.
Mazgā visu vasariņu
.
.
2022. gada Līgo bilde ar
Lociņu,
Keisiju un
Hosento,
iespējams, jau ļāva saprast, kāda būs šī vasara.
..
Lai nokļūtu līdz
Piena ceļam, vajadzīgas 40
veļasmašīnas
.
Daudzas lietas savā iztēlē mēdzu iedomāties
burtiski. Šis paņēmiens tiek izmantots, veidojot arī "Vecā Kollija
instalāciju izrādi" siena šķūnī.
Šogad, nejauši izdzirdot vārdu salikumu "piena
ceļš", domās redzēju ceļu, gar kuru salikti dažādi piena trauki. Ideja
jaunai "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijai bija rokā! Vēl tikai vajadzēja
izdomāt, kāpēc tāds ceļš "Laimīgo kolliju zemē
®" tapis.
.
.
Keisija ieskatās zvaigznēs.
.
Lai izveidotos stāsts, nolēmu apvienot
kosmosa, piena un veļasdienas tēmas vienā un tā tapa "Lielā veļas diena 5:
Piena ceļš", kurā
mūsu kolliji pieskatīs dažas
veļasmašīnas "Rīga", bet
Keisija, laiku īsinot, caur teleskopu ieskatīsies zvaigznēs, pareizāk sakot,
novēros Piena ceļu - galaktiku, kurā pēc zinātnieku apgalvotā, mēs it kā
visi dzīvojot. Keisija teleskopā pamana krītošu zvaigzni, kura pēc kāda
mirkļa ar blīkšķi iegāžas skārda vannītē turpat blakus. Gabaliņš no
Piena
ceļa kopā ar iemērktajām drēbēm!
.
.
Loča tūlīt laidīs gaisā "Rīgu".
.
Meteorīts no trauka tiek izvilkts un apostīts,
un kolliji nolemj, ka jāmēģina pazudušo gabaliņu aizsūtīt atpakaļ uz
Piena
ceļu. Kā to izdarīt?
Lociņš domā, ka tas ir pavisam vienkārši. Mums taču ir
veļasmašīnas "Rīga"!
Lielais suns, izmantojot vienu
mašīnu, skārda spaini un
konservbundžu, uzbūvē kosmosa kuģi "Space F", lai nogādātu gabaliņu kritušās
zvaigznes atpakaļ debesīs, taču kaut kas noiet pavisam greizi. Raķete
atrauties no zemes nespēj un apgāžas!
Lai
Lociņu,
Keisiju un arī sevi pašu
iepriecinātu, Hosento nolemj "Laimīgo kolliju zemē
®" izveidot savu
Piena
ceļu. Un tā gar ceļa malu, kas ved uz "Straumēniem", tika sarindoti dažādi
rekvizīti - govju slaucamais aparāts, piena seperators, alumīnija kannas un
kanniņas, dažādas pudeles un pat metāla režģa kaste tām, kurā gan
filmēšanas
laikā padomju laika stikla piena pudeles iekšā negāja vis. Iespējams, tā
bija alus pudeļu kaste no pagātnes. Vizuāli abas ir identiskas. Visbeidzot
kaza Ieva pārbaudīja, vai viss sarindots pareizi, bet
Hosento tūlīt pat
izlaka bļodiņu piena.
.
.
Hosento izveidojis
Piena ceļu.
.
Šoreiz mazgāšanu biju nolēmis organizēt
"Dollijas parkā
®" un izkarināt drēbes, novelkot auklu tieši starp kokiem.
Pēdējā brīža lēmums bija "Piena ceļā" sarindot vienā līnijā tobrīd visas
mūsu 40 veļasmašīnas "Rīga". Iepriekš visas biju paredzējis nogādāt pie
"Straumēnu" lielezera, lai
filmētu "Lielo veļas dienu 7: Izgudrotāji". Mans
pēdējā brīža lēmums izrādījās ļoti pareizs. "Dollija parks
®" atrodas siena
šķūnim tieši blakus un arī tad, lai ar ķerru pa vienai nogādātu uz
filmēšanas vietu visas
veļasmašīnas, bija vajadzīga vesela diena. Vēl otra -
lai pēc filmēšanas visas aizvestu atpakaļ.
