.

.

Vai tagad fermas iemītniekiem nāksies sazināties caur spaini?

..

Vajag pienu? Piegādāsim!

.

Kad ieraudzīju internetā senu bildi, kurā kāds vācu aitu suns tika izmantots piena ratu vilkšanai, man radās interese par kādreizējo piena piegādi. Reiz bija ar zirgiem velkami "piena rati", bet ASV ļoti populārs bija "pienavīrs" ("milkman"), kurš katru rītu pasūtītājiem piegādāja svaigu pienu uz mājām un atstāja pudeles uz lieveņa. Tad paņēma tukšo taru, sēdās savā speciālajā braucamajā un devās tālāk. Piena ratus ir vilkuši arī āži.

.

.

Bilde, kas iedvesmoja mūs abus ar Hosento. Kollijus - piena ratu vilcējus sameklēt man neizdevās.

.

Tēma bija ļoti interesanta un "Laimīgo kolliju zemei ®" atbilstoša. Nolēmu, ka Hosento varētu ķerties pie kārtējā traktora būves, kad būs skatījis seno bildi pie šķūņa sienas. Tas bija sērijas "Traktors 5: Piena vedējs" stāsta sākums. Bildi izdrukāju, ieliku rāmī un pakarināju virs piena kannām. Aiz rāmja noslēpu mazus sardeles gabaliņus un arī tā stūrus ierīvēju ar desiņu, lai Hosento patiešām "izrādītu interesi" par seno attēlu. Vairākas reizes rāmis tika nogāzts zemē, taču beigu beigās man izdevās nofilmēt vajadzīgos kadrus.

.

.

Doro un Hosento.

.

Darbnīcu iekārtoju šķūņa galā un nospriedu, ka arī šoreiz jauno sešriteņu kravas traktoru piena kannu pārvadāšanai Hosim palīdzēs uzbūvēt gan Lociņš ar Keisiju, gan citi fermas dzīvnieki. Par traktora pamatu ņēmu gadu iepriekš uzbūvēto piekabi, kuru izmantojām sērijas "Traktors 4: Piekabe" uzņemšanai. Pārskrūvēju tuvāk piekabes riteņus, noņēmu sakabes detaļas un piestiprināju tai citas vajadzīgās daļas. Šoreiz nolēmu pat necensties izveidot šo braucamo radiovadāmu - manā rīcībā joprojām nebija atbilstošas jaudas motoru un citu ritošajai daļai nepieciešamo detaļu. Nebija arī metinātāja, jo laukos tādu atrast nevar. Metināmie aparāti un iemaņas ir gandrīz katram lauku vīram, taču piedabūt kādu palīdzēt ir neiespējami. Bez tam es dzīvoju visai noslēgtu dzīvi "Laimīgo kolliju zemē ®" un ar citiem ārpus tās kontaktēties īsti nevēlos. Aprunājos ar Ievu un pieņēmu lēmumu savām filmēšanas vajadzībām turpmāk censties iztikt ar paša rīcībā esošajām "grabažām", neieguldot naudu detaļu iegādei. Izņēmums ir tikai dažādi sīkumi, piemēram, skrūves.

.

.

Hosento iegriež riteņus.

.

Ekrānā gan redzēsim pavisam ko citu. Traktorbūvi darbnīcā uzsāk Hosento, taču viņam šoreiz neiztikt bez jaunās "Kolliju kino ®" studijas zvaigznes kaziņas Doro palīdzības. Viņa ir ļoti darbīga un izpalīdzīga.

