Publikācijas  

.

 

.

"Lielā veļas diena ®" "Laimīgo kolliju zemē ®"

.

.

.

Marta Kalēja ar kolliju Arigo barelreisinga maršrutā.

.

Vienu reizi vasarā, jau vienpadsmit gadu garumā, katram Latvijas kollijam ir iespēja nokļūt "Laimīgo kolliju zemē ®". Te - Variebas pusē - ne tikai saelpoties svaigo lauku gaisu, bet arī kārtīgi izskrieties tandēmā ar saimnieku.

Šī zeme atrodas tepat, Kandavas novada Variebā, kur "Straumēnu" saimniecība ir viena no retajām, ja ne vienīgā Latvijā, kur kolliji arvien tiek likti pie darba, kā šo suņu šķirnei tas vēsturiski bijis paredzēts - proti, iet ganos. Savukārt "Veļas diena" ir ikvasaras pasākums kolliju un patiesībā visiem suņu mīļiem. Tas ietver gan oriģinālas sacensības, gan arī kopīgu atpūtu pavisam īstenos laukos, kas mūsdienās nebūt ne katram sunim un tā saimniekam ir brīvi pieejams.

.

Kārbu piramīdas un mutes bļodas

.

Tradīciju - rīkot suņu sacensības - aizsākuši pirms gadiem vienpadsmit, stāsta saimnieks un arī pasākuma galvenais operators Vecais Kollijs. Pirmssākumos to dēvējuši par "Kollimpiādi ®", bet pēdējās vasarās sacensības pārdēvētas par "Veļas dienu". Attiecīgi arī trase, kas izveidota nopļautas pļavas vidū, ir aprīkota ar atbilstošiem rekvizītiem - veļas striķiem, spaiņiem, mutes bļodām un gludināmiem dēļiem, tāpat arī, piemēram, ar pagājušā gadsimta veļasmašīnām "Rīga" un citiem interesantiem priekšmetiem. Par tām pēdējām un citiem padomju laika rīkiem ik pa laikam sociālajos tīklos vai citos saziņas rīkos uzrodas arī pa kādam sludinājumam. Tādējādi pēdējo trīs gadu laikā izdevies savākt jau 28 "Rīgas", stāsta Vecais Kollijs un skaidro, ka cilvēki, kas bieži vien ir vecāka gadagājuma, allaž ir priecīgi, ja uzrodas kāds, kurš labprātīgi aizvāc viņu vecās tehnikas vienības. Tālāk tās nokļūst lielajā "Straumēnu" šķūnī, kur pārtop par kādas instalācijas vai Vecā Kollija izgudrotas mašīnas daļu, kā arī kalpo filmēšanas vajadzībām. Galvenajā lomā allaž ir saimniecības kolliji un citi tās iemītnieki, kazas, aitas, zirgus un mājputnus ieskaitot.

Bet, ja par sacensībām, - lai visu noorganizētu un būtu kas allaž atšķirīgs - plānošanai un trases sagatavošanai veltot teju divus mēnešus. Nu, piemēram, šoreiz cītīgi krāsojuši ap pusotru simtu suņu barības kārbu trases nospraušanai. Vecais Kollijs arī atceras, ka reiz biji gads, kad no suņu barības kārbām veidojuši arī pašus trases šķēršļus un pat kārbu piramīdu, ko noslēgumā ieguvis sacensību uzvarētājs. Šajā "Veļas dienā" gan lielāks iepriecinājums tika saimniekam, tas ir "iRobot", kas palīdz ikdienas uzkopšanas darbos.

.

Gaidīts liels un mazs

.

Kopumā šogad sacensībām bija reģistrējušies 25 suņi, neskaitot vērotājus jeb līdzpaņemtos kucēnus, kuriem, ļoti iespējams, šī bija pirmā lielā suņu burziņa pieredze. Atšķirīgi tas, ka šoreiz startēt iespējams bija ne tikai kollijiem, bet arī citiem gribētājiem, to skaitā, piemēram, Velsas korgijam, Austrālijas aitu sunim, baltajiem Šveices aitu suņiem, boseroniem un pat čivauvam (augumā mazākiem sunīšiem trase tika īpaši pielāgota). Tas tādēļ, skaidroja Vecais Kollijs, ka kolliju Latvijā, īpaši tādu - filmu varones Lesijas līdzinieku -, tomēr iet mazumā.

Disciplīnas, ko pievarēt, sacensībās bija trīs. Tām pamatā bija it kā klasiski suņu sacensību uzdevumi, kas apdarināti "Straumēnu" garā. Nu, piemēram, šķēršļu joslu burtiski ieskāva izžauta un vieglā vasaras vējā plīvojoša veļa. Savukārt, lai pārbaudītu četrkājaino paklausību un māku pienest dažādus priekšmetus, tika testēta arī saimnieku veiklība - papildu punktus varēja iegūt, bumbiņu precīzi trāpot numurētos spaiņos. Visbeidzot bija barelreisings jeb skriešana ap mucām - šo uzdevumu dalībniekiem nācās veikt, to saimniekiem pilnas veļas bļodas nesot padusē.