Šovasar, tāpat kā pērn, valdīja liels karstums
un daudzās veļasmašīnas radīja ēnu, kuru izmantoja gan
mūsu kolliji, gan pie
mašīnām reizēm uzturējās
kaza Ieva un
Herta ar Helmu. Taču, ja
veļasmašīnas
saliktas garā rindā, pa tām var arī staigāt! Šāda pastaiga tika piedāvāta
Hosento.
.
.
Pastaiga pa
veļasmašīnām.
.
Bet tagad atklāšu dažus tehniskus
"noslēpumus".
"Meteorīts" ir parasts akmens, kuru sameklēju
uz ceļa. Apostīšanai, lai radītu
Keisijas interesi, tas tika iesmērēts ar
žāvētu desu. Teleskops tika izgatavots no divām dažāda diametra kartona
caurulēm, kuras paliek pāri tirdzniecības vietās pēc dažādu plēvju un
linoleju pārdošanas. Kad caurules tika salīmētas, nokrāsoju teleskopu ar
melno akrila krāsu un pieskrūvēju vienam no videokameras statīviem.
"Raķetes" starta dūmošanai šoreiz izmēģināju bitenieka dūmkannu, taču dūmu
sveces, kuras parasti izgatavoju no tualetas papīra rullīšu serdeņiem un
kartona gabaliņiem, ir daudz efektīvākas. Kosmosa kuģa nosaukums "Space F"
nozīmē "space farm" ("kosmosa ferma") un ir kā parodija Īlona Maska
slavenajam kosmosa kuģim "Space X".
Piena ceļa skats caur teleskopu ir
parasta datoranimācija, kuru man tik ļoti nepatīk izmantot, taču šoreiz
savādāk šo galaktiku attēlot nebija iespējams.
.
.
Lociņš,
Hosento un
Keisija iekārtojušies "Laimīgo
kolliju zemes
®"
pienotavā.
.
Filmas beigās izmantoju skatu no fotosesijas
kopā ar piena traukierm un uzrakstu "Land of happy collies", kas tika
veidota arī kā "Laimīgo kolliju zemes
®" reklāma mūsu ārzemju skatītājiem.
..
"Rīga" kāpa ozolā
.
Kad agrā pavasarī abi ar
Ievu braucām uz
klaimiņpagastu pēc divām veļasmašīnām "Rīga", sēžot mašīnā, man ienāca prātā
doma par to, ka gulbji varētu būt sabaidījuši un uztriekuši
veļasmašīnu
ozolā, tādēļ nolēmu uzņemt nākamo sēriju ar nosaukumu "Lielā veļas diena 6:
Kokā".
.
.
Izrādījās, ka
veļasmašīna ir ļoti veikla kāpelētāja.
.
Scenārijs gan pēdējā brīdī tika pamainīts un,
vadoties pēc tā, veļasmašīna ieraudzīja pie ozola pieslietās kāpnes, izgāza
savu saturu zemē un nolēma uzrāpties kokā.
Gulbji no šīs ainas tika svītroti
diezgan bēdīga atgadījuma dēļ - kādā naktī vienam no
gulbjiem, kad tie
mainīja spalvas, nespēja lidot un peldēt, naktī uzbruka lapsa. Uzbrukumu mēs
ar suņiem iztraucējām, bet lapsa bija paspējusi iekosties Joahannai astē.
Lai apstrādātu rētu, spēcīgais putns bija jānoķer un jātur. Papildus šokam
no uzbrukuma, gulbim ļoti nepatika mūsu veterinārās manipulācijas. Abi putni
kopā kļuva tramīgi un centās izvairīties arī no kontakta ar mums. Ar laiku
gan viss atgriezās savās sliedēs, taču
gulbju uzvedība pēc incidenta ir
mainījusies. Viņi vairs mums neseko kā agrāk, nevēlas piedalīties
filmēšanā
utt. Līdz ar to šovasar
gulbji tika
nofilmēti peldam dīķī un viens pie
veļasmašīnām sērijā "Lielā veļas diena 7: Izgudrotāji".
