Kollijs - dienesta suns?

.

"Kollijs - dienesta suns? Nē, nekad neesmu dzirdējis," apgalvoja kāds no suņu izstādes apmeklētājiem.

Laiks, kad prese bieži un interesanti rakstīja par dienesta suņiem, ir pagājis. Tagad raksta vienīgi par dekoratīvajiem suņu dzimtas pārstāvjiem, to kopšanu, lutināšanu un ģērbšanu. Arī šo publikāciju vērtību toreiz un tagad ir grūti salīdzināt - mūsdienās tās ir mazvērtīgas un tukšas. Daži iebildīs - bez padomiem būtu grūti izvēlēties vispiemērotāko šampūnu vai noturīgāko nagu laku savam toiterjeram! Arī par jaunāko tendenci Jorkšīras terjeru garderobē ir jāzina katram suņa īpašniekam. Savādāk mazināsies vai zudīs šķirnes un to īpašnieku reputācija. Kāds vēl iedomāsies uzvilkt savam terjeram lētas, tirgū pirktas treniņbikses un kājās uzvilks prastus "krokšus".
Taču šoreiz vēlos runāt par kolliju zaudēto reputāciju un pacensties saprast, kādēļ tieši tā ir noticis? Vai kolliji to zaudēja brīdī, kad no fermas suņiem pārvērtās, atvainojiet - tika pārvērsti, dīvānsuņos un zoopasākumu eksponātos?

.

Kas ir reputācija?

.

Vai tā ir kāda lejupielādējama aplikācija viedtālrunim? Nē, reputācija ir vispārējs sabiedrības uzskats par kāda īpašībām, vērtību, nozīmīgumu. Tas ir priekšstats, kādu par sevi spēj radīt cilvēks, prece, uzņēmums utt. Tas var būt subjektīvs, dažreiz arī nepareizs, jo to iespaido atsevišķu indivīdu emocijas, agrāk iegūtie priekšstati, pieredze, zināšanas u.c. faktori. Un arī kolliju popularitātes kritums ir cieši saistīts ar zaudēto reputāciju. Kas to ir veicinājis?

Iepriekš zināmais cēlā, gudrā, universālā un veslīgā kollija tēls suņu pasaulē ir zudis.

.

.

Lociņš, Hosento un Keisija ir īsti fermas suņi, ar kuriem lepojas. Viņu dzīve ļoti atšķiras no publikācijā aprakstītās.

.

Īpašnieku neaktivitāte

.

Kādreiz Padomju Savienībā nebija ne adžiliti, ne frīsbija un pat ne kaniboulinga. Tagad ir ļoti daudz suņiem paredzētu aktivitāšu, taču tikai retais vēlas ar savu kolliju nodarboties. Toreiz nebija arī interneta resursu, piemēram, Kolliju portāla, un pieejamais grāmatu klāsts par suņiem bija visai nabadzīgs un vienveidīgs, īpaši latviešu valodā. Atceros, ar kādu interesi un aizrautību lasīju tolaik ļoti deficīto grāmatu "Paša audzināts draugs" (1980)!

Patlaban ir mainījies ne tikai kolliju ārējais izskats jeb eksterjers, bet arī šī lieliskā suņa darbspējas un intelekts, jo dekoratīvie dīvānsuņi nestrādā. Tā rezultātā netiek pārmantoti instinkti, dažādas iemaņas un netiek attīstīts arī prāts, jo tas nav īpaši nepieciešams. Tiešī šī iemesla dēļ es apšaubu suņu uzvedības speciālista Stenlija Korena sastādīto gudrāko suņu šķirņu TOP 79, jo kollija atrašanās šīs tabulas 16. ailē liecina vienīgi par to, ka testā tikuši izmantoti nevis tie kolliji, kas ir apmācīti, nodarbināti un sporto, bet tie daži izstāžu dīvānsuņi, kas bijuši pa rokai.

.

Komercģenētika ir paklupusi

.

Komercģenētika nav manis ieviests termins, tas radies komercaudzēšanas rezultātā. Nevar noliegt, ka daži ģenētiski testi var palīdzēt vaislas darbā un ļauj izvairīties no kļūmēm, taču ģenētika ir paklupusi pret pašu komerciju. Ar reklāmas kampaņām, aģitāciju, propogandu un kinoloģisko organizāciju lobismu, testēšana ir pārvērtusies par gandrīz obligātu dažādu laboratoriju biznesu.

