..

Turpinājums
.
Pēc sadaļas Kā filmē dzīvniekus? izveidošanas es nolēmu pastāstīt vairāk par mūsu fermas kinosuņu pamatiemaņām, kuras izmantojamas filmēšanā.

Man nepatīk pārspīlējumi, kad suņi filmās tiek cilvēciskoti - dejo griezdamies pa istabu divkājās, aizsedz ar ķepām acis (komanda "Kauns!"), bezjēdzīgi veļas pa grīdu un veic citas līdzīgas darbības. Nevajag jaukt dzīvi fermā ar cirku! Tieši šādu triku izmatošanas dēļ cilvēki jauc kinosuņus ar cirka dzīvniekiem un, satiekot tos klātienē, gaida cirka numuru demonstrēšanu. Nekā nebija! Mūsu aktieri ir parasti fermas dzīvnieki ar sev atbilstošu dzīvesveidu ikdienā, kurā iekļauta arī filmēšana un neliela sportošana, dažādu rotaļlietu apgūšana un spēlēšana. Mēs nebūt nesacenšamies triku un to skaita apgūšanā ne savā starpā, ne arī ar citiem kino dzīvniekiem, kurus redzam filmās. Pat Lesiju nē! Te gan jāpiebilst, ka pagaidām ne vienā filmā (bet manā kolekcijā to bija vairāki simti) neesmu redzējis ne vienu suni spējam izpildīt visu to, ko reiz Lesijai iemācīja leģendārais Holivudas kinosuņu treneris un viņas īpašnieks Ruds Vēdervokss. Kad veidošu sen iecerēto "Lesijas filmu retrospekciju", vienā no sērijām notiekti pievērsīšos šai tēmai un ilustrēšu Lesijas labākos un sarežģītākos trikus ar fragmentiem no viņas filmām un seriāliem.

"Laimīgo kolliju zemē ®" mēs mācāmies tikai to, kas nepieciešamas lauku dzīves attēlošanai mūsu seriālā "Fermas kolliju piedzīvojumi". Jā, reizēm mēs parodējam un inscenējam nereālas situācijas, kad dzīvnieki it kā savā ikdienā izmanto dažādus darbarīkus un kaut ko meistaro, piemēram, izgatavo dažādas mašīnas un aparātus, taču šī šķietamība kadrā tiek panākta ar vienkāršas montāžas palīdzību, nekad neizmantojot ar datoru radītu animāciju, kā arī animatroniku.

.

Mūsu pamatizglītība

.

Sadaļā Kā filmē dzīvniekus? jau pieminēju par obligāti apgūstamo un pēc tam noslīpēto pamatpaklausību, lai suns būtu viegli vadāms uzņemšanas laukumā. Gribu no tā visa izcelt trīs komandas: "Sēdi!", "Guli!" un "Gaidi!" vai "Paliec!". Pats nezinu, kādēļ, taču trešās komandas došanai jau sen esmu sācis lietot abus vārdus virknē - "Gaidi, paliec!" Mūsu kolliji pie tā ir pieraduši.

Jebkurš sevi cienošs fermas suns prot arī, skrienot un lecot, pārvarēt dažādus šķēršļus apvidū, tādēļ obligāti apgūstamas šķēršļu pārvarēšanas iemaņas. To mūsu fermā prot pat āži, kazas un aitas, kas filmējas.

Nodarbības dažādu sporta veidu apgūšanā, kur maršrutā jāpārvar šķēršļi, ir ļoti vēlamas, taču tas vēl neko negarantē. Pie konkrēta inventāra, jauktas šķēršļu secības, scenārija pieradis suns lauku vidē var apjukt. Atceros, cik ļoti biju pārsteigts, kad mūsu lejas pļavā notiekošajā "Lielajā veļas dienā 2020", kas bija paredzēta visu šķirņu suņiem, pasaules čempions adžiliti, kā arī citi telpās trenēti šī sporta veida piekopēji un dažādu sacensību dalībnieki, apjuka un nespēja korekti un ātri veikt maršrutu. Viņi visi ir tik ļoti pieraduši pie viena veida standarta inventāra, ka nespēj lēkāt pāri dažādiem sadzīves priekšmetiem vai objektiem, kas atrodas apvidū. Tādēļ jebkurš lauku suns, piemēram, Lociņš maršrutā ir ātrāks par superčempioniem (hronometrāža to pierādīja!) Ja nolemsiet apgūt šķēršļu pārvarēšanas iemaņas, nepietiks vien ar pārlēkšanu slotaskātam, kas nolikts starp diviem ķeblīšiem, lai gan ar to var sākt. Māciet saviem suņiem lēkt pāri dažādiem objektiem, variējiet šķēršļus vai priekšmetus, to pārvarēšanas secību, lai sunim neizstrādātos pieradums.

