Šķēršļu pārvarēšanas iemaņas

.

Lociņš lec pāri trīskāršai vēdekļveida barjerai jeb "itāļu okserim".

.

Ievads

.

Jau bērnībā, kad vēroju pirmā suņu sacensības, iegaumēju, ka šķēršļu joslas pārvarēšana ir gandrīz sinonīms terminam suņu sports. Dažādu šķēršļu pārvarēšana tiek veikta daudzās suņu sporta disciplīnās, izmantota dažādos dienestos un uzskatāma arī par vienu no obligātajām kinosuņu pamatiemaņām.

.

.

Arī kolliji agrāk ir bijuši ļoti augstu novērtēti kā universāli darba un dienesta suņi, kuri ne reizi vien dažādās sacensībās ir tālu aiz sevis atstājuši visus tā laika milicijas šarikus un bobikus. Īpaši lai atceramies Maskavas superkolliju Verniju un Rīgas izcilnieku - Irisas Stepes kolliju Negusu.

Padomju laika kolliju sagatavotības līmenis un arī inventāra izmēri krasi atšķīrās no mūsdienās lietotajiem. Tagad, piemēram, adžiliti standarts paredz 55 cm barjeru pārvarēšanas augstumu agrāko divu un pat divarpus metru vietā, bet manis 2009. gadā izstrādātā šķēršļu joslas versija ar nosaukumu collgility (saliktenis no vārdiem "agility" un "collie") neparedz augstākas barjeras par 45 cm, jo mūsu pasākumos agrāk piedalījās pilnīgi nesagatavoti kolliji, kuri šķēršļus tuvumā redzēja pirmo reizi. Pa šiem gadiem esam trenējušies un guvuši vērtīgu pieredzi, un, citējot Mārtiņu Vērdiņu: ""Kollimpiāde ®" no piknika ar aerobikas elementiem bija kļuvusi par nopietnām suņu sporta sacensībām". Tādēļ, iespējams, barjeru maksimālais augstums varētu arī tikt pacelts.

.

Varbūt nevajag?

.

Iesācēju reakcija bieži vien ir skeptiska: "Mans suns jau tam pāri neleks, cauri nelīdīs un vispār nav nekāds sportists!" Jāsaka, pārlēkšana pāri barjerai veselam kollijam nesagādā nekādas grūtības, tik vien kā jāpaskaidro sunim, ko no viņa vēlaties. Tieši jūsu uzdevums ir attīstīt jūsu kollija šķēršļu pārvarēšanas iemaņas!

Nākamais izplatītākais arguments nekā nedarīšanai ir aizbildināšanās ar atbilstoša inventāra trūkumu. Atcerieties, skaistie un krāsainie šķēršļi ir izgatavoti tādēļ, lai sacensības vizuāli izskatītos pievilcīgas un atraktīvas! Sunim tas nav svarīgi, tas ir domāts cilvēka acij – bildēm un video.

Pilnīgi pietiks, ja iesākumā lietosiet parastu kārtiņu vai slotas kātu, kas pārlikts pāri, piemēram, divām taburetēm, kastēm vai koka bluķīšiem. Tuneļa pārvarēšanas mācīšanai jums būs nepieciešamas visparastākais vingrošanas riņķis, bet trapu vietā varat izmantot platu dēli vai koka plātnes gabalu.

Barjeras un citus objektus varat salikt arī no dažādiem sadzīves priekšmetiem, kā to bieži varēja redzēt reiz “Straumēnos” notiekošajos “Rančo kollijos ®” un citās Kolliju portāla rīkotajās minisacensībās.

.

Nepieciešamais

.

Arī kopīgu pastaigu laikā iespējams atrast interesantus objektus un priekšmetus. Piemēram, mežā var lēkāt pāri nolūzušam kokam, vai uz celmiem uzliktam zaram.

