Aportēšanas iemaņas

.

Keisija, Lociņš un Hosento gatavojas uzspēlēt kaniboulingu ®.

.

Ievads

.

Aportēšana jeb priekšmetu pienešana ir kļuvusi par neatņemamu suņu dzīves sastāvdaļu. Šāda darbība tiek izmantota gan apmācības procesā, gan dažādās suņu sporta disciplīnās, gan vienkārši rotaļājoties un kopīgi jautri pavadot laiku.

Arī Kolliju portāls savos pasākumos bieži vien ir rīkojis rīkojis aportēšanas disciplīnas, piemēram, kaniboulingu ®, kastingu ®, kanikroketu, pitch and go un citas.

Šīs iemaņas ir uzskatāmas arī par vienām no obligātajām kinosuņu pamatiemaņām.

.

.

Motivācijas priekšmetu izvēle

.

Lielākajam vairumam kolliju priekšmetu pienešana ļoti patīk, taču mēdz būt arī izņēmumi – viņi nenes neko. Nezinot šo suņu audzināšanas un apmācību metodes, nevaru spriest par iemesliem, kādēļ konkrētais kollijs neizrāda interesi par aportēšanu. Iespējams, nav pielietotas pareizas un motivējošas metodes vai arī nav izvēlēti pienešanai atbilstoši priekšmeti.

Ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizu priekšmetu aportēšanas iemaņu attīstīšanai. Lociņš, piemēram, līdz gada vecumam neizrādīja nekādu interesi par aizmestajiem priekšmetiem, un es jau biju nobažījies, ka daudzas suņu sporta disciplīnas mums ies secen. Taču tad Ieva nejauši atklāja, ka Lociņam interesē tikai un vienīgi tenisa bumbiņa. Pamazām sāku to mētāt un piesaukt suni sev klāt.

Atkāpei jāpiebilst, ka apmācot suni sportošanai, ir jābūt pilnībā apgūtām elementārām paklausības komandām, tādēļ suņa atgriešanās pie manis pēc bumbas satveršanas zobos un manis dotās komandas “Šurp!” vai “Atnes!”, ir tikai likumsakarīga.

Ja jums ir izdevies atrast īsto priekšmetu, par kuru suns interesējas, varat uzsākt priekšmetu pienešanas apmācību. Sākumā aportējamais jeb motivācijas priekšmets jāmet iespējami tuvu, lai pakāpeniski metiena attālumu varētu palielināt. Varat sākt ar vienu vai diviem metriem. Ja kollijs priekšmetu atnes, nākamreiz sviediet nedaudz tālāk.

.

.

Hosento ļoti priecājas par kastē atrasto bumbiņu.

.

Nesasteidziet apmācības!

.

Sevišķi pirmo treniņu laikā ir ļoti svarīgi nenogurdināt suni un nepanākt, ka viņš ātri vien zaudē interesi par aportēšanu. Tiklīdz pamanāt, ka jūsu kollijs ļoti negribīgi sāk pienest aizmestās lietas, beidziet nodarbības. Savādāk var tikt panākts pretējs efekts – aportēšana sunim sāks likties kā neinteresanta piespiedu nodarbe. Es ar Lociņu trenējos ne ilgāk kā 10 minūtes.

Ļoti svarīgi ir atrast ne tikai pienešanai interesanto priekšmetu, bet izvēlēties arī pareizu rīcības motivāciju. Nekad neaizmirstiet slavēt suni, kad tas atnesis aportu! Vairumam kolliju īstā motivācija būs pati rotaļa ar saimnieku – viņš met, bet suns atnes, taču var gadīties, ka šāda kopīga mētāšanas atnešanas rotaļāšanās var būt nepietiekami kolliju motivējoša. Iespējams, jūsu kollijs ir gatavs pastrādāt kārumu dēļ jeb efektīva būs tā dēvētās barības motivācijas pielietošana. Pēc pareizi izpildīta uzdevuma slavējiet savu kolliju un pacienājiet to ar iepriekš sagatavotiem kārumiem, tikai nepārcentieties!

Ir kolliji, kas ļoti vēlas izpatikt saviem saimniekiem un darīs visu tādēļ vien. Tāds ir gan Lociņš, gan bija Līzīte. Viņa ir dzimusi aportētāja un viņa nenogurusi varēja pienest visu kaut ko, bija ļoti precīza un gana ātra. Lociņš nav tik azartisks, bet priekšmetus pienes labprāt. Viņš tikai pārāk nesteidzas...

