.

.

7 gadu jubilejas bilde ar nozīmi. Studijas dibinātājs un seriāla "Fermas kolliju piedzīvojumi" autors Vecais Kollijs ar savu galveno aktieri Hosento uz veca, "salasīta" mopēda, kas simbolizē visai neparastu ideju realizēšanu. Viņi abi uz brīdi piestājuši pie "Kolliju kino ®" studijas zīmes un Vecajam Kollijam rokās sena 8 mm kinokamera "Ekran-4".

..

Lauku cilvēka ikdiena

.

Vai jūs zināt, kā paiet lauku cilvēka ikdiena?

Daudzi domā, ka, arot, sējot un pļaujot. Mēžot kūtis, slaucot govis, grābjot sienu. Jūs nebūsiet kļūdījušies, taču bez šiem darbiem "Laimīgo kolliju zemē ®" var atrast arī citas nodarbes. Tajās ļoti retajās reizēs, kad sarunājos ar cilvēkiem un godīgi atbildu uz viņu jautājumu, ko es šodien daru, esmu radījis par sevi pavisam ačgārnu iespaidu. Pēc manām atbildēm sarunu biedri ir pat domājuši, ka esmu vai nu piedzēries, vai arī gatavojos kļūt par trakomājas iemītnieku. Mani pašu apkārtējo reakcija uzjautrina un nākas pārliecināties par seno patiesību - ja teiksi taisnību, neviens negribēs ticēt, meliem noticēs vairāk.

.

Ko tad es tādu atbildu vaicātājiem, jautās lasītāji... Labi, šodien es:

- gatavoju kazai Petrai brokastīs ceptu olu (ar svaigu gurķu salātiem!);

- kūlu labību ar veļasmašīnu;

- lasīju kazai Ievai mušmires;

- tecināju bērzu sulu no pagalēm ar centrifūgas palīdzību;

- veļasmašīnā vārīju sardeles Keisijai;

- ripināju gurķi un situ bumbieri;

- vizināju gaili ar mini sērfinga dēli dīķī,

- stādīju zemē gumijas zābaku (un kārtīgi aplaistīju);

- tecināju medu aitai Hertai;

- slaucu četras veļasmašīnas ar slaucamo aparātu;

- ganīju gulbjus;

- printēju burkānus āzim Džābervokijam ar 3D printeri,

- izgatavoju elektrotraktoru kollijam Hosento.

.

Varat man ticēt - tā ir tikai pavisam neliela daļa no tā, ko varu atbildēt. Visu uzskaitīt nav pat iespējams.

.

.

Reizēm pēc video noskatīšanās kādam rodas interese par mūsu dzīvesveidu, daži pat mani uzskata par talantīgu, bet citi vien nogroza galvu. Apkārtējie kaimiņi mani uzskata par jampampiņu - vietējo pamuļki, kas "kartīgu darbu" nedara, bet organizē visādus tur "suņu svētkus", īsina savu laiku, spēlējot ar āžiem biljardu un krājot nevienam nevajadzīgas veļasmašīnas "Rīga". Riktīgs ķēms, vai ne?

.

Mūsu neparastais seriāls

.

Kad 2016. gada rudenī biju uzņēmis savu pirmo īsfilmu "Brokastis", domāju par nākamo filmu, kurā kaziņas brokastu galdu izdemolēšanas vietā Dollijas parkā ®" mazgātu veļu ar veļasmašīnām un visvisādi ālētos. Biju iecerējis kaziņu darbošanos dažādās situācijās un to visu apvienot seriālā ar nosaukumu "Kazu Nostra", iekļaujot arī tajā dažādus stāstus par mūsu kazām un āžiem, kā arī pieskaroties folklorai, piemēram, noskaidrojot, kāpēc pasakā par septiņiem kazlēniem kaza, ejot prom, neņēma līdzi atslēgas? Pirmās četras īsfilmas - "Brokastis", "Īsākā īsfilma par kazām", "Kur kāposti, tur gaidiet āzi" un "Kā kaziņa sēņot gāja" - bija tieši par kazām, nevis fermas kollijiem. Vēlāk gan ideja par "Kazu Nostru" pačibēja un šajā seriālā pagaidām ir uzņemta tikai viena sērija - ""Straumēnu" Žigulītis" par mūsu Zigi, kas vēlāk kļuva par vienu no superkomandas "MēBē Sports ®" aktieriem.