Protams, varat iegādāties veikalos arī speciālus šķēršļu treniņkomplektus, taču tie ir dārgi, visai neizturīgi un, manuprāt, vizuāli garlaicīgi. Vēl var iegādāties nepieciešamos materiālus un sameistarot skaistus šķēršļus mājās. Es, piemēram, visu kolliju sportam nepieciešamo inventāru gadiem ilgi izgatavoju pats un man šī nodarbe šķiet ļoti interesanta.

.

.

Āzis Olimps.

.

Ieteikumi, pirms sākt nodarbības

.

Par cik collgility šķēršļu josla paredz maršrutā tikai dažādas barjeras, tuneļus un trapus, tieši šo objektu pārvarēšanai arī pievērsīsimies.

Pirms sāksiet nodarbības, vēlos dot jums padomu. Tāpat kā aportēšanas iemaņu apgūšanas gadījumā, arī šoreiz ir svarīgi nenogurdināt suni un nepārvērst treniņus par viņam nepatīkamu piespiedu nodarbi. Tiklīdz redzat, ka kollijs sāk zaudēt interesi par visu notiekošo, metiet mieru. Turpināsiet vēlāk vai citreiz. Kolliji ir ļoti gudri suņi, kuri visu apgūst diezgan ātri. Kad sāku Lociņu trenēt kucēna vecumā, varēju pārliecināties, ka katru jauno uzdevumu pietiek atkārot trīs līdz četras reizes un viņš ir perfekti sapratis, kas no viņa tiek prasīts. Tālākie treniņi vajadzīgi vien tādēļ, lai noslīpētu apgūtās iemaņas un disciplinētu suni. Ja Lociņš vēlāk trīs četras reizes bez kļūdām izpildīja manis prasīto, treniņš tika pabeigts. Tas nekad nav ildzis vairāk par 10 minūtēm.

Pirms stājaties pie jebkura jauna šķēršļa apgūšanas, sākumā vienkārši parādiet to savam kollijam un ļaujiet viņam šķērsli uzmanīgi izpētīt - apskatīt un apostīt no visām pusēm.

Tāpat atkārtošu aportēšanas iemaņu apgūšanas sadaļā sacīto, ka apmācot suni sportošanai, ir jābūt pilnībā apgūtām elementārām paklausības komandām, tādām kā “Sēdēt!”, “Gulēt!”, “Šurp!” vai “Pie manis!”, “Blakus!” un tā tālāk.

Pārvarot šķēršļu joslu, saviem kollijiem lieku gaidīt aiz starta līnijas ar komandu “Gaidi!”, pēc tam uzsāku kustību ar komandu “Uz priekšu!”

Pāri barjerām lecam ar komandu “Hop!”, cauri tuneļiem un riņķiem virzāmies ar komandu “Cauri!”, bet uz trapiem kāpjam ar komandu “Augšā!”

.

.

Keisija.

.

Atpazīšanas un intelektuālās iemaņas

.

Atpazīšanas iemaņas ir grūtāk pamanāmas un daži tās atstāj bez ievērības, kas var radīt bēdīgas sekas. Pie šīm iemaņām var attiecināt iemaņu saskatīt un atpazīt mērķi. Ja suns spēj identificēt mērķi patstāvīgi un zina, kā tas pārvarams, var šķēršļu pārvarēšanai izmantot vienu komandu, un suns, atpazīstot mērķi, pats noteiks, kā tas pārvarams. Te jārunā arī par intelektuālo iemaņu attīstīšanu, kuras veidojas daudz lēnāk. Intelektuālo iemaņu pamatā ir suņa spēja viegli pieņemt lēmumus, kas palīdz tam ātri un pareizi pārvietoties maršrutā. Sacensībās ne vienu reizi vien esmu redzējis, kā suns “izglābj” situāciju, domājot un zibenīgi pieņemot tobrīd vienīgo pareizo lēmumu, brīdī, kad suņa saimnieks nokļūdās un uztraukumā nespēj tikt galā ar suņa vadību. Ir novērots arī pretējais – proti, saimnieks pirms pēdējā šķēršļa maršrutā paļaujas uz suni un nokavē komandu vai neizsaka to nemaz, un suns nepārvar šķērsli, sabojājot visu rezultātu. Šo parādību dēvē arī par "pēdējās barjeras sindromu".