Kad rāmis ar ķerras riteņiem bija gatavs, priekšējo riteņu montāžas skatu filmēšanai tika pieaicināts Lociņš. Šim traktoram, atšķirībā no elektrotraktora, riteņi bija ar riepām. Aizkadrā urbu, zāģēju un skrūvēju es pats un to, protams, darīju kā vienmēr tā, lai nebūtu redzamas manas rokas vai citas ķermeņa daļas. Priekšā nolēmu likt lielus velosipēda riteņus. Kad ritošā daļa bija pabeigta, Hertai uzticēju priekšējā paneļa montāžas darbus, bet vēlāk Keisijas pārziņā palika traktora motors, degvielas bāka un lampas. Vecā zāles pļāvēja bāka, trimmera benzīna motors un tam piestiprinātais automašīnas logu tīrītāju motors tika noņemts no platformas, kuru reiz izmantoju veļasmašīnas "Rīga" darbināšanai sērijā "Lielā veļas diena 7: Izgudrotāji". Arī tad ap to darbojās Keisija, taču šoreiz mazliet pārbūvēju un uzlaboju abu motoru savienošanu. Iepriekšējā transmisija ar siksnu bija neveiksmīga.

.

.

Lai gan pie traktora tapšanas savas ķepas pielika gan Lociņš un Keisija, gan arī Herta, ar to braucienā dosies vienīgi Hosento un Doro.

.

Ja jau traktors ir uzbūvēts speciāli piena pārvadāšanai, varbūt arī benzīna vietā bākā var liet pienu? Varbūt darbosies? Kad piens bija ieliets un nofilmēti tuvplāni ar traktorā sēdošo Hosento, kurš uzlicis ķepu uz sviras braucamā piestartēšanai, atlika izdomāt, uz kurieni un kam notiks piena piegādāšana. Senie piena izvadātāji veda savu produkciju no fermas uz ciemiem vai tuvējām pilsētām, bet mēs izbraukt ārpus "Laimīgo kolliju zemes ®" neplānojām... Nolēmu, ka traktors tiks izmantots, lai piegādātu pienu pašiem fermas iemītniekiem. Tā pie savas rīta piena bļodiņas tika Lociņš un Meja.

.

.

Hosento var braukt arī tā!

.

Pārsvarā Hosento gar šķūni un pa pļavām vizināmu pats, uzlikdams videokameru uz statīva un vilkdams braucējus aiz tradicionāli ierastās elektriskā gana drāts, taču dažus tuvplānus man palīdzēja uzņemt Ieva un traktoru nācās vilkt arī viņai. Tas notika arī, filmējot skatus, kad pēc piena izvadāšanas Hosento nolemj priekšā esošajā kravas kastē izvizināt savu ekrāna partneri Doro. Biju nobažījies, vai Doro stāvēs kastē, kad traktors atradīsies kustībā un viņai aiz muguras vēl sēdēs Hosento, bet kaziņa ne no kā nebaidījās. Ne velti biju viņu pieradinājis pie braukšanas dārza ķerrā. Iespaidīgi izskatījās arī Hosento brauciens pa ceļu, kad viņš braucošajā traktorā stāvēja divkājās, ar priekšķepām atbalstījies uz priekšējā paneļa. Ļoti priecājos, ka Hosim arvien vēl ļoti patīk braukt.

.

.

Paveicās, jo ledusskapja tilpne ir tikai par 2 centimetriem platāka par veļasmašīnas diametru.

.

Stāsta beigās nolēmu izspēlēt joku ar veļasmašīnu un ledusskapi pie šķūņa. Karstajā pavasara dienā veļasmašīna "Rīga" nolēma izmest no ledusskapja piena pudeles un ierāpās skapī pati, lai atvēsinātos. Tā radās joks "Ļoti vēsa veļasmašīna".

.

Kad ferma paliek bez sakariem

.

Nekad neesmu slēpis savu nepatiku pret viedtālruņiem un atkarību no tiem. Es tos nelietoju un vispār no telefona sakariem ikdienā izvairos, cik vien spēdams. Jau sen kāroju noslīcināt kādu viedtālruni spainī un šovasar man šī izdevība beidzot radās.

.

.

Lociņš pie fermas sakaru centra.

.

