Publikācijas  

.

 

Mazgā visu vasariņu

.

.

2022. gada Līgo bilde ar Lociņu, Keisiju un Hosento, iespējams, jau ļāva saprast, kāda būs šī vasara.

..

Lai nokļūtu līdz Piena ceļam, vajadzīgas 40 veļasmašīnas

.

Daudzas lietas savā iztēlē mēdzu iedomāties burtiski. Šis paņēmiens tiek izmantots, veidojot arī "Vecā Kollija instalāciju izrādi" siena šķūnī.

Šogad, nejauši izdzirdot vārdu salikumu "piena ceļš", domās redzēju ceļu, gar kuru salikti dažādi piena trauki. Ideja jaunai "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijai bija rokā! Vēl tikai vajadzēja izdomāt, kāpēc tāds ceļš "Laimīgo kolliju zemē ®" tapis.

.

.

Keisija ieskatās zvaigznēs.

.

Lai izveidotos stāsts, nolēmu apvienot kosmosa, piena un veļasdienas tēmas vienā un tā tapa "Lielā veļas diena 5: Piena ceļš", kurā mūsu kolliji pieskatīs dažas veļasmašīnas "Rīga", bet Keisija, laiku īsinot, caur teleskopu ieskatīsies zvaigznēs, pareizāk sakot, novēros Piena ceļu - galaktiku, kurā pēc zinātnieku apgalvotā, mēs it kā visi dzīvojot. Keisija teleskopā pamana krītošu zvaigzni, kura pēc kāda mirkļa ar blīkšķi iegāžas skārda vannītē turpat blakus. Gabaliņš no Piena ceļa kopā ar iemērktajām drēbēm!

.

.

Loča tūlīt laidīs gaisā "Rīgu".

.

Meteorīts no trauka tiek izvilkts un apostīts, un kolliji nolemj, ka jāmēģina pazudušo gabaliņu aizsūtīt atpakaļ uz Piena ceļu. Kā to izdarīt? Lociņš domā, ka tas ir pavisam vienkārši. Mums taču ir veļasmašīnas "Rīga"! Lielais suns, izmantojot vienu mašīnu, skārda spaini un konservbundžu, uzbūvē kosmosa kuģi "Space F", lai nogādātu gabaliņu kritušās zvaigznes atpakaļ debesīs, taču kaut kas noiet pavisam greizi. Raķete atrauties no zemes nespēj un apgāžas!

Lai Lociņu, Keisiju un arī sevi pašu iepriecinātu, Hosento nolemj "Laimīgo kolliju zemē ®" izveidot savu Piena ceļu. Un tā gar ceļa malu, kas ved uz "Straumēniem", tika sarindoti dažādi rekvizīti - govju slaucamais aparāts, piena seperators, alumīnija kannas un kanniņas, dažādas pudeles un pat metāla režģa kaste tām, kurā gan filmēšanas laikā padomju laika stikla piena pudeles iekšā negāja vis. Iespējams, tā bija alus pudeļu kaste no pagātnes. Vizuāli abas ir identiskas. Visbeidzot kaza Ieva pārbaudīja, vai viss sarindots pareizi, bet Hosento tūlīt pat izlaka bļodiņu piena.

.

.

Hosento izveidojis Piena ceļu.

.

Šoreiz mazgāšanu biju nolēmis organizēt "Dollijas parkā ®" un izkarināt drēbes, novelkot auklu tieši starp kokiem. Pēdējā brīža lēmums bija "Piena ceļā" sarindot vienā līnijā tobrīd visas mūsu 40 veļasmašīnas "Rīga". Iepriekš visas biju paredzējis nogādāt pie "Straumēnu" lielezera, lai filmētu "Lielo veļas dienu 7: Izgudrotāji". Mans pēdējā brīža lēmums izrādījās ļoti pareizs. "Dollija parks ®" atrodas siena šķūnim tieši blakus un arī tad, lai ar ķerru pa vienai nogādātu uz filmēšanas vietu visas veļasmašīnas, bija vajadzīga vesela diena. Vēl otra - lai pēc filmēšanas visas aizvestu atpakaļ.