Ļoti svarīga ir aportēšana jeb aizmesto priekšmetu pienešana. Te ļoti labi noder dažādas aportēšanas spēles, piemēram, kaniboulings ® vai kastings ®. Mūsu kolliji pie šādām spēlēm pļavā tiek pieradināti jau no mazotnes.

Fermas kinosuņiem jāiemācās staigāt pa dažādām virsmām, piemēram, dēļiem, siena ruļļiem, mucām, otrādi apgāztiem spaiņiem u.c. Hosento, piemēram, ir mācīts staigāt pa galdiem un mašīnas jumtu, bet uz siena ruļļiem mūsu kolliji jau no mazotnes pavada ļoti daudz laika. Hosento var iet arī pa veļasmašīnām!

.

.

Lociņš nes ceriņa zaru.

.

Īsumā par metodēm

.

Apmācības metodes var būt dažādas, taču uzsvēršu, ka izmantojamas ir tikai pozitīvās metodes, atrodot atbilstošu motivāciju. Uzdevumi jāveic secīgi, vienmēr no vienkāršākā virzoties uz sarežģītāko, un ne otrādi!

Ļoti svarīgi ir nodibināt acu kontaktu ar dzīvnieku, tādēļ uzstājīgi iesaku, strādājot ar suni, pietupties vai nomesties ceļos, lai atrastos apmēram vienā līmenī ar savu skolnieku. Šādi Vēdervoksi strādāja arī ar Lesiju!

Nekad neforsējiet iemaņu apgūšanu un nevadieties pēc principa "Nu, vēl mazliet kaut ko!", nepadariet jūsu nodarbības par apnicīgu padarīšanu un neradiet dzīvniekā riebumu pret veicamo uzdevumu. Daudzi dzīvnieki nespēj ilgstoši noturēt interesi par kaut ko (īpaši kazas un aitas), viņiem viss diezgan ātri apnīk. Mans ieteikums - nodarbību ilgums nekad nepārsniedz 10 minūtes un, ja dzīvnieks prasīto 4-5 reizes ir labi vai lieliski izpildījis, nodarbība tiek pabeigta. Neaizmirstiet motivēt dzīvnieku gan ar kārumiem, gan uzslavām (rīcības motivācija!), bet tas jādara pareizi - tikai tad, kad prasītais izpildīts, un īstajā laikā (nenokavējot).

.

Marķēšana

.

Man simpatizē tie cilvēki, kuri prot bez palīglīdzekļiem atrast kopīgu valodu ar saviem dzīvniekiem, saprasties ar viņiem un kopā darīt dažnedažādas lietas, kuras padara abu dzīvi daudz interesantāku un atklājumiem bagātu.
Jāatzīst, ka pats ilgu laiku esmu izvairījies no klikera lietošanas savu kino dzīvnieku trenēšanai, lai gan ar manu palīdzību kādu laiku atpakaļ latviski ir iztulkota pat grāmata par klikerapmācību. Taču šis vairāk populārzinātniskais, nevis praktiskais teksts cilvēkos radīja mazvērtības kompleksu - par sarežģītu priekš iesācēja... Man nav kategorisku iebildumu pret klikera izmantošanu, varbūt pats kādā reizē to izmantošu, bet lūdzu tikai vienu - neiedomājieties, ka klikers ir tāda sava veida distances vadības pults: nospiedīsiet pogu un jūsu dzīvnieks izpildīs vajadzīgo komandu! Jūs esat sava dzīvnieka draugs, nevis programmētājs! Klikera pozitīvā īpašība - tas ir ļoti ātrs, zibenīgs marķieris darbības nostiprināšanai, daudz ātrāks par kādu izrunāto vārdu, piemēram "Labi!" vai "Labs suns!", un, mācot sarežģītus trikus, kuri sastāv no vairākām dzīvnieka darbībām, ātra marķēšana ir sevišķi nepieciešama. Īsākais vārds ir "Jā!" un es parasti lietoju to.

