Publikācijas  

» Kolliji » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas  » Aktivitātes

» "Kolliju kino" studija  » Mūsu īsfilmas


 

0

Priekš kam kazai ir vajadzīgs bajāns?

..

 

.

Kaza Ieva cieši nolēmusi apgūt akordeona spēli.

...

Ievads

 

Nesen pārsteigts konstatēju, ka "Straumēnu" kolliju personīgās fotogalerijas pēdējo divu gadu laikā ir kļuvušas par visīstāko "Laimīgo kolliju zemes ®" foto dienasgrāmatu, kuras lappusēs ļoti daudz stāstīts tieši par mūsu filmēšanu. Tai ikdienā veltām ļoti daudz laika. Taču ar visai īsajiem parakstiem zem attēliem ir par maz, lai aprakstītu mūsu īsfilmu tapšanas gaitu daudz detalizētāk un interesantāk. Tādēļ atkal esmu ķēries pie rudens rakstu darbiem, lai aprakstītu arī šīs vasaras piedzīvojumus videokameras abās pusēs un atbildētu uz dažiem intriģējušiem jautājumiem, piemēram, priekš kam kazai vajadzīgs bajāns? Viņa taču tāpat ir jautra, vai ne?

 

Ko darīt ar āboliem?

 

Par āboliem iedomājos tikai šogad. Bija skaidrs, ka to būs daudz, taču ļoti sausās vasaras dēļ tie neizauga tik lieli kā parasti. Iepriekš mūsu ābolus, kurus nespējām salasīt, apēda aitas un kazas. Bet šovasar katru rītu pirms lopu izlaišanas ārā devos ar spainīti lasīt zem ābelēm nokritušos ābolus, jo iecerētajai Kolliju portāla rudens reklāmai tos vajadzēja daudz. Āboli tika atnesti pat no kaimiņu mājām.

.

.

Keisija, Līzīte (vidū) un Lociņš ir priecīgi par salasītajiem āboliem.

.

Jā, tieši reklāmai! Biju iecerējis paralēli šī gada īsfilmu uzņemšanai arī veselas trīs reklāmas - jau pieminēto Kolliju portāla rudens reklāmu "Ābolu maiss", tad "Rančo kollija ®" reklāmu "Lielā veļas diena ®" un visbeidzot "Kolliju portāla SARDEĻŠOVA reklāmu "Kompots". Taču safilmētā materiāla bija tik daudz, ka, montējot video, visas iecerētās reklāmas pārtapa īsfilmās "Ābolu maiss", "Vai tavam saimniekam ir, ko mazgāt?" un "Kompots".

Nosaukums "Ābolu maiss" tika speciāli aizgūts no tāda paša nosaukuma multiplikācijas filmas, kura iznāca 1974. gadā. Šo savas bērnības multenīti no tālajiem padomju laikiem joprojām dēvēju par savu mīļāko un skatos bieži vēl šobaltdien. Tieši tādēļ mūsu īsfilmā "Ābolu maiss" ābolu iznīcinātāja jeb terminatora āža Plampača skatos tika izmantota viena no multenītes melodijām. Abiem "Ābolu maisiem" sižeti gan ir pavisam atšķirīgi un nekādas līdzības tajos nevajag meklēt. Taču arī multenīti latviski pievienoju zemāk, lai jūs to varētu noskatīties. Daudzi no jums nokļūs atpakaļ bērnībā.

.

.

Kadrs no 1974. gada multiplikācijas filmas "Ābolu maiss".

.

Doma izmantot ābolus reklāmā (vēlāk filmā) sākās ar ideju par kārtējo Kolliju portāla uzrakstu. Ziemas reklāmā tas bija izveidots ar sniega lāpstu uz "Straumēnu" lielezera un izskatījās ļoti iespaidīgi. Izdomāju, ka varētu izlikt uzrakstu no āboliem mazākā mērogā, nekā uz ledus, un tad piesaukt aitas, lai tās to visu noēd. Un atkal - "sākumā bija vārds", atvainojiet - uzraksts! Un, ja ir uzraksts "Kolliju portāls" un daudz ābolu, tad no tā visa var izveidot jautru reklāmas rullīti rudenīgās noskaņās!

Sižeta pamatdoma bija fermas dzīvnieku prieks par ābolu ražu, tādēļ īsfilmā redzam daudzus ābolu ēšanas skatus, taču vēlējos tos padarīt nedaudz sarežģītākus un interesantākus. Līdztekus dažādiem ābolu notiesāšanas tuvplāniem, filmā tiek izmantotas dažas lielgabarīta interaktīvās rotaļlietas koLLektīvai lietošanai, kuras speciāli tika izdomātas un izgatavotas filmēšanai, bet stāsta sākumā redzam unikālu aitas Spīdolas ābolu "zicēšanu" no ābelēm. Tā ir mūsu vienīgā aita, kas zem ābelēm vasarās un rudeņos staigā divkājās gluži kā aitas no otras - mūsdienu - manas mīļākās multenītes par auniņu Šonu. Spīdola vienmēr pieēdas ābolus, cik lien.

.

.

Par ābolu aitas ir gatavas izdarīt visu!

.