Vienu no trijiem mūsu mājas milzu ozoliem biju
jau izvēlējies iepriekš ērtāka zaru vainaga dēļ, jo nāksies kokā pa
pieslietām trepēm uznest 30 kilogramus smagu
veļasmašīnu, ūdens kannu un
elektrības pagarinātāju. Taču vienu lietu nebiju ņēmis vērā un to mainīt
vairs nebija iespējams. Zem ozola veidojās ēnas un ap to apkārtnē saulainā
laikā viss kļūst raibs - ēnas mijas ar saulainiem laukumiem.
Filmēšanai un
fotografēšanai tas pavisam nav labi, jo rodas ļoti liels un pēkšņs
kontrasts, un ja vēl ir lēta videokamera ar diezgan zemu izšķirtspēju, tad
saulainie laukumi vietām šķiet pārgaismoti.
Lai dabūtu
veļasmašīnu ozolā un pēc
filmēšanas
atkal lejā, talkā saucu Ievu. Viņa drošināja
mašīnu, tā bija piesieta ar
striķi, kurš pārmests ozola zaram, bet es klunkurēju ar smago nešļavu pa
trepēm augšā. Jā, jā, drošināja
mašīnu, lai tā nenokristu un nesasistos,
nevis mani!
.
.
Keisija gatavojas drēbju sūtīšanai augšā
kokā.
.
Lai atkal notiktu mazgāšana, uz
veļasmašīnu no
lejas vajadzēja nogādāt gan ūdeni, gan drēbes.
Keisija to dara ar
speciāli izgatavotu aparātu. Uz statīva esošo vecā velosipēda riteni darbina
manis tik iecienītais un filmēšanā
bieži izmantotais auto legu tīrītāju motoriņš ar
reduktoru un siksnas pārvadu.
To biju izgatavojis jau pavasarī un tas
darbojās, taču filmēšanas laikā, kā jau tas ir regulāri ierasts ar
manis
izgatavotajām "mašīnām", arī šis pavisam vienkāršais aparātiņš negribēja
darboties, kā iecerēts. Proti, vasaras karstumā transmisijai izmantotā
dzensiksna bija izstaipījusies maķenīt garāka un veļasstriķi ar dažiem
drēbju gabaliem kokā pacelt nespēja. Ļoti nervozēju mainīgo ēnu dēļ un
centos kaut ko uz ātru roku labot. Mēģināju nospriegot pārvadu, izmantojot
veca batuta atsperes, taču aparāts turpināja streikot. Drēbju pacelšanas
aina samontēta no trim rakursiem, otro un pēdējo vilkšanu es drošības pēc
izdarīju pats bez motora. Ūdens spaiņa pacelšanai tāpat izmantoju savu
spēku.
Veļasmašīna, sēžot uz ozola zara, patiešām
tika darbināta pa īstam, taču arī te viss negāja gludi.
Mašīnas motors sāka
buksēt un mazgāšanas tuvplānus nācās
pārfilmēt vairākkārt. Nebija arī ērta
pārvietošanās pa ozola zariem, meklējot vajadzīgos rakursus. Esmu jau par
vecu un neveiklu, lai ar videokameru rokās kāpelētu pa kokiem. Pēc nelielas
darbības no mašīnas apakšas sāka pilēt ūdens, bija zudis bunduļa hermētisms.
Sapratu, ka laiks kāpt leju un
filmēt ūdens iztecināšanu zemē.
.
.
Hosento,
Keisija,
Lociņš un
Līzīte.
.
Sērijas beigās iekļāvu 2019. gada Līgo dienā
filmētos kadrus ar
mūsu kollijiem un četrām šujmašīnām Lejas pļavā, kā arī
jauniņo Hosento, kas cenšas izgludināt krekliņu ar kollija attēlu. Šie kadri
bija iecerēti manai idejai par "Skroderdienām "Straumēnos"", taču pēc tam es
pārdomāju, šāda sērija netapa un video nekur netika izmantots. Šoreiz man
bija iespēja mūsu filmiņā atkal pievienot arī
Līzīti.
.
Video |
. |
|
|
66. sērija "Lielā
veļas diena 5: Piena ceļš"
(2022) "Great laundry day 5: Trip to the Milky way"
|
|
|
68. sērija "Lielā
veļas diena 6: Kokā"
(2022) "Great laundry day 6: On the tree"
|
|
|
71. sērija "Lielā
veļas diena 7: Izgudrotāji"
(2022) "Great laundry day 7: Backyard inventors"
|
|
|
72. sērija "Lielā
veļas diena 8: Veļasskrējiens"
(2022) "Great laundry day 8: Laundry race"
|
|
.