Šovasar, tāpat kā pērn, valdīja liels karstums un daudzās veļasmašīnas radīja ēnu, kuru izmantoja gan mūsu kolliji, gan pie mašīnām reizēm uzturējās kaza Ieva un Herta ar Helmu. Taču, ja veļasmašīnas saliktas garā rindā, pa tām var arī staigāt! Šāda pastaiga tika piedāvāta Hosento.

.

.

Pastaiga pa veļasmašīnām.

.

Bet tagad atklāšu dažus tehniskus "noslēpumus".

"Meteorīts" ir parasts akmens, kuru sameklēju uz ceļa. Apostīšanai, lai radītu Keisijas interesi, tas tika iesmērēts ar žāvētu desu. Teleskops tika izgatavots no divām dažāda diametra kartona caurulēm, kuras paliek pāri tirdzniecības vietās pēc dažādu plēvju un linoleju pārdošanas. Kad caurules tika salīmētas, nokrāsoju teleskopu ar melno akrila krāsu un pieskrūvēju vienam no videokameras statīviem. "Raķetes" starta dūmošanai šoreiz izmēģināju bitenieka dūmkannu, taču dūmu sveces, kuras parasti izgatavoju no tualetas papīra rullīšu serdeņiem un kartona gabaliņiem, ir daudz efektīvākas. Kosmosa kuģa nosaukums "Space F" nozīmē "space farm" ("kosmosa ferma") un ir kā parodija Īlona Maska slavenajam kosmosa kuģim "Space X". Piena ceļa skats caur teleskopu ir parasta datoranimācija, kuru man tik ļoti nepatīk izmantot, taču šoreiz savādāk šo galaktiku attēlot nebija iespējams.

.

.

Lociņš, Hosento un Keisija iekārtojušies "Laimīgo kolliju zemes ®" pienotavā.

.

Filmas beigās izmantoju skatu no fotosesijas kopā ar piena traukierm un uzrakstu "Land of happy collies", kas tika veidota arī kā "Laimīgo kolliju zemes ®" reklāma mūsu ārzemju skatītājiem.

..

"Rīga" kāpa ozolā

.

Kad agrā pavasarī abi ar Ievu braucām uz klaimiņpagastu pēc divām veļasmašīnām "Rīga", sēžot mašīnā, man ienāca prātā doma par to, ka gulbji varētu būt sabaidījuši un uztriekuši veļasmašīnu ozolā, tādēļ nolēmu uzņemt nākamo sēriju ar nosaukumu "Lielā veļas diena 6: Kokā".

.

.

Izrādījās, ka veļasmašīna ir ļoti veikla kāpelētāja.

.

Scenārijs gan pēdējā brīdī tika pamainīts un, vadoties pēc tā, veļasmašīna ieraudzīja pie ozola pieslietās kāpnes, izgāza savu saturu zemē un nolēma uzrāpties kokā. Gulbji no šīs ainas tika svītroti diezgan bēdīga atgadījuma dēļ - kādā naktī vienam no gulbjiem, kad tie mainīja spalvas, nespēja lidot un peldēt, naktī uzbruka lapsa. Uzbrukumu mēs ar suņiem iztraucējām, bet lapsa bija paspējusi iekosties Joahannai astē. Lai apstrādātu rētu, spēcīgais putns bija jānoķer un jātur. Papildus šokam no uzbrukuma, gulbim ļoti nepatika mūsu veterinārās manipulācijas. Abi putni kopā kļuva tramīgi un centās izvairīties arī no kontakta ar mums. Ar laiku gan viss atgriezās savās sliedēs, taču gulbju uzvedība pēc incidenta ir mainījusies. Viņi vairs mums neseko kā agrāk, nevēlas piedalīties filmēšanā utt. Līdz ar to šovasar gulbji tika nofilmēti peldam dīķī un viens pie veļasmašīnām sērijā "Lielā veļas diena 7: Izgudrotāji".