Kad interesantie priekšmeti sameklēti un pirmās sekmīgās aportēšanas iemaņu attīstīšanas nodarbības veiktas, pakāpeniski palieliniet mešanas attālumu un virzienu. Tāpat iesaku turpināt meklējumus un mēģināt ieinteresēt savu suni pienest arī citus priekšmetus, jo dažādās aportēšanas disciplīnās var tikt pielietoti dažādi motivācijas priekšmeti. Tā, piemēram, kaniboulingā ®, kastingā ® un kanikroketā izmantojamas tikai bumbiņas, pitch & go varam mest visu, kas patīk, kaut vai savu kurpi, bet bondzelēs tondzelēs drīkst izmantot tikai tā dēvētos mīkstos aportus un bumbiņu izmantošana ir aizliegta.

.

.

Lociņš spēlē kaniboulingu ®.

.

Kā padarīt aportēšanas priekšmetu interesantu?

.

Vēl viens vērtīgs padoms – priekšmets, kuru izmantosiet aportēšanas spēlēs, var tikt izmantots tikai kopīgi un vienīgi treniņu un spēļu laikā! Nedodiet sunim ar šo priekšmetu spēlēties un bez jēgas staipīt, kad tas ienāk prātā. Tas ir tieši tāpat, kā neļaut sunim rotaļāties ar savu pavadu vai citiem ekipējuma priekšmetiem. Sunim jāiegaumē, ka katrs priekšmets paredzēts konkrētam mērķim.

Ko darīt tad, ja suns tomēr neinteresējas ne par vienu no aizmestajiem priekšmetiem? Varianti ir vairāki. Vispirms vajadzētu atcerēties, ka dzīvnieks var būt noguris vai arī viņš nejūtas labi, un piedalīties fiziskās aktivitātēs nevēlas. Vai jūs vairākas reizes skrietu pakaļ pļavā aizmestai lietai, ja nejustos labi? Nē.

Otrkārt, īstais un interesantais motivācijas priekšmets vēl joprojām nav atrasts. Jāturpina meklēt un jāatceras, ka bieži vien tas var būt kaut kas pavisam elementārs, kas jums neienāk pat prātā, piemēram, dārgās "vubas" vietā jūsu kollijs labprāt nestu parastu kociņu vai zeķē iebāztu tenisa bumbiņu.

Treškārt, pārliecinieties, vai jūsu nodarbību vietas tuvumā nav kādi traucējošie faktori. Saprotams, ka paklausīgam un sportam sagatavotam sunim jāstrādā, neskatoties uz jebkādiem ārējiem kairinātājiem, tomēr pirmajās aportēšanas nodarbībās no traucēkļiem vajadzētu izvairīties.

.

.

Keisija kaniboulinga ® laukumā.

.

Ceturtkārt, pamēģiniet priekšmetus “atdzīvināt”, proti, kustiniet tos suņa priekšā gan gaisā, gan pavalkājot pa zemi. Ja nepazīstami un neinteresanti priekšmeti tiek “atdzīvināti” un kustināti, suns parasti sāk uztraukties un cenšas satvert priekšmetu zobos. Ja priekšmets tiek satverts, ļaujiet, lai kollijs to patur zobos dažas sekundes un, dodot komandu “Dod!” vai “Atdod!” izņemiet to no suņa mutes, paslavējiet un, ja nepieciešams, iedodiet kārumu.

.

Nu, atdod taču!

.

Ko darīt, ja kollijs aizmestajam priekšmetam aizskrien pakaļ, bet nest to atpakaļ saimniekam nevēlas?

Atkal divi varianti: vai nu slīpējiet paklausības iemaņas ar komandām “Šurp!” un “Atnes!”, vai arī izmantojiet kā palīglīdzekli ļoti garu pavadu. Kad suns aizskrējis pakaļ priekšmetam un satvēris to mutē, viegli aiz pavadas velkam suni ar visu mantu šurp, papildus to visu dublējot ar jau pieminētajām verbālajām komandām. Uztraukuma brīdī neaizmirstiet slavēt suni un pacienāt, ja viņš gaidījis tieši to.

No mājas suņa uzvedības viedokļa aportēšana ir stilizēta dzīšanās pakaļ medījumam. Medījuma notveršana grūtības nerada, bet aportēšanas spēļu noteikumi paredz, ka sunim jāskrien ne tikai vienā virzienā – pakaļ laupījumam, bet pēc tam ar to tādā pašā intensitātē jāskrien arī atpakaļ. Ja jūs nespēsiet suni kontrolēt un ietekmēt, viņš var rīkoties pēc saviem ieskatiem, piemēram, mesties ar dabūto medījumu uz kādu tālāku un drošāku vietu, respektīvi, tālāk no saimnieka, kas viņa laupījumu centīsies atņemt, histēriski bļaujot “Laid vaļā taču! Atdod! Laiks iet!”