Visus rezultātus rūpīgi fiksēja un izvērtēja "Straumēnu" saimniece Ieva Līpīte, bet otrās operatores un trases rekvizītu pieskatītājas uzdevums tika uzticēts Justīnei Līpītei.

.

Karstā vista un kašķīgie gulbji

.

Jāpiebilst, ka saimniecībā pēdējo reizi viesojāmies vēl pagājušā gada rudenī, kad braucām lūkot, kā sokas pa vasaru "Straumēnos" pieklīdušajiem gulbēniem. Toreizējā stāsta galvenie varoņi arī šajā reizē, ieturot drošu distanci, ap mājas stūri ziņkārīgi lūkoja sacensību gaitu. Kā nelielā pauzītē pastāstīja Ieva, lielie putni, kas izrādījušies meitenes, nu jau kļuvuši par pilnvērtīgiem saimes locekļiem. Pavasarī tā kā mēģinājušas laisties uz dzimto ligzdu, no kuras, kā saimnieki lēš, tās bija izbaidījuši mednieki, tomēr drīz vien atgriezušās, jo acīmredzot no sugas brāļiem un māsām tomēr baidās. Savukārt, sētā gulbītes ir teju vai galvenās - negriež ceļu ne kazām, ne aitām, kuras šad tad patrenkā. Izņēmums ir suņi, kas putniem vietu ierādījuši, un arī vistu mammas, kas, iestājoties par cālēniem, izrādās, - var kļūt pavisam kareivīgas.

Šogad, atklāj Ieva, "Straumēnos" iesaistījušies arī nelielā eksperimentā. Proti, vistiņai Pannai, kas pati ar savu perējumu iepriekš bija pārcentusies, šoreiz apakšā palikuši zosu olas. Rezultātā vistas varēšanas un siltuma bijis gana, un nu tai pa pēdām seko četri zoslēni. Kamēr bērni brīnās, kāpēc viņu mamma pa smiltīm vārtās, vistai savukārt acis lielas, kad zoslēni pa ūdeni peras, eksperimenta interesantās puses raksturo saimniece.

Vēl viens šī gada jaunpienācējs kuplajā saimē - ežulis, kurš atceļojis no Slokas un šobrīd uzturas tādā kā voljēriņā. Savukārt, suņiem un kazām sacensību diena "Straumēnos" bija kā pārdzīvojums, jo dienā, kad saimnieki bija tik aizņemti ar svešiem suņiem, pašmāju iemītniekiem bija jāpavada mājā un kūtī ieslēgtiem, atklāj Ieva.

.

Domā, ka aizvadītas pēdējās kollijfermas sacensības

.

Tas, ka saimniecība ir bāzes stacija ganu suņu apmācībai, skaidro Vecais Kollijs, ir viens no iemesliem, kāpēc šobrīd turoties pie pārliecības - šīs nu bijušas pēdējās sacensības "Straumēnos". Proti, griboties vairāk laika vasaras sezonā veltīt tieši saviem suņiem - viņu treniņiem un darbiem, kā arī dažādiem iesāktajiem projektiem. Starp citu, sacensību vakarā "Straumēnu" kollijiem bija paredzēta kārtējā filmēšanās, un gan jau drīzumā rezultātu varēs novērtēt Kolliju portālā, kas ir ne tikai senākais (šogad atzīmē savu 20. gadadienu!), bet, kā paši lēš, arī plašākais tieši šai šķirnei veltītais interneta resurss pasaulē. Lai saturu regulāri papildinātu, tostarp ar "Straumēnu" īstām, kā arī inscenētām dzīves ainiņām, aktīvi jāstrādā. Līdz ar to, skaidro Vecais Kollijs, ja jāizvēlas, tad tomēr par labu šīm nodarbēm, ne pasākumu organizēšanai.

Bet dzīve mutuļot tāpēc vien saimniecībā nepārstās - gan jau minētās kuplās lauku saimes dēļ, gan tādēļ, ka "Straumēni" kļuvuši par Latvijas mēroga bāzes staciju, kur darbam tiek apmācīti ganu suņi. Un, kas zina, varbūt ne gluži "Veļas diena", bet kāda cita oriģināla suņu un suņu saimnieku socializēšanās ideja laika gaitā saimniekiem vēl prātā tomēr iešausies...

.

 

[Liena Trēde, "Neatkarīgās Tukuma ziņas", 2020. gada 28. jūlijs]

 


 
 
 
 

2000-2022 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0