Vienu no trijiem mūsu mājas milzu ozoliem biju jau izvēlējies iepriekš ērtāka zaru vainaga dēļ, jo nāksies kokā pa pieslietām trepēm uznest 30 kilogramus smagu veļasmašīnu, ūdens kannu un elektrības pagarinātāju. Taču vienu lietu nebiju ņēmis vērā un to mainīt vairs nebija iespējams. Zem ozola veidojās ēnas un ap to apkārtnē saulainā laikā viss kļūst raibs - ēnas mijas ar saulainiem laukumiem. Filmēšanai un fotografēšanai tas pavisam nav labi, jo rodas ļoti liels un pēkšņs kontrasts, un ja vēl ir lēta videokamera ar diezgan zemu izšķirtspēju, tad saulainie laukumi vietām šķiet pārgaismoti.

Lai dabūtu veļasmašīnu ozolā un pēc filmēšanas atkal lejā, talkā saucu Ievu. Viņa drošināja mašīnu, tā bija piesieta ar striķi, kurš pārmests ozola zaram, bet es klunkurēju ar smago nešļavu pa trepēm augšā. Jā, jā, drošināja mašīnu, lai tā nenokristu un nesasistos, nevis mani!

.

.

Keisija gatavojas drēbju sūtīšanai augšā kokā.

.

Lai atkal notiktu mazgāšana, uz veļasmašīnu no lejas vajadzēja nogādāt gan ūdeni, gan drēbes. Keisija to dara ar speciāli izgatavotu aparātu. Uz statīva esošo vecā velosipēda riteni darbina manis tik iecienītais un filmēšanā bieži izmantotais auto legu tīrītāju motoriņš ar reduktoru un siksnas pārvadu.

To biju izgatavojis jau pavasarī un tas darbojās, taču filmēšanas laikā, kā jau tas ir regulāri ierasts ar manis izgatavotajām "mašīnām", arī šis pavisam vienkāršais aparātiņš negribēja darboties, kā iecerēts. Proti, vasaras karstumā transmisijai izmantotā dzensiksna bija izstaipījusies maķenīt garāka un veļasstriķi ar dažiem drēbju gabaliem kokā pacelt nespēja. Ļoti nervozēju mainīgo ēnu dēļ un centos kaut ko uz ātru roku labot. Mēģināju nospriegot pārvadu, izmantojot veca batuta atsperes, taču aparāts turpināja streikot. Drēbju pacelšanas aina samontēta no trim rakursiem, otro un pēdējo vilkšanu es drošības pēc izdarīju pats bez motora. Ūdens spaiņa pacelšanai tāpat izmantoju savu spēku.

Veļasmašīna, sēžot uz ozola zara, patiešām tika darbināta pa īstam, taču arī te viss negāja gludi. Mašīnas motors sāka buksēt un mazgāšanas tuvplānus nācās pārfilmēt vairākkārt. Nebija arī ērta pārvietošanās pa ozola zariem, meklējot vajadzīgos rakursus. Esmu jau par vecu un neveiklu, lai ar videokameru rokās kāpelētu pa kokiem. Pēc nelielas darbības no mašīnas apakšas sāka pilēt ūdens, bija zudis bunduļa hermētisms. Sapratu, ka laiks kāpt leju un filmēt ūdens iztecināšanu zemē.

.

.

Hosento, Keisija, Lociņš un Līzīte.

.

Sērijas beigās iekļāvu 2019. gada Līgo dienā filmētos kadrus ar mūsu kollijiem un četrām šujmašīnām Lejas pļavā, kā arī jauniņo Hosento, kas cenšas izgludināt krekliņu ar kollija attēlu. Šie kadri bija iecerēti manai idejai par "Skroderdienām "Straumēnos"", taču pēc tam es pārdomāju, šāda sērija netapa un video nekur netika izmantots. Šoreiz man bija iespēja mūsu filmiņā atkal pievienot arī Līzīti.

.

  Video
.  

66. sērija "Lielā veļas diena 5: Piena ceļš" (2022) "Great laundry day 5: Trip to the Milky way"


68. sērija "Lielā veļas diena 6: Kokā" (2022) "Great laundry day 6: On the tree"


71. sērija "Lielā veļas diena 7: Izgudrotāji" (2022) "Great laundry day 7: Backyard inventors"


72. sērija "Lielā veļas diena 8: Veļasskrējiens" (2022) "Great laundry day 8: Laundry race"


.