Ļoti tuva rīcība dabiskajam procesam būs arī "nomedītā" aporta graušana un dīrāšana – jūsu kollijs dalīs medījumu. Un vēl – ja jūs, suņaprāt, neesat bara līderis vai vismaz liela autoritāte, viņš savu medījumu jums nenesīs, bet jautri skraidīs un haotiski lēkās jums apkārt ar atrasto priekšmetu zobos, lai paspēlētu “ķērājus”. Ja jums paveiksies, varbūt noķersiet viņu un tad, savukārt, jūsu pienākums būs ar aportu mutē bēgt no kollija.

Jums jāpanāk, lai jūsu kollijs “skriešanu pēc medījuma” saistītu nevis ar skriešanu prom no saimnieka, bet – tieši otrādi – ar skriešanu atpakaļ pie saimnieka, nesot viņam nomedīto priekšmetu.

.

.

Arī Lociņam ļoti patīk spēlēt kastingu ®.

.

Vēl var būt situācija, kad suns priekšmetu atnes gan, bet atdot jeb izlaist to no zobiem nevēlas. Sacensību hronometrs tikšķ un tiek zaudēts dārgais laiks. Šī korekcija gan jāveic treniņu laikā. Nekādā gadījumā nemēģiniet cīnīties ar suni un censties viņam priekšmetu atņemt ar varu, krītot pat uz ceļiem un vārtoties pa zemi! Šajā gadījumā panāksiet tieši pretēju efektu un jūsu kollijs to uztvers par jaunu un jautru rotaļu ar nosaukumu “Kurš kuram ko atņems?” Agrāk pieminētā spēle “noķer un atņem man aportu” turpināsies!

Mācot kollijam atdot jums rokās atnesto priekšmetu, jāzina, ka nedrīkst atņemt sunim medījumu, tiklīdz viņš jums pienācis klāt, un nekādā gadījumā tādā agresīvā vai pārspīlēti uzstājīgā formā, kas neradīs kollijā šaubas – viņam vērtīgā lieta tiek atņemta un viņš kā parasti cilvēku-suņu barā paliek zaudētājos. Suns nospriedīs, ka saimnieks vienmēr ir stiprāks un visu atņems tāpat, pašam sunim neko neatstās, tādēļ nākamreiz jāmēģina ar visu laupījumu aizbēgt. Sekas augstākminētajam likvidēt būs ļoti grūti un suņa izpratne par aportēšanu būs ačgārna. Kollijs sāks meklēt jūsu rotaļās tādu fāzi, kad viņš būs pārāks par citiem, proti, savu saimnieku.

Kollijam jau no paša sākuma jāsaprot pavisam pretējais, - ja viņš pienes jums savu laupījumu, viņš tiks atalgots ar daudz ko vērtīgāku – uzslavu, kārumu vai parotaļāšanos. Motivācijai saņemt no sava saimnieka jebkādu pateicību vienmēr ir jābūt augstākai par motivāciju pazust krūmos ar pļavā pacelto priekšmetu.

Vēl var izmantot šādu paņēmienu: lai suns jums rokās atdotu atnesto priekšmetu, tas jāaizstāj ar citu, respektīvi, viņš jums atdod atnesto dzelteno bumbiņu, bet jūs viņam iedosiet zilo. Te nostrādā interese pēc tā, kas nav pašam, bet tajā brīdī pieder citam. Ļoti cilvēcīgi.

Ko darīt sunim – atdot atnesto priekšmetu jums rokās vai nomest pie kājām? Mūsu aportēšanas sacensībās galvenais ir pārnest aportu pāri starta zonas līnijai, vismaz ar vienu priekšķepu pārkāpjot pašu līniju. Taču, protams, ka pareizāk būtu panākt, lai kollijs motivācijas priekšmetu atdod jums rokās, nevis mētā pa zemi. To var iemācīt treniņu laikā, ja nepieciešams. Ja, piemēram, suns nomet bumbiņu jums pie kājām, neapbalvojiet viņu, bet lūdziet, izmantojot verbālas komandas un žestus, norādot uz priekšmetu, lai viņš to atkal paceļ un iedod jums. Kad priekšmets iedots kārtīgi rokās, seko uzslava, kārums vai cita jūsu izvēlētā motivācija. Kad šī darbība apgūta, mācām turēt priekšmetu mutē tik ilgi, cik nepieciešams, līdz brīdim, kad pastiepsiet roku un dosiet komandu “Dod!”. Turēšanas laiku palielinām ļoti pakāpeniski par pāris sekundēm katru reizi un laiku ik pa reizei variējam, lai kollijs neskaitītu līdzi (viņam ir iekšējais pulkstenis!) un pēc , piemēram, piecām sekundēm nenomestu jums atnesto pie kājām.

.

.

