"Lesij!
Nē...
Hosento! Skrien uz
mājām un atved palīdzību!
Vecais Kollijs
iekritis akā!" Figūriņas vietā pašam pienācis kāpt
uz akmens un tēlot
Lesiju.
Sarkankoka krāsas kažoks labi piestāv rudens lapām.
To, ka šis skats mums ir ļoti izdevies, apliecināja
arī
Lesijas cilvēki no ASV. Tagad laiks būvēt
aku un turpināt parodiju.
Rudens fotosesija ar
lapām un āboliem.
Uz
bijušās sierotavas drupām tālajos ganos, pieskatot
kazas.
Lociņam gan pa akmens sienām staigāt
nepatīk.
Ganu postenis drupās.
Esmu piespiedis
Keisiju pie sienas.
Mans jaunais formastērps
tumsai. Mācos apgūt rāciju.
Jenotsuns ir viltīgs zvērs. Kad mēs naktī satikāmies
un viņš saprata, ka izbēgt nebūs iespējams, nogūlas
zemē, nekustējās un izlikās par beigtu. Tikai acis
kustējās. Vēlāk viņš aizbēga uz mežu.
Ar jauno
kaķēnu, kurš pirmo reizi vēro apkārtējo pasauli no
siena ruļļa.
Aita Herta tikko
viņu lejā badīja.