Elektromotors griež benzīna dzinēju

.

To, ka man nekad nekas nesanāk ar benzīna motoriem, jau esmu uzsvēris vairākkārt. Tie mani "nemīl". Nekad nespēju iedarbināt kādu laiku neizmantoto trimmeri, motorzāģi, sniega šķūri vai elektrības ģeneratoru. Tieši tādēļ vienmēr cenšos izmantot ierīces, kuras darbina elektromotors. Nospied pogu, un viss strādā!

Taču šoreiz nolēmu sagatavoties īpaši, jo sērijai "Lielā veļas diena 7: Izgudrotāji" man bija jāizgatavo speciāla ierīce veļasmašīnai "Rīga", kuru darbinās benzīna motors no veca trimmera. Turklāt izvēle ir plaša - šķūnī man ir kādi 5-6 šādi motori, nemaz nerunājot par nestrādājošiem trimmeriem u.c. mehānismiem. Lietai nolēmu ķerties klāt nopietni un sameklēju dažādus noderīgus video, kuros lietpratēji stāsta un rāda, kā iedarbināt sen nedarbinātus motorus, kam jāpievērš uzmanība, kas jāizjauc, jāiztīra un atkal jāsaliek kopā tā, lai pāri nepaliktu liekas detaļas. Turklāt mierināju sevi ar domu, ka laika man ir gana, lai to apgūtu - visa vasara priekšā. Sēdēju dārzā zem ābeles pie galda un ķēros klāt, taču nekas man no tā visa nesanāca. Izvēlētais motors nedarbojās! Ņēmu nākamo, taču atkal tas pats. Sapratu, ka tiem, kam ir lemts rāpot, nav lemts lidot. Meistaroju ierīci ar benzīna motoru, kuru nepratu palaist, taču darbināt to vajadzēja. Vismaz vizuāli. Tādēļ nolēmu ķerties pie mānīšanās un benzīna motoru savienoju ar kārtējo auto logu tīrītāju motoriņu, izmantojot transmisijai pašizgatavotu gumijas siksnu un "šķīvjus". Viss darbojās! Bet kam tas viss?

.

.

Keisijas pārziņā šoreiz 4 "Rīgas" un 4 "Centas".

.

Keisija atkal ir ķērusies pie veļas mazgāšanas un "Straumēnu" lielezera krastā "apkalpo" četras baltas veļasmašīnas "Rīga" un četras baltas centrifūgas "Centa". Izmazgātās drēbes ir izkarinātas pa visu valni paralēli dīķim, veļasstriķa garums sasniedz 110 metrus. Taču tad uznāk negaiss, elektrības vadi tiek norauti, bet balto izolatoru konsole mētājas peļķē. Ferma ir palikusi bez elektrības, taču drēbes jāizmazgā! Kolliji pa visiem kopā atved nelielu tornīti ar vēja ģeneratoru, taču ir pilnīgs bezvējš. Tādēļ Keisija turpat ūdens malā iekārto nelielu darbnīcu un izgatavo speciālu ierīci ar benzīna motoru veļasmašīnas "Rīga" darbināšanai.

22 stabus valnī tālredzīgi ieraku jau pavasarī, jo vasaras karstumā mūsu mālainā augsne sacietē tik ļoti, ka tajā pat lauzni var dabūt iekšā ar grūtībām, kur nu vēl zemes urbi. Kad drēbes 110 metru garumā bija beidzot sakarinātas, jutos vīlies, jo no lejas - dīķa otras puses - tas viss neizskatījās ne tuvu tik iespaidīgi, kā manā iztēlē. Pēc sākotnējās ieceres pie katra no 22 stabiem vajadzēja novietot pa vienai veļasmašīnai un tagad jau otro reizi priecājos, ka no šīs ieceres atteicos. Kā jau augstāk rakstīju, nolēmu 40 mašīnas izmantot "Lielās veļas diena 5: Piena ceļš" filmēšanā to atrašānās tuvuma dēļ, bet, ja es būtu vedis visas veļasmašīnas uz valni, tik un tā tas būtu bijis velts darbs, jo iespaidīgais skats netika sasniegts. Aitas zem izkārtajām drēbēm tika aizmānītas ar āboliem.