Elektromotors griež benzīna dzinēju
.
To, ka man nekad nekas nesanāk ar benzīna
motoriem, jau esmu uzsvēris vairākkārt. Tie mani "nemīl". Nekad nespēju
iedarbināt kādu laiku neizmantoto trimmeri, motorzāģi, sniega šķūri vai
elektrības ģeneratoru. Tieši tādēļ vienmēr cenšos izmantot ierīces, kuras
darbina elektromotors. Nospied pogu, un viss strādā!
Taču šoreiz nolēmu sagatavoties īpaši, jo
sērijai "Lielā veļas diena 7: Izgudrotāji" man bija jāizgatavo speciāla
ierīce veļasmašīnai "Rīga", kuru darbinās benzīna motors no veca trimmera.
Turklāt izvēle ir plaša - šķūnī man ir kādi 5-6 šādi motori, nemaz nerunājot
par nestrādājošiem trimmeriem u.c. mehānismiem. Lietai nolēmu ķerties klāt
nopietni un sameklēju dažādus noderīgus video, kuros lietpratēji stāsta un
rāda, kā iedarbināt sen nedarbinātus motorus, kam jāpievērš uzmanība, kas
jāizjauc, jāiztīra un atkal jāsaliek kopā tā, lai pāri nepaliktu liekas
detaļas. Turklāt mierināju sevi ar domu, ka laika man ir gana, lai to
apgūtu - visa vasara priekšā. Sēdēju dārzā zem ābeles pie galda un ķēros klāt, taču nekas man no tā
visa nesanāca. Izvēlētais motors nedarbojās! Ņēmu nākamo, taču atkal tas
pats. Sapratu, ka tiem, kam ir lemts rāpot, nav lemts lidot. Meistaroju
ierīci ar benzīna motoru, kuru nepratu palaist, taču darbināt to vajadzēja.
Vismaz vizuāli. Tādēļ nolēmu ķerties pie mānīšanās un benzīna motoru
savienoju ar kārtējo auto logu tīrītāju motoriņu, izmantojot transmisijai
pašizgatavotu gumijas siksnu un "šķīvjus". Viss darbojās! Bet kam tas viss?
.
.
Keisijas pārziņā šoreiz 4 "Rīgas"
un 4 "Centas".
.
Keisija atkal ir ķērusies pie veļas mazgāšanas
un "Straumēnu" lielezera krastā "apkalpo" četras baltas
veļasmašīnas "Rīga"
un četras baltas centrifūgas "Centa". Izmazgātās drēbes ir izkarinātas pa
visu valni paralēli dīķim, veļasstriķa garums sasniedz 110 metrus. Taču
tad uznāk negaiss, elektrības vadi tiek norauti, bet balto izolatoru konsole
mētājas peļķē. Ferma ir palikusi bez elektrības, taču drēbes jāizmazgā!
Kolliji pa visiem kopā atved nelielu tornīti ar vēja ģeneratoru, taču ir
pilnīgs bezvējš. Tādēļ Keisija turpat ūdens malā iekārto nelielu darbnīcu un
izgatavo speciālu ierīci ar benzīna motoru
veļasmašīnas "Rīga" darbināšanai.
22 stabus valnī tālredzīgi ieraku jau
pavasarī, jo vasaras karstumā mūsu mālainā augsne sacietē tik ļoti, ka tajā
pat lauzni var dabūt iekšā ar grūtībām, kur nu vēl zemes urbi. Kad drēbes
110 metru garumā bija beidzot sakarinātas, jutos vīlies, jo no lejas - dīķa
otras puses - tas viss neizskatījās ne tuvu tik iespaidīgi, kā manā iztēlē.
Pēc sākotnējās ieceres pie katra no 22 stabiem vajadzēja novietot pa vienai
veļasmašīnai un tagad jau otro reizi priecājos, ka no šīs ieceres atteicos.