Interesanta bija interaktīvās rotaļlietas "Plinko" pielāgošana tēmai - Keisija pa tumši zilo galdu tenisa bumbiņu vietā ripina lejā ābolus, bet tur tos notiesā āzītis Plampačs, kurš šogad no mūsu superkomandas "MēBē Sports ®" ir filmējies visvairāk. Sākuma bija nelielas bažas, vai Keisija vēlēsies ripināt ābolus, taču viņa visu izpildīja ļoti precīzi un bez vismazākās aizķeršanās.

Aitu baram tika izgatavota 30 sektoru un 3 metrus gara interaktīvā rotaļlieta, uz kuras katrā sektorā novietots ābols, bet virs tā uzlikta konservbundža. Šeit pirms skata nofilmēšanas divas reizes notika treniņi. Aitas ābolus atrada un apēda ar lielu apetīti.

.

.

Keisija spēlē ābolu "Plinko".

.

Vajadzēja izdomāt arī interaktīvo rotaļlietu zirgam. Nolēmu pieturēties mūsu "konservbundžu stilam" un uz nedaudz sašaurināta preču paliktņa (padona) novietoju trīs vislielākās bundžas, kādas vien mūsu šķūnī atrodamas. Nolēmu, ka kameras priekšā ābolus ēdīs rudā ķēve Fiona, taču ar pirmo reizi skatu nofilmēt neizdevās. Zirdziņš visu darīja pareizi, taču manas vainas dēļ, jo nebiju kārtīgi aiztaisījis blakus esošo aploku, filmēšanas laikā no tā izlauzās arī Fantagira un Lusse. Viņas abas nebija apmierinātas, ka interaktīvās rotaļlietas spēlēšana tiek vienīgi Fionai. Nākamajā dienā skats tika pārfilmēts vēlreiz.

Kaut gan mūsu kolliji ābolus neēd (to darīja tikai Abija), vajadzēja sagādāt arī viņiem kaut kādu prieku no lielās ābolu ražas, tādēļ izlēmu, ka viņi var lēkt pāri ābolu virtenēm. Kā pretstatu izmantoju "ļauno tēlu" - ābolu apēšanas lielmeistaru Plampaču. Kad suņi bija beiguši sportot, āzis atkal bija klāt un notiesāja vispirms ābolus, kas savērti virtenēs, bet pēc tam izēda tukšus arī spaiņus. Taisni jābrīnās, kur tik mazā āzītī viss tas salien?

.

.

"Ābolu terminators" Plampačs šogad filmējies vairākās īsfilmās.

.

Virtenēm paredzētajiem āboliem pirms tam mājās ar tievu metāla caurulīti biju izspiedis caurumus, pļavā tos atlika vien savērt uz striķīšiem. Par ābolu virtenēm interesējās arī lapsenes.

Nu, nevarējām mēs savā īsfilmā iztikt arī bez kādas veļasmašīnas "Rīga" iesaistīšanas. Šoreiz gaiši zaļajai veļasmašīnai tika uzticēti sulu spiedes pienākumi. Pats sulas spiešanas process, protams, bija inscenējums. Veļasmašīnā sula tika ielieta no spainīša, bet tās sānos vecās gumijas caurules vietā tika pievienots gabaliņš dārza laistāmās šļūtenes ar vara caurulītes uzgali. Sulas spiešanas procesu uzmanīja kaza Ieva, kura sižetā blakus no spaiņa ēda ābolus. Lai nofilmētu burkas tuvplānus un sulas līmenis redzamajos sižetos sakristu, sulas tecināšana caur veļasmašīnu "Rīga" notika atkārtoti. Neiztika arī bez kurioza, kura dēļ pastāvēja risks izjaukt visu filmēšanu. Kaza Ieva, paēdusi ābolus, pieskrēja pie sulas spainīša, iebāza tajā galvu un kā sūknis sāka sūkt sev iekšā skābo zaļo šķidrumu. Tikai ar grūtībām izdevās spainīti Ievai atņemt. Iepriekš nespēju pat iedomāties, ka kaza var būt tik kāra uz skābo sulu. Tikpat labi burkas vietā pie veļasmašīnas caurules, pa kuru tek ārā sula, mierīgi varēja pielikt arī kazu un pumpēt sulu pa taisno viņas vēderā.

Pats sulas iegūšanas process bija visilgākais. Somās salasītie āboli tika nesti mājās un griezti daļās, tad virtuvē ar veco labo sulas spiešanas aparātu "Žuravinka" spiedu sulu. Pēc tam sekoja mašīnas mazgāšana, putu noņemšana un sulas kāšana, atlikumu iznešana utt. Viss sulas sagatavošanas process aizņēma vairākas stundas laika.

.

.

Veļasmašīna "Rīga" ābolu sulas spiešanai sagatavota.

.

Skats ar veļasmašīnu "Rīga" kā ābolu sulas spiedi kopā ar Lociņu bildēs tiks izmantots arī mūsu otrajā veļasmašīnu "Rīga" un kolliju kopīgajā kalendārā 2020. gadam.

Pēc sulas tecināšanas burkas tika nogādātas "Lociņa limonādes fabrikas" stendā, bet pats fabrikas saimnieks Loča gulēja tam blakus un spēlējās ar ābolīti. Šī spēlēšanās nebija iepriekš plānota un netika arī izprovocēta, Lociņš pats nolēma paspēlēties, un mēs šos kadrus izmantojām savā filmā. Jāpiebilst, ka pašas īsfilmas "Lociņa limonādes fabrika" filmēšana ir ieplānota nākamvasar. Līdz tam vēl ziemā jāizgatavo diezgan daudz sarežģīta inventāra un jāpabeidz scenārijs.