.

Vēl dažas svarīgas darbības

.

Šķēršļu pārvarēšanas iemaņām un aportēšanas iemaņām esmu veltījis atsevišķas sadaļas, bet te tagad vēlos atzīmēt vēl dažas fermas kinosunim nepieciešamas darbības.

.

.

.

Priekšmetu turēšana mutē

.

Ir jāapgūst dažādu priekšmetu turēšana un nešana mutē. Ar to mums, "Laimīgo kolliju zemē ®" neklājās viegli - nācās piemeklēt dažādus priekšmetus, kad kļūdaini pirms tam tiku izmantojis tenisa bumbiņu (viņiem taču patīk!), kuras agrāk izmantojām, spēlējot kaniboulingu ®, kastingu ® un citas mūsu aportēšanas spēles. Sunim var interesēt pavisam kas cits, pat visneiedomājamākie priekšmeti. Piemēram, Ieva atklāja, ka Hosento vislabāk patīk neliela birstīte ar koka rokturi! Pirms tam, novērojot, ka Hosento lasa un nes rādīt vistu izdētās olas, nolēmu kā inventāru izmantot novārītu olu, taču viņš to pārkoda. Iespējams, tās ir arī sekas tam, ka, filmējot olu ripināšanas spēli "Pavasara K[O]llings 20221", ļāvu pēc spēles uz spēļu galda apēst pāris olas (ar visām čaumalām).

Ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no suņa rakstura un temperamenta. Hiperaktīvi suņi un tie, kas kāruma gabaliņa dēļ gatavi rāpties augšā pa vertikālu sienu otrādi - ar pakaļkājām pa priekšu -, būs ātri apmācāmi, bet kolliji nav nedz tik azartiski, nedz kāri. Mācot priekšmetu turēšanu mutē, vislabāk jāizvēlas garens, viegli satverams (un ne smags!) priekšmets, der pat kociņš. Tikai tad, kad šī iemaņa apgūta un noslīpēta, sunim var piedāvāt citus, atšķirīgus priekšmetus, piemēram, groziņu. Kad priekšmetu turēšana mutē apgūta, tālāk tiek mācīta kustība, neizlaižot nesamo no zobiem, un suns var vajadzīgo priekšmetu pārvietot nepieciešamajā virzienā, piemēram, nest, nesot pārlēkt pāri barjerai (sētai), ievietot nestos priekšmetus citos (piemēram, savākt un salikt salikt izmētātās rotaļlietas kastē vai pat sašķirot tās), nomest paredzētajā vietā utt.

Obedience jeb sporta paklausības disciplīnā katram dalībniekam jāprot paņemt zobos koka hanteli un ar to pārvarēt barjeru, bet Lesija, par provi, prata nest mutē arī dzīvas radības - baložus, trušus, kaķēnus, pat peldēt pāri upei, turot kaķēnu mutē (un nenoslīcinot!), taču līdz Lesijai mums vēl tālu, turklāt šādai nešanai jāpieradina arī paši dzīvie "nesamie".

.

Priekšmetu aizskaršana ar ķepu

.

Reizēm noder, ja suns prot pēc komandas aizskart kaut ko ar ķepu, piemēram, ieslēgt kādu sviru vai pedāli. Šo iemaņu var apgūt divejādi: 1) Vispirms sunim, atrodoties sēdus stāvoklī, tiek iemācīta prasme dot ķepu, pēc tam, kad šī prasme apgūta, uz savas plaukstas novietojiet kādu priekšmetu. Suns ar laiku sapratīs, ka tieši pieskaršanās priekšmetam noved pie tā, ka jūs viņu apbalvojat. Mācību laikā pakāpeniski laidiet roku ar priekšmetu arvien zemāk, līdz tas atrodas uz grīdas. Pēc tam roka tiek noņemta un suns izdara pieskārienus tieši priekšmetam. 2) Suns tiek noguldīts, viņam priekšā tiek novietots caurspīdīgs priekšmets, piemēram, ēdiena kārbiņa bez vāka ar dibenu uz augšu, bet zem kārbiņas, sunim redzot, tiek nolikts kārums. Viņš noteikti centīsies tai pieskarties ar ķepu. Brīdī, kad suns pieskaras vajadzīgajam priekšmetam, darbība tiek apzīmēta ar jūsu izvēlēto komandu (vai klikeru), mēs lietojam vārdu "Ķep!" (bez "u").

