Vecgada vakaru fotoalbums

..

.

1  2  3  4  5  6

.

.

.

Jau iepriekš prātā biju apsvēris pārcelt tradicionālo mūsu kolliju Vecgada fotosesiju no istabas ārā, jo dienas gaismā fotografēt ir daudz vieglāk, nekā to darīt, izmantojot studijas zibspuldzes un citus gaismas avotus. Bez tam lielajā istabā, kur agrāk pārsvara 31. decembra vakarā tika bildēts, vairs nav vietas un arī jaunu fonu, ko izmantot, nav.

.

.

Skatoties jauno Ziemassvētku multeni par Šonu, pamanīju viņu šķūnī eglīti, kas bija darināta no veciem džutas maisiem, un man prātā ienāca doma izgatavot savu īpašo drēbju jeb lupatu "veļasdienas" eglīti, kas būtu ļoti piemērota mūsu ilggadējajai drēbju mazgāšanas tēmai. Sākotnēji biju izdomājis vienu eglītes konstrukciju, tad otru, līdz pamazām nonācu pie visvienkāršākās idejas. Eglītes rāmis tika izgatavots no šauriem koka dēlīšiem, mazliet polsterēts, lai koka daļas nespiestos cauri, un tad apvilkts ar audumiem, kuri iegūti, sagriežot nevajadzīgus apģērba gabalus. Eglīti meistarojām kopā ar Ievu, viņa veica darbus ar drēbju atgriezumiem, es šuvu klāt pogas un skrūvēju kopā konstrukciju. Eglīte ieguva zilganus toņus un tika papildināta ar koka knaģu virteni, bet tai uz kājas uzliku vecu padomju laika pletīzeri no 1975. gada.

.

.

Sekojot līdzi laika ziņām, nolēmu šoreiz Vecgada fotosesiju sarīkot jau 30. decembra rītā un pēc tam nevarēju vien nopriecāties par savu lēmumu, jo ne Vecgada vakara, ne Jaungada dienā un pēc tam fotografēšanos iespēju ārā vairs nebija - lija lietus, sniegs nokusa un visapkārt bija vieni vienīgi dubļi.

.

.

.

Arī šoreiz, tāpat kā pērn, biju iecerējis tradicionālo gada nogales bildēšanu veikt ārā, taču šī gada laikapstākļi neļāva to darīt ne Vecgada vakarā, ne arī kādā no dienām iepriekš. Gandrīz uzreiz pēc tam, kad veiksmīgi bijām pabeiguši "Fermas kolliju piedzīvojumu" ziemas sēriju filmēšanu, milzīgais sniega daudzums ātri nokusa un izveidoja lielas peļķes. Piedevām vēl katru dienu lija.

.

.

Tādēļ iecerētais skats šķūņa galā, kurā mūsu kolliji sēž zirgu ragavās pie lielas speciāli uzstādītas egles, tika steidzami nomainīts pret bildēšanos uz dīvāna. Par cik laikastākļi iecerēto vairs izjaukt nevarēja, fotosesija notika 31. decembra pievakarē. Tika izmēģināti trīs dažādi foni un vislabāk šim skatam derēja šis biezais mēbeļaudums, kuru reiz jau izmantojām.

.

.

Atlika vēl piemeklēt svētku dekorus. Sākotnējā ideja par izdekorētu velosipēda riteni, apzeltītām kartona sirsniņām un eglītēm tika atmesta gan kā izvēlētajiem apstākļiem nederīga, gan parāk sarežģīta un laikietilpīga. Šoreiz telpas trūkuma dēļ nolēmu suņus tieši portretēt, tādēļ vispiemērotāk šķita uz dīvāna atzveltnes malas izkārtot dažādas eglīšu mantiņas. Pēdējā brīdī nolēmu šo visu papildināt ar sarkano automašīnu no "Hosento fermas" un baltu brieža figūriņu.

.

.

.

Tādu tradicionālu ziemu, pie kādas mēs bijām pieraduši agrāk, laikam Latvijā gadu mijā vairs gaidīt ir velti. Ņemot vērā iepriekšējo divu decembru pieredzi un izpētot laika prognozi šī decembra beigām, bija skaidrs, ka arī šoreiz Vecgada vakarā sniega vairs nebūs, līs lietus un dubļus brist vajadzēs līdz potītēm. Arī istabā vairs nav īsti vietas, kurā varētu sarīkot bildēšanu, tādēļ nolēmu vēl vairāk atkāpties no tradīcijas un Vecgada fotosesija šogad notika jau 15. decembra rītā. Nākamajā dienā sākās atkusnis...

Atteicos no idejas bildēt visus suņus kopā, jo Dana nespēj noturēties uz vietas vairāk par sekundi. Kā pirmos uz fotosesiju aicināju Keisiju ar Lociņu, jo zināju, ka ar viņiem fotografēšana būs visvieglākā.

.

.

Hosento pēc ierastās braukšanas ar dažādiem viņam speciāli būvētiem braucamajiem cenšas visam uzkāpt virsū, tādēļ bija jāuzmanās, lai viņš nesalauztu speciāli veidoto dekorāciju, kura tapa no liela kartona apļa ar nelielu apmali, kas nokrāsota ar zelta pūšamo krāsu. Vidū sabēru priežu čiekurus, kurus mēs ar Ievu speciāli bijām salasījuši kādu mēnesi iepriekš. Tos nācās ilgi žāvēt pie krāsns, kamēr tie pilnībā izžuva un atvērās. Starp čiekuriem ievietoju dažus eglīšu rotājumu bumbuļus un balta aļņa figūriņu.

.

.

5 mēnešus jauno Danu fotografēt ir ļoti grūti, ja jāpaliek uz vietas. Ar tik kustīgu un darbīgu kolliju iepriekš mēs nebijām sastapušies, turklāt viņa ir visīstākais "grauzējs". Lai būtu skaidrs, ka bildēšanās notiek "Laimīgo kolliju zemē ®", aiz baltā aļņa iespraudu attiecīgu norādi angliski.

Mēnesi iepriekš, kad radās pirmās idejas par gaidāmo Vecgada fotosesiju, biju plānojis bildēšanos veikt pie šķūņa sienas un izgatavot vertikālu dekorāciju apļa formā, taču no šīs idejas atteicos, jo vienkāršāk bija čiekurus un bumbuļus sabērt, nevis līmēt ar līmi pie kartona - veltīgi tērēts laiks un sabojāti priekšmeti. Par dekorācijas pamatni izmantoju lēzenu skārda veļas katlu.

.

.

1  2  3  4  5  6

.

.