.

.

"Straumēnu" kolliji fotografējas pie ābolu uzraksta, pirms to noēdušas aitas.

.

Kolliju portāla ābolu uzraksta noēšana netika dublēta, jo nepietika ābolu. Arī pati uzraksta izgatavošana - ābolu salasīšana, pienešana un 90 cm augsto burtu izveidošana, izmantojot iepriekš speciāli izgatavotu rāmīti, aizņēma daudz laika - pusotru stundu. Biju cerējis, ka aitu bars vienlaicīgi pieskries pie uzraksta un metīsies to notiesāt, taču pēc piesaukšanas pirmā ieradās Dollija un ķērās pie "U" burta likvidēšanas, un tikai pēc brīža sāka ierasties arī citas aitas. Līdz ar to uzraksta "Kolliju portāls" apēšana nedaudz ievilkās. Filmēju no torņa.

.

.

Ir sākusies uzraksta noēšana.

.

Noslēguma kadros "Laimīgo kolliju zemes ®" pieturā ar ābolu maisu un grozu redzami mūsu kolliji - Keisija, Līzīte un Lociņš, bet uz piena kannu platformas pie svariem rīkojas gailis Meika, kurš jaunībā filmējies "Rančo kollija" reklāmā 2016.

 

Iespēja mazgāt jautri

 

Esmu ļoti aizrāvies ar ideju par "Lielo veļas dienu ®" kā pasākumu "Rančo kollija ® 2019" laikā un droši vien arī vēl kādreiz pēc tam. Šobrīd tiek domāts par specefektiem maršrutā - ūdens strūklām, kas apšķiež dalībniekus, speciālām burbuļu, putu un dūmu mašīnām, un to vadīšanu - esmu savācis detaļas, lai ziemā izgatavotu īpašu vadības pulti. Tādēļ arī vēlējos šovasar uzņemt "Rančo kollija ®" reklāmu 2018 ar nosaukumu "Lielā veļas diena ®", taču, kā jau minēju augstāk, safilmētais materiāls neļāva izveidot 30-60 sekunžu garu video - bija safilmēts daudz un reklāmā paredzētais stāsts tika paplašināts līdz īsfilmai.

.

.

"Lielās veļas dienas ®" vides banneris ar Keisiju.

.

Filmai piešķīru nosaukumu "Vai tavam saimniekam ir, ko mazgāt?" To nevarēju nosaukt par "Lielo veļas dienu", jo īsfilmu ar šādu nosaukumu, kurā ar daudzām veļasmašīnām veļu mazgās kazas, esmu plānojis beidzot uzņemt 2019. gada vasarā. Šīs filmas uzņemšanu laika trūkuma dēļ jau esmu atlicis divas reizes un tā rezultātā mums būs divas dažādas īsfilmas par veļas mazgāšanu, bet ar pavisam atšķirīgiem sižetiem.

Īsfilmas "Vai tavam saimniekam ir, ko mazgāt?" filmēšanā tika izmantotas 14 dažādu krāsu veļasmašīnas "Rīga" un centrifūga "Centa", kā arī iztukšoti mūsu drēbju skapji. Ainās, kurās var redzēt žūstam veļu, uz striķiem ir sakarināti tīri apģērba gabali no skapja.

.

.

Tiek būvēts skats filmēšanai pļavā.

..

Visgrūtākais un darbietilpīgākais filmēšanas procesā bija visu četrpadsmit mašīnu pārvietošana pa "Straumēnu" teritoriju - te apaļās mašīnas sarindotas uz ceļa, te saliktas akmeņos, te stāv pie trapa "Dollijas parkā ®", te atkal novietotas "Laimīgo kolliju zemes ®" pieturā, bet beigās tām atkal jānonāk atpakaļ šķūnī. Visi šie skati ar daudzajām veļasmašīnām "Rīga" tika nofilmēti vienā dienā.

.

.

Šajā reizē izmantojām 14 veļasmašīnas "Rīga", bet šobrīd jau "Kolliju kino ®" studijas rīcībā ir 17 apaļās mašīnas.

.

Galvenā veļas mazgātāja šajā īsfilmā ir Keisija. Un tieši viņa ir izvēlēta kā galvenā pasākuma "Lielā veļas diena ®" reklāmas seja. Keisiju nākamgad redzēsiet arī uz jaunā 3 metrus garā vides bannera, kas tiks izvietots pļavā kopā ar citiem. Šoreiz tieši viņa pieskata un "apkalpo" sešas veļasmašīnas, starp kurām izkārtas jau izmazgātās drēbes. Bet, kamēr mašīnas strādā, tikmēr suņi var lēkt gan pāri šķēršļiem, kas izvietoti starp izkārtajiem drēbju gabaliem, gan skriet pāri trapam.

Taču galvenais notikums šajā īsfilmā ir pavisam cits! Ābolu kārais āzītis Plampačs no augstāk aprakstītās "Kolliju kino ®" studijas īsfilmas "Ābolu maiss" atkal ir klāt un, meklējot zemē nokritušos ābolus zem gludināmā dēļa pļavā, netīšām parauj gludekli, kas uzkrīt uz palaga un aizdegas. Vēl Plampa izrauj štepseli, kaut kas noiet greizi ar lillā krāsas veļasmašīnu "Volga" un no tās sāk gāzties ārā putas.