Arī veterinārās klīnikas, starp citu, savās mājaslapās norāda, ka klientiem "sniedz pakalpojumus" (nevis ārstē).

.

Kad suņu izstādēs sacenšas cilvēki

.

Zooindustrijai tagad ir pakļauts pilnīgi viss - vaislas darbs, mājdzīvnieku barošana un aprūpe, suņu izstādes un sagatavošana tām. Izstādes ir kļuvušas par zoobalagānu - "grūmeru", "hendleru", kosmetologu, fizioterapeitu un pat masāžistu sacensībām, eksponējamajiem suņiem šajos pasākumos patiesībā ir visai otršķirīga loma. Arī ringa eksperti tagad vairāk  "izvēlas", nevis vērtē suņus, kā to darīja agrāk, bet "izvēlēto" suņu īpašnieki sociālajos tīklos velta pateicības vārdus ekspertiem un lielās ar uzvaru "loterijā". Pārējie aplaudē.

Jā, daudzi pat nezina, ka bija laiki, kad ringā gāja ar brezenta pavadām un visa uzmanība tika pievērsta tieši suņiem, nedalot to ar personu, kas dzīvnieku izvedusi izstādīt.

Un kā ar pašu "ekspertu" reputāciju? Cik zema tā ir kļuvusi? Pārdomas par šo tēmu jau esmu uzrakstījis savā rakstā Suņu izstādes jau sen vairs nav šķirnes kvalitātes rādītājs.

Daudzi suņi, tostarp kolliji, ringos tagad tiek novērtēti neatbilstoši un bez objektīvas kritikas, dodot "zaļo gaismu" jeb akceptētu iespēju nākotnē šķirnes standartam neatbilstošus eksemplārus izmantot vaislas darbā. Izstādē taču saņemti vislabākie novērtējumi! Ir dokumenti, kas to apliecina, bet uz piezīmēm par acīmredzamiem eksterjera trūkumiem kritiķiem var atbildēt: "Pats muļķis!", "Eskeperts izstādē labāk zina!", "Maniem suņiem ir tituli!" utt. Daudzi suņu īpašnieki pat negaida no eksperta vērtējumu, bet gan tieši titulu, taču ir izstādes, kurās eksperta vērtējumus vairs dalībniekiem pat neizsniedz. Kāda jēga ķēpāt papīru un izlikties! Gala iznākums nākotnē tam ir viens un nav vairs, ko brīnīties, ka mūsdienu kolliji pavisam maz vairs atgādina  Lesiju.

.

.

Īsti fermas kolliji var uzaudzināt pat jēriņu. Lociņš, Hosento, Keisija un Herta.

.

Nesagatavotie "eksponāti"

.

Ir baisi noskatīties, kad izstāžu ringā no konteinera jeb sprosta tiek "izvilkti" nesagatavoti "eksponāti". Kā ļoti nepatīkama ilustrācija ir Minskas (Baltkrievija) suņu izstāde 2020. gadā (ir video ieraksts), kad kāds kollijs krita gar zemi no šausmām, ieraugot ekspertu. Suns nevis skrēja blakus savam saimniekam, bet saliektām kājām līda pa zemi, bet cilvēkveidīgais viņu vilka aiz sevis, turot aiz izstāžu pavadas jeb tievā kaprona striķīša. Arī citi eksponējamie kolliji izturējās bailīgi vai vienaldzīgi pret visu un gaidīja, kaut tikai šis murgs, piedodiet - izstāde, ātrāk beigtos. Šajā un arī citās iztādēs ir redzēti kolliji, kas baidās no visa - no cilvēkiem, grīdas segumiem, pat reklāmu stendiem, uz kuriem attēlotas "vislabākās barības".

Šādi skati vēl vairāk grauj kolliju reputāciju. Kollijs agrāk vienmēr ir bijis līdzsvarots suns, kam ir piemitusi apskaužama spēja pielāgoties dažādām situācijām, taču komercaudzēšana un pašu kolliju īpašnieku nespēja un nevēlēšanās nodarboties ar savu suni, ir novedusi pie šādām šķirni iznīcinošām sekām. To veicina arī eksperti, kas ringos vairs nepievērš uzmanību suņu kustībām un uzvedībai (nervu sistēmai). Kad redzu šādus ekspertus, kuri iedod augstāk aprakstītajiem kollijiem kādu CACu vai CACIBu, ir skaidrs, ka pašu personu kvalifikācija arī ir tikai "uz papīra", ne vairāk.