.

.

7 gadu jubilejas bilde ar mūsu īpašajiem braucamajiem, kas tika izgatavoti speciāli priekš Hosento. Jubilejas reizē elektrotraktorā pasēdēt atļauts Keisijai, Lociņš izvēlējies sešriteņu piena piegādes traktoru, bet pats Hosento iekārtojies savā visjaunākajā "vāģī" - "ziepjutrauka autiņā". Drīz viņam būs iespēja izmēģināt arī motorizētas sniega kamanas.

.

Ik pa laikam radās jaunas ieceres īsfilmām un bieži vien idejas tām tika smeltas no mūsu fermas iemītnieku ikdienas, no nejaušiem un neparastiem kadriem, kurus izdevās šad tad nofilmēt. Atlika vien iedarbināt savu fantāziju, pievienot ikdienas kadriem inscenētos skatus un scenārijs bija rokā! 2020. gadā nolēmu visas mūsu īsfilmas apvienot kopīgā seriālā "Fermas kolliju piedzīvojumi", jo sen jau par ekrāna galvenajiem varoņiem bija kļuvuši paši kolliji.

.

.

Fermas kolliji (no kreisās): Lociņš, Keisija un Hosento.

.

Gribu piebilst, ka ne visām sērijām tiek iepriekš rakstīti scenāriji. Dažos atsevišķos gadījumos man ir bijusi vēlēšanās tikai idilliski attainot kādu no mūsu fermas ikdienām. Par visu laiku liriskāko uzskatu sēriju "Varavīksni gaidot", kuras ideja radās, ieraugot, ka Līzīte lietus laikā ir paslēpusies mašīnā un skatās uz mums caur slapjo logu. Visneparastākā laikam bija "Riešana kopā ar Līzīti", jo mēs ar suņiem vienkārši staigājām apkārt un visur rējām.

.

.

Jubilejas reizē nolēmām pajokot arī par Holivudas tēmu. Sērijā "Kas noticis ar Holivudu?" varēsiet redzēt, kā Latvijas superkaza Doro no Variebas sagāž Holivudu, bet mūsu kolliji tas vietā uzstāda savu zīmi - "Kolliju kino".

.

Mūsu seriāls ir ļoti unikāls un es varu pavisam droši apgalvot, ka neviens nekur citviet pasaulē neko tādu nedara. Varat "izrakņāt" visu "jūtubu" un neko tādu neatradīsiet. Pats "Fermas kolliju piedzīvojumus" vērtēju kā kaut ko pa vidu starp Lesiju un auniņu Šonu, tikai ar atšķirībām, piemēram, mūsu stāstos dzīvnieki nekad nenonāk nelaimēs un nav jāglābj, tāpat mēs nekad neizmantojam datoranimāciju - viss, ko redzat, ir īsts. Mans mērķis ir savos darbos atainot interesanto lauku dzīvi kopā ar dažādiem dzīvniekiem un es ļoti priecājos, kad to novērtē skatītāji, reizēm man atrakstot atzinīgus vārdus par redzēto, piemēram, ka man ir izdevies parādīt kollijus tieši tādus, kādus skatītājs tos redz savā iztēlē - visideālākos suņus fermā - draudzīgus un labvēlīgus, veiklus un attapīgus, spējīgus tikt galā ar jebkuru uzdevumu, kā arī parūpēties par tiem, kam tas nepieciešams. Un, protams, skaistus.

Ja sākotnēji dažādās sērijās ("Brokastis", "Laika mašīna", "Cik vērts ir piens?") īsos fragmentos darbojās arī fermas ļaudis - es un mana meita Justīne -, tad tagad seriālā dzīvnieki dzīvo un darbojas vieni paši (līdzīgi kā Dž. Orvela "Dzīvnieku fermā"), turklāt to dara ar izdomu un atjautību, bieži vien izgudrojot dažādas ierīces un aparātus ikdienas atvieglošanai un interesantas spēles izklaidei.

.

.

Tiek būvēts jaunais "Traktors 3".

.