.

.

Plampačs ābolu dēļ pat ir gatavs rāpot uz ceļiem.

.

Protams, ka āzis tikai ēda ābolus, - gludekļa krišana un štepseļa izraušana ir inscenējums, kas tika dublēts daudzas reizes. Vispār ar gludināmā dēļa filmēšanu man galīgi neveicās. Visas darbības pie gludināmā dēļa tika filmētas vairākas stundas, saule bija zemu un pārvietojās ātri, visu laiku griezās virsū nevēlamas ēnas no blakus esošajām ābelēm. Uzmanīgākie skatītāji varbūt pamanīs, ka gludināmais dēlis ik pa laikam pārvietojas vairāk uz pļavas vidu tālāk no kokiem. Otrkārt, bija stiprs vējš un palags no gludināmā dēļ visu laiku daļēji vai pavisam tika pūsts nost, līdz dabūju to pieskrūvēt apakšā ar skrūvēm. Treškārt, lielāko vilšanos sagādāja dūmu radīšana. Pirms dažām dienām speciāli biju gatavojis dūmu sveces no amonija nitrāta, taču tajās esošās avīzes nebija labi izžuvušas, un tā bija pilnīga izgāšanās. Uz ātru roku meistaroju kartona cilindru ar pildījumu, lai radītu dūmus, taču lielajā vējā to aizdedzināt nebija iespējams. Beidzot tas izdevās un tualetes papīra rullīša serdeņa dūmi izdevās lieliski. Katrā gadījumā, ne sliktāki kā no amonija nitrāta. Bet pirms dūmošanas bija neskaitāmi gludekļa krišanas mēģinājumi - dzelzis nekādi negribēja krist tā, kā biju iecerējis - pareizi un kadra centrā. Aiz vada to raustīju pats.

Izceļoties dūmošanai, āzis Plampačs droši vien devās ābolu meklējumos uz citu vietu, taču Keisija, ieraugot ārkārtas situāciju, iedarbināja interaktīvo sviru, ar kuras palīdzību tika ieslēgta dzeltenā avārijas bākuguns un iedarbināta uguns dzēšanas sistēma iekš veļasmašīnas, kas atradās blakus gludināmajam dēlim. Keisijas vērības un attapības dēļ ugunsgrēks tika laimīgi novērsts.

Šajā aprakstītajā dedzināšanas / dzēšanas sižetā tika izmantoti jau iepriekš pieminēti speciālie efekti, kurus daudz vērienīgāk esmu iecerējis lietot pasākumā "Lielā veļas diena ® 2019" - ūdens strūkla, dūmi, putas, - pietrūka tikai burbuļu.

.

.

Veļasmazgātāju brigāde (no kreisās): Lociņš, Keisija un Līzīte.

.

Man patika skats ar interaktīvās sviras iedarbināšanu, kad Keisija paskatījās uz dzelteno "migalku", it kā pārliecinādamās, vai tā tiešām ieslēdzas.

Dzēšanas sistēma, kuru ievietoju veļasmašīnā, šoreiz tika izgatavota pavisam vienkārši - bundulī tika ielikts liels ūdens spainis, bet tajā iegremdēts visparastākais akā metamais vibrosūknis. Tam pieskrūvēju atbilstoša izmēra un garuma caurulīti, kuras galu ar caurspīdīgo līmlenti piestiprināju veļasmašīnas alumīnija vāka atverē. Pirms tam tiku eksperimentējis ar dažādiem sūkņiem, kas bija pie rokas, taču viens nedarbojās, otrs neatbilda prasībām utt. Ļoti bieži vien vienkāršākie risinājumi izrādās visefektīgākie, kā, piemēram, gadījumā ar dūmu sveci.

Arī ķēve Lusse nolēmusi "Straumēnu" lielezerā izmazgāt savu kažoku, jo novilkt to un ievietot veļasmašīnā nav iespējams. Lusses vārtīšanās ūdenī ir iespaidīga un iepriekš neplānota. Tieši otrādi - to man izdevās nofilmēt pavisam nejauši. Tas, ka zirgi mēdz vārtīties, ir vispārzināms fakts, taču parasti viņi to dara smiltīs. "Straumēnos" dzīvojam jau astoņus gadus, taču nekad vēl neviens zirgs nebija vārtījies ūdenī, turklāt vismazāk tas būtu sagaidāms tieši no Lusses. Karstā laikā mūsu zirgi reizēm bradā ūdenī gar krastu un ēd ūdenszāles, taču nekādi ūdens cienītāji nav - nepeldas un dziļi nebrien. Šis bija ļoti neparasts gadījums un to nolēmu iekļaut īsfilmas scenārijā.

.

.

Kamēr veļasmašīnas "Rīga" darbojas, Lociņš lēkā cauri izkārtajai veļai.

.

Arī aina ar kucēnu Hosento, kas rakājas pa veļas bļodu, nebija paredzēta. Kad filmējām materiālu reklāmai (vēlāk īsfilmai), Hosento vēl pie mums nedzīvoja un par viņu mēs pat neko vēl nezinājām. Bļoda ar kucēnu tika piefilmēta vēlāk. Tajā viņš cenšas atrast sardeles gabaliņus.