Kā jau augstāk rakstīju, nolēmu 40
mašīnas izmantot
"Lielās veļas diena 5:
Piena ceļš" filmēšanā to atrašānās tuvuma dēļ, bet, ja es būtu vedis visas
veļasmašīnas uz valni, tik un tā tas būtu
bijis velts darbs, jo iespaidīgais skats
netika sasniegts. Aitas
zem izkārtajām drēbēm tika aizmānītas ar āboliem.
.
.
Hosento, ķerdams vardes dīķi, nobridies
pavisam slapjš.
.
40
mašīnu vietā nolēmu izmantot četras baltas
"Rīgas" un četras baltas
centrifūgas "Centa". Gribēju, lai šoreiz varētu
parādīt visu šo mašīnu darbību, tādēļ dienu pirms
paredzētās filmēšanas ļoti rūpīgi,
iztērējot ļoti daudz laika un fiziska spēka, atlasīju četras
veļasmašīnas,
lēju tajās pa spainim ūdens un pārbaudīju to darbību.
Filmēšanas dienā, kad
biju jau uzstādījis videokameru, devos ieslēgt
veļasmašīnas un darbojās
tikai viena! Divas ar drēbēm bundulī slodzes dēļ nespēja griezt ripuli, no trešās sāka
gāzties ārā ūdens pa apakšu no tā daudzuma un spiediena... Atlika
nofilmēt
vienīgo darbībā un tad ķerties pie
centrifūgu iedarbināšanas, turklāt tās
vajadzēja iedarbināt sinhroni. Centrifūgas griežoties bija nestabilas un
sāka rotēt ap savu asi, cita - tikai mazliet, cita vairāk. Kad
pagarinātājs tika izrauts, tās visapār "sanesa". Lai
mašīnas atrastos
vienādā stāvoklī, nolēmu to plastamasas rokturīšus savienot ar gana stieples
gabaliņiem. Darbības nofilmēšana izdevās labi un
mani iepriecināja arī pavisam
nejaušais skats, kad centrifūgu darbības laikā pēkšņi kadrā parādās
izbrīnītas aitas Helmas galva. Taču, kad
centrifūgas izslēdzu, vienai
stieple nolauza rokturīšus...
.
.
Keisija var glābt arī peldošas
veļasmašīnas.
.
Veļas mazgāšanas zonā vairākkārt redzams arī
sarkanais glābšanas riņķis ar uzrakstu "Kolliju portāls". Te ar
Lociņu, te
ar Keisiju, te viens pats un ar
aitu Hertu. Lai gan
Hosento trenkāja dīķī
vardes un ik pa laikam devās ūdenī pastāvēt, riņķis nebija domāts viņa
glābšanai. Arī ne operatora - manis - vilkšanai no dīķa, bet gan gadījumam,
ja nu kāda veļasmašīna nejauši ieripo ūdenī. Tas, protams, bija joks.
Arī mazo vēja ģeneratoru biju izgatavojis jau
pavasarī. Sākotnējā scenārija versija paredzēja, ka kolliji darbinās
veļasmašīnu ar benzīna motoru, bet
attapīgie āži izgatavos vēja ģeneratoru.
Taču tas likās pārāk sarežģīti, jo
āžus vajadzēs radināt iet lejā uz dīķi,
pa ceļam būs ābeles ar āboliem utt., tādēļ
āži no
šīs sērijas tika izņemti. Arī
ar vēja ģeneratoru neizdevās, kā plānots un tā ir tikai butaforija. Kad
ķēros pie ģeneratora meistarošanas, biju nolēmis, ka tas patiešā varēs saražot kaut
nedaudz elektroenerģijas. Taču man nekādi neizdevās jēdzīgi savienot rata
zobratu ar to, kas uz mazā līdzstrāvas motoriņa, kuru biju izvēlējies
ģenerēšanai. Tikai tad sapratu, ka dažādu velosipēdu zoobrati atšķiras ne
vien pēc dizaina un diametra, bet arī pēc zobu soļa. Man tie bija no
dažādiem velosipēdiem un ķēde visu laiku krita nost. Nolēmu izmantot
dzensiksnu, bet arī tas neizdevās rata konstrukcijas dēļ. Tad atmetu iecerei
ar roku pavisam un nolēmu, vienas ainas
filmēšanai nav vērts tērēt vairāk laika, lai
mēģinātu savietot ratu ar ģeneratoru. Pie tornīša palika vien pieskrūvētais
automātiskais drošinātājs un kontaktligzda.