Aptuveni trīs gadus atpakaļ radīju pirmos uzmetumus "Telefonu centrāles" scenārijam, taču dažādu iemeslu dēļ šīs sērijas filmēšana vienmēr tika pārcelta uz nākamo sezonu. Biju plānojis uzbūvēt telefonu centrāli pats, taču man palaimējās papildināt "Aizmirsto lietu muzeju" ar ļoti vērtīgu (un ļoti smagu!) rekvizītu - komutatoru ar spraudņiem un ripu. Cītīgi krāju arī vecos telefona aparātus un tiku pat pie īstiem sakaru vadiem no padomju laika.

Pamatdoma stāstā nemainījās - fermas kolliji nolēmj aprīkot savus ganīšanas posteņus ar telefona aparātiem savstarpējai saziņai un darbību koordinēšanai, bet pie centrāles darbojamies savā iztēlē reiz redzēju kazu Ievu, kas raus ārā spraudņus ar ragiem. Ieva diemžēl savu lomu nesagaidīja, tādēļ uzticēju darbošanos ap centrāli Doro un tagad esmu pārliecināts, ka viņa to izdarīja vislabāk.

Arī sākotnējā iecere, ka āzis Žigulītis iegāzīs uz soliņa esošo viedtālruni ūdens spainī, vairs nebija realizējama, jo Zigis, tāpat kā kaza Ieva, šo pasauli jau ir pametis. Arī šī loma tika uzticēta Doro, tādējādi skatītājiem atklājot iemeslu, kādēļ fermas kolliji pievērsās tieši antīkai telefonizācijai. Te gan atkāpei jāpiebilst, ka droši vien arī suņi nelabprāt lietotu viedtālruņus...

.

.

Sērijas "Telefonu centrāle" beigu kadriem izmantots skats ar Keisiju, Lociņu un Hosento, kad katram priekšā ir pa senam telefona aparātam. Šie rekvizīti ir ļoti jātaupa, tādēļ klausules "pacelšanai" izmantoti netika.

.

Pāris gadus centos sameklēt slīcināšanai paredzēto viedtālruni, taču neviens savu veco telefonu man nevēlējās atdot. Atteicās arī Ieva un Justīne. Laikam bija žēl... Beidzot tas tika atvests no Slokas. Telefona iegāšanu spainī nofilmēju tikai otrajā piegājienā, pirmajā reizē Doro neparko negribēja to darīt. Aparātu noliku uz soliņa malas virs spaiņa, bet zem paša telefona pabēru dažas kazu barības granulas, kas Doro garšo vislabāk. Gāšanas ainā spainī ūdens nebija, ieklāju vien traukā kādu lupatu, lai telefons nesasistos. To darīju divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nevarēju paredzēt, cik reižu vajadzēs filmēt krišanu spainī, otrkārt, telefona noslīkšanu ūdenī gribēju uzņemt no augšas tuvplānā. Biju cerējis, ka pēc iekrišanas ūdenī varbūt gadītos iemūžināt kādu reakciju - burbuļošanu, dzirksteļošanu, dūmus utt., bet nekas neatgadījās. Vēl vairāk - kad ūdens no spaiņa bija izliets, telefons pat nebija izslēdzies, jo tā korpuss, acīmredzot, ir ļoti hermētisks. Piekabināju ar veļas knaģi aparātiņu pie striķa un nofilmēju, kā no tā pil ūdens.

.

.

Hosento jāuzmin, kurš no telefona aparātiem patlaban zvana, jānoceļ klausule un "jāatbild" Doro. Visi šie aparāti ražoti kādreizējā rūpnīcā "VEF".

.

Sakaru mezgla ierīkošanai šķūņa galā jau biju gatavojies vismaz mēnesi pirms filmēšanas un starp diviem egļu kārtiņu torņiem uzbūvējis tādu kā nojumīti, kura vēlāk izrādījās visai neveiksmīga - saulainā laikā (un tāds bija visu laiku) nojume meta ēnu uz tur izvietotajiem aparātiem - komutaroru, raidītāju, telefaksu un pāris retiem telefona aparātiem - "KD-6" un "Bagta", kurus tagad var sastapt tikai muzejos. Šī iemesla dēļ aparātus nācās izvietot savādāk, nekā biju iecerējis.