Kāpēc mēs vasarā filmējām zaļās vardes, kuras peld veļasmašīnā "Rīga" kopā ar tenisa bumbiņu, man pašam īsti vairs skaidrs nav. Tā gribējās, jo varbūt sanāk kas interesants. Nelielu fragmentu no varžu ūdenspolo veļasmašīnā nolēmu iekļaut īsfilmā. Vardes filmēšanas vajadzībām "Straumēnu" lielezerā vasarā ķēra Justīne, filmēšanā tika izmantotas kādas divdesmit, kuras uzreiz pēc mūsu darbošanās tika ielaistas ūdenī atpakaļ.

.

.

Olimps nolēmis izmazgāt tenisa bumbiņas veļasmašīnā "Maļutka".

.

Bez veļas filmā tiek mazgātas arī tenisa bumbiņas. Tās no speciāli izgatavota statīva veļasmašīnā "Maļutka" saber āzis Olimps. Šī vienkāršā aina tika dublēta vairākas reizes, jo āzis sācis pielietot nevēlamu manieri - brutāli gāzt bumbiņas uz sāniem, nevis uz priekšu kā agrāk. Bumbiņu mazgāšanu uzmana Lociņš. Viņam īsti nepatīk dažādas mašīnas darbībā, bet viņš vienmēr izpilda uzdevumu, jo ir lielisks aktieris. Piemēram, Līzīte vai Keisija nesēdētu blakus šādam trokšņainam aparātam, jo vienkārši baidītos no tā.

.

.

Keisija iemācījusies šūt.

.

Filmas noslēguma skatā ar Keisiju tika izmantots speciāli izšūtais palags ar uzrakstu "Lielā veļas diena ®", kuru Ieva paredzētajai reklāmai gatavoja divas dienas. Palags ir pilnīgi jauns, ar "birku", un izgatavots padomju laikā. Burtiem nepieciešamās aplikācijas tika izgrieztas no dažādiem mūsu apģērba gabaliem, kas bija kļuvusi par maziem. Šis palags turpinās savu dzīvi tālāk kā vides banneris mūsu pasākumos "Lielā veļas diena ®". Beigu kadrā Keisijai blakus redzama 80-to gadu Somijas šujmašīna "Tikka", kura mums nākamgad noderēs Līgo dienas kolliju fotosesijā "Skroderdienas "Straumēnos"".

.

Bajāns, četri akordeoni un melodika

.

Pērn savā īsfilmā "Kur kāposti, tur gaidiet āzi!" jau izmēģinājām slaveno krievu parunu kameras priekšā, tādēļ šogad nolēmu tradīciju turpināt un izvēlējos pēc sava prāta ekranizēt nākamo krievu parunu - "Priekš kam kazai vajadzīgs bajāns?" ("Зачем козе баян?"). Ja kāpostus var apēst, tad ko kaza darīs ar bajānu?

.

.

Lauku kollijiem katram ir vismaz pa vienam akordeonam!

.

Papētot interneta resursus krievu valodā, var atrast dažādas atbildes uz šo jautājumu, sākot ar loģisku pretjautājumu: "Priekš kam jums vajadzīgs aifons?" un dažādiem secinājumiem, piemēram, "Bez bajāna kaza ir tikai lopiņš", "Lai dziesmas dziedātu", bet vispopulārākā atbilde, veicot aptauju cilvēku vidū, skan: "Lai spēlētu!" Loģiski, vai ne? Vēl cita atbilde apliecināja, ka kazai bajāns ir vajadzīgs, lai to sažļambātu un pēc tam sadīrātu lupatu lēveros. Arī attaisnojama vajadzība, galvenais, kazas dabai visai atbilstoša.

Mēs "Kolliju kino ®" studijā nolēmām šo jautājumu izpētīt un sniegt jums savu atbildi. Taču vispirms vajadzēja ķerties pie filmēšanas.

.

.

Keisijas lēciens pāri akordeonu šķēršļu joslai.

.

Uzlikām bajānu uz kabeļu spoles lielā šķūņa priekšā un pieaicinājām iepazīties ar šo krievu mūzikas instrumentu kazu Ievu, āžus Olimpu un Žigulīti.

Īsfilmā "Priekš kam kazai vajadzīgs bajāns?" skaidri varējām redzēt, ka tas nav vajadzīgs - visi trīs interesenti no superkomandas "MēBē Sports ®" instrumentu apostīja un pēc tam devās prom. Āži aizgāja pavisam, bet kaza Ieva devās pie sola, uz kura novietoti četri dažāda izmēra un ražotāju akordeoni, tādēļ uz filmas nosaukumā uzdoto jautājumu varam atbildēt pavisam droši - "Priekš kam kazai vajadzīgs bajāns, ja viņai jau ir četri akordeoni?"

.

.

Līzīte akordeonu vietā ir izvēlējusies citu mūzikas instrumentu - melodiku.

.

Nolēmu šajā filmēšanas reizē iepriecināt arī savus kollijus, tādēļ "Dollijas parkā ®" no akordeoniem izveidojām pasaulē pirmo akordeonu šķēršļu joslu, kuru izmēģināja Lociņš un Keisija, bet Līzīte mēģināja iepūst dīvainā taustiņu pūšamajā mūzikas instrumentā, kuram ilgus gadus nezināju nosaukumu. Tā ir "melodika" un konkrētais instruments nāk no manas bērnības. Tas piederēja manam tēvam, taču atceros, ka neko vairāk par "Kur tu teci, gailīti manu?" viņš nospēlēt nevarēja.

.

Orķestris

.