.

.

Hosento, ķerdams vardes dīķi, nobridies pavisam slapjš.

.

40 mašīnu vietā nolēmu izmantot četras baltas "Rīgas" un četras baltas centrifūgas "Centa". Gribēju, lai šoreiz varētu parādīt visu šo mašīnu darbību, tādēļ dienu pirms paredzētās filmēšanas ļoti rūpīgi, iztērējot ļoti daudz laika un fiziska spēka, atlasīju četras veļasmašīnas, lēju tajās pa spainim ūdens un pārbaudīju to darbību. Filmēšanas dienā, kad biju jau uzstādījis videokameru, devos ieslēgt veļasmašīnas un darbojās tikai viena! Divas ar drēbēm bundulī slodzes dēļ nespēja griezt ripuli, no trešās sāka gāzties ārā ūdens pa apakšu no tā daudzuma un spiediena... Atlika nofilmēt vienīgo darbībā un tad ķerties pie centrifūgu iedarbināšanas, turklāt tās vajadzēja iedarbināt sinhroni. Centrifūgas griežoties bija nestabilas un sāka rotēt ap savu asi, cita - tikai mazliet, cita vairāk. Kad pagarinātājs tika izrauts, tās visapār "sanesa". Lai mašīnas atrastos vienādā stāvoklī, nolēmu to plastamasas rokturīšus savienot ar gana stieples gabaliņiem. Darbības nofilmēšana izdevās labi un mani iepriecināja arī pavisam nejaušais skats, kad centrifūgu darbības laikā pēkšņi kadrā parādās izbrīnītas aitas Helmas galva. Taču, kad centrifūgas izslēdzu, vienai stieple nolauza rokturīšus...

.

.

Keisija var glābt arī peldošas veļasmašīnas.

.

Veļas mazgāšanas zonā vairākkārt redzams arī sarkanais glābšanas riņķis ar uzrakstu "Kolliju portāls". Te ar Lociņu, te ar Keisiju, te viens pats un ar aitu Hertu. Lai gan Hosento trenkāja dīķī vardes un ik pa laikam devās ūdenī pastāvēt, riņķis nebija domāts viņa glābšanai. Arī ne operatora - manis - vilkšanai no dīķa, bet gan gadījumam, ja nu kāda veļasmašīna nejauši ieripo ūdenī. Tas, protams, bija joks.

Arī mazo vēja ģeneratoru biju izgatavojis jau pavasarī. Sākotnējā scenārija versija paredzēja, ka kolliji darbinās veļasmašīnu ar benzīna motoru, bet attapīgie āži izgatavos vēja ģeneratoru. Taču tas likās pārāk sarežģīti, jo āžus vajadzēs radināt iet lejā uz dīķi, pa ceļam būs ābeles ar āboliem utt., tādēļ āži no šīs sērijas tika izņemti. Arī ar vēja ģeneratoru neizdevās, kā plānots un tā ir tikai butaforija. Kad ķēros pie ģeneratora meistarošanas, biju nolēmis, ka tas patiešā varēs saražot kaut nedaudz elektroenerģijas. Taču man nekādi neizdevās jēdzīgi savienot rata zobratu ar to, kas uz mazā līdzstrāvas motoriņa, kuru biju izvēlējies ģenerēšanai. Tikai tad sapratu, ka dažādu velosipēdu zoobrati atšķiras ne vien pēc dizaina un diametra, bet arī pēc zobu soļa. Man tie bija no dažādiem velosipēdiem un ķēde visu laiku krita nost. Nolēmu izmantot dzensiksnu, bet arī tas neizdevās rata konstrukcijas dēļ. Tad atmetu iecerei ar roku pavisam un nolēmu, vienas ainas filmēšanai nav vērts tērēt vairāk laika, lai mēģinātu savietot ratu ar ģeneratoru. Pie tornīša palika vien pieskrūvētais automātiskais drošinātājs un kontaktligzda.