.
.
Vēja nav...
.
Vairākus gadus esmu centies iegūt savā īpašumā
dažādus keramiskos izolatorus un kaut kas no iecerētā man ir izdevies.
Filmā
redzamo konsoli ar astoņiem izolatoriem gan sakomplektēju pats. Kad rakstīju
sērijas scenāriju, biju iecerējis, ka tiks parādīts pēc negaisa nogāzts
stabs, taču vēlāk nolēmu nolikt konsoli zemē, uznest no dīķa kannu ar ūdeni
un apliet to, inscenējot tikko nolijušu lietu.
Jau otro reizi dzīvē gaidīju, kad beidzot
sāksies kārtīgs pērkona negaiss, kura laikā
safilmēt iespaidīgus kadrus ar
salijušām drēbēm uz vaļņa 110 metru garumā. Pirmo reizi lietu un arī
varavīskni ļoti gaidīju, filmējot
skatus liriskajai sērijai "Varavīksni
gaidot", bet šovasar mana gaidīšana bija velta - kārtīga pērkona negaisa
nebija. Tikai vienreiz naktī pērkons ducināja, bet tas man nederēja. Tādēļ nācās
izlīdzēties ar jau sen safilmēto. Tā daži skati no sērijas "Varavīksni
gaidot" nonāca arī "Lielajā veļas dienā 7". Tur redzams gan
āzis Žigulītis,
gan aita Estere -
mūsu fermā pats pirmais
piedzimušais jēriņš. Otro reizi "Veļas
dienā" izmantoju datoranimāciju - šoreiz tas bija zibens.
.
.
Dodiet tik benzīnu un mēs mazgāsim!
.
Kad
Keisija bija veiksmīgi tikusi galā ar sava
aparāta būvēšanu, pienāca laiks to darbināt un nepieciešamo ainu
nofilmēt.
Elektromotoru, kas griež benzīna dzinēju (cik absurdi skan!), darbina
akumulators no Hosento
traktora un "Robotkazas",
bet dūmus šoreiz nolēmu iegūt, kā jau ierasts, izgatavojot visprimitīvāko
dūmotāju no tualetas papīra rullīša kartona serdeņa. Ar pašu
elektrobenzīnuzparikti notika tas pats, kas ar "Lielās
veļas dienas 6" drēbju pacēlāju. Knapi paguvu
safilmēt
nepieciešamo un piedziņas siksna sāka buksēt. Karstumā tā bija izstiepusies.
Lai bagātinātu kadru, papildināju to ar trijām dažādām degvielas un eļļas
kannām, bet veļasmašīnai
tika pievilkts elektrības pagarinātājs no mājām.
Bet "Lielā
veļas diena 8: Veļasskrējiens" uzskatāms par tiešu stāsta
turpinājumu, bet par to zemāk.
.
Veļasskrējiens, kas gandrīz nenotika
.
Ja jau šovasar biju nolēmis kārtīgi
izspēlēties ar veļasmašīnām,
tad gribēju atkārot un uzlabot arī to, ko reiz jau bijām darījuši, proti,
šķēršļu joslu cauri un garām drēbēm. Sērijā "Lielā
veļas diena 2: Jautrās spēles" (kas bija tiešs turpinājums "Lielajai
veļas dienai: Ziepju opera") pāri trijām barjerām starp drēbēm
skrēja un lēca mūsu Keisija,
Lociņš un
Hosento. Šoreiz
gribēju viņiem pievienot arī citus
mūsu fermas dzīvniekus. Un tā...
.
.
Lociņš lec.
.
"Fermas kolliju piedzīvojumu" sērija "Lielā veļas
diena 8: Veļasskrējiens" sākas kā
iepriekšējās
veļasdienas turpinājums - ar skatu, kurā
veļasmašīna "Rīga" "Straumēnu"
lielezera krastā tiek darbināta ar benzīna motoru. Elektrības padeves
trūkuma dēļ pārtrauktā drēbju mazgāšana tiek turpināta, tiesa, tagad gan
tikai ar vienu veļasmašīnu,
un "Laimīgo kolliju zemes
®"
iemītnieki atkal nolemj jautri pavadīt laiku. Viņi sacenšas
veļasskrējienā
- 4 šķēršļu pārvarēšanā, lai pēc tam uzspēlētu jauno spēli "Grand
amigo centrafugo", kura savu nosaukumu ieguvusi, citējot veco
latvieši filmu "Kapteiņa Enriko pulsketnis", kurā Leons Krivāns demonstrēja
falšas spāņu valodas zināšanas, lai apmānītu naivo skolnieku Tomiņu.