Ar katru gadu palielinās arvien vairāk darba suņu šķirņu, kuras ir neatgriezeniski sabojājušas izstādes un komercpavairošana. Tā, piemēram, pointeri vairs nespēj sameklēt medījumu, baseti un bladhaundi nespēj dzīt pēdas, foksterjeri anatomisko "uzlabojumu" dēļ vairs nevar ielīst alās, sanbernāri kļuvuši par izplatītās displāzijas spilgtu ilustrāciju, bet kolliji, šeltiji un citi aitu un ganu suņi vairs neinteresējas par ganīšanu. Izņēmums ir vienīgi dažas dekoratīvās šķirnes, kurām "nekas nav jādara", tikai jāgaida, kamēr "acteki" sasildīs nosalušās rokas pret bezspalvainajiem ķermeņiem.

Izstāžu ringi patiesībā iznīcina darba suņus un pieaicinātajiem ekspertiem ir visai maza sajēga par to darbu, kam šķirne tikusi radīta, bet izstādīto suņu īpašniekiem vajadzētu atcerēties, ka suņu šķirnes netika izveidotas kādas personas kaprīzes dēļ vai tāpēc, lai ringā saņemtu pēc iespējas vairāk dažādu krāsu kartona gabaliņus, uz kuriem uzdrukāti titulu nosaukumi.

.

Industrijas antireklāma

.

Reti kurš potenciālais pircējs, skatoties reklāmu un izvēloties zooindustrijas piedāvātās preces un pakalpojumus, pamana tās negatīvo ietekmi uz kādu konkrētu suņu šķirni, it sevišķi, ja šī nav "viņa šķirne".

Zooindustrijas reklāmu izstrādātāji arī ir pielikuši savas rokas, lai mazinātu kolliju reputāciju. Agrāk kollija attēls uz suņu barības maisiem simbolizēja gudrā, skaistā, cēlā un mīļā ģimenes suņa tēlu - Lesiju, bet tagad kollija attēlu var ieraudzīt vien uz tiem maisiem, kuros barība domāta suņiem ar veselības problēmām, kam vajadzīgas dažādas veterinārās diētas - speciāla barošana aptaukošanās, gremošanas traucējumu un citu likstu gadījumā.

Esmu redzējis arī ortopēdisko suņu guļvietu un pat suņu invalīdu ratiņu reklāmas ar kollijiem. Viss šis mārketings jeb "mērkaķings" potenciālo kolliju īpašnieku acīs šo šķirni ir padarījis par īpaši problemātisku - slimīgi un ar grūtu apkopšanu, jo spalvu met ik stundu, un kur nu vēl citi riski - acu problēmas (CEA), daudzi preparāti kaitīgi tieši kollijiem (MDR1 gēna mutācija), daudz rej utt. Turpretī "labos" produktus reklamē "ideālās" šķirnes - borderkolliji, labradori, zeltainie retrīveri u.c.

.

.

Pirmais Lesijas lomas atveidotājs Pals.

.

Lesija kā balanss

.

Tagad kollijs daudzu acīs ir dumjš, nepaklausīgs un visādi citādi problemātisks suns, kurš zaudējis savas darbspējas un pat ringā vairs nav eksponējams. Pietrūkst uzskatāmības, pozitīvu piemēru, dīvānsuņu saimniekiem ir vienalga un labi tāpat.

Patlaban vienīgi Lesija kino un TV ekrānos spēj noturēt līdzsvarā sašķobīto kolliju reputāciju. Daudzu cilvēku apziņā Lesija arvien vēl ir skaista, gudra, cēla, visu varoša un izpalīdzīga. Daļa no nofilmētā, protams, ir filmu veidotāju interpretācija un inscenējums, kā arī kino dzīvnieku treneru panākumi, taču jāpatur prātā viens - tas, kāda būs kolliju reputācija, ir atkarīgs vienīgi no mums pašiem, kolliju īpašniekiem. Atkārtošu vienkāršo formulu: Vairāk darba = vairāk Lesijas.

.

Piezīme. Barības maisu bildes te nelikšu, jo esmu Zooindustrijai perpendikulārs.

.

Izlasi arī
	» Zooindustrijai perpendikulārs
	» Suņu izstādes jau sen vairs nav šķirnes kvalitātes rādītājs