Spēļu autors Vecais Kollijs met, bet Lociņš skrien pakaļ.

.

To pašu var teikt arī par tā dēvēto izturību pirms starta. Mūsu kolliju sacensībās “Straumēnos” parasti varējām redzēt, ka suns šaujas kā bulta pēc aizmestā aporta, kad tas tikko izmests vai pat vēl atrodas saimnieka rokās īsi pirms metiena. Sacensību reglamentus tas nepārkāpj, taču pareizi būtu to darīt tā, ka aports tiek aizmests, bet suņa reakcija seko tikai tad, kad saimnieks devis komandu doties pakaļ aizmestajam priekšmetam.

.

Šķīvītis

.

Ja runājam par motivācijas priekšmetu izvēli, jāpiemin arī frīsbija disks jeb lidojošais šķīvītis. Mēs savos pasākumos šad tad izmantojām pašizdomātu frīsbija paveidu ar nosaukumu metamdiski un iemācīt sunim ķert lidojošo šķīvīti ir vērts. Bieži vien kolliji neizrāda interesi tieši par frīsbija disku un kā viens no iemesliem šādam intereses trūkumam var būt nepareiza šķīvīša izvēle. Ja izmantosiet cieta un suņa zobiem nepiemērota šķīvīša mētāšanu, kollijs var ne tikai zaudēt interesi par neērtā, lielā un cietā priekšmeta pienešanu, bet arī ļoti traumēt zobus un lūpas. Iesaku izmantot nevis zooveikalos nopērkamos lētos štruntus, bet gan speciāli suņu sportam radītos izstrādājumus. Tie būs krietni dārgāki, taču kollija veselībai nekaitīgāki un, protams, šādi šķīvīši būs tālāk un precīzāk aizmetami. Bet tālums un precizitāte suņu frīsbijā ir ļoti svarīgi lielumi. Ja jūsu kollijs zaudē interesi par nokritušo šķīvīti tādēļ, ka "plakano pankūku" grūti piecelt no zemes, izmēģiniet tā dēvētos "rollus" jeb paņēmienu, kad šķīvītis vienkārši tiek ripināts pa zemi – vispirms tuvāk, tad tālāk.

.

Lidojošās sardeles

.

Man ir jautājuši, vai aportam var izmantot ēdamas lietas? Nē, protams! Būtu muļķīgi svaidīties pļavā ar sardelēm un gaidīt, ka suns jums tās pienesīs. Ēdienu nedrīkst padarīt par medījumu, tas var kalpot tikai kā apbalvojums par aporta pienešanu vai kādas citas komandas izpildīšanu. Nekad nejauciet šīs lietas!

Aportēšanas iemaņu attīstīšanai varat izmantot citus tehniskos palīglīdzekļus, piemēram, speciālus tenisa bumbiņu automātus. Arī "Laimīgo kolliju zemē ®" ir "GoDogGo!" aparāts, taču tas izmantots vienīgi jautrībai un bardaka radīšanai. Šajā gadījumā var iemācīt suni arī izklaidēt pašam sevi, jo automāts uzbūvēts tā, lai suns varētu atnest izšauto bumbiņu un ievietot automāta tvertnē. Pēc dažām sekundēm bumbiņa atkal tiks izšauta. Sanāk tāds mūžīgais bumbiņu metējs, kas darbojas gan no tīkla, gan ar baterijām. Var darbināt arī ar pulti un mainīt šaušanas attālumu.

.

Spēļu pilnveidošana

.

Es savas radītās aportēšanas spēles arvien esmu centies pilnveidot un padarīt sarežģītākas, jo man ļoti patīk skatīties, kā kolliji liek lietā savu prātu un ne tikai ātri skrien. Ja kaniboulings ® ir aportēšanas spēle ar krāsainiem ķegļiem, tad nākamā, kuru izgudroju, - kastings ® - jau ir aportēšanas un meklēšanas spēle, bet kanikrokets – aportēšanas un meklēšanas spēle ar paklausības elementiem.

Kollijiem ļoti patīk meklēšanas spēles un tādēļ nav grūti iemācīt viņus meklēt un arī atrast bumbiņas, kas iekritušas kastēs. Šādam mērķim mājās varat izmantot arī parastas kartona kastes un no kartona veidotus kanikroketa vārtus.

Sākot aporta meklēšanas apmācību, ir svarīgi, lai metiena laikā nezustu kollija vizuālais kontakts ar lidojošo priekšmetu. Vienkāršāk sakot – sunim jāredz, ka bumbiņa iekrīt kastē. Pēc dažiem metieniem viņš jau zinās, ka bumba jāmeklē tieši kastēs, ja tā nemētājas blakus tām.

Novēlu jums jautru dienu pļavā!

.

.