.

.

Vēja nav...

.

Vairākus gadus esmu centies iegūt savā īpašumā dažādus keramiskos izolatorus un kaut kas no iecerētā man ir izdevies. Filmā redzamo konsoli ar astoņiem izolatoriem gan sakomplektēju pats. Kad rakstīju sērijas scenāriju, biju iecerējis, ka tiks parādīts pēc negaisa nogāzts stabs, taču vēlāk nolēmu nolikt konsoli zemē, uznest no dīķa kannu ar ūdeni un apliet to, inscenējot tikko nolijušu lietu.

Jau otro reizi dzīvē gaidīju, kad beidzot sāksies kārtīgs pērkona negaiss, kura laikā safilmēt iespaidīgus kadrus ar salijušām drēbēm uz vaļņa 110 metru garumā. Pirmo reizi lietu un arī varavīskni ļoti gaidīju, filmējot skatus liriskajai sērijai "Varavīksni gaidot", bet šovasar mana gaidīšana bija velta - kārtīga pērkona negaisa nebija. Tikai vienreiz naktī pērkons ducināja, bet tas man nederēja. Tādēļ nācās izlīdzēties ar jau sen safilmēto. Tā daži skati no sērijas "Varavīksni gaidot" nonāca arī "Lielajā veļas dienā 7". Tur redzams gan āzis Žigulītis, gan aita Estere - mūsu fermā pats pirmais piedzimušais jēriņš. Otro reizi "Veļas dienā" izmantoju datoranimāciju - šoreiz tas bija zibens.

.

.

Dodiet tik benzīnu un mēs mazgāsim!

.

Kad Keisija bija veiksmīgi tikusi galā ar sava aparāta būvēšanu, pienāca laiks to darbināt un nepieciešamo ainu nofilmēt. Elektromotoru, kas griež benzīna dzinēju (cik absurdi skan!), darbina akumulators no Hosento traktora un "Robotkazas", bet dūmus šoreiz nolēmu iegūt, kā jau ierasts, izgatavojot visprimitīvāko dūmotāju no tualetas papīra rullīša kartona serdeņa. Ar pašu elektrobenzīnuzparikti notika tas pats, kas ar "Lielās veļas dienas 6" drēbju pacēlāju. Knapi paguvu safilmēt nepieciešamo un piedziņas siksna sāka buksēt. Karstumā tā bija izstiepusies. Lai bagātinātu kadru, papildināju to ar trijām dažādām degvielas un eļļas kannām, bet veļasmašīnai tika pievilkts elektrības pagarinātājs no mājām.

Bet "Lielā veļas diena 8: Veļasskrējiens" uzskatāms par tiešu stāsta turpinājumu, bet par to zemāk.

.

Veļasskrējiens, kas gandrīz nenotika

.

Ja jau šovasar biju nolēmis kārtīgi izspēlēties ar veļasmašīnām, tad gribēju atkārot un uzlabot arī to, ko reiz jau bijām darījuši, proti, šķēršļu joslu cauri un garām drēbēm. Sērijā "Lielā veļas diena 2: Jautrās spēles" (kas bija tiešs turpinājums "Lielajai veļas dienai: Ziepju opera") pāri trijām barjerām starp drēbēm skrēja un lēca mūsu Keisija, Lociņš un Hosento. Šoreiz gribēju viņiem pievienot arī citus mūsu fermas dzīvniekus. Un tā...

.

.

Lociņš lec.

.

"Fermas kolliju piedzīvojumu" sērija "Lielā veļas diena 8: Veļasskrējiens" sākas kā iepriekšējās veļasdienas turpinājums - ar skatu, kurā veļasmašīna "Rīga" "Straumēnu" lielezera krastā tiek darbināta ar benzīna motoru. Elektrības padeves trūkuma dēļ pārtrauktā drēbju mazgāšana tiek turpināta, tiesa, tagad gan tikai ar vienu veļasmašīnu, un "Laimīgo kolliju zemes ®" iemītnieki atkal nolemj jautri pavadīt laiku. Viņi sacenšas veļasskrējienā - 4 šķēršļu pārvarēšanā, lai pēc tam uzspēlētu jauno spēli "Grand amigo centrafugo", kura savu nosaukumu ieguvusi, citējot veco latvieši filmu "Kapteiņa Enriko pulsketnis", kurā Leons Krivāns demonstrēja falšas spāņu valodas zināšanas, lai apmānītu naivo skolnieku Tomiņu.