Kad sakaru mezgls tika ierīkots, pienāca laiks vilkt vadus. Uztinu īstus sakaru vadus no senatnes uz paštaisītas spoles, kura izgatavota pirms aptuveni 50 gadiem, bet pašai vilkšanai nolēmu izmantot Hosento piena vešanas traktoru. To nolēmu aprīkot ar senu radiotelefonu, kas kādreiz tika izmantots kaimiņu pagasta kolhoza priekšsēdētāja mašīnā - lauku "bobikā". Spoli novietoju aiz traktora, bet vada galu pieāķēju braucamajam. Hosento atkal brauca manis vilktajā traktorā un nācās īso gabalu pa "Dollijas parku ®" braukt visai ilgi - kamēr pa gabaliņam vien uzņēmu tuvplānus un pašas spoles ritināšanu no dažādiem rakursiem. Klāt bija arī Doro, jaucās pa vidu un atkal gribēja, lai viņu pavizina.

.

.

Latvijā ražotie telefona aparāti no manas jaunības. Grūti būtu uzskaitīt pat aptuveni tās stunas, kas pavadītas, pa tiem runājot.

.

Nu bija kārta izvietot kollijus pa ganu posteņiem un iedot katram pa "VEF" telefona aparātam ar ripu. Hosento iekārtojās galvenajā vietā - šķūņa pļavā uz akmeņiem, Keisijai tika vieta meža pļavā uz siena ruļļiem, bet Lociņš lejas pļavas akmeņiem. Lai imitētu zvanīšanu no centrāles, kur visu laiku māžojās Doro, suņiem vajadzēja nocelt klausules. Zem tām liku cīsiņa gabaliņus un telefona aparāti pārtapa interaktīvajās rotaļlietās. Uzfilmēt to visu bija ļoti grūti, jo darbību nācās atkārtot neskaitāmas reizes - te klausule noslīdēja no siena ruļļa, te nokrita starp akmeņiem, te netika pietiekami "nocelta", bet cīsiņš jau apēsts. Visgrūtāk mums gāja ar Lociņu. Ainiņas filmēšanu divas reizes pārtrauca lietus ar krusu un pēc tam Loča tā arī vairs nespēja "smuki" nocelt aparāta klausuli. 11 gadus vecajam Lociņam ir problēmas ar priekšzobiem un šāda darbība viņam, acīmredzot, sagāda diskomfortu. Šovasar novēroju, ka Lociņš novecojot ir mainījies un ar viņu strādāt kļūst arvien grūtāk.

"Telefonu centrālē" ļoti iederējās skats, kurā uz soliņa pie šķūņa izvietoti daudzi telefona aparāti un tie ik pa brīdim pēc kārtas zvana. Hosento ceļ nost klausuli pēc klausules un nesaprot, uz kuru no aparātiem pienāk zvans. Doro zvanās bez pārtraukuma, bet Hosis cenšas atrast cīsiņa gabaliņus zem klausulēm, metot tās nost no aparātiem. Īstenībā nekāda zvanīšana nenotika, jo telefona aparāti nebija savienoti ar centrāli, - vadu vilkšana notika tikai pa jokam. Dažādu telefona zvanu skaņas tika piemontētas ar datoru.

Vēl jāpiebilst, ka pirmais scenārija variants paredzēja, ka kolliji darbosies arī telegrāfa aparātu un āži sūtīs pa faksu suņiem savus attēlus, taču tas tagad šķita pārāk sarežģīti un ir atsevišķas sērijas stāsts.

.

..

Ķerras un kannas

.