Daži stāsti no "Fermas kolliju piedzīvojumiem" ir ieguvuši turpinājumus, izveidojot tādus kā miniseriālus seriālā, lai gan saistības starp šiem turpinājumiem gandrīz nekad nav. Tā, piemēram, varu minēt trīsdaļīgo stāstu "Ko kolliji dara ziemā?", trīsdaļīgo "Pavasari", septiņdalīgos "Siena šķūņa suņus", piecdaļīgo "Traktoru", bet visīpašākais stāsts ir par "Veļasdienu" - tai jau ir veltītas divpadsmit seriāla sērijas un šogad taps vēl divas.

.

Studija, darbnīca un muzejs

.

Pēc tam, kad tapa skaidrs, ka dažādu īsfilmu uzņemšana kļūs par manu ikdienu, iecerēto ideju ir daudz un tās tiek pierakstītas un apkopotas mapītē, lai kaut ko neaizmirstu, nolēmu, ka savu kino ieceru realizēšanai jādibina pašam sava studija. Par nosaukumu nelauzīju galvu, bija skaidrs uzreiz, ka nosaukšu to par "Kolliju kino ®".

Lai izgatavotu filmēšanai nepieciešamo inventāru, lielajā siena šķūnī iekārtoju savu darbnīcu "FarmPunkz electric ®" un par tās simbolu kļuva āzis, kas bada stāvlampu. Ar āzi esmu domājis Olimpu, bet stāvlampas reālās ainas iemūžināšanai man vēl joprojām nav (ļoti meklēju to jau pāris gadus - lūdzu, palīdziet!).

Reizēm darbnīcā tiek izgatavoti ļoti neparasti aparāti, piemēram, "Burbuļators" siera pagatavošanai, limonādes mašīna "Lociņa limonādes fabrikai", "Limpjūters" dārzeņu šķirošanai, "Plamparāts" priekšmetu samazināšanai un "Plamparāts 2" vēlmju piepildīšanai, "Laika mašīna" un dažādi traktori priekš Hosento.

Seriāla vajadzībām darbnīcā tapušas arī daudzas interaktīvās rotaļlietas un spēles.

.

.

Kolliji iepērkas āzīša Plampača veikaliņā. Kadrs no sērijas "Konservdžampings". Lai radītu veikaliņa interjeru, ļoti noderēja senie rekvizīti.

.

Lai vizualizētu savas ieceres kadrā, liela uzmanība tika pievērsta dažādu seno rekvizītu meklēšanai no tālā padomju laika. Uzsāku noderīgos priekšmetus vākt uzreiz pēc sava lēmuma par studijas dibināšanu un šo septiņu gadu laikā, pateicoties labvēlīgi noskaņotiem līdzcilvēkiem, mums ir izdevies tikt pie ļoti daudziem un dažādiem vajadzīgiem rekvizītiem. To ir tik daudz, ka visu šo noliktavu nodēvēju par muzeju.

Uzņemot seriālu "Fermas kolliju piedzīvojumi", esmu guvis lielu pieredzi arī kā operators un ne tikai kadru uzbūvē un rakursu izvēlē, bet pat dažādos laikapstākļos. Parasti idilliski "siltām" ainām vislabāk der saules apspīdēta ainava, bet vislabāk filmēt, kad mazliet nomācies, taču ir pietiekami gaišs - nav ēnu ne no priekšmetiem, ne dzīvniekiem. Taču reizēm nākas speciāli gaidīt pavisam atšķirīgus laika apstākļus. Piemēram, sērijai "Varavīksni gaidot" speciāli tika gaidīts lietus, bet sērijai "Ā(e)zītis miglā" vajadzēja sagaidīt ļoti agra rīta miglu - filmēju piecos no rīta. Sērijai "Ko kolliji dara ziemā? 2: Turpinājums" bija jāfilmē sniegputenī un vētrā, bet sērija "Siena šķūņa suņi 6: Naktī", kā jau nojaušams pēc nosaukuma, tika filmēta naktī.

.

.

Keisija, Hosento un Lociņš. Vai jūs zināt, kas naktī notiek siena šķūnī?

.

Mūsu lieliskie aktieri

.

Ar inventāru un rekvizītiem studijai vien nepietiek. Katrā filmā vai seriālā paši galvenie ir aktieri un es esmu ļoti pateicīgs saviem dzīvniekiem, ka viņi ir darījuši ar mani kopā visdažādākās lietas. Šodien te gribu ar dažiem teikumiem pieminēt visus, kas filmējušies.