Lai realizētu šo skrējienu, 18 veļasmašīnas "Rīga" no 44 tik speciāli astātas pļavā pēc sērijas "Mūsu ganāmpulks" uzņemšanas, kas notika turpat blakus Lejas pļavā. Drēbes no 110 metrus garā striķa uz vaļņa tika novāktas un pārvestas un jauno filmēšanas vietu. Pirms paredzētās filmēšanas jau dienu iepriekš biju visu uzstādījis un sakarinājis, bet nākamais rīts nāca ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu, es pat sacītu - triecienu. Naktī zirgi, kuru ganījās turpat pļavā, bija sarāvuši veļas striķi un nogāzuši drēbes. Man bija tāds šoks, ka sākumā pat apsvēru domu neko nefilmēt un, ja Ieva nebūtu aizgājusi un visu izlabojusi, droši vien ka tā arī būtu noticis, tādēļ šis ir uzskatāms par veļasskrējienu, kas gandrīz nenotika. Ap filmēšanas vietu iesitu stabiņus, ieskrūvēju izolatorus un pievienoju elektrisko ganu, lai pasargātu inventāru no iespējamās zirgu postažas nākotnē.

.

.

No kollijiem neatpaliek arī Dollija.

.

Kazu Ievu, aitas Dolliju un Hertu, āžus Olimpu un Plampaču skrējienā gribēju iesaistīt arī tādēļ, ka Ieva un Dollija jau ir ļoti veci dzīvnieki, attiecīgi 12 un 10 gadi, un, kas zina, vai nākamgad viņas vairs spēs sportot... Savukārt, Olimpam šogad praktiski nav bijis lomu...

Šoreiz šķēršļu josla bija mazliet garāka un triju barjeru vietā dzīvniekiem bija jāpārvar četras, starp kurām ir vien 3 metru atstatums, bet kārtiņas augstums nepārsniedz nieka 30 centimetrus. Augstāk uzstādīt neatļāvos tieši veco dzīvnieku dēļ.

Pirmajā dienā filmējām kolliju skrējienu, jo tas bija pats vienkāršākais, taču, kad uzfilmētais materiāls nonāca manā datorā, biju nepatīkami pārsteigts. Tieši zem videokameras atradās elektriskā gana stieple un Ieva, nosēdinājusi suni, nāca uz kameras pusi, pacēla drāti uz augšu un izlīda ārā. Tūlīt tika piesaukts skrējējs, bet gana stieple, inerces vadīta, vēl turpināja lēkāt videokameras objektīva priekšā. Filmējot mazajā lodziņā, saulei spoži spīdot, to nevarēju pamanīt. Viss bija jāpārfilmē un tas tika izdarīts nākamajā dienā. Drošības pēc gana stieple tika noņemta.

.

.

Herta gludina.

.

Tad pienāca kārta citiem sportistiem, taču kaza Ieva neparko nevēlējās ne skriet, ne lēkt kaut kam pāri. Viņa vienkārši tūlīt pēc iedomātās starta līnijas vienkārši pa sāniem izlīda cauri drēbju gabaliem un prom bija. Attiecībā uz Ievu un Dolliju jau šāda iespēja bija paredzēta, taču Dollija noskrēja ļoti labi. Es sportistu turēju ciet un mēs bija noslēpušies aiz lielā palaga, kas speciāli bija jau paredzēts iepriekš. Kad Ieva sauca, es dzīvnieku palaidu vaļā un viņš skrējienā devās pakaļ kārumiem. Justīne fotografēja un darbināja videokameru uz statīva. Arī āzis Olimps startēja ļoti labi, bet Plampačs, kurš pēc dabas ir flegmatisks, īsts rijīgs "gliemezis", knapi kustējās uz priekšu. Azartisku skriešanu tas atgādināja pavisam maz.