Piena tēmu turpinot, kādu dienu man radās ātra ideja pavisam nelielai filmiņai un tā rezultātā tapa "Fermas kolliju piedzīvojumu ®" sērija "Doro pienotava", kuru varētu nodēvēt arī par "viena rīta filmu", jo pati filmēšana tika uzsākta un pāris stundās pabeigta agri no rīta, kad šķūņa galā vēl turas ēna. Alumīnija trauki spilgtajā saulē ir ļoti spoži un videokamerai, ar kuru darbojos patlaban, ir pārāk maza izšķirtspēja - saulē baltas vai spīdīgas lietas izplūst pleķos.

.

.

Braucamie bez motora.

.

Gan Hosento, gan Doro ir ielēkuši un paši sēdējuši dārza ķerrās, turklāt Doro to dara itin bieži, reizēm pat saritinās ķerrā un guļ. Nolēmu, ka vajadzētu inscenēt skatu, kurā abi sēž katrs savā ķerrā, kas novietotas blakus. Kad tas bija izdevies, nez kāpēc (nu, neatceros!) gribējās nobildēt ķerru, kas piekrauta ar dažāda izmēra un tilpuma alumīnija piena kannām. Kad ar to nodarbojos, pie manis atnāca Hosento un apsēdās rekvizītiem blakus, gribēdams man izpatikt un nofilmēties. Tā dzima ideja, ka suns atvedis kazai ķerru ar piena traukiem, bet Doro šķūņa galā iekārto savu pienotavu. Lai padzirdītu gribētājus ar kazas pienu, Doro uzbūvē nelielu sistēmu "Fermas kolliju piedzīvojumu" izgudrojumu stilā - piena kanniņa, kas pietiprināta velosipēda ritenim uz statīva, tiek sagāzta, piens no tās nonāk renē un pa to ietek alumīnija bļodiņā. Nolēmu izmantot filmēšanai visu savu piena trauku kolekciju, kuru esmu centies papildināt vairāku gadu garumā.

.

.

Doro gatavojas tecināt pienu.

.

Statīvu ar velosipēda riteni no sērijas "Lielā veļas diena 6: Kokā", ar kuru Keisija reiz ozolā vilka izmazgātās drēbes, mazliet pārtaisīju un piemontēju klāt vēl ķerras riteni bez riepas, bet piena kanniņu pie lielā rata spieķiem piestiprināju ar alumīnija stiepli. Atdurēm izmantojuveca batuta atsperes. Ūdens notekrenē ievietoju un nostiprināju gabalu no notekcaurules, uzlīmēju tai uzrakstu "Doro pienotava" un ķēros pie nelielu statīviņu izgatavošanas, lai reni novietotu atbilstošā augstumā un leņķī. Labi, ka šķūnī mētājās arī daži notekcauruļu āķi! Atraktivitātei nolēmu uz lielās kannas novietot arī oranžo bākuguni - "Piesargieties! Tūlīt tecēs piens!"

Kad inventārs tika izgatavots un uzstādīts, uzfilmēju Doro darbošanos pie rata un kannām, tad aicināju uz piena lakšanu Hosento. Vēlāk uz brokastīm atvedu "pudeļjēru" Ogiju, īstajā vārdā Ogu, un te mani atkal gaidīja neparedzētais. Oga pienu no bļodiņas dzert īsti negribēja, lai gan bijām viņu pie tā radinājuši jau pāris dienas pirms filmēšanas. Tomēr tik daudz kā priekš sērijas uzfilmēt izdevās.

.

.

Hosento ar mūsu piena kannu koLLekciju.

.

Kad abi - Hosento un Ogijs - bija pacienāti un no filmēšanas laukuma aizvesti, bija kārta uzņemt piena tecēšanas skatus. Tos filmēju atsevišķi - vispirms pāris reizes piens no kanniņas ar ratu tika liets renē, bet bļodiņas tuvplānam lēju pienu renē uzreiz no burciņas.

Izmantojot gadījumu, kad visas piena kannas un kanniņas iznestas no šķūņa, nolēmu tās iemūžināt pie un uz soliņa ar un bez Hosento. Viņš par atkārtotu iespēju lakt pienu bija ļoti apmierināts.

.

.