Vispirms daži teikumi par tiem, kas savas lomas diemžēl jau ir nospēlējuši...

.

.

Līzīte bija īsta lauku saimniecīte un mūsu fermas kolliju virspavēlniece. Mēs daudz sportojām un filmējāmies, skrējām pa pļavām un rējām. Viņa bija vienīgais no mūsu kollijiem, kas peldēja. Ja man jāizvēlas viens skats, kurš visvairāk man ar viņu palicis atmiņā, tad tas būs no sērijas "Varavīksni gaidot", kurā viņa sēž zilajā "opelī", paslēpusies no lietus.

.

.

Kaza Ieva bija izcila ekrāna zvaigzne gan pēc sava ārējā izskata, gan rakstura - visām kazām kaza un otru tādu nekad vairs dzīvē neesmu sastapis. Par viņu ir ārkārtīgi grūti pastāstīt, vienkārši noskatieties sēriju "Kaza". Kad nefilmējās, Ieva parasti visu notiekošo vēroja no uzbrauktuves. Tā bija viņas iecienītā vieta.

.

.

Žigulīti mēs vienmēr dēvējām par slinko un nīgro āzi. Vienmēr viņu atcerēšos kā "Purva āzi". Noskatieties!

.

.

Dollijas meita Dillīte ir filmējusies salīdzinoši maz, pārsvarā spēlējusi dažādas interaktīvās rotaļlietas, taču man viņa bija ļoti īpaša aita.

.

.

Vairākus gadus gribēju ezi, taču, par cik viņš ir nakts dzīvnieks, Kaktusu varēja filmēt pārsvarā nelielās epizodītēs, taču tās ļoti papildināja un atdzīvināja mūsu seriāla sērijas. Kaktuss man atmiņā palicis ar savu mini traktoru un sēni.

.

Tagad pāriesim pie aktieriem, kas strādā studijā arī šobaltdien.

.

.

Lociņš ir vecākais no mūsu kollijiem, viņam, tāpat kā Dollijai, ir 11 gadi. Viņš ir ļoti paklausīgs un iztapīgs suns, ar viņu ir viegli strādāt. Tiklīdz rokās esmu paņēmis fotoaparātu vai videokameru, Lociņš priecīgi rej, jo zina, ka tūlīt notiks kāda fotosesija vai filmēšanās. Viņam ļoti patīk būt kameras priekšā. Lociņš, protams, man asociējas ar mūsu "Kolliju kino ®" studijas ievadu, kuru izmantojam visiem mūsu veidotajiem video. Vēl viņu asociēju ar "Lociņa limonādes fabriku".

.

.

Hosento ir ne vien mūsu fermas virspavēlnieks un līderis, viņš ir kļuvis arī par mūsu studijas galveno aktieri. Hosim ir 5 gadi un viņu atpazīst pat ārzemēs. Viņam ir bijusi ļoti raiba dzīve un grūta bērnība, Hosento dzīvesstāsts ir izstāstīts viņam veltītajā dokumentālajā filmā "Vienkārši Hosento". Hosis ir visneparastākais no visiem kollijiem, kādus es jebkad esmu sastapis, un, ja vien arī dzīvē patiešām pastāv īsta Lesija, tad noteikti tas ir viņš! Hosento ir draudzīgs ar visiem dzīvniekiem, drošs un reizēm pārgalvīgs, taču, pateicoties tieši viņam, ir uzfilmēta lielākā puse no visiem "Fermas kolliju piedzīvojumiem". To, ko var viņš, nespēj neviens no mūsu kollijiem. Hosento man asociējas ar ļoti daudziem skatiem no seriāla, taču visvairāk gribu izcelt bildi, kuru reiz nofotografēju istabā. Šis viņa neparasti skaistais portrets arī tiek izmantots "Fermas kolliju piedzīvojumu" logotipā.

.

.