.

Pareiza un pozitīva motivācija

.

Jāatkārto arī sakāmais par motivāciju. Ir ļoti svarīgi atrast pareizu rīcības motivāciju. Nekad neaizmirstiet slavēt suni, kad tas pārvarējis šķērsli! Vairumam kolliju īstā motivācija būs rotaļa ar saimnieku pēc šķēršļu joslas iziešanas, piemēram, bumbiņas vai kāda cita priekšmeta aportēšana, taču var gadīties, ka šāda kopīga mētāšanas atnešanas rotaļa var būt nepietiekami kolliju motivējoša. Iespējams, jūsu kollijs ir gatavs pastrādāt siera dēļ jeb jāizmanto tā dēvētā barības motivācija. Pēc pareizi izpildīta uzdevuma slavējiet savu kolliju un pacienājiet to ar iepriekš sagatavotiem kārumiem, tikai nepārcentieties!

.

.

Vecais Kollijs ar Lociņu uzvar īpašo šķēršļu dragreisu. Šī divkāršā barjera ir tā dēvētais "zviedru okseris".

Barjeras

Tagad par barjerām. Atcerieties, ka barjeru pārvarēšana nav tikai lēciens augstumā, bet ir arī lēciens tālumā jeb dziļumā. Te noderēs vērtīgs padoms: vienmēr no vienkāršā uz sarežģīto. Tas attiecas ne tikai uz barjerām, bet visiem šķēršļiem un visām citām darbībām, kuras jūs taisāties prasīt no sava kollija. Tas nozīmē, ka iemaņas apgūšanas sākumā jūs radāt sunim vieglākus apstākļus un tikai pakāpeniski padarāt tos sarežģītākus. Šajā frāzē slēpjas arī cita jēga: katrā konkrētajā posmā jums jāstrādā tikai pie vienas iemaņas. Parasti secība ir šāda: pareizs izpildījums, sarežģīšana, ievērojot pareizu izpildījumu, šķēršļa un maršruta pārvarēšana, palielinot ātrumu.

Sākam nodarbības ar vienkāršas barjeras pārvarēšanu. Vienkārša barjera ir tāda barjera, kurai ir tikai viena pārlecamā kārtiņa. Pirmajos mēģinājumos, protams, to novietojam pēc iespējas zemāk vai pat noliekam pavisam zemē vai pa diognāli tā, lai tās viens gals būtu balstīts pret zemi.

Citi iesaka izmantot pavadas šķēršļu pārvarēšanas apmācībās, bet es tam nepiekrītu. Mudināt kolliju pārlēkt pāri kārtiņai var dažādi, galvenais panākt, lai viņam būtu interesanti un viņš to darītu ar prieku. Var nosēdināt viņu pāris metrus pirms barjeras ar komandām “Sēdi!” un “Gaidi!”, un pašam aiziet objekta otrā pusē un piesaukt suni, izmantojot “Šurp!”, “Hop!” vai “Lec!”. Ja tas nedarbojas, varat skriet kopā ar viņu un turēt rokā kārumu vai citu motivācijas priekšmetu, ar kuru kollijs tiek vadīts pāri kārtiņai. Motivācija – slavēšana, kāruma vai rotaļlietas pasniegšana notiek vienīgi tad, ja uzdevums izpildīts. Par garām skriešanu nekas nepienākas. Suns ātri sapratīs sakarību starp šīm lietām.

Nekad neizmantojiet mehānisku iedarbību uz savu kolliju – neraujiet ar varu pāri barjerām, nemetiet pāri šķēršļiem, kā es to reiz kādā “Kollimpiādē ®” sen atpakaļ tiku redzējis. Ja kāds plānprātiņš, uzdodamies par suņu trenēšanas speciālistu, iesaka jums tā darīt, kā pieminētajā gadījumā, grūdiet viņu pāri barjerai pašu! Tā bija pirmā un vienīgā reize, kad iejaucos kā arbitrs un apturēju sacensības.