Mūsu ģimenē nemēdz muzicēt, taču nākotnē vēlos uzņemt īsfilmu "Orķestris", kurā mūsu fermas dzīvnieki vienotos kopīgā un neaizmirstamā skaņdarbā, taču šim mērķim mums trūkst instrumentu. Iespējams, izsludināsim akciju "Izvelc savu instrumentu!" un lūgsim mūsu atbalstītājus ziedot mums vairs nevajadzīgus mūzikas instrumentus ar un bez defektiem (piemēram, nav stīgu).

.

  Video
.

Īsfilma "Ābolu maiss" (2018) "Bag of apples"

» Noskatīties


Īsfilma "Vai tavam saimniekam ir, ko mazgāt?" (2018) "Does your owner have something to wash?"

» Noskatīties


Īsfilma "Priekš kam kazai vajadzīgs bajāns?" (2018) "Why the goat needs a bayan?"

» Noskatīties


Īsfilma "Burbuļators" (2018) "Cheese machine"

» Noskatīties


Multiplikācijas filma "Ābolu maiss" (1974) (latviski)

» Noskatīties


.

Siera mašīna kolliju brokastīm

.

Sākotnējais īsfilmas "Burbuļators ®" scenārijs, kurš tapa gadu iepriekš, tika pārrakstīts un saīsināts, jo pretējā gadījumā tas vairs neatbilstu "Kolliju kino ®" studijas ieturētajam naivajam un labestīgajam lauku kino stilam. Pēc sākotnējās versijas filmā vajadzēja piedalīties arī vecajam fermerim (man!), kurš pirms "Burbuļatora ®" izgatavo kandžas aparātu, izmēģina to un "atlūzt". Tālāk darbojas fermas dzīvnieki.

Sevi no scenārija esmu svītrojis un filma sākas ar kazas slaukšanu, kuru veic "čaklā lauku meitene" Justīne, kuru iepazinām no pagājušā gada īsfilmas "Cik vērts ir piens?" Pēc manuālā piena iegūšanas procesa piens tiek uzsildīts uz uguns un krējums atdalīts no vājpiena, izmantojot ar roku griežamu separatoru. Blakus sēž Keisija un Lociņš, kuri gaida savu tiesu.

.

.

Skata filmēšanai rekvizīti novietoti savās vietās.

.

Taču ar piena lakšanu šoreiz negāja tik gludi, kā bija iecerēts. Skats tika dublēts un suņi ar grūtībām bija pierunājami lakt pienu. Lociņam tas bija jādara no ierastās alumīnija bļodiņas, bet Keisijai smalki jālok no glāzes ("graņonkas"), kura uzlikta uz šķīvīša ar salveti blakus. Sevišķi pārsteidza Lociņš, jo agrāk viņam piens ļoti garšoja, un kādu brīdi Loča pat bija iesaukts par "Piena suni", taču tagad viņš pienu vairs nevēlas.

.

.

Hosento un Plampačs no rītiem ēd pienu kopīgi.

.

Āzītis Plampačs šajā īsfilmā paspēj piedalīties pat divreiz, turklāt dažādos vecumos. Pirmo reizi viņš redzams uz soliņa, dzerot pienu no bļodiņas, turklāt ļoti skaļi sūkdams un šļurbādams. Otro reizi Plampa parādās skatā kopā ar kucēnu Hosento, dzerot pienu pēc rīta slaukšanas no vienas bļodas. Šis skats arī sākotnēji nebija paredzēts scenārijā, jo tad, kad tas tika rakstīts, mums vēl nebija Hosento. Taču tagad kopīga piena dzeršana / lakšana ikdienā notiek diezgan bieži. Hosento guļ un pacietīgi gaida, kad tiks izslauktas kazas, tad no kūts tiek izlaists Plampačs un piena bļoda draudzīgi tiek iztukšota, vienīgi āzis kā kompresors izsūc lielāko piena daudzumu un Hosim paliek maz. Bet tagad pēc šīs nelielās atkāpes atkal atgriezīsimies atpakaļ pie filmas.

.

.

Šī mašīna filmēšanai lielajā siena šķūnī tapa divas nedēļas.

.

Pie šķūna stāv personīgais "Burbuļators ®" jeb siera pagatavošanas mašīna, kuru filmā "apkalpo" divi kolliji - ar pirmās interaktīvās sviras palīdzību Lociņš iedarbina pašu aparātu, bet pēc dažām minūtēm, kad siera ražošanas process ir galā, ar otrās interaktīvās sviras palīdzību Keisija izbīda plauktiņu / lādīti, kurā atrodas jau gatavs kazas siera ritulītis. Un tā katru rītu - kolliji brokastīs sev paši gatavo sieru! Un paši arī apēd! Taču dara to pieklājīgi.

.

.
Keisija pēc kazu slaukšanas brokasto. Iespējams, tieši šis skats meta izaicinājumu rakstīt scenāriju īsfilmai "Brokastu mašīna".

.

Kad kazas izslauktas un brokastis paēstas, laiks izmēģināt "Burbuļatora ® piena spēles". Šim nolūkam tiek pieaicināts arī āzis Olimps, kurš ar katapultas palīdzību aizlidina pa gaisu mūsu kolliju iemīļoto "wubbu". Āzis cenšas ar to trāpīt pa 18 piena pudelēm, kas novietotas uz speciāla statīva pļavā, bet suņi sacenšas savā starpā, kurš atnesīs atpakaļ aizmesto aportēšanas priekšmetu.