Keisijai ir 7 gadi. Atšķirībā no Lociņa un Hosento, ar viņu strādāt ir pagrūti, jo Keisija nespēj ilgi noturēt uzmanību, ilgāku laiku palikt uz vietas un ir salīdzinoši nervoza. No ciešākiem kontaktiem ar citiem fermas dzīvniekiekm izvairās, piemēram, nav iedomājams skats, kurā Keisija mierīgi sēdētu, ja blakus būtu kāds kazlēns vai jērs, nemaz nerunājot par pieaugušiem lopiņiem. Taču Keisija ļoti centīgi uzrauga ganāmpulku un, kad jādzen mājās kazas vai aitas, viss biklums pazūd, un viņa dodas darbā pirmā un ir ļoti azartiska. Keisijai parasti netiek galvenās lomas, izņemot veļasdienu. Šajā sāgā viņa ir iecelta par galveno un viņas attēls grezno pat "Lielā veļas dienas" vides reklāmas banneri. Kamēr drēbes mazgājas, Keisija skatās zvaigznēs. Varbūt varēs ieraudzīt Piena ceļu...

.

.

Aita Dollija ir jauka un paklausīga. Šobrīd viņa ir "MēBē Sports ®" komandas vecākā aktrise un mūsu fermas visvecākais dzīvnieks no aitu un kazu bara, viņai ir 11 gadi. Dollija man mūžīgi būs atmiņā ar rīta kafijas dzeršanas skatu - laiska kafijošana aitiņai ļoti piestāv. Dollijai tika izveidots gan pašai savs "Dollijas parks ®", kurā uzturēties kopā ar savu meitu Dillīti, gan rīkotas īpašas fermas minisacensības "Dollija pret kolliju ®", kas norisinājās trīs gadus pēc kārtas. Tajās Dollija dažādās disciplīnās sacentās ar citiem fermas iemītniekiem un kollijiem. Visas trīs sacensības uzvarēja Lociņš.

.

.

Visu varošais, sportiskais, attapīgais un jaukais superāzis Olimps ir kazas Ievas dēls un viņam šobrīd ir 7 gadi.  Pēc Līzītes galvenais "valdnieks" fermā tagad ir Hosento, bet kūtī Olimps ir noteicējs pār visām kazām un aitām. Viņu klausa pat auns Varis. Speciāli Olimpam tika radīts arī "Limpjūters" - elektromehāniska ierīce dārzeņu šķirošanai. Šis aparāts viņam ļoti piestāv!

.

.

Āzītis Plampačs vienmēr ir bijis komiskais tēls. Viņam ir 5 gadi un pēc rakstura viņš ir ļoti slinks un flegmatisks. Reizēm man šķiet, ka viņam pat ir slinkums ēst... Zīmīgi tas, ka āži Olimps, Žigulītis un Džābervokijs viņu pieņēma savā āžu barā - reti kuram tiek tik liels gods. Kad Plampačam pāriet slinkums, viņš iznīcina ābolus un izgudro dažādus aparātus, piemēram, es, aizverot acis, viņu redzu pie sava "Plamparāta".

.

.

Herta ir unikāls gadījums fermas dzīvē, jo viņu jau no pirmās dienas ir uzaudzējis un aprūpējis Hosento. Līdz trīs mēnešu vecumam Herta dzīvoja kopā ar mums istabā. Filmējusies jau no mazām dienām un tagad viņai ir 2 gadi. Viņa man visvairāk asociējas ar medus ēšanu no krāna, kas ieskrūvēts veļasmašīnā, un gludināšanu. Hertai kopā ar Hosento ir sava sadaļa - Hosento un Herta, kur viņas piedzīvojumi aplūkoti jo rūpīgi.

.

.

Arī ziemeļu gulbju Zāras un Johannas dzīve mūsu fermā ir unikāla un ļoti neparasta. Par viņām daudz stāstīts sadaļā Ziemeļu gulbji. Abām māsām ir 4 gadi. Visvairāk man atmiņā palicis skats, kad abi vēl jaunie un pelēkie putni skārda vannītē mazgāja drēbes sērijā "Lielā veļas diena: Ziepju opera".

.

.

Hosento un Doro uz soliņa. Tiek filmēta sērija "Hosento pacietība".

.