.

.

Aitiņa Dollija sacenšas ar fermas kollijiem.

.

Tikai tad, kad perfekti tiek pārvarēta vienkāršā barjera ar maksimālu kārtiņas augstumu un šī iemaņa gana slīpēta, izvēlieties sarežģītākas barjeras – divkāršas, trīskāršas, kāpjošas, platas un tā tālāk. Kad barjeras apgūtas pa vienai, pakāpeniski to skaitu palielinām un cenšamies pārvarēt dažādu garumu un sarežģītības maršrutus. Treniņos mainām objektu secību, skaitu un izvietojumu, lai sunim neizstrādātos pieradums pie vienas konstrukcijas objektiem un kādas īpašas viņam vien zināmas šķēršļu pārvarēšanas secības.

Pretējā gadījumā jums var gadīties, kā reiz sacensībās "Lielā veļas diena 2020", kuru kā eksperimentu bijām sarīkojuši lejas pļavā dažādu šķirņu suņiem. Starp dalībniekiem bija ļoti pieredzējuši adžiliti sporta meistari un pat starptautisku sacensību čempions, kurš starp veļasmašīnām un izžautajām drēbēm apjuka, jo bija pieradināts vienīgi pie adžiliti standarta inventāra, kā arī jaukta maršruta veikšanas. Pārvarēt šķēršļus, kas laukumā izvietoti secīgi, vairākiem suņiem izstrādātā ieraduma dēļ izrādījās problemātiski. Nākamajā dienā pēc šīm sacensībām nolēmu iepriecināt savus kollijus un mēs sarīkojām "Mini veļas dienu 2020". Hronometrs rādīja, ka mēs ar fermas kolliju Lociņu šķēršļu joslu veicām ātrāk par izslavēto adžiliti čempionu borderkolliju.

Kad barjeru pārvarēšanas iemaņas apgūtas, sunim pašam būtu jāprot maršrutā aprēķināt barjeru parametrus – augstumu, platumu un citus. Collgility standartā pārlecamais platums jeb kārtiņas garums ir viens metrs un divdesmit centimetri, augstums nepārsniedz 45 centimetrus. Mēs izmantojam gan vienkāršas, gan divkāršas, trīskāršas barjeras, gan parastus, gan tā dēvētos "zviedru okserus". Tāllēkšanas barjeras platums, - piemēram, "peļķe" jeb baseiniņš ar pīlītēm, nepārsniedz 90 centimetrus.

Mācot kolliju lēkt tālumā, ievērojiet tos pašus principus – tāluma platums vispirms ir mazs un pakāpeniski tiek palielināts līdz vēlamajam.

Visbiežākās kļūdas, vērojot sacensībās notiekošo, ir tempa un distances neievērošana jeb ignorēšana. Atkārtotas barjeras pārvarēšanas gadījumā, ja suns tai iepriekš aizskrējis garām, varam redzēt, ka saimnieks pieved kolliju barjerai pilnīgi klāt un tad nervozi bļauj: “Lec! Nu, lec taču!” Ja arī kollijs no vietas bez ieskrējiena pārlēks kārtiņai, visticamāk viņš to aizķers ar pakaļkājām un nogāzīs. Barjera neskaitīsies pārvarēta un būs nopelnīti nevajadzīgi soda punkti. Jāsaprot, ka šķēršļu maršruts tiek sastādīts, ievērojot šādu formulu: temps – temps – lēciens, temps – temps – lēciens, - tātad starp lēcieniem ir divi tempi starpā. Vienkāršiem vārdiem – sunim pirms lēciena jāieskrienas, bet tam vajadzīga telpa. Atkāpieties līdz iepriekšējai barjerai un turpiniet šķēršļu pārvarēšanu.