Lai realizētu šo skrējienu, 18
veļasmašīnas "Rīga"
no 44 tik speciāli astātas pļavā pēc sērijas "Mūsu
ganāmpulks" uzņemšanas, kas notika turpat blakus Lejas pļavā.
Drēbes no 110 metrus garā striķa uz vaļņa tika novāktas un pārvestas un
jauno filmēšanas
vietu. Pirms paredzētās
filmēšanas jau dienu iepriekš biju visu uzstādījis un
sakarinājis, bet nākamais rīts nāca ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu, es pat
sacītu - triecienu. Naktī zirgi,
kuru ganījās turpat pļavā, bija sarāvuši veļas striķi un nogāzuši drēbes.
Man bija tāds šoks, ka sākumā pat apsvēru domu neko nefilmēt un, ja
Ieva nebūtu aizgājusi
un visu izlabojusi, droši vien ka tā arī būtu noticis, tādēļ šis ir
uzskatāms par
veļasskrējienu, kas gandrīz nenotika. Ap
filmēšanas vietu iesitu stabiņus,
ieskrūvēju izolatorus un pievienoju elektrisko ganu, lai pasargātu inventāru
no iespējamās zirgu
postažas nākotnē.
.
.
No kollijiem neatpaliek arī
Dollija.
.
Kazu Ievu, aitas Dolliju un
Hertu,
āžus Olimpu un Plampaču
skrējienā gribēju iesaistīt arī tādēļ, ka
Ieva un Dollija jau ir ļoti veci dzīvnieki,
attiecīgi 12 un 10 gadi, un, kas zina, vai nākamgad viņas vairs spēs
sportot... Savukārt,
Olimpam šogad praktiski nav bijis lomu...
Šoreiz šķēršļu josla bija mazliet garāka un
triju barjeru vietā dzīvniekiem bija jāpārvar četras, starp kurām ir vien 3
metru atstatums, bet kārtiņas augstums nepārsniedz nieka 30 centimetrus.
Augstāk uzstādīt neatļāvos tieši veco dzīvnieku dēļ.
Pirmajā dienā
filmējām kolliju skrējienu, jo tas bija
pats vienkāršākais, taču, kad
uzfilmētais materiāls nonāca manā datorā, biju nepatīkami
pārsteigts. Tieši zem videokameras atradās elektriskā gana stieple un
Ieva, nosēdinājusi
suni, nāca uz kameras pusi, pacēla drāti uz augšu un izlīda ārā. Tūlīt tika
piesaukts skrējējs, bet gana stieple, inerces vadīta, vēl turpināja lēkāt
videokameras objektīva priekšā.
Filmējot mazajā lodziņā, saulei spoži
spīdot, to nevarēju pamanīt. Viss bija
jāpārfilmē un tas tika izdarīts nākamajā
dienā. Drošības pēc gana stieple tika noņemta.
.
.
Herta gludina.
.
Tad pienāca kārta citiem sportistiem, taču
kaza Ieva
neparko nevēlējās ne skriet, ne lēkt kaut kam pāri. Viņa vienkārši tūlīt pēc
iedomātās starta līnijas vienkārši pa sāniem izlīda cauri drēbju gabaliem un
prom bija. Attiecībā uz
Ievu un Dolliju jau šāda iespēja bija paredzēta, taču
Dollija noskrēja
ļoti labi. Es sportistu turēju ciet un mēs bija noslēpušies aiz lielā
palaga, kas speciāli bija jau paredzēts iepriekš. Kad
Ieva sauca, es dzīvnieku palaidu vaļā un
viņš skrējienā devās pakaļ kārumiem. Justīne fotografēja un darbināja
videokameru uz statīva. Arī
āzis Olimps startēja ļoti labi, bet
Plampačs, kurš
pēc dabas ir flegmatisks, īsts rijīgs "gliemezis", knapi kustējās uz
priekšu. Azartisku skriešanu tas atgādināja pavisam maz.