Visbeidzot, studijas septiņu gadu jubilejā esam uzņēmuši "MēBē Sports ®" superkomandā arī divus jaunus aktierus - kazlēnu Doro un kaķeni Meju. Doro ir kļuvusi par ekrāna zvaigzni - superkazu, kas mūsu seriālā jau agrā vecumā ir iejutusies nozīmīgās lomās un šobrīd kļuvusi par "Fermas kolliju piedzīvojumu" otro galveno tēlu tūlīt aiz Hosento. Par viņiem jau pavisam drīz tiks izveidota atsevišķa sadaļa - "Hosento un Doro".

.

Niekošanās ar veļasmašīnām kļūst par vaļasprieku

.

Kad biju dabūjis savu pirmo veļasmašīnu "Rīga" un filmēšanas iecerēm vēlējos sameklēt vēl 4-5 mašīnas, Ieva man jautāja: "Kur tu liksi tik daudz, kad būsi nofilmējis?" Šis jautājums gan vairāk skanēja kā pārmetums vai protests pret manu vēlmi, taču tagad, kad kopš tā brīža ir pagājuši septiņi gadi, domāju, esmu pierādījis, ka veļasmašīnu krāšana nav bijusi velta un tās bez pielietošanas nemētājas apkārt. Ir uzņemtas divpadsmit "Lielās veļas dienas", divas tiks uzņemtas vēl šajā sezonā. Turklāt veļasmašīnas ir "filmējušās" ļoti daudzās citās sērijās, piemēram, "Kā braukt ar veļasmašīnu?", "Ļaunā veļasmašīna", "Vai tavam saimniekam ir, ko mazgāt?" u.c. Jāatzīst, ka mums pieder ne tikai pasaulē vienīgais veļasmašīnu "Rīga" ganāmpulks, bet apaļās mašīnas ir kļuvušas arī par pilntiesīgām "Kolliju kino ®" studijas aktrisēm.

.

.

Hosento, dzeltenā veļasmašīna "Rīga" un ilgi gaidītās pienenes.

.

Šai tēmai esmu veltījis veselu sadaļu - Veļasdiena, kurā apkopots viss, ko esam ar mašīnām darījuši. Patlaban man ir 55 veļasmašīnas "Rīga". Nolēmu, ka man nedrīkst būt mazāk "Rīgu", nekā manu gadu. Lai labāk mašīnas varētu izkārtot lielajā siena šķūnī, kad tās "nefilmējas", šovasar esmu iecerējis uzbūvēt speciālas stalažas, lai visas "Rīgas" varētu novietot trijos stāvos vairākās rindās.

.

Pateicības un prognozes

.

Esmu ļoti pateicīgs savai ģimenei, jo viņi pacieš manas iegribas, piedod man kaprīzes un palīdz seriāla tapšanā. Apzinos, ja šāda atbalsta nebūtu, manas ieceres nebūtu realizējamas. Paldies!

Liels paldies atsaucīgajiem cilvēkiem, kas atbalstījuši mūsu studijas darbu ar dažādu rekvizītu dāvināšanu! Lasiet Labo cilvēku sarakstu!

.

.

Pateikties gribu arī "Neatkarīgajām Tukuma ziņām", kuras mani ir atbalstījušas daudzu gadu garumā.

.

.

Lociņš vienmēr filmējas ar prieku.

.

Kad sāku uzņemt savas īsfilmas, prognozēju, ka uzfilmēšu kādas piecdesmit - tik daudz ideju man būs. Šo septiņu gadu laikā "Kolliju kino ®" studija ir tikusi jau līdz 89. sērijām un šobrīd, šīs rindas rakstot, jau gatavojos uzņemt nākamās. Savu galveno dzīves nodarbi esmu veiksmīgi atradis un ir pilnīgi skaidrs, ka, dzīvojot fermā kopā ar dzīvniekiem, seriāls "Fermas kolliju piedzīvojumi" tiks turpināts līdz pat brīdim, kamēr vien spēšu noturēt rokās videokameru.

Septiņu gadu jubilejai par godu šovasar īpaši veltīšu vienu no "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijām. Tā būs par kino tēmu - "Kustīgo bilžu šķūnis".

.

.

Bet sadaļā Studija ir apkopoti visi materiāli, kas atspoguļo mūsu studijas darbību un tajos esmu atklājis arī dažus filmēšanas noslēpumus. Tāpat iesaku jums ieskatīties sadaļā Kā filmē dzīvniekus?

Uz tikšanos ekrānos!

.