Jā, starp citu, piens pudelēs ir īsts! To saku tādēļ, ka "Rančo kollija ® 2018" laikā, kad pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar "Burbuļatora ®" darbību un prezentētas arī "Pienas spēles", šis jautājums tika uzdots vairākkārt un, saņemot apstiprinošu atbildi, cilvēki šausminājās par 18 izniekotajiem kazu piena litriem, kas ir tik dārgi. Ne pirmo, ne otro reizi piens izniekots netika - pēc filmēšanas tas no pudelēm tika izliets katlā un notika siera gatavošanas process, tikai šoreiz tas netika uzticēts mūsu kollijiem. To bez "Burbuļatora ®" darīja Ieva pati.

.

.

Šīs mašīnas darbībai piemīt ļoti liels ticamības efekts.

.

Kamēr Olimps, Līzīte, Keisija, Lociņš un Hosento spēlēja "Piena spēles", āzis Žigulītis aģitēja skatītājus otrpus ekrāniem dzert vairāk piena.

Skats ar uzrakstu Zigim kaklā bija grūti filmējams, āzis nekādi nespēja kaut pārdesmit sekundes nostāvēt mierā un visu laiku griezās projām pie blakus esošajiem mazo plūmīšu kokiem vai vispār taisījās aiziet.

Visbeidzot jāatzīstas, ka viss siera gatavošanas process ar "Burbuļatoru ®" ir veikls inscenējums, kuram patiešām noticēja vairāki "Rančo kollija ® 2018" apmeklētāji. Tātad mērķis sasniegts!

.

"Burbuļators ®" kā mašīna

.

"Burbuļatora ®" izgatavošanai gatavojos apmēram pusotru gadu, bet man vienkārši pietrūka laika, biju to izplānojis un pat zīmējis tā tehniskās skices un shēmas, taču, kad beidzot ķēros pie tā radīšanas, darba gaitā, kā jau tas nereti gadās, biju spiests veikt dažādas korekcijas konstrukcijā un galu galā "Burbuļators ®" izskatās savādāk - versija v2.0.

Pašam par lielu pārsteigumu "Burbuļators ®" tika izgatavots ātri - divās nedēļās. Ņemot vērā iepriekšējā gada grūto pieredzi ar "Laika mašīnu", kuru izgatavoju veselus divus mēnešus, un katru dienu saskāros ar dažādām konstruktīvām problēmām, divas nedēļas ir ļoti īss laiks. Visvairāk laika man šoreiz atņēma piena sūknīša pievienošana un nostiprināšana, un elektriskās shēmas izveidošana. Pats aparāts tiek vadīts ar analogās automātikas palīdzību, izmantojot sešus relejus no automašīnām, dažādus slēdžus un divus elektromotorus ar reduktoriem, kuri agrāk kalpojuši par automašīnu logu tīrītājiem. "Burbuļatora ®" darbināšanai tradicionāli izmantoju barošanas bloku no veca datora.

.

.

"Burbuļatora ®" izgatavošanā izmantotas arī detaļas no diviem veciem lenšu magnetafoniem, kas bijuši tik bēdīgā stāvoklī, ka nav restaurējami.

.

Dažādi ritenīši un ripulīši, kas darbojas ar gumijas siksniņas palīdzību, ņemti no diviem veciem lenšu magnetafoniem, kuri bija man atvesti tik bēdīgā stāvoklī, ka tos nācās izjaukt, paņemot sev detaļas, kuras varētu man reiz noderēt, meistarojot šādas un līdzīgas iekārtas.

Piens no divlitru burkas tiek izsūknēts ar nelielu sūknīti, kas savā iepriekšējā dzīvē smidzināja ūdeni virsū kādas automašīnas priekšējam stiklam, bet spīdīgo dažāda izmēru konservbundžu tvertnes, kas savienotas ar vara caurulītēm, ir visīstākā butaforija. Cauri tekošais piens tiek savākts speciālā tvertnē, kuru pēc tam var lietot uzturā.

.

"Burbuļatora ®" definīcija un skaidrojumi

.

"Rančo kollija ® 2018" dalībnieks Mārtiņš Vērdiņš, kuru sev līdzi uz "Straumēniem" bija atvedusi Tefija, pauda interesantu domu, proti, ko gan teiks par šo ierīci arheologi pēc vairākiem gadu simtiem, kad to nejauši izraks bijušajā "Laimīgo kolliju zemes ®" teritorijā? Diez, vai kāds no zinātniekiem spēs atšifrēt mūsu "Burbuļatora ®" pielietojumu un zinās, ko vispār nozīmē vārds "burbuļators". Tādēļ centīšos nākotnes pētniekiem atstāt arī rakstisku vēstījumu šajā pat publikācijā.

.

.

Šādi izskatās īsts "Burbuļators ®".

 

Mūsu aparātu varētu nodēvēt par inovatīvu siera ražošanas iekārtu, bet pats vārds "burbuļators" nav manis izdomāts. To atceros no laikiem padomju armijā.

Par "Burbuļatoru ®" tika dēvēts spainis, kura sānos ar naglu izsisti daudzi caurumi. Kad tādā ielej ūdeni, tas burbuļodams tek no spaiņa laukā. Tieši tādēļ arī radies ierīces nosaukums. Sameklēju veco anekdoti par "burbuļatoru" PSRS bruņotajos spēkos.