Par cik mūsu pasākumos visi šķēršļi maršrutos pārvarami secīgi, tas ir, viens pēc otra, tad par jauktu šķēršļu pārvarēšanas kārtību un sarežģītu suņa vadību nestāstīšu.

Vēl tikai piebildīšu par drošību gan treniņu, gan sacensību laikā. Visiem šķēršļiem, neatkarīgi no to uzbūves, jābūt izgatavotiem tā, lai tie sunim būtu droši un dzīvnieks nesavainotos – nekādu asumu, metāla izvirzījumu, skrūvju un naglu un, protams, stiklu!

.

.

Vecais Kollijs ar Lociņu sacensībās.

.

Tuneļi

Tuneļa cauri līšanas manevru visvieglāk savam kollijam iemācīsiet ar visparastāko vingrošanas riņķi un komandu “Cauri!”. Komanda “Lien!” būtu nevietā, jo visi mūsu tuneļi pēc collgility standarta ir pietiekami liela diametra – vismaz 60 cm – lai tiem brīvi varētu izskriet cauri. Kad iziešana cauri riņķim apgūta, varat izveidot improvizētu tuneli, noliekot, piemēram, tabureti, tad divas, trīs, kas pārklātas ar kādu palagu vai segu. Progresējot šīs iemaņas apgūšanai, visu laiku tunelis tiek pagarināts, kamēr tas sasniedz, piemēram, piecus metrus. Kad jūsu kollijs garu taisna virziena tuneli var iziet prefekti, tuneli var sākt pakāpeniski “locīt” tā, lai tas veidotu “L” burtu un kollijs tuneļa izeju aiz līkuma nevarētu saskatīt. Pēc “L” burta varam tuneli izlocīt sarežģītāk, piemēram, “S” vai "U" burta formā.

Atcerieties, tunelī nedrīkst būt detaļu, kurās suns var pustumsā ieskriet un savainoties!

Trapi

Visdažādāko konstrukciju un sarežģītības pakāpes trapus visvairāk esam izmantojuši dažādos “Rančo kollija ®” šķēršļu joslu maršrutos un arī konservdžampingā ®. Trapi kopā ar konservbundžām man sevišķi patīk, bet no kollija un arī viņa īpašnieka tas prasa īpašu uzmanību un veiklību.

Kā iemācīt suni kāpt uz kaut kā? Sākumā atmetam augstumu kā parametru un novietojam uz zemes platu dēli vai koka plāksnes gabalu un mācāmies iet tam pāri. Visbiežākā problēma šajā gadījumā ir individuāla suņa nepatika pret kādu no virsmām. Piemēram, Abijai ļoti nepatika spīdīgs lamināts. Apmācības sākumā būtu svarīgi izvēlēties virsmu, kas pārlieku nespīd un arī neslīd. Sākam dēlim suns pāri iet lēnām, tad ātrāk, vēlāk jau skrien. Vadām viņu ar roku jeb žestu un dodam komandu “Augšā!”. Viss pārējais – secība, sarežģītības pakāpe, ātrums – kā jau iepriekš stāstīju par barjerām – pakāpeniski. Vienīgā atšķirība šajā gadījumā ir augstuma variēšana. Kad suns pa zemē nolikto dēli pārvietojas perfekti, laiks to nedaudz pacelt virs zemes, piemēram, 30 cm augstumā. Šajā brīdī šis objekts no parasta dēļa pārtop par trapu un tas nozīmē, ka trapam jāpievieno gan uzeja, gan noeja, atceroties, ka šo abu elementu stāvums nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 45 grādus. Tas ir maksimums.

Un vēl – trapa konstrukcijai jābūt ļoti stabilai, lai tas neļodzītos.

Pamazām trapa augstumu palielinām par 10—20 centimetriem. Mūsu sacensībās parasti vienlīmeņa trapi nepārsniedza 70 cm augstumu, kā izņēmumi var būt vienīgi divlīmeņu vai trīslīmeņu objekti. Kā drošu trapu platumu esmu noteicis 50 centimetrus.

.