.

.

Hosento taisa "Ķep!" un iegriež riteni.

.

Esmu izgatavojis arī speciālu pedāli šīs iemaņas slīpēšanai, taču tās apgūšana mums sākās ar vidēji lielu plastmasas bļodu, jo, piemēram, Hosento "pedālis" nepatika. Jāpiebilst, ka mūsu gadījumā mācīšanās aizskart priekšmetus ar ķepu bija apgrūtināta tādēļ, ka mūsu kollijiem visu dzīvi ir nācies spēlēt interaktīvās rotaļlietas un spēles uz īpašiem spēļu galdiem, meklējot un aizskarot vajadzīgo (piemēram, nogrūžot no trapeces tenisa bumbiņas) tieši ar purnu, nevis ķepu. Bet ieradumam, kā zināms, ir milzīgs spēks.

.

Rakšanas pretrunas

.

Parasti suņu uzvedības speciālistiem tiek lūgts padoms, kā atradināt suņus no rakšanas dārzā, bet mums vajadzēja panākt pretējo, - lai suns raktu. Hosento, Dana un Keisija reizēm to dara pļavā, Lociņš nerok nekad, taču vajadzīgajā brīdī mūsu kollijus uz rakšanu nedabūt. Nākas pielietot viltību. Ar metāla caurules vai laužņa palīdzību (diametrs 2-3 cm) zemē izduriet aptuveni 5 centimetrus dziļus caurumus un tajos iemetiet kārumus, mūsu gadījumā tās ir cīsiņa ripas. Caurumiem jābūt tik dziļiem, lai suns saostu kārumus, bet nevarētu tos dabūt ārā, izmantojot muti. Gandrīz vai interaktīvā rotaļlieta, viņš noteikti pacentīsies rakt! Šo (šoreiz vēlamo) darbību tāpat jāapzīmē ar kādu komandu, kas atšķirsies no citām, bieži lietojamām. Es saku "Rak-rak!" vai "Kurmis!"

.

.

Baltais ērzelis Eiss vēro, kā Hosento mācās braukt ragavās.

.

Braukšana

.

Fermas kinosunim ir jāprot braukt ratos vai ratiņos un ragavās. Vispirms mācīju Hosento braukt ragavās, vēlāk spreciāli viņam tika izgatavoti arī dažādi mini traktori un, par cik braukšanas tēma mūsu seriālā "Fermas kolliju piedzīvojumi" ir ļoti svarīga, tai esmu veltījis atsevišķu sadaļu Braukšana.

.

Pārdomām

.

Man nekad nav bijusi vēlēšanās kļūt par suņu apmācības instruktoru un vadīt dažādu grupu vai individuālas nodarbības. Suņu skola, pirmkārt, ir cilvēku - suņu īpašnieku - izglītošana, tātad, tas ir darbs ar cilvēkiem, bet man tas nekad nav paticis. Turpretī darbs ar dzīvniekiem ir ļoti interesants. Šie mani skolnieki parasti ir ļoti uzmanīgi un paklausīgi. Ir interesanti vērot viņu domu gājienu un arī dzīvnieku treneris no saviem audzēkņiem visu laiku var kaut ko mācīties. Man ļoti patika manas paziņas kinoloģes Jūlijas Elsas sacītais, ka cilvēkam vispār jāpriecājas par katru reizi, kad mūsu dzīvnieki ar mums vēlas sadarboties un darīt kaut ko kopā.
Neizpratni rada tas, ka daudzi cilvēki ne tikai nevar atrast laiku saviem dzīvniekiem, bet pat nevēlas sevi "apgrūtināt" un kaut ko saviem suņiem iemācīt.

.

.

Un, visbeidzot - spēlējiet dažādas spēles ar saviem dzīvniekiem! Kopīgu rotaļu laikā jūs daudz ko uzzināsiet viens par otru un mācīsieties! Izdomājiet spēles un izgatavojiet rotaļlietas pats, bet, ja jums nav ideju, ko un kā darīt, ielūkojieties mūsu sadaļās Rotaļas un rotaļlietas, Vecā Kollija interaktīvās rotaļlietas kollijiem un kazām un Mūsu sports. Iespējams, kaut kas no tā var noderēt.