.

- - -

.

Jauniesauktajiem kareivjiem seržants vaicā, ar ko tie nodarbojušies līdz iesaukšanai dienestā. Viens no zaldātiņiem saka:

- Es proti izgatavot "burbuļatorus"!

- Kā to saprast? Kas tie tādi? - brīnījās seržants.

Zaldātiņš palūdza seržantam atnest jaunu cinkotā skārda spaini, naglu un āmuru. Izsita spaiņa sānos caurumus un ielēja tajā ūdeni. Ūdens, tecēja pa caurumiem spaiņa sānos, dīvaini burbuļodams.

Seržants, sadusmojies aizsūtīja zaldātiņu uz virtuvi mizot kartupeļus, un "burbuļatoru" izmeta aiz kazarmas mēslu kaudzē. Negaidīti karaspēka daļā ar pārbaudi ierodas ģenerālis. Kopā ar daļas komandieri, izstaigājuši visu teritoriju, ģenerālis pulkvedim saka:

- Viss jau it kā pie jums būtu kārtībā, bet es nevaru saprast, kādēļ atkritumu kaudzē izmests pavisam jauns "burbuļators"?

.

- - -

.

Tulkojot anekdoti, man pašam ļoti sagribējās izgatavot minēto "Burbuļatora ®" armijas versiju, tādēļ apsolu, ka nākamā gada "Rančo kollija ® 2019" pasākuma dalībniekiem es to obligāti nodemonstrēšu. Spaini un naglu jau esmu nolicis blakus. Tāpat aicinu arī citus kolliju īpašniekus no spaiņiem izgatavot savas "burbuļatoru" versijas un vest līdzi uz "Straumēniem". Burbuļosim kopā!

Savukārt, Absurdo lietu enciklopēdijā (tāda pastāv!) vārdam "burbuļators" tiek sniegti vēl vairāki skaidrojumi, bet definīcija vēsta, ka ""Burbuļators ®" ir no praktiskā viedokļa absolūti bezjēdzīga un sarežģīta tehniska ierīce".

Lasot enciklopēdiju, uzzinu, ka "burbuļatorus" centās izgudrot jau antīkajā pasaulē, piemēram, pie šādām ierīcēm pieskaitāmi arī tā dēvētie mūžīgie dzinēji, bet par pirmo "burbuļatora" autoru uzskatāms Aleksandrijas Hērons ar savu tvaika turbīnu. Kā viens no zināmākajiem un ražīgākajiem "burbuļatoru" autoriem jānosauc Leonardo da Vinči, kuru daži pat dēvē par "lietišķās un teorētiskās "burbuļatorbūves" aizsācēju un tēvu".

.

.

Kā rīkoties ar "Burbuļatoru ®", zina arī Līzīte un Keisija.

.

Bieži vien "burbuļatorus" dēvē vēl citos vārdos - "do nothing machine", t.i., "mašīna, kas nedara neko" jeb "neko nedarošā mašīna". Šī tēma ir ļoti interesanta arī man un tādēļ dažādas manis izgatavotas mašīnas vēl daudz redzēsiet "Kolliju kino ®" studijas izgatavotajās īsfilmās. "Burbuļatorbūve" neoficiāli ir atzīta kā atsevišķa mākslas nozare, jo "uztaisīt neko" ir talants, kas piemīt tikai retajiem.

Taču, ja skatās no netveramiem augstumiem, tad mūsu zemeslode ir viens vienīgs mākslīgi radīts "burbuļators", un varbūt ir vērts iestāties biedrībā, kas uzskata, ka zeme patiesībā ir plakana? Es to darītu, ja vien, konstruējot nākamo "burbuļatoru" - "magnētisko nelaidēju", nebūtu devis sev solījumu nekad nestāties nekādās biedrībās, jo mani labāk apmierina autsaidera statuss.

.

Limpjūters

..

Domāju, ka par "Burbuļatoru ®" tagad visiem viss ir skaidrs, bet vai jūs zināt, kas ir "Limpjūters ®"? Atbilde paliks intriga līdz pat 2019. gada rudenim. Varu atklāt tikai to, ka tas ir saliktenis, un šī vārda autore ir Justīne. Šis ir kārtējais unikālais gadījums, kad "sākumā bija vārds". Pēc vārda "Limpjūters ®" izdzirdēšanas dažu minūšu laikā biju uzrakstījis scenāriju īsfilmai ar tādu pašu nosaukumu, bet par to citreiz.

.

Pauze

.

Jau pavisam drīz sekos turpinājums mūsu 2018. gada vasaras filmēšanas piedzīvojumiem rakstā Uzmanību! Uzmanību! Strādā "Kolliju kino ®"! un paralēli rakstīšanai ķeršos pie filmēšanas inventāra izgatavošanas nākamā gada filmēšanas sezonai, kuru ceru atklāt ar vērienīgu filmēšanu ziemā, veidojot turpinājumu mūsu īsfilmai "Ko kolliji dara ziemā?"

Uz drīzu tikšanos rakstos un filmiņās! Visas mūsu filmiņas varat noskatīties sadaļā "Kolliju kino ®" filmas vai arī mūsu "Youtube" kanālā (meklējiet "Kolliju portālu"!)

 

.


 

» Kolliji » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas  » Aktivitātes

» "Kolliju kino" studija  » Mūsu īsfilmas

 


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0