.

Līzīte.

.

Vienmēr centieties panākt, lai jūsu kollijs, pārvarējis lielāko trapa garumu, nemēģina no tā nolēkt. Mums collgility gan nav adžiliti tik ierasto šķēršļu ar tā dēvētajām kontakta zonām, taču traps jāpārvar pilnīgi – slīpā daļa, horizontālā daļa un atkal slīpā daļa. Ja jūsu suns leks nost no trapa pusceļā, sacensībās viņš saņems soda punktus, jo šis objekts tiks uzskatīts kā nepārvarēts.

Nekad nesāciet apmācību ar augsta trapa pārvarēšanu. Ja suns nokritīs no trapa vai jutīsies nedrošs uz tā, mainīt viņa attieksmi pret šo objektu būs ļoti grūti, jo kollijam būs radusies negatīva pieredze.

Laiks un verbālā komunikācija ar suni

Jāpiebilst arī daži vārdi par verbālo jeb mutisko komandu laika izvēli. Izvērtējot mūsu sacensību video ierakstus, skaidri redzams, ka šī ir pati izplatītākā problēma sportisko kolliju īpašnieku vidū. Dažbrīd komanda “Lec!” tiek dota tik ļoti novēloti, ka suns jau atrodas lēcienā virs barjeras. Kollijs ir sapratis, kas jādara, un izklausās, ka viņa saimnieks nevis vada savu suni ar komandām, bet komentē notiekošo. Atcerieties – jūs neesat komentētājs, bet gan komandas vadītājs! Arī man pašam šī lieta ir pieklibojusi un to izpildīt nav viegli, jo video redzam, ka attālumu no viena šķēršļa līdz otram maršrutā jeb 5 metrus kollijs pārvar aptuveni pusotrā sekundē – kamēr izsaki vārdu “Lec!” sekunde jau cauri.

Pareizi būtu jābūt, ka suns saņem komandu kaut ko darīt jau tad, kad viņš virzās uz nākamo jeb priekšā esošo šķērsli. Vēl precīzāk – tiklīdz kollijs pārlēcis iepriekšējai barjerai, piezemējies un pavērsis skatu uz priekšā esošo nākamo objektu, viņam jāsaņem rīcības komanda no sava saimnieka.

.

.

Lociņš traucas pāri divkāršai barjerai.

.

Tempa kāpināšana

.

Ātruma palielināšanai šķēršļu joslas pārvarēšanas iemaņu attīstīšanas treniņos jānotiek pakāpeniski. Atcerieties, ka jūs ar savu kolliju esat komanda un šķēršļu josla jums ideālā variantā jāiziet ar vienādu ātrumu. Māciet suni sekot jūsu roku žestiem un vadiet to! Nekādā gadījumā nedrīkst izveidoties tāda situācija, ka suns aizskrien jums tālu priekšā un jums vairs nav nekādu iespēju viņa darbību – trajektoriju, ātrumu un citus parametrus kontrolēt, atliek vien vilkties nopakaļus un kliegt: “Pagaidi taču mani!”.

Ir jāpanāk tas, ka jūsu roka vada kolliju, jūs atrodaties blakus, jūs visu laiku redzat savu suni un varat viņu kontrolēt.

Nekad neskrieniet ātrāk par suni, ja tas iespējams, un neatstājiet to bez vadības aiz sevis, paļaujoties, ka viņš visu izdarīs, kā paredzēts. Pārsteidzošs fakts, bet šādos gadījumos lēns suns kļūst vēl lēnāks. Varbūt tas nešķiet loģiski, taču atbilst patiesībai.

.

Svarīga piezīme

.

Un vēl – mācot savu kolliju, jums jābūt ļoti uzmanīgam un jāpamana katra sīkākā nianse, lai spētu pareizi novērtēt gan padarīto, gan izprastu kļūdas un progresu to novēršanā, tādēļ – esiet vērīgi! Ja apmācības procesu centīsieties sasteigt, visu sabojāsiet.

.

.