Pēc scenārija sanāca, ka skrējējs, uzveicis
šķēršļu joslu, pieskrien pie sešām
centrifūgām "Centa", kuru malās atrodas
tenisa bumbiņa, zem
kuras kārums, un izspēlē jauno
interaktīvo rotaļlietu. Spēlētāja uzdevums - ātrāk iestumt
tenisa bumbiņas
centrifūgu bunduļos. Tikai vienīgi
Lociņš no visiem spēlētājiem perfekti tika
galā ar uzdevumu - ātri, precīzi un pat secīgi. Katram dalībniekam bija
dotas trīs iespējas un labākais tika izmantots
filmā.
.
.
Olimps ir izbrīnīts par jauno
rotaļlietu.
.
"Mini
veļas dienu 2022" abu uzdevumu
kopvērtējumā uzvarēja visu
veļasdienu pavēlniece un galvenā mazgātāja
Keisija, kaut gan
pirms tam, ņemot vērā labos rezultātus, spēlējot "Grand
amigo centrafugo", šo uzvaru prātā piedēvēju
Lociņam. Šo
sacensību fotogaleriju un rezultātus var apskatīties sadaļā "Mini
veļas diena 2022".
Sērijas "Lielā
veļas diena 8: Veļasskrējiens" beigās tika izmantots kadrs, kuru
jūs redzat šīs publikācijas ievadā, proti, tas bija skats no šī gada Līgo
dienas fotosesijas. Speciāli šai bildēšanai tika izgatavoti arī divi mazie
gludināmie dēlīši, uz kuriem iekārtojušies
Lociņš un
Hosento. No veca skapja sienām tika
izzāģētas virsmas, tām pieskrūvētas kājas no brusītēm, bet
Ieva tos pārvilka ar
audumu.
.
Bilde muzejā
.
.
Parasti izvairos no nokļūšanas kadrā vai
fotoaparāta objektīvā, taču ļoti retās reizēs par atmiņu gribu nobildēties.
Tā tapa bildes, kurās es ar saviem kollijiem un bez esmu pie garās veļasmašīnu
rindas. To, kuru redzat augstāk, kā pārsteigumu nosūtīju pasaulē lielākā
veļasmašīnu muzeja īpašniekam Lī Maksvelam (ASV, Kolorado), ar kuru biju
sarakstījies jau iepriekš. Man pa lielu pārsteigumu, viņš nolēmis šo bildi
ar manis doto nosaukumu "Veļasmašīnu neprāts" ("Washers madness") izstādīt
savā muzejā.
.
"Veļasmašīnu vasara"
un varbūt ziema
.
Šī bija īsta "Veļasmašīnu
vasara" un es ļoti priecājos, ka nesamontēju
šo dokumentālo
filmu jau 2020. gadā, kā biju to ieplānojis pēc "Lielās
veļas dienas: Ziepju opera", "Lielās
veļas dienas 2: Jautrā spēles" un neveiksmīgā publiskā pasākuma "Lielā
veļas diena 2020", ko līdz šim atceros ar nepatiku.
Pa šo laiku esmu
uzfilmējis ļoti daudz ko interesantu un
sevišķi ražīga "veļasdienu"
sezona ir bijusi šī. Šogad "Fermas
kolliju piedzīvojumos" ir tapušas veselas piecas
mazgāšanas!
Ziemā - "Lielā
veļas diena 4: Uz slēpēm", bet vasarā - "Lielā
veļas diena 5: Piena ceļš", "Lielā
veļas diena 6: Kokā", "Lielā
veļas diena 7: Izgudrotāji" un "Lielā
veļas diena 8: Veļasskrējiens".
Varbūt ir laiks padomāt arī par "Sniega
mašīnām"? Divas sērijas jau ir - "Lielā
veļas diena 3: Ziema" un "Lielā
veļas diena 4: Uz slēpēm". Nākamo "Fermas
kolliju piedzīvojumu" sezonu plānoju sākt ar "Lielo
veļas dienu 9: Ledus krokets" un "Kā
braukt ar veļasmašīnu?", kurā
mašīna uz slēpēm vizinās
Hosento ragavās.
.
.
0
|