties talantīgo konstruktoru iztraucēt darbā, bija pienācis laiks sarkano mašīnu izmēģināt. Tavu brīnumu - tā strādā! "Plamparāts 2" izpilda Plampača vēlmi paēst burkānus, apgādā aitu Hertu ar āboliem, kazu Ievu ar kāpostiem, Hosento saņem kauliņu, bet Keisijai un Lociņam tiek pilns koferis ar dažādām suņu rotaļlietām.

.

.

Plampa ar "Plamparātu 2".

.

"Plamparāta 2" filmēšana notika divas dienas un tā bija grūta un ļoti nervoza. Šoreiz sarkanais aparāts, kurš bija tapis jau vasaras sākumā, nolikts šķūnī un gaidīja rudens filmēšanu, mani nepievīla - visi mehānismi un ierīces strādāja lieliski. Negaidītas problēmas sagādāja galvenās lomas atveidotājs Plampačs, kurš nekādi negribēja ne ēst burkānus koferī, ne meklēt kārumus uz paša izgudrotā aparāta. Tādēļ Plampača darbošanās ap šo visu filmiņā ir redzama visai maz - ar milzīgām pūlēm un neskaitāmiem piegājieniem tika nofilmēts minimums, lai vismaz varētu šādas ainas parādīt. Kas noticis ar āzi, īsti nesaprotu. Lai gan viņš allaž ir bijis flegmatisks un mazaktīvs pēc dabas, agrāk viņam interesēja kaut kāda darbošanās, ja par to var dabūt kārumus. Iespējams, āzis ir zaudējis interesi, kļūstot vecākam - mainās dzīvnieka uzvedība un intereses, bet varbūt tas pašu vainas dēļ - šogad ar Plampaču neesam darbojušies gandrīz nemaz.

.

.

Herta nolēmusi apēst visus ābolus.

.

Vēl lielas grūtības negaidīti sagādāja zemā rudens saule. Pirmajā filmēšanas dienā tā burtiski ik pēc dažām minūtēm mainīja savu spilgtumu, te pazuda aiz mākoņa, te atkal parādījās.

Pirms ābolu ēšanas ainas bažījos, vai arī Herta neatteiksies "pabrokastot", jo ābolus tā pieēdusies "līdz malām" katru dienu un dažas augļu šķirnes pat brāķē un neēd. Ar ābolu šķirni man tomēr izdevās uzminēt un Herta tik kāri metās pie kofera, ka pēc nepieciešamo skatu nofilmēšanas burtiski ar varu bija jārauj nost un jānospundē siena šķūnī, jo bija skaidrs, ka viņa nolēmusi pieveikt visu koferi līdz pēdējam ābolam.

.

.

Ieva kož kāpostos.

.

Kad Herta bija glābta no pārēšanās, laiks bija kazai Ievai nākt un kost kāpostgalvās, un to viņa darīja ar lielu apetīti. Pateicoties saulei, izdevās uzņemt ļoti interesantus skatus, kuros uz kofera vāka pretī Ievai redzama viņas galvas ēna ar visiem ragiem. Arī tā koda kāpostos. Pēc filmēšanas paredzēts neapēstos kāpostus ar burkāniem saēvelēt un ieskābēt pašu ēšanai.

.

.

Hosento ticis pie kauliņa.

.

Hosento es nolēmu iepriecināt ar jēra kājas kauliņu un te nebija ne mazāko šaubu, vai viņš to ēdīs. Kauliņa izņemšana no kofera gan tika parfilmēta otrreiz, jo Hosis, pieejot tam klāt, pēkšņi bija ļoti samulsis vai pārsteigts un saminstinājās, nesaprotot, vai tad to patiešām drīkt ņemt?

Lociņam un Keisijai sākumā gribēju iebērt koferī daudz dažādu bumbiņu, bet tad pārdomāju un nolēmu filmēšanā izmantot rotaļlietu kolekciju, kuru ilgus gadus biju speciāli taupījis cerībā, ka mūsu fermā reiz būs savs kucēnu metiens, taču tas diemžēl nav piepildījies. Rotaļlietu bija vairāk, visas pat nesatilpa koferī.

.

.

Lociņam ar Keisiju vairāk gribas paspēlēties.

.

Pats aparāts tapa trīs dienas, bet tā korpuss jau bija izgatavots iepriekšvasar, turklāt citiem mērķiem - vispirms domāju, ka taps "bumbiņmašīna", par kuru biju sapņojis tik ilgus gadus, pēc tam, kad šī doma bija atmesta, - taps vertikāls dzīvnieku izgatavots "Magnitonc 2", lai kūtī sarīkotu diskotēku, pieminot leģendāro un man mīļo indiešu filmu "Diskodejotājs". ATomēr abas šīs idejas noliku malā, jo "bumbiņmašīna" jeb "bumbiņu skapis" man likās pārāk sarežģīts, ar kura konstruēšanu netikšu galā, un arī pie otra lenšu magnetofona izgatavošanas ķerties vairs nevēlējos, atceroties, cik grūti tapa pirmais.

Varbūt iepriekš nekad rakstiski neesmu to pieminējis, taču man ļoti patīk izjaukt vecus printerus. Esmu pārvērtis detaļās kādus divdesmit un vērtīgākās no tām sagrupējis un saglabājis dažādu lietu meistarošanai. "Plamparāta 2" tapšanai izmantoju jau gatavus un interesantus printeru mehānismus ar motoriņiem un zobratiem, pievienoju tiem vienu nederīgu datora cieto disku, miliampērmetru, elektromehānisko zvanu no veca telefona aparāta un kājminamās šujmašīnas ratu.

.

.

Mūsu kolliji tagad varēs piepildīt savas vēlēšanās.

.

Sērijas sākumā nolēmu iekļaut pasenu rudens skatu ar mūsu bijušo aktieri ezi Kaktusu, kas iepriekš bija izmantots kādā mūsu rudens reklāmā. Toreiz šī ainiņa tika veiksmīgi inscenēta - lapas atnestas no citurienes un izkaisītas, beka uzsprausta uz naglas un pie tās nolikts Kaktuss, taču viss atgādina multeni vai pasaku, kurā čaklais ezītis atradis sēni.

Savukārt, garausu sikspārnis vasarā tika atrasts un nofilmēts nejauši. Kaut gan "Straumēnos" vakaros sikspārņi ir manīti diezgan bieži un kāds ielido pat istabā, tik tuvu un veiksmīgi brūno garausaini man uzfilmēt izdevās pirmo reizi. Šī esot Latvijā visizplatītākā sikspārņu suga.

.

Pauze

.

"Kaziņa" un "Plamparāts 2" tiks saglabāts vēsturei un varbūt vēl arī kādai citai "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijai, taču jūtos noguris no savas "meistarošanas" un vēlos kādu laiku - apmēram gadu - no tās atpūsties. Tā vietā pievērsīšos šķūņa maketa un galda spēles izgatavošanai, spēlēšos ar dzīvnieku figūriņām un turpināšu iesākto "Hosento fermu".

.

..

.

.

.