Pēc scenārija sanāca, ka skrējējs, uzveicis šķēršļu joslu, pieskrien pie sešām centrifūgām "Centa", kuru malās atrodas tenisa bumbiņa, zem kuras kārums, un izspēlē jauno interaktīvo rotaļlietu. Spēlētāja uzdevums - ātrāk iestumt tenisa bumbiņas centrifūgu bunduļos. Tikai vienīgi Lociņš no visiem spēlētājiem perfekti tika galā ar uzdevumu - ātri, precīzi un pat secīgi. Katram dalībniekam bija dotas trīs iespējas un labākais tika izmantots filmā.

.

.

Olimps ir izbrīnīts par jauno rotaļlietu.

.

"Mini veļas dienu 2022" abu uzdevumu kopvērtējumā uzvarēja visu veļasdienu pavēlniece un galvenā mazgātāja Keisija, kaut gan pirms tam, ņemot vērā labos rezultātus, spēlējot "Grand amigo centrafugo", šo uzvaru prātā piedēvēju Lociņam. Šo sacensību fotogaleriju un rezultātus var apskatīties sadaļā "Mini veļas diena 2022".

Sērijas "Lielā veļas diena 8: Veļasskrējiens" beigās tika izmantots kadrs, kuru jūs redzat šīs publikācijas ievadā, proti, tas bija skats no šī gada Līgo dienas fotosesijas. Speciāli šai bildēšanai tika izgatavoti arī divi mazie gludināmie dēlīši, uz kuriem iekārtojušies Lociņš un Hosento. No veca skapja sienām tika izzāģētas virsmas, tām pieskrūvētas kājas no brusītēm, bet Ieva tos pārvilka ar audumu.

.

Bilde muzejā

.

.

Parasti izvairos no nokļūšanas kadrā vai fotoaparāta objektīvā, taču ļoti retās reizēs par atmiņu gribu nobildēties. Tā tapa bildes, kurās es ar saviem kollijiem un bez esmu pie garās veļasmašīnu rindas. To, kuru redzat augstāk, kā pārsteigumu nosūtīju pasaulē lielākā veļasmašīnu muzeja īpašniekam Lī Maksvelam (ASV, Kolorado), ar kuru biju sarakstījies jau iepriekš. Man pa lielu pārsteigumu, viņš nolēmis šo bildi ar manis doto nosaukumu "Veļasmašīnu neprāts" ("Washers madness") izstādīt savā muzejā.

.

"Veļasmašīnu vasara" un varbūt ziema

.

Šī bija īsta "Veļasmašīnu vasara" un es ļoti priecājos, ka nesamontēju šo dokumentālo filmu jau 2020. gadā, kā biju to ieplānojis pēc "Lielās veļas dienas: Ziepju opera", "Lielās veļas dienas 2: Jautrā spēles" un neveiksmīgā publiskā pasākuma "Lielā veļas diena 2020", ko līdz šim atceros ar nepatiku.

Pa šo laiku esmu uzfilmējis ļoti daudz ko interesantu un sevišķi ražīga "veļasdienu" sezona ir bijusi šī. Šogad "Fermas kolliju piedzīvojumos" ir tapušas veselas piecas mazgāšanas! Ziemā - "Lielā veļas diena 4: Uz slēpēm", bet vasarā - "Lielā veļas diena 5: Piena ceļš", "Lielā veļas diena 6: Kokā", "Lielā veļas diena 7: Izgudrotāji" un "Lielā veļas diena 8: Veļasskrējiens".

Varbūt ir laiks padomāt arī par "Sniega mašīnām"? Divas sērijas jau ir - "Lielā veļas diena 3: Ziema" un "Lielā veļas diena 4: Uz slēpēm". Nākamo "Fermas kolliju piedzīvojumu" sezonu plānoju sākt ar "Lielo veļas dienu 9: Ledus krokets" un "Kā braukt ar veļasmašīnu?", kurā mašīna uz slēpēm vizinās Hosento ragavās.

.

.

0

 


 
 
 
 

2000-2022 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0